Visi ieraksti kategorijā "noverotajs.lv"

14. februāris, 2015

«Swedbank» brīdina klientus, ka novēroti mēģinājumi izkrāpt visus kodu kartes kodus.

«Swedbank» mājaslapā publicētā paziņojumā teikts, ka vairāki «Swedbank» klienti ziņojuši par mēģinājumiem izkrāpt internetbankas kodu kartes datus it kā bankas vārdā. Krāpnieki lūdz ievadīt internetbankas kodu kartes 72 kodus. Banka aicina nekādā gadījumā neievadīt visus kodus un par šādiem mēģinājumiem informēt banku.

«Swedbank» uzsver, ka banka nekad nelūdz ievadīt visas internetbankas paroles un kodus. Banka arī nekad nezvanīs, nesūtīts e-pastu un nelūgs no klienta rekvizītus, kuri nepieciešami elektronisko pakalpojumu izmantošanai.

Ar informāciju par datu drošības sargāšanu klienti aicināti iepazīsties «Swedbank» mājaslapā. Ja rodas šaubas par kādu darījumu, vēstuli, e-pastu vai zvanu, banka aicina klientus ar to sazināties. ]]>


13. februāris, 2015

Atsākusies kriptēšans vīrusa izplatība

Atsākta CTB-Locker datorvīrusa izplatīšana no «julianus.su», brīdina IT drošības incidentu novēršanas institūcija «Cert.lv». Šoreiz vēstule noformēta kā parādu piedziņa. Epasts tiek izsūtīts kā «Julianus Inkasso notice» par it kā pirmstiesas brīdinājumu par parādu piedziņu un saiti uz «lietu».Datora inficēšanās ar ļaunatūru notiek, lietotājam apmeklējot leģitīmas interneta vietnes. Lai inficētos, interneta lietotājam nav jāveic nekādas papildu darbības. Dators tiek inficēts automātiski, ļaunatūrai atrodot izmantojamas Java, Adobe Flash spraudņu, kā arī citas interneta pārlūka ievainojamības.

Pēc datora inficēšanas datorvīruss šifrē lietotāja datus, par atšifrēšanas atslēgu pieprasot izpirkuma maksu.

CTB Locker datorvīrusa inficēšanas riskam pakļauti Microsoft Windows operētājsistēmas lietotāji.]]>


4. februāris, 2015

Mobilā lietotne «zakiem.lv» pirmajās dienās lejuplādēta vairāk nekā 18 000 reižu

Mobilā lietotne «zakiem.lv», kas paredzēta, «lai aplūkotu un dalītos ar «Rīgas satiksmes» kontrolieru atrašanās vietām», pirmajās dienās lejuplādēta kopumā vairāk nekā 18 000 reižu Kopš svētdienas, kad īsi pirms pusnakts lietotne kļuva pieejama lejuplādēšanai, «Android» sistēmas ierīcēs tā instalēta aptuveni 11 000 reižu, savukārt «iOS» sistēmas ierīcēs lietotne instalēta aptuveni 7500 reizes.

«Android» aplikācija tikusi lietota 147 701 reizi, katra lietošanas reize vidēji ilga vienu minūti un 53 sekundes. Savukārt «iOS» aplikācija tika lietota 66 811 reizes, katra lietošanas reize vidēji ilga divas minūtes un vienu sekundi. «zakiem.lv» mājaslapa šajās trīs dienās apmeklēta aptuveni 27 000 reižu.

Lietotnes lejuplāžu skaits turpina pieaugt un pirmie dati ir aptuveni, jo tie ir atkarīgi «Apple Store» un «Google Play» datu atjaunināšanas, atzīmēja Vītols. Tikmēr lietotnes veidotāji turpina darbu pie jaunas versijas izstrādes «Apple» ierīcēm, un lietotāji tiek aicināti piedalīties tās uzlabošanā, lejuplādējot tās «beta» versiju un sniedzot atgriezenisko saikni tās darbības uzlabošanai.

Nākamnedēļ «zakiem.lv» veidotāji sola laist klajā jauno lietotnes versiju, bet ir iepriecināti par jau tagad ienākošo atgriezenisko saikni no lietotājiem. Informācija par reģistrēšanos lietotnes «beta» sistēmas saņemšanai pieejama tīmekļa vietnē «zakiem.lv/beta».

Projekts sākts kā reakcija uz «Rīgas satiksmes» lēmumu palielināt biļešu cenas, tas arī turpmāk tiks nodrošināts bez maksas kā sociāls, nekomerciāls rīks, sola «zakiem.lv» veidotāji. Lietotne kļuva pieejama svētdien, un jau svētdienas vakarā to lejuplādēja aptuveni 500 «Apple» mobilo ierīču lietotāji.

Aplikācijas darbības princips līdzinās populārās navigācijas aplikācijas «Waze» darbībai. Katrs aplikācijas lietotājs var dalīties ar citiem lietotājiem ar informāciju par sabiedriskā transporta kontroles atrašanās vietām. Aplikācija pieļauj dalīšanos ar informāciju trīs kategorijās – «vienkārša biļešu pārbaude», «kontrolieri kopā ar policistiem» un «reids, kad visi transportlīdzekļi tiek apturēti».

Lietotne «zakiem.lv» «iOS» un «Android» sistēmām ir pieejama bez maksas «Apple AppStore» un «Google Play Store» veikalos. Nākotnē veidotāji plāno nodrošināt lietotnes versiju arī «Windows Phone» lietotājiem.]]>


28. decembris, 2014

Kā 1.janvārī mainīsies automātiskā rēķinu apmaksas sistēma

Sākot ar 1.janvāri līdz šim noslēgtie līgumi par automātisko rēķinu apmaksu vairs nebūs spēkā un lietotājam internetbankā nāksies noslēgt jaunus līgumus. Galvenais izmaiņu iemesls ir tas, ka, noslēdzot iekļaušanos eirozonā, Latvijai jāievieš visi Eiropas Savienības vienotās s maksājumu telpas regulas nosacījumidm. Regula paredz, ka turpmāk vairs nevarēs pastāvēt tiešā debeta (automātiskās rēķinu apmaksas) pakalpojums tā pašreizējā formā, kur maksājumu iniciators ir rēķina nosūtītājs. Vienotā Eiropas maksājumu telpa (SEPA) nosaka, ka šāda pakalpojuma procesā pašam maksātājam ir jābūt maksājumu iniciatoram. Pašlaik komercbankas sadarbībā ar uzņēmumiem un citiem rēķinu apmaksas nodrošināšanā iesaistītajiem partneriem strādā, lai ar 2015. gada 1. janvāri varētu turpināt klientiem sniegt automātiskās rēķinu apmaksas pakalpojumu, kas atbilst jauno noteikumu prasībām. Sagaidāms, ka no lietotāja viedokļa visas līdzšinējās ērtības saglabāsies – varēs turpināt veikt esošos automātiskos maksājumus, kā arī veidot jaunus automātiskos maksājumus, uzsver bankas pārstāvis. Tāpat klientiem internetbankā būs pieejamas jaunas iespējas – aplūkot saņemtos e-rēķinus, kas tiek apmaksāti automātiski, pārvaldīt savus automātiskos maksājumus un sekot līdzi arī citiem rēķiniem, kas tiek saņemti internetbankā. Klientiem, kas vēlas arī turpmāk izmantot automātisko rēķinu apmaksu, internetbankā jāakceptē pakalpojumu līguma izmaiņas. Saņemtie rēķini tiks apmaksāti automātiski, saskaņā ar klienta definētajiem automātiskās apmaksas nosacījumiem.
Partneru saraksts, kuru rēķinus turpmāk iespējams apmaksāt automātiski, ir samazinājies, tomēr tas ietekmēs nelielu klientu daļu, jo bankas vienojušās ar lielākajiem pakalpojumu sniedzējiem.
Bankas norāda – ja automātiskā rēķinu apmaksa kādam pakalpojumu sniedzēja rēķiniem neturpināsies, iespējams izvēlēties piemērotāko alternatīvu, piemēram, regulāro vai definēto maksājumu internetbankā.

]]>


18. augusts, 2014

Ir atklāts CTB-Locker — iepriekš nezināms šifrēšanas Trojas zirga variants, kura funkcijas ietver pilnīgu mijiedarbību ar anonīmo tīklu TOR bez upura ziņas

Kaspersky Lab speciālisti ziņo par jauniem draudiem lietotāju personīgajai informācijai, kā arī uzņēmumu datiem: arhīviem, 1C datubāzēm un citiem dokumentiem. Jūnija beigās ir atklāts CTB-Locker — iepriekš nezināms šifrēšanas Trojas zirga variants, kura funkcijas ietver pilnīgu mijiedarbību ar anonīmo tīklu TOR bez upura ziņas. Turklāt nav iespēju atšifrēt datus, jo Trojas zirgs aizsargāti nosūta atslēgu uz hakeru serveri, kas slēpjas tīklā TOR. Sākotnēji Trojas zirga uzbrukumu mērķis bija angliski runājoši upuri, taču visjaunākajiem paraugiem ir veikti virspusēji uzlabojumi un tie ir ieguvuši krievu valodas atbalstu. Šis fakts, kā arī dažas koda rindas liecina, ka šo programmu pārvalda krieviski runājoši hakeri. Šim pieņēmumam atbilst arī inficēšanās ģeogrāfija: visvairāk incidentu ir reģistrēts NVS teritorijā. Atsevišķi inficēšanās gadījumi ir konstatēti Vācijas, Bulgārijas, Izraēlas, Apvienoto Arābu Emirātu un Lībijas teritorijā. Pirmajā acu uzmetienā šifrētāja vispārīgā darbības shēma ir samērā tipiska: Trojas zirgs pievieno savu izpildāmo datni sistēmas uzdevumu plānotāja sarakstā, pēc tam meklē datnes ar noteiktiem paplašinājumiem, šifrē tās un parāda lietotājam izpirkuma maksas pieprasījumu. Tomēr shēmas īstenošana atšķiras ar vienu «jauninājumu»: hakeru vadības serveris atrodas anonīmajā tīklā TOR, kas agrāk šifrētāju vidū nav novērots. Tā ir jaunā Trojas zirga principiāla atšķirība no citām ļaunprogrammatūrām, kas izmanto TOR anonimitāti: agrāk ļaundari datora iekļaušanai TOR tīklā izmantoja šā tīkla izstrādātāju legālo programmatūru, bet šajā gadījumā mijiedarbības kods ir īstenots kaitīgajā programmā. Tādējādi šī ļaunprogrammatūra var izmantot tīklu TOR, neizmantojot trešo personu izpildāmās datnes un nepalaižot papildu procesus. Turklāt atrastā Trojas zirga modifikācija atšķiras ar nestandarta pieeju šifrēšanai, ar kuru papildus tiek aizsargāts savienojums ar vadības serveri, tāpēc Trojas zirga nosūtītās informācijas, tostarp unikālās atslēgas, ar ko ir šifrētas datnes, pārtveršana nepalīdzēs atbloķēt lietotāja datus. «Šis šifrētājs ir jaunas Trojas zirgu izspiedēju paaudzes pārstāvis. Tā autori ir izmantojuši gan zināmus paņēmienus, ko ir pārbaudījuši tā neskaitāmie priekšgājēji, piemēram, izpirkuma maksas pieprasījumu Bitcoin valūtā, gan šai ļaunprogrammatūru klasei pilnīgi jaunus risinājumus. Piemēram, vadības servera slēpšana anonīmajā tīklā TOR apgrūtina uzbrucēju meklēšanu, bet izmantotā neparastā kriptogrāfiskā shēma padara neiespējamu datņu atšifrēšanu, pat ja tiek pārtverta datplūsma starp Trojas zirgu un serveri. Viss kopā to padara par bīstamu draudu un par vienu no pašlaik tehnoloģiski attīstītākajiem šifrētājiem,» norādīja Kaspersky Lab vecākais antivīrusu analītiķis Fjodors Siņicins.]]>


17. augusts, 2014

Uzņēmumu sistēmām iecienītākā parole – «Password1»

Veicot uzņēmumu sistēmu ielaušanās testos iegūtu paroļu datu uzlaušanas kampaņu, kiberdrošības kompānija «TrustWave» noskaidrojusi, ka šogad pati izplatītākā parole ir «Password1», teikts kompānijas mājaslapā. Izmantojot moderno videokaršu sniegtās datu apstrādes iespējas, «TrustWave» ekspertiem 31 dienas laikā izdevās uzlauzt 92% no 626 718 parolēm. Visbiežāk izmantotā zīmju kombinācija, kas izmantota sistēmu pasargāšanai bijusi «Password1», kas izmantota 2981 gadījumā. Otrajā vietā ierindojas «Hello123» ar 2587 lietošanas gadījumiem, bet «password» izmantota 2458 reizes. Zīmīgi, ka vairāk nekā puse paroļu tika uzminētas pirmajās dažās minūtēs. Pētījumā secināts, ka, par spīti sistēmu administratoru centieniem veicināt dažādu prasību izpildi, lietotāji tāpat pamanās izveidot viegli atminamas paroles. Situāciju vēl vairāk pasliktinot prasība ik pa laikam izveidot jaunu paroli, kas parasti ar laiku kļūstot vēl nedrošāka. Lielākā daļa lietotāju izmantojot astoņu zīmju paroles, un reti kurš paroli veido garāku par desmit zīmēm. «TrustWave» arī norāda, ka cilvēkiem vēl joprojām ir ļoti aptuvena izpratne par to, kādas paroles ļaundariem ir vieglāk uzlauzt. Šķietami sarežģītu paroli «N^a&$1nG» jaudīgs galda dators spējot uzminēt 3,75 dienās, kamēr garu vārdu kombināciju «HakeriNezinaManuParoli» uzminēt tam prasītu vairāk nekā desmit gadus.]]>


8. augusts, 2014

Lai pieslēgtos Wi-Fi tīklam Krievijā, būs jāuzrāda dokuments

Piekļuve bezvadu interneta tīkliem sabiedriskās vietās Krievijā būs iespējama tikai pēc lietotāja personības pārbaudes. Par to liecina Krievijas valdības interneta vietnē publicēts rīkojums. Cilvēka personības identifikācija būs jāveic Wi-Fi tīkla operatoram. Interneta lietotājam būs jāatklāj vārds, uzvārds un tēvavārds, ko var apliecināt ar personu apliecinošu dokumentu, raksta Unian.net. Informācija par Wi-Fi tīkla lietotāju, ieskaitot uzvārdu, vārdu un tēvavārdu, kā arī personu apliecinošā dokumenta rekvizīti un dati par bezvadu interneta tīkla lietošanas ilgumu pakalpojuma sniedzējam būs jāglabā pusgadu. «Sakaru operatora klientiem būs jāiesniedz to personu saraksts, kas izmanto pieslēgšanos tīklam, kā arī viņu personu apliecinošo dokumentu dati,» teikts rīkojumā. Būtībā tas nozīmē, ka Wi-Fi tīkla paroli publiskā vietā varēs saņemt tikai pēc dokumenta uzrādīšanas. Kā ziņo aģentūra LETA, noteikumi ieviesti saistībā ar drošības situāciju, informēja Valsts dome. «Notiek informācijas karš. Anonīma pieslēgšanās internetam publiskās vietās ļauj nesodīti veikt pretlikumīgas darbības. Atrast pārkāpēju ir ļoti grūti,» laikrakstam «Izvestija» skaidro Valsts domes informācijas politikas komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Vadims Deņgins. «Amerikāņi baidās no kara, tagad viņiem vislabāk karot informācijas telpā. (..) Viņi pastiprinājuši savu holdingu «Amerikas Balss» (»Voice of America«). Tie, kuri ir ieinteresēti destabilizācijā, cenšas piepildīt tīklu ar krāpniekiem, fašistiem un ekstrēmistiem. Visam, kas saistīts ar internetu, ir jābūt identificētam,» skaidroja likumdevējs. Eksperti gan ir citās domās. Kā uzskata uzņēmuma «Rambler» pārstāvis Matvejs Aleksejevs, šis ir neiespējams risinājums, ņemot vērā cilvēku daudzumu, kuri publiskās vietās pieslēdzas pieejamajiem tīkliem. «Nedomāju, ka visi, kas aizies uz Gorkija parku, uzrādīs savas pases,» spriež Aleksejevs. Kāds cits interneta pakalpojumu sniedzējs uzskata, ka noteikumus teorētiski ir iespējams izstrādāt, ja tiek izveidots īpašs interfeiss, kas, lietotājam pieslēdzoties, liks ievadīt savus pases datus. Tomēr neviens nevarēs pārbaudīt ievadīto datu patiesumu. Trešdien kļuva arī zināms, ka valdība likusi sociālajiem tīkliem un citām plaši pazīstamām interneta vietnēm uzstādīt programmatūru un aparatūru, kas ļaus specdienestiem automātiskā režīmā iegūt informāciju par lietotāju darbībām šajās mājaslapās. Arī šo prasību 31.jūlijā parakstījis premjerministrs Dmitrijs Medvedevs. Šis nolikums precizē likumu par blogu rakstītājiem. Tajā norādīts, ka mājaslapām jāpieslēdz aprīkojums un programmatūra drošības iestāžu informēšanai. Noteikumi arī liedz interneta vietnēm atklāt «izmeklētāju veikto operatīvo pasākumu organizatoriskos un tehniskos paņēmienus». Kurš tieši maksās par šī aprīkojuma uzstādīšanu, noteikumos nav norādīts.]]>


4. jūnijs, 2014

Latvijā uz 200 iedzīvotājiem ir viens IT speciālists

Jaunākās IT nozares tendences liecina par iespējamiem riskiem Latvijas tautsaimniecības jeb ekonomikas attīstībai tuvāko desmit gadu laikā, ja netiks mainīta attieksme pret informātikas priekšmeta un programmēšanas pamatu izglītību valstī, brīdina Latvijas Darba devēju konfederācijas un IT nozares privātā sektora pārstāvji. Kā biznesa portālu «Nozare.lv» informē kompānijā «Accenture Latvia», kopīgi ar valsts institūcijām un IT nozares partneriem uzņēmums veicis analīzi par IT nozares izglītību un nodarbinātību, kas norāda uz nopietniem draudiem Latvijas tautsaimniecībai tuvākā nākotnē. Viens no šiem draudiem ir kritisks IT speciālistu trūkums. Latvijā uz 200 iedzīvotājiem ir viens IT speciālists, kamēr Somijā – četri. «Accenture» izpilddirektors Maksims Jegorovs skaidro, ka šis ir viens no iemesliem, kādēļ Latvija nevar piedalīties pasaules projektos, kur viena no prasībām ir pietiekams IT profesionāļu skaits. «Kamēr Lietuvā viens no lielākajiem Lielbritānijas banku sektora spēlētājiem «Barclays» izveido savu tehnoloģiju centru, nodrošinot darba vietas vairāk nekā 800 IT speciālistiem un nesot valsts ekonomikā ievērojamus ienākumus, tikmēr Latvijā šāda mēroga projektus nav iespējams realizēt tieši darba spēka trūkuma dēļ. Valsts izglītības satura centra statistika liecina, ka 2012.gadā, salīdzinot ar 2000.gadu, skolēnu skaits, kas apgūst informātikas priekšmetu un programmēšanas pamatus, ir samazinājies par 10%. Šāda statistika neesot iepriecinoša un apstiprina iespējamos draudus Latvijas ekonomikai tuvāko gadu desmitu laikā.

«Par IT nozares nepopularitāti liecina arī fakts, ka katru gadu medijos lasām ziņas, ka vēl septembrī augstskolas, kurās ir pieejamas bakalaura studijas ar informācijas tehnoloģijām saistītās nozarēs, izsludina papildu uzņemšanu tieši uz neaizpildītajām budžeta vietām. Mēs kā uzņēmums novērtējam skolotāju iniciatīvu un vēlmi audzināt nākamo programmētāju paaudzi, taču gaidām arī lielāku atbalstu no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī skolēnu vecākiem, kuriem būtu jābūt tālredzīgiem, lai spētu ievirzīt bērnu interesi par profesijām, kurām ir lielākas nākotnes perspektīvas,» norāda Jegorovs.

Minētās analīzes mērķis esot popularizēt programmēšanu skolēnu vidū, kā vienu no nākotnes perspektīvākajām un Latvijai noderīgākajām profesijām. Jau kopš mācību gada sākuma projekts «Start(IT)» un tā realizētāji «Accenture», sadarbojoties ar Latvijas skolām, skolotājiem un pašvaldībām, veicinot interesi un modernu izglītības materiālu pieejamību skolēniem. Šonedēļ notiks «Start(IT)» pirmā mācību gada konference, apkopojot sasniegto un to, pie kā vēl jāstrādā, lai padarītu projektu par pieejamāku arvien lielākam skolēnu un skolotāju skaitam un popularizētu iespēju apgūt programmēšanu, kā vienu no perspektīvākajām profesijām. Konferencē piedalīsies pārstāvji no Latvijas Darba devēju konfederācijas un sadarbības IT uzņēmumiem, kuri informēs par reālo situāciju Latvijas IT speciālistu darba tirgū.]]>


1. jūnijs, 2014

Google sāk nodrošināt eiropiešiem iespēju tikt «aizmirstiem» meklētājā

Pirmajā dienā, kopš tīmekļa meklēšanas programma «Google» piedāvājusi šādu pakalpojumu, savu «aizmiršanu» pieprasījuši 12 000 cilvēku, sestdien pavēstījis uzņēmuma pārstāvis Vācijā. Kopš piektdienas «Google» eiropiešiem piedāvā iespēju pieprasīt izslēgt no meklēšanas rezultātiem datus par viņiem. Kā ziņots, Eiropas Savienības (ES) Tiesa lietā saistībā ar Spānijas datu aizsardzības aģentūras un interneta giganta «Google» domstarpībām maijā atzina, ka tīmekļa meklēšanas pakalpojumiem savās rezultātu lapās nepieciešams likvidēt saites uz novecojošiem personālajiem datiem. Šī lieta saistīta ar kādu spāņu vīrieti, kurš 1998.gadā ticis publiskots laikrakstā kā īpašnieks īpašumam, kuru paredzēts izsolīt parādsaistību dēļ. Saites uz šo informāciju turpinājušas parādīties «Google» meklējumos pēc viņa vārda. Kopš 2009.gada šis vīrietis centies panākt, lai šī informācija tiešsaistē tiktu izdzēsta, norādot, ka tiesvedība noslēgusies jau pirms vairākiem gadiem un vairs nav būtiska. 2010.gadā Spānijas datu aizsardzības aģentūra nostājās viņa pusē, liekot «Google» izņemt šīs saites. Interneta gigants iesniedza apelācijas sūdzību, un Spānijas tiesa pēc padoma vērsās ES Tiesā. ES Tiesa nolēma, ka saskaņā ar ES noteikumiem interneta meklēšanas sistēmas operators ir atbildīgs par apstrādi, ko tas veic ar personālajiem datiem, kas uzrādās interneta lapās.]]>


31. maijs, 2014

Atrasta iespēja apmānīt 'Microsoft' un saņemt 'Windows XP' atjauninājumus

Datoru entuziasti atraduši veidu, kā, pārveidojot “Windows XP”, iespējams saņemt tam derīgus “Windows Embedded” drošības atjauninājumus, ziņo tehnoloģiju portāls “Wired”. Kā jau vēstīts, “Microsoft” aprīlī oficiāli pārtrauca atjauninājumu piegādāšanu populārās operētājsistēmas “Windows XP” lietotājiem. Neraugoties uz to, vairāki miljoni datoru un citu ierīču vēl joprojām darbojas ar šo operētājsistēmu vai kādu no tās veidiem.
Dažas organizācijas, kas nokavējušas pāriešanu uz jaunākām operētājsistēmām, “Microsoft” maksā vidēji ap 200 dolāru (ap 144 eiro) gadā par katru darbstaciju, kam nepieciešams tehnoloģiskais atbalsts. Bezmaksas atbalsts vēl divus gadus pienākas dažādām ierīcēm, kas darbojas ar “Windows Embedded” – speciālu operētājsistēmu tādām ierīcēm kā bankomātiem. Kā noskaidrojis kāds Vācijas datoru entuziasts, kurš sevi dēvē par “Sebijk”, “Windows XP” un “Windows Embedded POSReady 2009” operētājsistēmas uzbūves ziņā ir ārkārtīgi līdzīgas. Tirdzniecības zāļu automātiem domātais “Windows Embedded POSReady 2009” vēl divus gadus turpinās saņemt atjauninājumus, kas tehniski ir derīgi arī personālajiem datoriem domātajam “Windows XP”. “Sebijk” izspriedis, ka atjauninājumu saņemšanai no “Microsoft” nepieciešams nomaskēt savu “Windows XP” par “Windows Embedded POSReady 2009”. Tas arī izdevies, pārrakstot atsevišķas operētājsistēmas reģistratūras teksta rindas. Šādi pārveidotām operētājsistēmām ir iespējams saņemt aktuālos atjauninājumus. Tas gan nenozīmē, ka tās būs pasargātas no pilnīgi visiem ielaušanās paveidiem. Kā vairāki eksperti norādījuši, jāatceras, ka “Windows XP” bija izstrādāts 2002.gadā, kas no kiberdrošības viedokļa bijis pilnībā cits laiks. Drošības apsvērumu dēļ pašlaik ir ieteicams pēc iespējas ātrāk iegādāties kādu no jaunākajiem “Windows” vai pāriet uz kādu atvērtā koda platformu.

[HKEYLOCALMACHINESYSTEMWPAPosReady]"Installed"=dword:00000001

]]>


How to whitelist website on AdBlocker?