Archive

Monthly Archives: oktobris 2012

31. oktobris, 2012

Noskaidrots akcijas “Radio SWH sniedz vairāk!” galvenās balvas ieguvējs.

Trešdien, 31.oktobrī no plkst.11:00-12:00 Radio SWH tiešraidē norisinājās akcijas “Radio SWH sniedz vairāk!” noslēgums – izlozes kārtībā tika noskaidrots akcijas uzvarētājs, kurš ieguva galveno balvu – F.G. MODULS vissezonas māju. Akcijas galvenās balvas ieguvējs ir mīksto mēbeļu meistars Artūrs Bērziņš no Jelgavas. Akcijas noslēgumā piedalījās pieci finālisti, kuri iepriekš tika noskaidroti spēles ietvaros. Uzvarētāju noteica četrās kārtās – katrā no tām, dalībniekiem bija jāveic kāds uzdevums – jāizvelk numurētas bumbiņas, jāmet metamais kauliņš, jāatrod atslēga kādā no spilveniem. Par uzvarētāju kļuva tas, kura atrastā atslēga atbilda slēdzenei. Četri finālisti –Līga Jekste, Zigmārs Romanovskis, Lelde Čota un Anna Tilgase – ieguva 500 eiro katrs, savukārt Artūrs Bērziņš ieguva akcijas galveno balvu – F.G. MODULS vissezonas māju. No 11.-28.oktobrim Radio SWH akcijas ietvaros tika zvanīts klausītājiem – tas, kurš paceldams klausuli, atbildēja ar frāzi “Radio SWH sniedz vairāk!”, ieguva tiesības piedalīties izlozē par balvām.

AKCIJAS FINĀLISTI

1.Artūrs Bērziņš

2.Anna Tilgase

3.Zigmārs Romanovskis

4.Līga Jekste

5.Lelde Čate

31. oktobris, 2012

Latvijas internetam aprit 20 gadi

Pagājuši jau 20 gadi, kopš darbojas Latvijas internets, bet šodien reti kurš zina, ka tieši Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts (LU MII) bija tā iestāde, kas pirmā mūsu valstī nodrošināja pastāvīgu interneta pieslēguma līniju caur Tallinu. Tādējādi tika likti pamati ne tikai akadēmiskā tīkla SigmaNet (sākotnēji – LATNET) izveidei, bet arī radīti pirmie nosacījumi visai turpmākajai interneta attīstībai Latvijā. Kā norāda LU MII Tīkla risinājumu daļas (NIC)sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Jānis Riņķis, sākotnēji interneta pakalpojumu lietotāji bija zinātniskās un pētnieciskās iestādes, skolas, augstskolas un to darbinieki. Akadēmiskā datortīkla mērķis bija veicināt interneta izmantošanu akadēmisko lietotāju vidū. Taču tika pieliktas lielas pūles, lai popularizētu internetu arī pārējo Latvijas iedzīvotāju vidū. Tāpat pirmo informāciju par Latviju internetā ievietoja un regulāri papildināja akadēmiskā datortīkla darbinieki, uzturot mājaslapu «www.lv». Sākumā nevienam nevajadzēja. «Toreiz neviens – ne mēs paši, ne kāds cits pasaulē – nevarēja paredzēt to popularitāti, kādu internets piedzīvo šodien», saka profesors Guntis Bārzdiņš, viens no interneta pionieriem Latvijā. Tieši viņš bija tas cilvēks, kurš nospieda slēdzi, lai palaistu līniju uz Igauniju un tādā veidā «iedarbinātu» Latvijas internetu: «1992.gadā internetu nevienam nevajadzēja, neviens mūs neatbalstīja. Mēs darījām paši un darījām to, ko uzskatījām par pareizu un vajadzīgu. Igaunijā internets jau bija, Lietuvā vēl nē. Mēs gribējām, lai Latvija neatpaliek. Šobrīd liekas smieklīgi, bet pirmās līnijas ātrums bija vien 19,2 kilobiti sekundē. Vēl jocīgāk šķiet, ka toreiz mums ar to pilnīgi pietika.» Dr. Jānis Ķikuts, pirmais Akadēmiskā tīkla laboratorijas vadītājs, uzsver: «Šajos gados ir paveikts daudz. Protams, vienmēr var teikt, ka varēja vēl labāk, savādāk, ātrāk, efektīvāk. Atskatoties atpakaļ, ar tām zināšanām, kas mums ir šobrīd, kritizēt ir viegli. Bet ir jāņem vērā, ka mums tās pirmās zināšanas bija jāiegūst eksperimentālā ceļā, mācoties no savām kļūdām, tāpēc lai citi tās vairs neatkārtotu.» Šodien no Akadēmiskā tīkla laboratorijas SigmaNet izaugušas divas citas laboratorijas – Tīkla risinājumu daļa jeb NIC.LV un CERT.LV jeb Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija. NIC.LV nodrošina augstākā līmeņa domēna «.lv» darbību, veidojot, uzturot un attīstot nepieciešamo infrastruktūru. [more]Savukārt CERT.LV pilda dažādus uzdevumus saskaņā ar Informācijas tehnoloģiju drošības likumu. Vēl SigmaNet piedalās dažādās Eiropas iniciatīvās – nodrošina un uztur Latvijā Eiropas akadēmiskā tīkla GÉANT (Gigabit European Academic Network) pieslēgumu, uztur Grid tīklus, kā arī realizē daudzus citus projektus. Pamatā meklēja informāciju. Akadēmiskā tīkla laboratorijas pētnieks Dr. Bruno Martuzāns atminas, ka internets ātri kļuva pazīstams kā praktiski neizsmeļams informācijas avots: «Pie mums nāca cilvēki, lai meklētu informāciju. Tiem, kas paši nemācēja meklēt, mēs palīdzējām. Protams, neizpalika arī komiskas situācijas. Piemēram, deviņdesmito gadu vidū bieži viesi pie mums bija tie latvieši, kas interesējās par iespējām dienēt franču leģionā. Ar lielu pārsteigumu uzzinājām, ka viņus pie mums sūtīja Francijas vēstniecība. Teica – ejiet uz LU MII, tur jums visu izstāstīs. Tā nu mums nācās uzņemties šāda sava veida «rekrutēšanas centra» pienākumus. Mēs pat šim nolūkam sagatavojām izdruku ar materiāliem, ko varējām cilvēkiem uzreiz iedot. Tāpat bija arī cilvēki, kas meklēja atbildes uz dažādiem radio un TV konkursiem. Tāpēc mēs vienmēr zinājām, kādus jautājumus konkursos uzdod. Paši gan nez kāpēc šajos konkursos nekad nepiedalījāmies.» Resurss «Welcome to Latvia!» jeb «Labdien Latvijā!» bija pirmais informācijas avots par Latviju interneta lietotājiem ārpus mūsu valsts robežām.
Tāpēc daudzi jautājumi par mūsu valsti deviņdesmitajos gados pienāca uz e-pastu, kurš bija atrodams minētajā lapā. «Cilvēki interesējās par Latviju un tās vēsturi, par cilvēkiem, par jaunumiem. Jautrākais laikam bija jautājums no kādas kanādietes, kurai radinieki latvieši pēc viesošanās Latvijā dāvanā bija atveduši kokli. Nabaga sievietei nebija ne jausmas, ko ar negaidīto dāvanu darīt, un viņa atrakstīja e-pastu ar lūgumu atsūtīt instrukciju, kā šo instrumentu spēlēt,» atceras Katrīna Sataki, kura šobrīd vada NIC.LV, bet toreiz uzturēja Akadēmiskā tīkla tīmekļa vietnes un atbildēja uz lapas «Welcome to Latvia!» saņemtajām vēstulēm.

Nojauks valodu robežas

Tomēr, neskatoties uz to, ka pagājuši jau 20 gadi, kopš Latvijā ienācis internets, arī šobrīd SigmaNet ir viens no lielākajiem tirgus spēlētājiem dažādu interneta pakalpojumu sniegšanā. «Interesanti, ka valstī ir ļoti daudzi interneta pakalpojumu sniedzēji, bet mums vēl joprojām zvana citu uzņēmumu klienti un prasa atrisināt dažādas problēmas. Pat zinot, ka nesniedzam viņiem šo pakalpojumu! Mēs tādās situācijās cenšamies dot padomu, bet pilnu tehnisko atbalstu, protams, varam nodrošināt tikai tad, ja tas tiešām ir SigmaNet klients,» stāsta SigmaNet klientu apkalpošanas daļas vadītāja Zaiga Šulte.

Komentējot akadēmisko tīklu attīstību kopumā, SigmaNet eksperti gan nav tik optimistiski. «Ja salīdzinām akadēmisko tīklu attīstību dažādās valstīs, tad gan ar nožēlu jāatzīst, ka Latvijā izvēlētais ceļš nav bijis ne pareizākais, ne veiksmīgākais, tāpēc arī šobrīd šajā jomā krietni atpaliekam no visām pārējām Eiropas valstīm. Diemžēl bez būtiska valstiska atbalsta nevar cerēt ne uz zinātnes, ne uz akadēmiskā tīkla attīstību,» secina Kristīne Andersone, SigmaNet Tīklu vadības grupas vadītāja. Viņa gan izsaka cerību, ka ar struktūrfondu piesaistīšanu un vadošo spēlētāju vienošanos kopīgas lietas labā situāciju vēl ir iespējams labot.

Savukārt, runājot par interneta attīstību kopumā, profesors Guntis Bārzdiņš ir noskaņots daudz optimistiskāk: «Domāju, ka pateicoties tehnoloģijām un interneta attīstībai, jau tuvākajās desmitgadēs tiks nojauktas saprašanās barjeras starp cilvēkiem un ikviens savā dzimtajā valodā bez tulka palīdzības varēs sazināties ar jebkuru citu cilvēku pasaulē. Tās ir tehnoloģijas, pie kurām tiek strādāts jau pašlaik, un arī mēs tajā ienesīsim savu artavu.»

Tā kā šajā paziņojumā ir virkne terminu un jēdzienu, kas varētu nebūt zināmi, zemāk atrodami to skaidrojumi:

GÉANT («Gigabit European Academic Network» jeb «Gigabitu datu pārraides ātrumu Eiropas akadēmiskais tīkls») ir projekts, kuru 2001. gadā uzsāka realizēt 27 Eiropas akadēmiskie tīkli, kā galveno uzdevumu izvirzot Eiropas zinātniski pētnieciskā tīkla tālāku attīstību. GÉANT uzdevums ir nodrošināt ātrus starptautiskos interneta sakarus, kas tiek piedāvāti lietotājiem no izglītības un zinātnes organizācijām. Pašlaik tiek realizēts projekta trešais posms ar nosaukumu GN3.

Grid tīkls, tāpat kā savulaik vispasaules tīmeklis, tapis CERN («European Organization for Nuclear Research» jeb «Eiropas organizācija kodolenerģijas pētījumiem») paspārnē. Faktiski – šī tehnoloģija tika radīta, lai varētu risināt kodolfizikas uzdevumus. Šodien pasaulē «Grid» tīklus aktīvi izmanto zemestrīču prognozēšanai un to seku modelēšanai, gruntsūdeņu piesārņošanas un attīrīšanas procesu pētīšanai, cilvēka arteriālās sistēmas modelēšanai. Ir pat atsevišķas programmas, kas, izmantojot «Grid», meklē zāles pret vēzi vai palīdz veikt pētījumus ģenētikā. Arī tādās jomās kā bioķīmija, gēnu inženierija, vides zinātnes, datorlingvistika, kvantu datoru pētījumi un daudzās citās vairs neiztikt bez «Grid» tīklu iespējām. Praksē tas nozīmē, ka «Grid» vidē matemātiskos aprēķinus veic vienlaikus uz vairākiem procesoriem. Tādā veidā tiek taupīts laiks, kas vajadzīgs pat «superdatoriem», lai atrisinātu pietiekami lielus un komplicētus uzdevumus. Šādus uzdevumus var «saskaldīt» vairākās daļās, katru no kurām pēc tam rēķina savs procesors.

CERT.LV jeb «Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija». Vārdi «drošības incidents» nozīmē dažādus pārkāpumus, kas kaitē drošai un likumīgai interneta lietošanai. Piemēram, neautorizēta piekļūšana informācijai vai mēģinājumi to izdarīt (portu skenēšana), «spam» vēstuļu sūtīšana, «phishing» jeb pikšķerēšanas uzbrukumi (personīgās informācijas izmānīšana elektroniskā veidā), autortiesību pārkāpumi utt. Diemžēl līdz ar lietotāju skaita pieaugumu, pieaug arī drošības incidentu skaits. Tāpēc ar to izmeklēšanu parasti nodarbojas īpaši sagatavotas un starptautiski atzītas komandas ar nosaukumu CERT (Computer Emergency Response Team jeb datoru incidentu reaģēšanas vienība).

29. oktobris, 2012

Grand Theft Auto Vice City drīzumā uz Android un Iphone

No drošiem avotiem kļuvis zināms, ka šodien gaidāmas leģendārās spēles GTA Vice City 10 gadu jubilejas svinības. Tāpat kā GTA3 un Max Payne gadījumā, arī šoreiz iznāks aplikācija uz populārākajām mobilo telefonu platformām. Kā parasti, tās būs Android un Ios. Cik saprotams no sausās informācijas, par pamatu tiek ņemti pēdējie Iphone modeļi un Galaxy S3. Tādējādi uz vecākām un vājākām iekārtām, šī izprieca diez vai būs pilnvērtīgi baudāma. Ja vispār būs baudāma. Tāpat spēlē gaidāmi dažādi uzlabojumi, taču skaidras informācijas par tiem nav. Raksta tapšanas laikā šī aplikācija gan vēl nav oficiāli pieejama. Android veikala meklētājā vēl šī aplikācija nav atrodama. Tomēr jāņem vērā laika starpība. Domājams, ka šo aplikāciju veikalā mēs ieraudzīsim tikai rīt. Arī alternatīvajās meklēšanas vietās pagaidām ir klusums. Gaidīsim

22. oktobris, 2012

Portāls VieglasSmiltis.lv

Portāls VieglasSmiltis.lv publisku darbību sācis 2012. gada janvārī. Tamlīdzīgu projektu pasaules mērogā ir daudz un to darbība ir mērāma gados, bet Latvijas internetam šis ir jauns formāts, kas apvieno:
– Piemiņas vietas aizgājējiem – šeit ikvienai personai var izveidot virtuālu piemiņas vietu – sev tuviem un mīļiem cilvēkiem, kā arī publiskām, pazīstamām un vēsturiskām personībām. Piemiņas vietas var izveidot ikviens portāla apmeklētājs un tas ir bezmaksas pakalpojums.
– Padomi grūtā brīdī – praktiska informāciju par rīcību sēru brīžos – par nepieciešami veicamajām darbībām, dokumentu noformēšanu, bēru organizēšanu utml.
– Informācija par kapsētām – portālā ir apkopota informācija par lielāko Latvijas pilsētu kapsētām un Latvijas novadu kapsētām, ar norādītu kontaktinformāciju, kā arī kapu svētku un svecīšu svētku datumiem. Plānots, ka laika gaitā šī informācija varētu aptvert visas strādājošās Latvijas kapsētas.
– Informācija par rituālo pakalpojumu sniedzējiem, šīs nozares un saistīto jomu uzņēmumiem.
– Portālā tiek publicēti tematiski raksti, informācija par piemiņas un atceres pasākumiem u.c.
Portāla forumā var apspriest jautājumus, kas skar augstākminētās tēmas – dalīties pieredzē un vaicāt pēc padoma. Aicinām portāla apmeklētājus aktīvi iesaistīties diskusijās.

18. oktobris, 2012

Par audio kabeļiem.

Šajā rakstā mēģināšu apkopot informāciju par dažādiem materiāliem, kurus izmanto audio kabeļos.Sākšu ar pašu galveno- strāvas vadītāju kabelī. Visbiežāk nākas sastapties ar kabeļiem, kuros signāla strāva tiek vadīta pa vara (Cu) dzīslu vai vairākām dzīslām. Bieži uz kabeļa apvalka tiek arī norādīts vadītāja apzīmējums, kas bieži vien mulsina un apgrūtina izvēli.
1. TPC (Tough Pitch Copper) – neapstrādātais varš, parasti tiek pielietots vispārēja pielietojuma kabeļos, piemēram, elektriskās instalācijas vados un daudzos lētos audio kabeļos. TPC ražošanas procesā tiek kausēts vienu reizi, formēts cilindriskā vadā un tad atdzesēts. Tālāk šis vads tiek izstiepts, lai iegūtu vajadzīgo diametru. Viens metrs šāda TPC vara vada satur līdz 5000 kristālu un, kaut kur ap 300-500 ppm (ppm- miljona daļa) skābekļa un citu piejaukumu, kas ir stipri par daudz, lai to nopietni pielietotu skaņas signāla vadīšanai. Šāda „elektrības kabeļa” pielietošana skaļruņu pieslēgšanai, rezultātā arī rada duļķainu un dobju skanējumu. Savu pienesumu te dod arī elektrokabeļos pielietotais PVC izolators.

2. OFC (Oxygen Free Copper)- bez skābekļa varš.
OFC tika izstrādāts ap 1975.g. Japānā un kļuva plaši pielietots tā labo skaņas signāla vadīšanas īpašību dēļ, kuras nepārprotami bija saistītas tā ražošanas tehnoloģiju.
OFC iegūst presēšanas procesā, kurs notiek bez skābekļa inerto gāzu vidē. Tas dod iespēju samazināt skābekļa daudzumu līdz 10 ppm un iegūt vadāmību par 0.5-2% augstāku salīdzinot ar TPC. Augstāka vadāmība uzlabo skaņas tīrību salīdzinot ar ārēji līdzīgo TPC.

Pēc šis pašas tehnoloģijas tiek ražots arī OFC-HC (Oxygen-free High-Conductivity Copper), kura uzlabotā vadāmība tiek iegūta pielietojot kvalitatīvākus izejmateriālus un sasniedzot vara tīrību ne mazāku par 99,95% un kristālu skaitu ap 1000 uz vienu vada metru.
3.OFHC Pure electrolytic copper – augstas tīrības pakāpes (līdz 6N, t.i. 99,9999%) bez skābekļa varš, kas iegūts elektrolīzes procesā.

4.LC-OFC (Linear Crystal- Oxygen Free)
Tajā paša 1975.g. Hitachi izstrādāja savu metodi vara kristālu viengabalainības iegūšanai (jo lielāki kristāli jo mazāk starp kristālu pāreju, kuras samazina vadāmību). LC-OFC ir Hitachi patentēts un ekskluzīvs firmas izstrādājums. Pēc liešanas vara vads tiek atkārtoti uzkarsēts un rūdīts, kas savukārt samazina piejaukumus starp kristālu robežām un vara kristāls palielinās un pieaug arī tā garums vadā. LC-OFC kristāla garums sasniedz 130 mm salīdzinot ar 4 mm TPC un OFC vadā, kristālu skaits salīdzinot ar augstākminēto OFC-HC samazināts 5 reizes (līdz 200 kristāliem)
5. Ohno Continuous Casting copper (OCC copper).

1986 gadā profesors Ono no Japānas izstrādāja tehnoloģiju, ar kuras palīdzību, varēja iegūt fenomenālu vara kristāla garumu- līdz pat vairākiem desmitiem metru (0.3mm vienkristāla vads var sasniegt 125 metru garumu). Ono nepārtrauktās vara izstiepšanas tehnoloģijā varš tiek atkārtoti uzkarsēts veidnē un ļoti lēni izejot no tās tas tiek atdzesēts, rezultātā pazūd robežas starp dažādām vara kristālu grupām un materiāla struktūra kļūst viendabīga, kas labi redzams attēlos. Tā kā dabā nav absolūti tīra vara, tad arī pēc OCC metodes iegūtajā vadītāja ir niecīgs piejaukumu daudzums- vara tīrība sasniedz 99,9997%, kas ir vairāk nekā nepieciešams visaugstākajām HI-FI un High End audio prasībām.

6. Silver plated copper.
Laba AF (augsto frekvenču) dinamika raksturo ar sudrabu pārklāto, varu. Kabelis ar šādu vadītāju var atdzīvināt neizteiksmīgi skanošu sistēmu, jāpiebilst, uz zemo frekvenču rēķina. Dažreiz šāda skaņa var kļūt nogurdinoša, klausoties sistēmu ilgāku laiku. Sevišķi tas ir attiecināms uz sudrabotā vara pielietojumu skaļruņu kabeļos.

7.Pure Silver .
Sudrabs ar tā zemo pretestību ir labāks vadītājs kā varš, bet jebkuram vadītājam, vienalga vai tas būtu varš vai sudrabs, jābūt ar diezgan lielu šķērsgriezuma laukumu, lai to sekmīgi izmantotu skaņas signālu kabeļos. Sudrabs ir daudz dārgāks par varu, tādēļ, lai kabeļa cena būtu samērīga, tiek meklēts kompromiss uz vadītāja šķērsgriezuma rēķina. Šāda kompromisa sekas ir tīra sudraba kabeļu „vieglums” basu diapazonā. Tomēr labi sudraba kabeļi ir ātri, dinamiski, viengabalaini visā signāla spektrā, piedāvājot ārkārtīgi detalizētu un dzidru skanējumu.

8.Pure Silver Ohno Continuous Casting (OCC silver)
Vienkristāla tīra sudraba vadītājam piemīt visas augstāk minētas īpašības visaugstākajā pakāpē, kuras apvienotas ar visaugstākās kvalitātes izolācijas materiāliem un konstruktoru izdomu, rezultātā dod bezkompromisu kabeli skaņas signāla vadīšanai.

17. oktobris, 2012

Nordost Thors

Gribēju padalīties iespaidos par firmas Nordost produktu, elektrības tīkla „filtru” Thor.
Vēl nesenā pagātnē uzskatīju, ka stāsti par aparatūras barošanas vadu ietekmi uz skaņu ir mārketinga paņēmieni kā ietirgot ne visai lētu un dažkārt pat ļoti dārgu produkciju. Viss mainījās brīdī, kad bija iespēja apmeklēt HiFi izstādi Polijā. Iesaku arī tiem, kas lasīs šo blogu atrast iespēju apmeklēt šādu pasākumu, kas notiek katru gadu novembrī Polijas galvaspilsētā Varšavā.
Tajā reizē bija iespēja piedalīties nelielā Nordost produktu demonstrācijā. Demonstrācijas būtība bija parādīt kādu ietekmi uz skaņas kvalitāti rada aparatūras barošanas vadi. Daudzi ar tehnisko izglītību uzskata, ka audiofīlisms robežojas aklu ticību marketinga stāstiem un pakļaušanos aparatūras cenas suģestijai. Tāpēc mēģināju atbrīvoties no visādiem aizspriedumiem un Oma likumiem galvā un centos saprast, ko vēlas pastāstīt cilvēks no Nordost. Demonstrācijas laikā tika dota iespēja noklausīties vairākus skaņdarbus ar dažādiem firmas Nordost barošanas vadiem un par lielu brīnumu gan man, gan citiem tika pamanītas atšķirības. Jāsaka, ka tās nebija augšējo vai zemo frekvenču atšķirības, ko daudzi uzskata par galveno atšķirību aparatūras skanējumā. Atšķirības bija dažādu instrumentu skanēšanas izteiksmībā, cik vienkārši ir tos izdalīt no visa kopējā skanējuma. Līdz ar to padarot skanējumu tuvāku dzīvam mūzikas izpildījumam. Interesanti bija tas, ka visi barošanas vadi tika pieslēgti kādai ierīcei. Uz jautājumu, kas tas tāds, saņēmām atbildi, ka tas ir barošanas filtrs, ko firma Isotek ražo pēc Nordost specifikācijas un pasūtījuma. Tajā brīdī, tas viss likās diezgan mistiski līdz radās iespēja pašam pamēģināt šo filtru mājas apstākļos.
Tātad Nordost Thor. Testēšanai izmantojam vecās, bet modificētās firmas Tesla studijas skandas, pārbūvētu Philips CD960 atskaņotāju, pasīvo priekšpastiprinātāju un Marantz SR14 resīveri (pagaidām labāka nav). Muzikālais materiāls visdažādākais sākot ar Michel Camilo „Spirit of the Moment” beidzot ar Rammstein.
Pirmais, kas pievērš uzmanību ir krietni uzlabota atsevišķu instrumentu skanēšana telpā, tie kļūst it kā sataustāmi. Rodas sajūta, ka instrumenti ienāk telpā. Īpaši interesanti skan klavieres – ir dzirdama ilgstoša stīgu pēcskaņa. Rammstein skanējumā šķīvīšu skanējums ir daudz tīrāks. Godīgi sakot radās sajūta, ka kāds ir samainījis diskus un tie nāk no citas ierakstu studijas.
Ir iegūti pirmie iespaidi un slēdzam visu atpakaļ pie parastā pagarinātāja. Oscilogrāfu īpašniekus varu nomierināt – skaļums, augšas, zemie ir tik pat. Taču klātbūtnes sajūtas vairs nav. Klusākajās ieraksta vietās šķiet nostrādā kāds limiters, kas it kā pārtrauc skanējumu. Arī Rammstein ilgi vairs nevar klausīties – rodas noguruma sajūta.
Slēdzam atkal visu caur Nordost Thor un pievienojam arī DVD atskaņotāju, lai pārbaudītu vai filtrs rada kādu iespaidu uz DVD ierakstiem. Interesanti, ka šeit rezultāts ir atšķirīgs. Piemēram, Pink Floyd Pulse skan tāpat. Taču DVD Marhils un draugi skan tā it kā Dolby Digital vietā būtu DTS. Tās pašas klavieres Marhila izpildījumā skan daudz interesantāk un labāk.
Pēc Nordost Thor testēšanas ieskatījos Internetā. Tur atradu viedokli, kuram piekrītu arī es – ja pamēģināsiet šo filtru, tad negribēsiet no tā šķirties. Tāpēc iesaku šo filtru visiem tiem, kas vēlas atklāt savas aparatūras iespējas pilnībā un saklausīt līdz šim nedzirdētas nianses savos vecajos labajos ierakstos.

16. oktobris, 2012

Rudenīgie laika apstākļi liek mainīt braukšanas manieri

Iestājoties rudenīgam, lietainam un tumšākam laikam, vēršam autobraucēju vērību uz to, ka atbilstoši tam jāpielāgo savu braukšanas manieri, lai novērstu bīstamas satiksmes situācijas. Rudenī strauji sarūk gaišais diennakts periods, iespējama migla un bieži aktīvā satiksme rīta un vakara stundas norisinās sliktas redzamības apstākļos. Īpaši neapgaismotajos posmos ceļš kļūst grūtāk pārredzams, grūti savlaicīgi pamanīt satiksmes traucējumus – citus transportlīdzekļus un gājējus ceļmalā. Tāpat lietainā laika ietekmē ceļu segumi bieži ir slapji, daudzviet rudenī tos klāj nobirušās koku lapas, līdz ar to transportlīdzekļu vadāmība un īpaši bremzēšana arī mēdz būtiski pasliktināties. Īpaši jāuzmanās braucot pa sliktā tehniskā stāvoklī esošajiem ceļiem, kur atsevišķās vietās uz brauktuves veidojas peļķes, kurās iebraucot transportlīdzeklim var sākties akvaplanēšana, tāpat peļķes var slēpt kādu seguma defektu.
Rudeni raksturo biežās vētras un spēcīgas vēja brāzmas, kas uz ceļa var sagāzt kokus un to zarus. Lai gan visi satiksmes šķēršļi tiek operatīvi novākti, autobraucējiem jābūt īpaši uzmanīgiem šādās situācijās. Autovadītājime ieteicams izvēlēties rudenim raksturīgajiem laika un ceļa apstākļiem atbilstošu braukšanas ātrumu un manieri. Tāpat aicinām pārliecināties par automašīnas labu tehnisko kārtību, īpaši pievēršot uzmanību riepu stāvoklim un gaismu regulējumam. Informāciju par satiksmes ierobežojumiem valsts autoceļu tīklā un citu saistošo informāciju var iegūt www.lvceli.lv, www.celugids.lv, sekojot Latvijas Valsts ceļu Twitter kontam un Facebook lapā, kā arī pa diennakts informatīvo tālruni 65025555 .

16. oktobris, 2012

XLO Electric Company kabeļu, kā audio sistēmas sastāvdaļas, loma precīza skanējuma nodrošināšanā.

XLO Electric Company kabeļu, kā audio sistēmas sastāvdaļas, loma precīza skanējuma nodrošināšanā.

Uz jautājumu, ko „dara” kabelis audio sistēmā, lielākā daļa cilvēku un, jo sevišķi tehniski izglītotu, atbildēs, ka kabelis tikai savieno sistēmas sastāvdaļas un neko vairāk. Viņi teiks, ka „vads ir vads”, tas pats neskan un sistēmas atsevišķos sastāvdaļas nevar būtiski ietekmēt. Šādu viedokli atbalsta daudzi skaņu inženieri, tehniķi, skaņu sistēmu instalatori un pat HiFi tirgotāji. Abi pēdējie šo viedokli īpaši neuzsver, jo ir ieinteresēti pārdot klientiem arī dārgos kabeļus kopā ar HiFi un mājas kinozāles sistēmām.
Teorētiski viņiem ir pilnīga taisnība! Jebkurai sistēmas sastāvdaļai ir jādara tikai tas, ko no viņas gaida. Tas attiecas arī uz savienotājkabeļiem- tiem pieticīgi jāsavieno vienu komponentu ar otru nekādi neietekmējot visas sistēmas skanējumu. BET problēma ir , ka šis pieņēmums ir tīrākais ideālisms. Pastiprinātājs, kurš tikai pastiprina, atskaņotājs, kurš pilnīgi atskaņo to, kas ierakstīts utt., ir teorētiska abstrakcija. Realitātē jebkurš mēģinājums radīt idealizētus objektus sastopas ar neatrisināmām tehnoloģiskām barjerām un galarezultātā ir milzum daudzu kompromisu veidojums. Kā izrādījās izstrādāt un izgatavot reālu, pasīvu-tuvu ideālam, „neskanošu” kabeli nemaz nav tik vienkārši. Reālais, eksistējošais kabelis gandrīz vienmēr ietekmē sistēmas skanējumu. Tas attiecas gan uz „starp bloku,” gan uz akustisko, gan uz tīkla barošanas (skatīt rakstu par Varšavas HiFI izstādi) kabeli.
Viens no labākajiem piemēriem varētu būt akustiskā kabeļa ietekmes uz skanējumu novērtējums, pielietojot dempinga faktora izmaiņu analīzi.
Dempinga faktors ir pastiprinātāja spējas kontrolēt skaļruņa spoles kustību skaitlisks novērtējums. Jebkura skaļruņa kustīgajai daļai ir sava masa. Jo lielāka skaļruņa difuzora masa un kustības amplitūda jo lielāka ir inerce, kuru jāpārvar pārveidojot elektrisko skaņas signālu pārveidojot dzirdamajos skaņas viļņos .Tā kā vislielākā difuzora masa un lielākā amplitūda ir nepieciešama reproducējot zemās frekvences dempinga faktora vis jūtamākā ietekme ir atskaņojot basus. Vienkāršots dempinga faktora aprēķins , zinot pastiprinātāja tehniskos parametrus, ir akustiskās sistēmas impedances (visbiežāk 8 omi) dalīts ar pastiprinātāja izejas impedanci (pretestību). Piemēram, ja pastiprinātāja izejas pretestība ir 0,01 oms tad dempinga faktors būs 8/0,01=800. Šāds DF ir ļoti labs, bet nav arī ārkārtējs tranzistoru pastiprinātājiem.
Reālajā dzīvē jāņem vērā divi apstākļi, pirmais- ne visām akustiskajām sistēmām ir 8 omu impedance, otrais- aprēķinos jāņem vērā visu trīs sistēmas dalībnieku (pastiprinātājs+ kabelis+ akustiskā sistēma) parametri. Vienkāršojot aprēķinu pieņemsim, ka pastiprinātājs un kabelis ir viens vesels un DF aprēķinā piedalās divas sastāvdaļas- skaļruņa impedance un pastiprinātāja/vada impedances summa. Šāds pieņēmums ir pietiekami korekts, jo tiek pielietots dažādu elektronisko shēmu un to ekvivalentu projektēšanas procesā. Pielietojot šo pieņēmumu, sanāk, ka „paspirinātāja efektīvā izejas pretestība” ir pastiprinātāja izejas pretestības (impedances) un akustiskā kabeļa pretestības summa. Tagad, ja paņemsim 3 metrus „standarta” akustiskā kabeļa (piemēram, no jebkura celtniecības materiālu veikala vai „Latgalītes”), kura pretestība būs aptuveni 0,51 oms, iegūsim „paspirinātāja efektīvā izejas pretestība” būs (0,01+0,51)=0,52 omi, kas dos mums, pie 8 omu akustikas, dempinga faktoru 15,4 salīdzinot ar 800 aprēķinu sākumā! Problēmas būs vēl lielākas, ja ar šo kabeli pievienosim 4 omu akustiskās sistēmas, jo tad DF koeficents būs tikai 7,7.
Šis ir viens no galvenajiem „dunoša”, „dūcoša” (pastiprinātājs nespēj kontrolēt zemās frekvences) basa rašanās iemesliem- nekvalitatīvi akustiskie kabeļi.
Salīdzināšanai XLO Type63 metru kabeļa pretestība ir 0,02 omi, kas dod mums DF 267. Ar šo kabeli akustiskā sistēma tiek kontrolēta 17 reizes labāk kā ar „standarta” kabeli. Tomēr jāatzīmē, ka 0,02 omu pretestībā ir iegūtā pateicoties speciālai konstrukcijai un ir unikāla pat salīdzinot ar citu pazīstamu un „dārgu” firmu izstrādājumiem. Interesanti ir tas, ka dažreiz lētāks pastiprinātājs ar zemāku dempinga faktoru un labu kabeli var skanēt labāk kā dārgs pastiprinātājs komplektā ar nekvalitatīvu kabeli. Secinājums varētu būt: pērkot dārgu pastiprinātāju un skandas, nāksies šķirties no visai iespaidīgas summas par kabeļiem.

Dempinga faktors nav vienīgais, kas no kabeļu viedokļa , ietekmē audio sistēmas skaņu. Savienotājkabelis būtiski var ietekmēt arī sistēmas sastāvdaļas frekvenču joslu. Kā zināms vienkāršākais pirmās kārtas filtrs var tikt izveidots no divām sastāvdaļām- rezistora un kondensatora vai induktivitātes. Ja savienosim rezistoru ar kondensatoru sanāks ZF (zemo frekvenču) pasīvais filtrs, kas nozīme, ka frekvences, kuras zemākas par noteiktu nogriešanas frekvenci, tiks vājinātas un amplitūdas/frekvenču raksturlīknē zemo frekvenču daļā būs vājinājums 6 db uz oktāvu, bet augstākās frekvences netiks ietekmētas. Ja samainīt vietām rezistoru ar kapacitāti, viss būs otrādi- izveidosies augsto frekvenču pasīvais filtrs. Ja kondensatora vietā izmantot induktivitātes spoli iegūsim pretēju ietekmi uz frekvenču raksturlīkni. Jautājums varētu būt-kāds tam visam sakars ar audio sistēmas skanējumu? Diezgan tiešs, jo jebkurš tembra regulators sastāv no rezistora un kondensatora vai rezistora un induktivitātes, bet visiem kabeļiem ir noteikta pretestība, kapacitāte un induktivitāte, tas ir – tiem piemīt tās pašas- tembra regulatora- īpašības. Vārdu sakot jebkurš kabelis var uzvesties kā filtrs ietekmējot, piemēram, basu ‘dziļumu” vai augšu „dzidrumu” utt.. Ar ko tad atšķiras „ļoti labi XLO kabeļi” no ‘vienkārši labiem” kabeļiem, labi uzkonstruētiem? Vispirms ar to, ka XLO izstrādā kabeļus ar iespējami zemāko pretestību, kapacitāti un induktivitāti jebkurā no savu modeļu grupām. Tādēļ arī XLO kabeļiem filtra efekts plašā frekvenču diapazonā ir minimāls. Minimālu induktivitāti XLO panāk ar savu patentēto kabeļu ģeometriju. Kas attiecas uz kabeļa pretestību, tad ir tikai divi efektīvi risinājumi-vairāk metāla vai arī metāls ar augstāku vadītspēju. Ļoti svarīgs moments pareiza izvēle, jo mazākas pretestības panākšanas rezultātā var rasties jauna problēma-fāzu nobīde. Lai labāk izprastu šo parādību, vienkārši samainiet plusa/mīnusa pieslēgumu vienai no stereo sistēmas skandām. Šajā gadījuma izveidosies 180 grādu nobīde starp abām skandām- difuzori darbosies pretējos virzienos un ar ausi šis fāzes nobīdes efekts būs ļoti skaidri sadzirdams. Samainot plusu ar mīnusu arī otrai skandai efekts pazudīs un būs ļoti grūti pamanāms, jo relatīvā fāzu nobīde (starp skandām) būs 0 grādu bet absolūtā (starp pastiprinātāju un skandām) būs 180 grādi. Tas ļauj secināt, relatīvā fāzu nobīde ir daudz nevēlamāka par absolūto. Tagad iedomājieties, ka dažādas signāla frekvences ir ar dažādām fāzes nobīdēm (gan lieluma, gan polaritātes) pat viena stereo sistēmas kanāla ietvaros un šīs fāzu nobīdes ir izteikti relatīvas. Šie fāzu kropļojumi arī ir par iemeslu izplūdušai skatuvei, necilai detalizācijai, duļķainai skaņai, kura it kā „sēž” skandās un nevar izrauties telpā. Kas tad ir par iemeslu šiem fāzu kropļojumiem?
Galvenais fāzu kropļojumu rašanās iemesls ir tā saucamais „ skin efekts” (virsmas efekts). Efekts izpaužas apstāklī, ka jo augstāka ir, caur vadītāju plūstošā, signāla frekvence, jo tuvāk vadītāja virsmai plūst šī signāla strāva. Tas nozīmē, efektīvais vadītāja šķērsgriezums dažādām signāla frekvencēm būs atšķirīgs tātad arī vadītāja pretestība dažādām frekvencēm būs dažāda. Ja pieņem, ka dotā kabeļa induktivitāte un kapacitāte ir konstantas, tad sanāk, ka katrai signāla frekvencei kabelī ir savs „individuālais” filtrs, kas savukārt rada dažādas fāzu nobīdes un signāls it kā „sadalās” atsevišķas daļās, kuras plūst caur kabeli dažādos ātrumos. Dabiski, ka „skin efekts” krasāk izpaužas liela diametra kabeļos (kas ir viens no vienkāršākajiem kabeļa pretestības samazināšanas veidiem), tādēļ ir ļoti svarīgi pielietot augstas vadāmības materiālus, kas dod iespēju samazināt kabeļa šķērsgriezumu. XLO pielieto savos kabeļos augstas tīrības, bez skābekļa varu 99,99% PRO sērijas kabeļos un 99,99997% varu Type6 sērijā.
Cits variants ir kabelī izmantotā metāla masas palielināšana vai nu izmantojot resnāku vadu vai daudz dzīslu vada gadījumā, palielinot dzīslu skaitu. Tieši tā parasti rīkojas lielākā daļa kabeļu ražotāju. Šis kabeļu vadāmības palielināšanas variants rada daudz problēmu tieši no fāzu nobīdes viedokļa.
XLO kabeļiem ir ļoti labi fāzu nobīdes rādītāji. Kas tam ir par iemeslu? Kabeļu konstrukcija. Kabelis sastāv no daudzām savstarpēji izolētām kvalitatīva vara dzīslām, kuras savītas pēc īpaša „licendrāts” ģeometriskā principa – ( http://en.wikipedia.org/wiki/Litz_wire , http://www.litz-wire.com/round_litz_configs.html ) 1. Core (With several groups twisted together) – serde (vairākas vadu grupas savstarpēji savītas
2. Several Groups of twisted wires- savītu vadu grupas
3. Insulated Wire- savīto vadu grupa (2) izolācijā
4. Serving over twisted wires- savīto vadu grupu saturētajpārvalks
5. Outer Serving (Textile serving, Taping, and Extrusion) ārējai izolācijas pārvalks

Raksta sākumā redzamais XLO kabelis ir savīts no vairākiem, ar teflonu izolētie izolētiem, litz vadiem, tādēļ tas ir ļoti ciets un diezgan neparocīgs pieslēgšanai pie pastiprinātāja un skaļruņu termināliem- tiem jābūt mehāniski stipriem un pietiekami lieliem.
XLO kabeļos, kuri veidoti pielietojot šo Litz konstrukciju, it kā nav centra un malu, pateicoties kam skin efekts ir minimāls un attiecīgi fāzu nobīdes arī ir ļoti mazas. Šajā gadījuma kabeļa veidotāji lielāko uzmanību pievērsa nevis katram vadam atsevišķi, bet vairāku vadu savīšanai skaņai vis labveligākjā veidā. Vispār vada ģeometrija jūtami ietekmē kabeļa „skanējumu” Lai rastu skaidrojumu šim apgalvojumam jāatgriežas pie kabeļa pretestības, bet šoreiz pie pretestības līdzstrāvai.( nevis maiņstrāvai kā gadījumā ar skin efektu). Jebkura materiāla, šķērsgriezuma un garuma kabelim ir noteikta pretestība līdzstrāvai. Pieņemot nosacīta kabeļa pretestību vienādu ar 1 un pievienojot tam paralēli vēl vienu tādu pašu kabeli mēs iegūsim kopējo pretestību līdzstrāvai ½, tas ir uz pusi mazāku.
Katrā kabeļu sakaita dubultošanas reizē attiecīgi samazināsies ari kopējā pretestība (t.i. ¼, 1/8 utt.).
Tālāk, paņemot, piemēram, 16 vadītāja dzīslas izveidosim kabeli. Turpinot eksperimentu sagriezīsim šo 16 dzīslu kabeli vairākos gabalos un katrā gabalā saliksim dzīslas dažādos veidos- vienā vienkārši paralēli, otrajā savīsim bizītē, trešajā savīsim striķītī, ceturtajā paralēli, bet vienā plaknē utt. Turpinot mēs varam dažādi kombinēt ar savītajiem kabelīšiem, tos savstarpēji savijot dažādās kombinācijās. Pieslēdzot katru no izveidotajiem kabeļiem, skaņas traktā, mēs konstatēsim, ka tie ‘skan’ dažādi, lai arī pretestība tiem ir pilnīgi vienādā. Tas nozīmē atšķirības iemesls ir kabeļa ģeometrija, kura ietekmē izveidotā kabeļa kapacitāti un induktivitāti, kura savukārt ļoti būtiski var ietekmēt kabeļa salāgošanos ar pieslēgtajiem sistēmas komponentiem (mūsu gadījumā pastiprinātājs un skaļruņi). Kopumā ņemot, jo mazāki ir kapacitātes un induktivitātes lielum, jo labāk, kaut gan to ir diezgan grūti sasniegt. Dažreiz samazinot kapacitāti jūtami palielinās induktivitāte, jo abi lielumi kabelī ir savstarpēji ļoti saistīti. Pateicoties savai speciālajai ģeometrijai XLO kabeļi ir ar ļoti zemiem kapacitātes un induktivitātes rādītājiem, kas ļauj tiem labi salāgoties ar lielāko daļu dažādu ražotāju un konstrukciju audio komponentēm- būt par kabeļu absolūto čempionu.
Atgriežoties pie „kabeļa ģeometrijas,” jāpiebilst par lauku savstarpējo ietekmi. Zināms, ka strāvai plūstot pa vadītāju ap to veidojas elektromagnētiskais lauks. Šis ir viens no galvenajiem fizikas pamatlikumiem un uz tā ir balstās ļoti daudzu elektrisko iekārtu darbība un tas attiecas arī uz skaļruni akustiskajā sistēmā. Izolācija ap elektriskā strāvas vadītāju nav šķērslis elektromagnētiskajam laukam, kurš savukārt var inducēt strāvas blakus esošajā vadītājā. Tas nozīmē, ka vadītāju savstarpējais novietojums kabelī būtiski ietekmē elektromagnētiskā lauka intensitāti pašā kabelī ,tas ir tā ”skanējumu”. Matemātiski aprēķināt šos laukus un to savstarpējo mijiedarbību ir ļoti grūts uzdevums, ar kuru veiksmīgi tikuši galā XLO inženieri.
Lai arī kabeļa izolators nespēj pasargāt vadu no elektromagnētiskā lauka ietekmes, tam ir milzīga nozīme kabeļa konstrukcijā, jo jebkuram izolatoram piemīt dielektriskās absorbcijas īpašības. Strāvai plūstot caur vadītāju rodas zudumi, pirmkārt uz vada ”omiskās” pretestības (zudumi siltuma veidā), otrkārt daļa signāla „nosēžas” dielektriķī (izolācijā) un mainījusi savu polaritāti atgriežas kabelī pretējā fāzē, tā vājinot signālu vai radot traucējumus. Tāda divpusēja enerģijas apmaiņa saistīta arī ar papildus siltuma izdalīšanos kabelī. Šādi enerģijas „uzkrājumi” atkarīgi no izolatora materiāla dielektriskās konstantes un dielektriskās izkliedes faktora. Dielektriskā konstante tiek aprēķināta kā attiecība starp materiāla spēju „uzkrāt enerģiju” noteiktos apstākļos un vakuumu, kura dielektriskā konstante tiek pieņemta par 1,0. Piemēram, kāda materiāla dielektriskā konstante ir 3,5 tas nozīmē, ka dotais materiāls „apēd” 3,5 reizes vairāk enerģijas kā vākums, kurš ir vislabākais izolators. Populārā materiāla PVH (Polivinilhlorīds) dielektriskā konstante ir robežās no 4,0 līd 8,0 vai pat vairāk, termoplastiskās gumijas DK sasniedz 15,0. Bet Du Font Teflon, ko pielieto XLO references sērijas kabeļos dielektriskā konstante ir tikai 2,0. kas ir ļoti augsts un grūti sasniedzams rādītājs. XLO Pro sērijas kabeļos tiek pielietots polietilēns un tā polimēri kuriem DK ir uzreiz aiz teflona- 2,1.
Arī Izkliedes faktora vērtējumā teflonam nav līdzvērtīgu materiālu 0,00002 salīdzinot ar PVH 0,15 (15% enerģijas vienkārši pazūd). Polietilēna un to polimera IF ir no 0,0001 līd 0,01 (ne vairāk kā 1% zudumu). Tas pats attiecas arī uz teflona pielietojumu kabeļu spraudņu konstrukcijā- tas būtiski samazina kabeļa ietekmi uz skaņu.
Kabelim mēmi jāvada signāls. Mūsdienu kabeļu ražošanas tehnoloģijas pagaidām to nespēj nodrošināt, bet XLO ir viens no tiem, kas ir vistuvāk šim ideāli- mēmajam kabelim.

10. oktobris, 2012

Valmieras pilsētas pašvaldība izsludina konkursu „Hackfest Valmiera 2012”

Valmieras pilsētas pašvaldība sadarbībā ar Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju CERT.lv izsludina konkursu „Hackfest Valmiera 2012”, kas norisināsies 1. un 2. decembrī. Labāko rezultātu sasniegušajiem dalībniekiem tiks pasniegtas naudas balvas un specbalva no sadarbības partnera „OSS Networks”. Dalībniekiem 24 stundu laikā būs jāizpilda četri dažādas grūtības pakāpes uzdevumi, kas katrs veicams ar cita servera palīdzību un jāveic attālināti, izmantojot internetu. Konkursantiem ir ne tikai jāizpilda pats uzdevums, bet arī jāapraksta gaita, kā viņš to ir veicis. Pretendentiem netiks izsniegta nekāda serveru autorizācijas informācija. Visi uzdevumi ir jāizpilda, piekļūstot un manipulējot ar serveriem, izmantojot drošības nepilnības jeb “caurumus”. Konkursā var pieteikties jebkura fiziska persona līdz 9. novembrim plkst. 16:00 elektroniski, aizpildot un ar drošu elektronisku parakstu parakstot anketu, kas atrodama interneta vietnē http://open.valmiera.lv un iesūtot to uz adresi [email protected], vai personīgi klātienē Valmieras pilsētas pašvaldības Apmeklētāju pieņemšanas centrā Lāčplēša ielā 2, Valmierā, līdzi ņemot personu apliecinošu dokumentu. Dalībnieku skaits ir ierobežots. Uzdevumi būs jāveic ar tīmekļa vietnes, interneta telefonijas, e-pasta un dns serveriem. Konkursa uzdevumi un serveru IP adreses dalībniekiem tiks nosūtīti uz pieteikuma anketā norādīto e-pasta adresi. Rezultātus izvērtēs speciāli izveidota konkursa komisija kopā ar nozares ekspertiem. Noslēgumā tiks apbalvoti trīs labāko rezultātu autori. Pirmā vieta saņems 150 latus, otrā iegūs 100 latus, bet trešā – 75 latus. Labāko rezultātu sasniegušais Vidzemes Augstskolas students saņems 100 latus. Tāpat viena uzdevuma labākā rezultāta autoram tiks pasniegta specbalva no sadarbības partnera “OSS Networks” – planšetdators Asus Google Nexus 16GB. Valmieras pilsētas pašvaldības Informācijas tehnoloģiju nodaļas vadītājs Kaspars Urbāns skaidro, ka konkursa mērķis ir uzzināt pašvaldības informācijas tehnoloģiju sistēmu nepilnības, vājības un drošības trūkumus, lai tos varētu pēc tam novērst un nodrošināt drošu un efektīvu pašvaldības darbu. Ar konkursa notikumiem, nolikumu un pieteikuma anketu var iepazīties interneta vietnē http://open.valmiera.lv/valmiera-2012-hackfest/

10. oktobris, 2012

XINDAK monobloki

XA8800MNu Mini Mono Power Amplifier- tā saucas šie XINDAK “mazuļi”- katrs ap 13 kg svarā. Bija ļoti interesanti, ko šie dvīņu brāļi spēj. Tomēr nenocietāmies- pirms klausīšanās noņēmām vāku, jāpaskatās taču, kas tam lācītim vēderā. Pirmajā acu uzmetienā viss izskatās ļoti labi. Tad nu ņemam talkā papildus gaismu un palielināmo stiklu. Un atkal- nav kur piekasīties. Uzbūvēts tiešām ar lielu rūpību. Pilnīgi neticas, ka tas tapis aiz Lielā Ķinas mūra. Senken tranzistori, kas novietojušies uz milzīgā radiatora ir skaņu pasaulē pārbaudīta vērtība. Kompānija, kurā nokļuva Xindak pāris sastāvēja no sekojošiem dalībniekiem: CD atskaņotājs- Vincent CD-S6 Hybrid CD-Player, ārējais (profesionālais-studijas) DAC, Vincent hibrīdais priekšpastiprinātajs. Savienošanai tika izmantoti- starpbloku un akustiskie-XLO Pro sērijas kabeļi. Barošanas kabeļi- Furutech u Xindak un tīkla filtrs Xindak 2000E
Beigu beigās, Xindakam bija jāparāda savas spējas saprasties ar TESLA monitoriem.

How to whitelist website on AdBlocker?