Archive

Monthly Archives: jūlijs 2009

30. jūlijs, 2009

Kāzas mūsdienās


Šodien piespiedu kārtā devos uz kāzu organizētāju kantori. Maigi izsakoties jutos kā zilonis trauku veikalā. Vispār jau temats interesants. Lai nedaudz atmaksātu meitenēm par patērēto laiku nedaudz pareklamēšu viņas: PrecosLv. Tiešām foršas meitenes, kas pat tādu nejēgu kā mani spēja nedaudz apgaismot par notiekošo kāzas. Izrādās, ka pasākums pēc savas būtības nav sarežģīts kā man likās, bet tīri interesants un pat patīkams. Man izzrādija un izstāstīja dažādas atrakcijas un dažādas tradīcjas. Pie dažām es pat aizsapņojos par to cik tas varētu būt forši, pie citām noskurinājos kā tā var. Izrādās, ka krīzes laikā cilvēki turpina precēties, tikai kāzu apmēri ir sarukuši. Vairs nav kāzas ar 100 cilvēkiem aktuālas bet teiksim ap 30. Tādas skaitās normālas kāzas. Tāpat kāzu izdevumus varot samazināt līdz tīri pieņemamiem. Kā? To jautājiet meitenēm no PrecosLv. Katrā ziņā nenožēloju, ka devos tur, kaut arī negribēju un tiku tramdīts visu rītu, lai to izdaru. Tātad! Vīrieši no kāžam nav jābaidās. Tas nav nekas baigi sarežģīts, un Jūsu sieviete būs ļoti apmierināta. Vissmaz kādu laiku būs miers mājās (youarok)

30. jūlijs, 2009

Interesanti


Būt stingram kā tuksnesim nav mīlestība un klīst pa pasauli kā vējam nav mīlestība. Un vērot visu no attāluma arī nav mīlestība. Mīlestība ir spēks, kas pārveido un uzlabo Pasaules dvēseli. Tie esam mēs, kas baro Pasaules dvēseli, un pasaule kļūst labāka vai sliktāka atkarībā no tā, kādi būsim mēs. Un te parādās mīlestības spēka lielā nozīme. Jo iemīlējušies mēs vienmēr cenšamies būt labāki nekā esam.

Autors: Paulu Koelju

28. jūlijs, 2009

Pēdējais nogriež gaismu.


Atceros laiku, kad man likās nepieņemami, ka jaunieši brauc uz ārzemēm lielajā peļņā. Nesapratu kā tā var. Tagadējā tendence pierāda, ka aizbrauc tie paši labākie un foršākie cilvēki. Kurš uz noteiktu, kurš uz nenoteiktu. Bet fakts kā tāds – aizbrauc labākie. Vai vismaz mēģina aizbraukt. Tapēc rodas jautājums. Kurš nogriezīs gaismu ? Vai tie, kas jau sen padevušies? Tie kas ieslīguši alkoholismā lai aizmirstos ?

23. jūlijs, 2009

Lietus

Es nekad neļaušu Tev pamanīt, cik ļoti Tu man esi nodarījusi pāri. Man ir mans lepnums un es zinu kā slēpt savu vājumu un sāpes. Es ļaušu emocijām vaļu lietus laikā. Ja es sagaidīšu apmākušās debesis Tu nevarēsi atšķirt lietus lāses no asarām man acīs.

20. jūlijs, 2009

Positivus AB 2009 pirmie iespaidi

Vispār jau laba lieta tādi festivāli. Daudz jautrības. Daudz foršu cilvēku. Man tā bija iespēj satikt daudz un dažādus sen neredzētus cilvēkus. Satiku tiešām daudzus. Sākot no bijušajiem klasesbiedriem un darba kolēģiem, beidzot ar vidusskolas laika lielo mīlestību. Muzikālais festivāla noformējums tiešām labs un daudzveidīgs. Varbūt daudzi man nepiekritīs, bet pirmā vakara zvaigznes Prāta Vētra un Reigani bija daudz foršāki par Moby un citiem otrās dienas varoņiem. Protams arī Moby ir savs šarms, tomēr salīdzinot pirmā vakara publikas uzvedību un otrā vakara publikas uzvedību, nācās konstatēt, ka daudzi latviešu bāliņi vnk nesaprata Moby grupas centienus. Pat man kā Moby daiļrades pārzinātājam, likās samērā murgaini daži atseviški skaņdarbi, kuros tika atvilkta tā mazpazīstamā dziedātaja no bruklinas un pēdējais reiva gabals, kurš vienkārši sabojāja jebkādu iespaidu par koncertu kā tādu. Labāk nebūtu izpildījis.. Lai nu kā šie ir tikai pirmie iespaidi. Kad būs vairāk laika un spēka pie attiecīga pieprasījuma varu arī veikt plašāku apskatu

Dažādi stopkadri no festivāla bilžu formā atrodami šeit.
Saraksts ar grupām kas uzstājās atrodams šeit

15. jūlijs, 2009

Es nezināju


Es dzirdēju kā vēji skrienas. Kā nodreb durvis un sienas. Vēl es dzirdēju raud kāds gauži, bet apkārt dvēseles nevienas.(blinkeyes) Es redzēju kāds aiziet, galvu nodūris, starp citiem. Ka skaitot vēl viņam atlikušās dienas, kā ēna pārslīd afišām uz ielas. No kurām aicina un blenž virsū acīm lielām. Es nezināju ka tu esi tā dēļ kuras visi vēji skrienas. Es nezināju ka tavs vārds ir rakstīts tur, uz vēju saskrāpētās sienas.(wall)

14. jūlijs, 2009

Saule


Jau atkal tas ir noticis. Pēc tumšās nakts ir atnākusi gaiša diena. Šī diena ir vēl gaišāka kā iepriekšējās. Saule debesīs spīd vēl spilgtāk. Nezinu, varbūt tā bija arī agrāk, tikai es to nepamanīju? Šī saule.. Kā tanī dziesmā – Saule, ko tikai vienreiz var iegūt, Saule ko tikai vienreiz var zaudēt. Saule, kas vasarā silda, bet ziemā ir ar zobiņiem. Saule, kas paslēpjas mākoņos. Šī saule, tāda kā es to redzu, ir tikai mana.. Gribu pateikt saulei paldies, par to ka viņa ir. Paldies tās radītājiem. Mana dzīve bez saules nebūtu tāda

9. jūlijs, 2009

Cits skats uz viņiem


Kāds puisis reiz satika meiteni. Satika pavisam nejauši, bet liktenīgi. Satikās vienreiz, lai aizbrauktu uz jūru vienkārši tā. Viņi sāka tikties biežāk. Sēdēja lietus laikā zem tilta. Pastaigājās gar upes malu. Viņi varēja caurām naktīm klejot pa pasauli. Runāt par visu un tai pat laikā par neko. Viņi ļāva viens otram sevi iepazīt. Runāja par to pagātni, tagadni un nākotni. Viņam likās gluži kā pasakā. Viņa tik skaista un apburoša. Viņa nebija parasta skaistule. Viņā bija kaut kas īpašs, tāds kas nav citās. Viņa nebija arī viegli iegūstama un puisis ilgi cīnijās par viņu. Viņa likās pārāk laba, lai būtu īsta. Puisim viņa patika ļoti. Daudz vairāk, kā jebkura cita pirms viņas. Viņam sāka likties, ka viss ko viņš pirms tam bija jutis pret kādu meiteni bija pupu mizas salīdzinājumā ar šo meiteni. Viņš iemīlējās ļoti ātri. Pats viņš to saprata tad, kad bija jau par vēlu. Vienā rītā viņš pamodās ar domu, ka viņa ir īstā. Ar domu, ka viņš nevēlas nodzīvot dzīvi bez viņas. Puisim sāka likties, ka dzīvei bez viņas nav jēgas. [more] Viņa puisim kļuva par pirmo domu pamostoties un pēdējo aizmiegot. Pirmais skūpsts ar meiteni puisim likās pasakains. Vēl ilgi viņš to atcerējās un atceras arī tagad. Nākamajā rītā viņš nevarēja saprast vai tas bija tikai sapnis, vai arī notika īstenībā. Viņa pārvērta puisi. Pārvērta nemanāmi bet mērķtiecīgi. Daudzas lietas, kas viņam agrāk bija nesvarīgas kļuva ļoti svarīgas. Viņa parādīja puisim ka viņš var sasniegt vairāk. Iedrošināja pārmaiņām. Parādija puisim citu pasauli. Pagrieza viņa pasauli. Puisis kļuva savādāks. Puisis daudz darīja un bija laimīgs. Arī meitene turpat vien bija. Puisim tuvumā. Viņi palīdzēja un atbalstīja viens otru. Kā jau visās attiecībās bija gan kāpumi gan kritumi un tomēr šīs attiecības bija kā bezgalīgais stāsts, kas reiz sācies nebeidzās un nebeidzās.. Arī šobrīd stāsts nav pabeigts. Tapēc mana stāsta reprodukcija beigsies ar daudzpunkti nevis punktu. Tapēc es turēšu īkšķi par viņiem, lai viņiem veicas.. Un to iesaku darīt arī Jums!

6. jūlijs, 2009

Meitene


meitene, kas nāk no lētām zviedru filmām,viņa skatās tā, kā neskatās neviena.viss, ko viņa sacīs, skanēs galvā dienām. viņas vārdu uzrakstīs
uz sienas, pagalmā pie nezināmās ielas. meitene, ko meklēt nejauši pa ceļam, nav ne skatlogos, ne parkos viņas sejas. meitene, kas nāk no lētām zviedru filmām, viņa lielpilsētas gaismās dejos viena.

3. jūlijs, 2009

Mūsu paaudze

Hemingvejam bija Zudusī Paaudze, Koplendam – X paaudze. Mēs esam izauguši par Nogurušo Paaudzi – Generation 0;

Tie, kam nekas vairs nav atstāts īsts – nekas, ko zaudēt, nekas, ko atklāt. Tie, kas saņēmuši pasauli glītā, bezpersoniskā fasējumā. Tie, kas nesaprot uz sevi liktās pretrunīgās cerības, līdz beidzot vairs tās neattaisno – ne savas, ne citu. Tie, kas cenšas atrast atpakaļceļu uz vērtībām, līdz, to neatraduši, meklē vairs tikai aiz inerces, cenšoties būt ĪSTI vismaz paši sev.

Bet tagad, tagad mēs prasām pasaulei mūs pieņemt un mums vajag laiku, jo tieši TAGAD mēs esam apjukuši, nesaprasti, apātiski, nepiepildīti un ĪSTI. Saprotiet mūs tādus, kādi esam; mēs esam par savas paaudzes BRĪVAJIEM PRĀTIEM. (A.C.H.)

I Mēs esam pilsētu bērni, alkstot dabiskas dzīves, braucam ar velosipēdiem un audzējam garšaugus puķupodos, tomēr nespējam dzīvot bez pilsētas bruģa nobrāzumiem, skumju slīcināšanas alkoholā un destruktīvi intelektuālām sarunām;

II Mēs zinām visu par globalizāciju, bet minstināmies, kad mums jautā, ar ko mēs identificējam paši sevi;

III Mēs daudz zinām par nekad neredzētiem pasaules nostūriem, bet neesam bijuši pat tuvējās lauku pilsētās;

IV Noguruši no informācijas, mēs ignorējam televīziju, neklausāmies radio un nelasām ziņas, mistiskā veidā tomēr uzzinot par notiekošo. Karš ir tikai kārtējais notikums pasaules medijos, tas mūs nebiedē un neuztrauc. Daži no mums pat priecātos, ja tas notiktu šeit, jo varbūt beidzot tas liktu par kaut ko iedegties;

V Mēs skumji atskatāmies uz pagātni, kurā nekad neesam dzīvojuši, un jau savos nedaudzajos gados secinām, ka dzīve ir draņķīga, ar tieksmi regresēt un izbālēt;

VI Mēs alkstam visa jaunā, bet ātri no tā nogurstam. Mūsu intereses ir nepastāvīgas;

VII Mēs neprotam dedzīgi mīlēt citus, vien pārejoši pieķerties garāmejot;

VIII Iemācījušies ikvienā lietā saskatīt monētas abas puses, mēs dzīvojam ar nonivelētu emociju gammu, kur prieks līdz bezgalībai sajaukts ar bēdām;

IX Mēs, nogurušās paaudzes bērni, savu pārlieku lielo mīlestību pret pasauli pašrocīgi ārstējam ar lielām devām mizantropijas;

X Mēs allaž uzņemamies vainas un kauna sajūtu par visiem tiem, kam tās ir maz vai nav vispār. Mums šo sajūtu klātesamība ir nepieciešama un dabiska;

XI Iemācījušies uz notikumiem skatīties bezpersoniski no malas, mēs bieži skumstam par to, ka mums līdz kaulam vienalga;

XII Mēs skumstam bieži, un bieži vien tikai paši sev;

XIII Mēs raudam par mirušiem mūziķiem un rakstniekiem, tomēr esam gandrīz vienaldzīgi, kad aizgājis kāds attālāks radinieks;

XIV Līdz pilnībai izkopuši individuālismu, mēs vairs neprotam sazināties ar citiem;

XV Mēs varam nedēļu neiziet no mājas, pasaules impulsus un sajūtas sūtot un saņemot virtuāli, uzskatot to par īstās dzīves šķīstošo kafiju, instant life, instant karma;

XVI Mēs esam saauguši ar greizajiem spoguļiem – ekrāniem, drēbēm, zīmoliem, mašīnām. Pirmatnējā dabas elpa mums šķiet pārāk īsta un pārāk mulsinoša;

XVII Mēs saprotam, ka nekas nespēs apturēt cilvēku izmisīgo, dzīvniecisko kārpīšanos dolāru virsotnē. Mēs zinām, arī tur ir tikai dubļi un nebeidzama vientulība, tomēr bieži tajā kāpjam tik un tā;

XVIII Skrienot cauri pilsētai, ceļā satiekot simtiem ļaužu, mūsu sirdis turpina izdēdēt vientulībā;

XIX Ikdienas darbs maximās vai makdonaldos no mums nemanāmi izēd cilvēcību, sentimentu un agrākās gaišās labestības paliekas;

XX Cauri dzīvei mēs ejam nolemti ar nevajadzīgas misijas apziņu. Mums sevis kļūst mazliet žēl, apzinoties, ka šo izvārgušo pasauli drīz vien nāksies uzvelt uz saviem pleciem, un mēs nezinām, kurp to lai nesam; un mēs jau tagad sajūtamies veci.

XXI Pārāk daudz sociālo sistēmu pieredzējuši, pārāk maz ticam, ka ikviena jauna nesabruks kā visas iepriekšējās, un, galu galā, mums jau atkal ir vienalga;

XXII Mēs mācāmies nenosodīt sabiedrību, bet skumstam par tās nezināšanu, jo mums šķiet, ka pasaulē ir jābūt kam vairāk kā vienam pareizajam ceļam;

XXIII Mēs redzam, ka ļaunums nāk tieši no nezināšanas, un nezinām, kā cilvēkiem mums apkārt palīdzēt to pārvarēt. Mēs skumji un savā vientulībā salstam uz to visu noskatoties;

XXIV Mēs mēģinām atmodināt līdzīgi domājošos sev apkārt, bet viņi nemostas, nemostas, nemostas, jo ar mūsu vārdiem vairs nepietiek;

XXV Mēs kliegsim; pat tad, ja visi apkārt būs kurli un mūsu kliedzienu atbalsis viņus skars tikai tad, kad mūsu pašu jau vairs nebūs;

XXVI Mēs kliegsim caur vārdiem, kliegsim caur mūziku, caur ekrānu, mēmiem mākslas darbiem, caur naktīm, sāpēm, mīlu, pavasari, caur reibumu, caur rozā brillēm, caur atvērtiem logiem, caur tukšiem pagalmiem, asiņojošām sirdīm, trakajām dienām, skolām, politiķu un aktrišu bērēm, caur izmisumu, grautiņiem, rokenrolu, blogiem, priekiem, caur krīzēm, netaisnību, caur apskaidrību; caur klusumu;

XXVII Mēs esam tā nolādētā paaudze, kurai tas viss sāp, šī sasodītā dzīve mums šķiet pārāk skaista un sāpīga; tās skaistumu mēs jūtam ar katru savu šūnu, ar visu esību; ar neprātu un dvēseles brūcēm, kurās, pašiem negribot, birdinām pudiem sāls;

XXVIII Mēs, nogurušās paaudzes, šīs nogurušās pasaules bērni, vairāk par visu vēlamies jaunu, smaržīgu sākumu – visam. Svaigu rītausmu, kurā esība atkal būs patiesa, nemākslota un nesarežģīta;

Mēs gribam JAUNU pasauli, kura beidzot atbrīvotos no pagātnes vecajām mokām.

How to whitelist website on AdBlocker?