Archive

Monthly Archives: jūnijs 2016

16. jūnijs, 2016

Bezkontakta norēķinu iespējas Latvijā jau ir tagadne,

Bezkontakta norēķinu iespējas Latvijā jau ir tagadne, jo daļa banku jau patlaban izsniedz bezkontakta maksājumu kartes un daļa to plāno izdarīt līdz gada beigām. Atšķirībā no līdz šim ierastajām maksājumu kartēm, kurās naudas transakciju nodrošina kartē iestrādātais kartes čips vai magnētiskā josla, ar bezkonkta karti nelielus maksājumus var veikt, arī pietuvinot karti ierīcei, pat neievadot PIN kodu.

Nepacietīgākie var pieteikties šādas kartes saņemšanai savā bankā un sākt izmantot tās priekšrocības jau šogad. Taču agri vai vēlu visi, kuri izmanto bankas kartes, tiks pie bezkontakta kartes, jo, kā skaidroja SEB bankas komunikācijas projektu vadītāja Jeļena Riļejeva, jaunā Maksājumu un pakalpojumu direktīva nosaka, ka visām jaunajām karšu pieņemšanas ierīcēm un arī jaunajām izsniegtajām kartēm no 2017. gada jābūt ar bezkontakta funkcionalitāti. Bankas Latvijā šīs direktīvas ieviešanai gatavojas jau laikus un tagad sāk gan izsniegt attiecīgas kartes, gan arī uzstādīt termināļus, kas pieņem šādas kartes. Bezkontakta karti var izmantot arī kā parasto norēķinu karti, uz kādu neattiecas tālāk norādītie maksājumu limiti.

Latvijā jau trīs gadus

SEB banka jau 2013. gadā sāka bezkontakta karšu nodrošināšanu saviem klientiem un līdz šim ir izsniegusi jau vairāk nekā 2500 bezkontakta karšu ar starptautisko MasterCard zīmolu. SEB bankas klienti, kuri ikdienā izmanto MasterCard Dinamo kartes, 2016. gada pirmajā ceturksnī gan Latvijā, gan ārzemēs ir veikuši pirkumus 1,8 miljonu eiro apmērā.

Arī ABLV Bank savās maksājumu kartēs ievieš bezkontakta autorizācijas tehnoloģiju. Tā ir iestrādāta visās jaunajās ABLV kartēs, kuras banka izsniedz kopš maija. Swedbank bezkontakta norēķinu kartes gaidāmas jau vasarā, Citadele plāno tās sākt izsniegt rudenī.   

Īpaši termināļi

Lai bezkontakta kartē iestrādāto tehnoloģiju varētu pilnvērtīgi izmantot, nepieciešamas tikpat viedas ierīces. Swedbank ārējās komunikācijas vadītāja Vineta Savicka stāstīja, ka jau šobrīd visās jaunajās karšu norēķinu pieņemšanas ierīcēs, kuras Swedbank izsniedz tirgotājiem, ir iestrādāta bezkontakta norēķinu iespēja. Un tāda ir arī Swedbank izstrādātajā un mazajiem tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem piedāvātajā karšu lasītājā viedtālruņiem.

Ar SEB bankas bezkontakta kartēm norēķinus jau šobrīd var veikt vairāk nekā 130 tirdzniecības vietās Latvijā – kafejnīcās un restorānos, piemēram, restorānā Vēl vairāk saules Valdemāra ielā Rīgā, veikalos, slimnīcās un citur, kā arī ārvalstīs. Lielākais uzņēmums Latvijā, kas šobrīd piedāvā bezkontakta norēķinu iespēju, ir Arēna Rīga. Šogad pirmajā ceturksnī tikai Arēnā Rīga darījumi ar SEB MasterCard Dinamo tika veikti par vairāk nekā 15,5 tūkstošiem eiro.

Savukārt banka Citadele pēdējā mēneša laikā ir uzstādījusi 110 jaunus bezkontaktu norēķinu termināļus kafejnīcās, taksometros un viesnīcās, medicīnas iestādēs un tirdzniecības vietās Rīgā un ārpus Rīgas, un turpmāk visi jaunie termināļi, kas tiek uzstādīti, būs piemēroti bezkontaktu norēķiniem, atzina bankas Citadele ārējās komunikācijas vadītāja Baiba Ābelniece. Līdz šim maksājumus Citadeles bezkontaktu norēķinu termināļos Latvijā ir veikuši tūristi no 22 valstīm, starp kurām ir gan Rietumeiropas valstis, Kanāda un Amerikas Savienotās Valstis, gan Krievija, Ukraina, Baltkrievija un Kazahstāna. Lielākā daļa šo pirkumu ir izdarīti Vecrīgā.

Drošība pirmajā vietā

Drošības nolūkos bezkontakta maksājumu kartei ir noteikts limits summai, par kādu tiek veikts bezkontakta maksājums. Piemēram, SEB kartēm tas ir 14 eiro, Swedbank, Citadelei – 10 eiro. Turklāt drošības nolūkos, bieži apmaksājot mazas summas, ik pa laikam tiks prasīts PIN kods.

Daļa iedzīvotāju ar nepacietību gaida jaunās bezkontakta kartes un sirdās, ka limits 10 vai 14 eiro ir krietni par mazu, bet daļa uzskata, ka, ieviešot jaunās kartes, garnadži pie viņu ietaupījumiem tiks klāt vieglāk.

Tieto Latvia vecākais produkta attīstības vadītājs Raivis Joksts noraida bažas, ka bezkontaktu kartes ir mazāk drošas nekā ierastās kartes. «Bezkontaktu kartes ir tādas pašas mums jau ierastās čipkartes, tikai ar iestrādātu antenu, kas ļauj komunicēt ar maksājumu (POS) termināli bez fiziska kontakta ar to. Tās izmanto tos pašus čipkaršu drošības standartus, kas padara šīs kartes drošas un praktiski neuzlaužamas,» uzsver R. Joksts. Turklāt starptautisko maksājumu karšu organizāciju VISA un MasterCard noteikumi nosaka, ka katram kartes īpašniekam ir tiesības apstrīdēt jebkuru ar karti izdarītu transakciju divu mēnešu laikā pēc transakcijas datuma. Tāpēc, ja ir aizdomas par notikušu krāpniecību vai karte nozagta un ir noticis kāds maksājums, pirms īpašnieks paspējis informēt savu banku un karte nobloķēta, pietiek ar iesnieguma uzrakstīšanu savai bankai, lai ierosinātu tā saukto dispute procesu. Tas uzliek par pienākumu iesaistītajām bankām izmeklēt katru šādu gadījumu, jebkuras šaubas traktējot par labu kartes īpašniekam un atskaitot naudu atpakaļ, skaidro R. Joksts.

 


7. jūnijs, 2016

Tehniskās problēmas

Mūsu serveris pēdējo 24 stundu laikā piedzīvoja līdz šim interesantākās tehniskās problēmas, kuru rezutltātā servreris nebija publiski/privāti pieejams.
Netehniskais skaidrojums: kā beigās izrādījās ir uzlecošās saules zemes tehnisko resursu lielā interese par šo blogu. Interesantākais, ka blogs tika nevis lasīts, bet mēģināts uzlabot. Specifiskākas lietas atļaušos neatklāt, bet problēmas šobrīd ir atrisinātas.  Cerēsim, ka tas vairs neatkārtosies.


3. jūnijs, 2016

Facebook Latvijā apsteidz Draugiem.lv

Jaunākie TNS Latvia Digital pētījuma rezultāti liecina, ka internetu 2016. gada pavasarī vismaz reizi mēnesī ir lietojuši vidēji 78% jeb 1 279 000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 1 procentpunktu vairāk nekā 2015. gadā.

Vidēji 71% jeb 1 169 000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem internetu lieto regulāri – katru dienu.Salīdzinājumā ar 2015. gadu, regulāro interneta lietotāju īpatsvars aptaujātajā vecuma grupā ir pieaudzis par 3 procentpunktiem.

FOTO: TNS

FOTO: TNS

TNS mediju pētījumu vecākā klientu vadītāja Elīna Krūze norāda, ka regulāro interneta lietotāju īpatsvars 2016.gadā salīdzinājumā ar 2015.gadu visvairāk ir pieaudzis 40 līdz 59 gadus vecu iedzīvotāju vidū.

Internetu katru dienu 2016.gada pavasarī lietojuši 80% iedzīvotāju vecuma grupā 40-49 gadi (+ 9 procentpunkti pret 2015.gadu), un 63% iedzīvotāju vecuma grupā 50–59 gadi (+ 8 procentpunkti pret 2015.gadu).

Saskaņā ar jaunākajiem TNS pētījuma rezultātiem Latvijas iedzīvotāju vidū turpina pieaugt viedtālruņu un planšetdatoru lietošana.

Vairāk nekā puse jeb 55% Latvijas iedzīvotāju lieto viedtālruni, kas ir par 8 procentpunktiem vairāk nekā 2015.gada pavasarī.

Savukārt 22% Latvijas iedzīvotāju izmanto planšetdatoru, kas ir par 3 procentpunktiem vairāk salīdzinājumā ar 2015.gadu.

Viedtālruņu lietotāju īpatsvars salīdzinājumā ar 2015.gadu visstraujāk pieaudzis vecuma grupā 30-59 gadi, bet planšetdatoru lietotāju īpatsvars – vecumā grupā 30–39 gadi. Jāatzīmē, ka ne visi viedtālruņu lietotāji izmanto šo ierīci interneta lietošanai.

Pēdējā mēneša laikā internetu viedtālrunī lietojuši 48%, bet regulārāk – katru dienu 37% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.