Visi ieraksti kategorijā "noverotajs.lv"

28. maijs, 2014

Šonedēļ uz Latvijas autoceļiem atgriezīsies policijai piederošie četri pārvietojamie fotoradari.


Ceturtdien visā Latvijā uz ceļiem atgriezīsies četri Valsts policijas pārvietojamie fotoradari. Pēc datu bāzu un programmatūras pielāgošanas jaunajām likuma prasībām pārvietojamie fotoradari ir gatavi darbam, norāda likumsargi. Valsts policijas fotoradari atradīsies uz ceļiem gan Rīgā un tās apkārtnē, gan citu Latvijas pilsētu apkārtnē. Fotoradaru atrašanās vietas ir saskaņotas ar Ceļu satiksmes drošības direkciju. Ātruma mērītāji tiks novietoti ceļa posmos, kur notiek dažāda rakstura satiksmes negadījumi, kā arī kur novērojama intensīva satiksme, kas var apdraudēt gan autovadītāju, gan apkārt esošo iedzīvotāju drošību.

Vietas, kur turpmāk var tikt novietoti fotoradari:

Rīga, A.Saharova iela pie nama Nr.35.

Rīga, Juglas iela pie nama Nr.16.

Rīga, K.Ulmaņa gatve pie nama Nr.101.

Rīga, Kurzemes prospekts pie autostāvvietas Dammes ielā Nr.37.

Rīga, Lielirbes iela pie nama Kalnciema iela Nr.88a.

Rīga, Lielvārdes iela pie nama Nr.31.

Rīga, Lielvārdes iela pie nama Nr.36/38.

Rīga, Lokomotīves iela pie nama Nr.48.

Rīga, Maskavas iela pie nama Nr.449/1.

Rīga, Ulbrokas iela pie nama Nr.40D.

Rīga, Viestura prospekts pie nama Nr.20a.

Babītes novads, autoceļš Rīga-Ventspils (A-10), 16.km Jūrmalas pilsētas virzienā.

Babītes novads, autoceļš Rīga-Ventspils (A-10), 16.km Rīgas virzienā.

Babītes novads, autoceļš Rīga-Skulte-Liepāja (A-9) 9,4.km.

Ogres novads, autoceļa Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža (Paternieki) (A-6), 43 km, pie mājas «Strautmaļi».

Olaines novads, autoceļš Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža (Meitene) (A-8), 14.km.

Olaines novads, apdzīvota vieta «Jaunolaine», autoceļš Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža (Meitene) (A-8), Baznīcas ielā pie nama Nr.2.

Salacgrīvas novads, Salacgrīva, Vidzemes iela pie nama Nr.4.

Skrīveru novads, Skrīveru pagasts, autoceļš Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža (Pāternieki) (A-6) 77,3.km.

Stopiņu novads, apdzīvota vieta «Vālodzes», pie sporta kompleksa «Ulbroka», autoceļš Ulbroka-Ogre (P-5).

Balvu novads, apdzīvota vieta «Kubuli», Upes iela pie nama Nr.1.

Rugāju novads, apdzīvota vieta «Rugāji», Kurmenes iela pretī namam Nr.16.

Viļakas novads, apdzīvota vieta «Viļaka», Balvu iela pretī namam Nr. 15.

Krāslavas novads, Ūdrišu pagasts, apdzīvota vieta «Augstkalne» autoceļš Krāslava–Preiļi–Madona (Madonas apvedceļš) (P-62) 1.km.

Krāslavas novads, Ūdrišu pagasts, apdzīvota vieta «Borovka» , autoceļš Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža (Pāternieki) (A-6) 260.km.

Ludza, Latgales iela pie nama Nr. 170.

Kārsavas novads, Mežvidu pagasts, autoceļš Krievijas robeža-Rēzekne-Daugavpils-Lietuvas robeža (A-13) 21.km.

Zilupes novads, Zaļesjes pagasts, autoceļš Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (A-12) 162.km.

Rēzekne, Jupatovkas iela pie nama Nr.18.

Rēzekne, J.Raiņa iela pie nama Nr.30.

Rēzekne, Zilupes iela pretī namam, Nr.29.

Rēzekne, Kr.Barona iela pretī namam Nr. 65.

Līvānu novads, Līvāni, Rīgas iela, pie mājas Nr.1.

Nīcas novads, Nīca, autoceļš Liepāja – Lietuvas robeža (A11), 22.km.

Grobiņas novads, autoceļš Rīga – (Skulte) – Liepāja (A9), 190.km

Liepāja, Brīvības iela Nr.146a.

Grobiņas novads, autoceļš Rīga – (Skulte) – Liepāja (A9), 177.km.

Talsu novads, apdzīvota vieta «Stende», Brīvības iela, autoceļš Talsi – Stende – Kuldīga (P-120) 13.km.

Talsu novads, Lībagu pagasts, autoceļš Rīga – Ventspils (A-10) 107.km.

Talsu novads, Vandzenes pagasts, apdzīvota vieta «Vandzene», autoceļš Talsi – Upesgrīva (P-127) 17.km.

Saldus novads, Saldus pilsēta, Kuldīgas iela pie nama Nr.3 (pie Saldus ģimnāzijas).

Saldus novads, Saldus pilsēta, Lielā iela pie nama Nr.31/35 (pie Saldus pamatskolas).

Brocēnu novads, Blīdenes pagasts, autoceļš Rīga-Liepāja 85.km (pagrieziens uz Stūriem).

Alūksne, Pils iela pie nama Nr.33.

Alūksnes novads, Jaunannas pagasts, autoceļš Litene – Alūksne (P-43) 14,8.km.

Apes novads, Virešu pagasts, autoceļš Rīga – Sigulda – Veclaicene (Igaunijas robeža) (A-2) 156,5.km.

Cēsis, Gaujas iela pie nama Nr.44, pie izglītības iestādes -Cēsu 2 pamatskola.

Līgatnes novads, apdzīvota vieta «Augšlīgatne», autoceļš Rīga-Sigulda-Igaunijas rob.(Veclaicene) (A-2) 64.km.

Pārgaujas novads, Straupes pagasts, apdzīvota vieta «Plācis», autoceļš Inčukalns-Valmiera-Igaunijas robeža (Veclaicene) (A-3) 36.km.

Gulbenes novads, Stāmerienas pagasts, autoceļš Gulbene-Balvi-Viļaka-Krievijas robeža (P-35) 9.km, pie autobusu pieturas «Kranči».

Gulbenes novads, apdzīvota vieta «Gulbene», Brīvības iela pie mājas Nr.51.

Gulbenes novads, Lizuma pagasts, apdzīvota vieta «Velēna», autoceļš.

Smiltene-Velēna-Gulbene (P-27) 40.km, pie autobusu pieturas «Velēna».

Limbažu novads, Vidrižu pagasts, apdzīvota vieta «Vidriži», autoceļš Ragana-Limbaži (P-9) 20.km.

Salacgrīvas novads, Salacgrīvas pagasts, autoceļš Rîga (Baltezers)- Igaunijas robeža (Ainaži) (A-1) 73.km, pie iebrauktuves stāvlaukumā

Salacgrīvas novads, Salacgrīva, Viļņu iela pie nama Nr.3.

Madona, Rūpniecības iela pie Madonas rajona slimnīcas, ēkas Nr.38.

Apdzîvota vieta «Kusa», autoceļš Cēsis – Vecpiebalga – Madona (P-30) 74.km.

Varakļānu novads, Varakļānu pagasts autoceļš Jēkabpils – Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (A-12) 58,12.km.

Smiltenes novads, Launkalnes pagasts, autoceļš Rîga-Sigulda-Igaunijas robeža (A-2) 120.km.

Smiltenes novads, Smiltenes pilsēta, Rîgas iela pie nama Nr.5).

Strenču novads, Strenču pilsēta, Pulkveža Brieža iela pie nama Nr.15.

Valkas novads, Valkas pilsēta, Ausekļa iela (krustojums ar Austras ielu).

Kocēnu novads, Vaidavas pagasts, autoceļš Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža), (A-3) 55,1.m, pietura Podzēni.

Valmiera, Rîgas iela pie nama Nr.103, pie Kocēnu kapiem.

Daugavpils, Vaļņu iela pie nama Nr.27.

Daugavpils novads, autoceļš Svente-Lietuvas robeža (Subate) (P-70) 1.km, apdzīvota vieta Svente.

Daugavpils novads, autoceļš (A-13) 124.km,apdzīvota vieta Maļinova.

]]>


27. maijs, 2014

Strādā jebkur 2014, jeb pilnīgs ārprāts drošibniekiem

Sākumā nedaudz par pašu ideju.

"Strādā jebkur!" dienā Latvijas organizācijas un to darbiniekus rosinām izmantot jauno tehnoloģiju priekšrocības, sniedzot darbiniekiem iespēju strādāt no jebkuras vietas. Tāpat iniciatīvas uzdevums ir likt aizdomāties tās dalībniekiem par savu resursu lietderīgu izmantošanu un līdzsvaru starp darbu un privāto dzīvi. 2012.gadā šī akcija Latvijā bija pirmais solis, lai popularizētu elastīgu darba stilu, vēl jo vairāk, tas nozīmē arī pilnīgi jaunu uzņēmuma kultūru, kas balstīta uz uzticēšanos saviem darbiniekiem un darba rezultātu vērtēšanu pēc reāli paveiktā, nevis fiziskās klātbūtnes birojā.

Arī 2014. gadā Microsoft Latvia kopā ar partneriem – Lattelecom, Spīķeri, Go Beyond, DPA un Pasaules Dabas Fonds – turpina aizsākto iniciatīvu un 29. maijā aicina interesantus pievienoties “Strādā jebkur!” dienai 2014 un akcijai Spīķeru laukumā!

Akcijas dalībnieku ieguvumi

  • Kopīgi strādāt un tīkloties radošā vidē, svaigā gaisā un smelties iedvesmu
  • Plānot savu darba dienu un pakārtot to veicamajiem darbiem
  • Rastu labāko balansu starp darbu un privāto dzīvi
  • Lietderīgi izmantot pieejamos resursus, tostarp laika un finanšu
  • Meklēt iespēju, kā mazināt negatīvu savas darbības ietekmi uz dabu un vidi
  • Veidot tikšanās platformu, kurā darba devēji var satikties ar potenciālajiem praktikantiem un/vai jaunajiem darbiniekiem
  • Un tagad par galveno. Šāds pasākums ir totāls murgs drošībniekiem. Nemaz nerunāsim par iespējamo lūrēšanu pār plecu. Tāda problēma ir veca kā pasaule. Jau no laikiem, kad datori nemaz nebija un cilvēki lasīja darba dokumentus papīra veidā ārpus darba vietas. Šoreiz ir stāsts par nedrošiem bezvadu datortīkliem. Šoreiz ir stāsts par nešifrētu datu apmaiņu un iespēju iegūt lielu informācijas blāķi tīkla pakešu veidā. Jau sen ir teikts, ka nav nekā vērtīgāka šajā pasaulē par svešiem noslēpumiem. Ne velti nopietnās iestādēs, datori ir saslēgti tikai ar vadu internetu. Ne velti nopietnās iestādēs nav pat īsti wifi priekš viesiem. Taču šis nav obligāts nosacījums. Ne velti nopietnās iestādēs darbiniekiem nav pieejas pie darba dokumentiem un epasiem ārpus darba datoriem, kas ir īpaši nokonfigurēti iestādes noslēpumu glabāšanai no nepiederošām personām. Un tagad iedomāsimies, ka kāds no iepriekš minētajiem darbiniekiem izdomās piedalīties šādā strādā jebkur. Protams lietojam vpn savienojumu. Tas, protams, sevī ietur vairākus šifrēšanas veidus. Priekš VPT drošības izmanto protokolu tunelēšanas kriptogrāfiju, lai nodrošinātu konfidenciālitāti, bloķējot pārķeršanas un pakešu zādzības, atļaujot lietotājam autenficējot bloķēt māņu pieslēgvietas, kā rezultātā nodrošinot ziņu viengabalainību un pasargājot sūtītās ziņas no pārveidošanas.

    VPT drosības protokoli iekļauj sekojošas lietas:

    IPsec (Interneta protokola drošība) sākotnēji tika veido IPv6, kas to pieprasīja. Šis standartpamata drošības protokols tiek izmantots arī IPv4. Otrā slāņa tunelējošais protokols strādā caur IPsec.

    Transportēšanas slāņa drosība (SSL/TLS) var tunelēt veselu tīkla plūsmu, kā tas darbojās atvērtajā VPT tīkla projektā vai ari drošā un individuālā savienojumā. Automātiskie skaitļi nodrošina attālinātu pieeju VPT caur SSL. SSL VPT var savienoties no vietas kur IPsec strādājot rodas problēmas ar tīkla adreses tulkošanu, balstoties uz ugunsmūra noteikumiem.
    Datorgramas transportēšanas slāņa drošība (DTLS), tiek lietota Ciscos nākamās paaudzes VPT protokolos. "Cisco AnuConnect VPN".
    Microsoft Point-to-Point (punkts punktam) šifrēšana (MPPE) strādā ar to tunelējošā protokola punkts punkatam un uz citu platformu savienojamību.
    Microsoft ieviesa drošās uzmavas tunelējošais protokolus (SSTP) Windows 2008 serverī un Windows Vista apkalpošanas pakotnē 1 (Service pack 1). SSTP tuneļi, punkts punktam protokoli (PPP) vai otrā slāņa tunelējošie protokoli straumē tieši caur SSL 3.0 kanālu.
    MPVPN (daudzceļu privātais virtuālais tīkls. "Racpely Systems Development Company" pieder tiesības uz šo registrēto preču zīmi "MPVPN".
    Drošības čaula (SSH) VPT - atvērtās drošības čaula VPT tunelēšanai piedāvā drošus attālinatus savienojumus ar tīkla vai iekšēja tīkla saiti. Šo nevajadzētu jaukt ar portu sūtījumiem. Atvērtā SSH serveris nodrošina limitētu skaitu no vienlaicīgas tunelēšanas un VPT īpatnība ir tā, kas tas neatbalsta personālo autenfikāciju.
    Taču tas var nebūt pietiekami. Ir redzētas daudzas datortīklu ievainojamības, tai skaitā Heartbleed. Kļūda darbojas, izmantojot izmainītu heartbeat pieprasījumu serverim, lai izvilinātu servera atbildi, kas normālā gadījumā satur to pašu datu buferi, kas tika saņemts. Trūkstot robežu pārbaudei, OpenSSL ietekmētās versijas nepārbaudīja pieprasījuma izmēra korektumu, ļaujot uzbrucējiem nolasīt patvaļīgu servera atmiņas izmēru. Vienkāršā valodā sakot, pieprasītājam bija pieejami nešifrēti datu gabali. Un cik vēl ir tādas, kuras nav publiskotas plašākai sabiedrībai. ]]>

    27. maijs, 2014

    «Statoil» brīdina par datu zagšanas mēģinājumiem

    Otrdien identificēts finanšu datu zagšanas mēģinājums ar mēstuļu starpniecību, kurās vēstules saņēmējs tiek aicināts pievienoties it kā «Statoil privilēģiju klubam» un saņemt dažādus labumus. «Statoil Fuel & Retail Latvia» pārstāve Ieva Stūre portālam «Apollo» pavestīja, ka uzņēmums aicina savus klientus un citus e-pastu lietotājus būt modriem, neuzticēties aizdomīgiem vēstuļu sūtījumiem un nedalīties ar savu finanšu datu informāciju nepārbaudītās interneta vietnēs. «Statoil» aicina interneta lietotājus būt uzmanīgiem un vērīgiem: sūtījumus no aizdomīgām e-pasta adresēm nevērt vaļā un nekavējoties izdzēst. Tās ir mēstules, ko izsūta nezināmas personas vai vīrusu programmas dažādiem adresātiem, un tām nav saistības ar «Statoil» darbinieku sūtītu informāciju. Līdzīgas mēstules tiek izsūtītas it kā arī citu lielu uzņēmumu vārdā.
    Tāpat «Statoil» atgādina, ka uzņēmums nekad nepieprasa klientu datus šāda veidā. Vienlaikus uzņēmums lūdz sazināties pa klientu servisa tālruni: 80009005 ikvienu klientu, ja radušās šaubas par uzņēmuma vārdā sūtītās e-pasta vēstules patiesumu.

    ]]>


    6. maijs, 2014

    Mana jaunā vismīļākā reklāma

    Lai arī cik divaini izklausītos šis virsrakts, tas, cerams, tā tomēr nav.Visu cieņu par visai oriģinālo coca cola reklāmu. Šo es patiešām iesaku noskatīties. Tāda ar humoriņu. Jautrākam nedēļas sākumam.

    [youtube https://www.youtube.com/watch?v=_u3BRY2RF5I&w=480&h=360]]]>


    27. aprīlis, 2014

    Īsa pamācība dzīvošanā….

    „Baltimoras teksts”, kurš esot atrasts 1692. gadā baznīcas sienā, ir pieejams internetā divos veidos- viens ir īsais variants un otrs garais variants. Kurš no tiem ir autentisks to pagaidām neviens nevar pateikt, bet vēstījuma nozīme no tā nemainās. Teksts ievērojams ar to, ka to atdzīst par labu esam vairums kristīgās konfesijas un dažādas reliģiskās un mistiskās organizācijas. Lai gan vārds „Dievs” tekstā ir pieminēts tikai vienu reizi…

    Dodaties pa savu ceļu mierīgi cauri kņadai un rosībai un neaizmirstat par mieru, kuru var gūt klusumā!

    Dzīvojiet cik vien iespējams sevi nekrāpjot un labās attiecībās ar jebkuru cilvēku.

    Savu taisnību teiciet maigi un skaidri un uzklausiet citus! Arī cilvēkus ar niecīgu prātu un neizglītotus ļaudis- tiem tāpat ir sava doma un sava sāpe.

    Izvairieties no skaļiem un agresīviem ļaudīm –tie bojā garastāvokli.

    Nesalīdziniet sevi ne ar vienu -tā Jūs riskējat sajusties kā niecība vai arī kļūt pašlepns un godkārīgs. Vienmēr ir kāds, kas būs dižāks vai arī kāds, kas būs niecīgāks par jums.

    Esat tikpat priecīgs par saviem plāniem , cik esat priecīgs par jau paveiktajiem darbiem.

    Vienmēr izrādiet interesi par savu amatu, lai cik vienkāršs tas arī nebūtu –tas ir dārgums salīdzinot ar citām vērtībām, kas Jums pieder!

    Esat tālredzīgs savos darījumos, jo pasaule ir pilna melu!

    Bet neesat akls pret labdariem, citi ļaudis tiecas pēc dižiem ideāliem un dzīve ir viscaur caurvīta ar varonību!

    Esat tāds kāds esat!

    Nespēlējiet draudzību.

    Neesat cinisks mīlestībā –salīdzinot ar tukšumu un vilšanos, tā ir tikpat mūžīga kā zāle!

    Ar labestību sirdī pieņemiet padomus, kurus Jums sniedz gadi, un ar pateicību atvadieties no jaunības!

    Stipriniet savu garu nejaušās nelaimēs.

    Nemokiet sevi ar savām himerām.

    Daudz baiļu rodas no noguruma un vientulības.

    Pakļaujiet sevi veselīgai disciplīnai, bet esat maigs pret sevi.

    Jūs esat tāds pats Visuma bērns kā koki un zvaigznes, Jums ir tiesības būt šeit!

    Un, vai Jums tas ir saprotams vai nē, bet pasaule virzās tā kā tai tīk.

    Esat mierā ar Dievu tādu, lai kā Jūs viņu neizprastu.

    Lai ar ko Jūs nenodarbotos , lai par ko vien Jūs nesapņotu skaļajā dzīves ritumā, saglabājiet mieru savās dvēselēs.

    Ar visām nelietībām, vienveidīgiem darbiem un sasistām cerībām pasaule tomēr ir skaista.

    Esat uzmanīgi pret to.

    Necentieties būt, bet esat laimīgi! ]]>


    17. aprīlis, 2014

    No 44% Twitter kontu nekad nav tvītots

    Twitter ir 974 miljoni lietotāju kontu. Tomēr tas, ka persona izveido kontu, nebūt nenozīmē, ka tas tiks arī izmantots. Jaunākie «Twopcharts» (vietne, kas uzrauga lietotāju aktivitāti Twitter) dati rāda, ka pārsteidzoši liels skaits cilvēku izveidojuši kontu, lai tā arī nekad tajā neatgrieztos. Aptuveni 44% Twitter kontu īpašnieku jeb 947 miljoni kontu vietnē nav atstājuši pat ne vienu ziņojumu. Pēdējo 30 dienu laikā kādu tvītu ierakstījuši tikai 126 miljoni lietotāju. «Twitter» pārstāvji «Twopcharts» datus atteikušies komentēt, norādot, ka nekomentē trešo personu datus par saviem pakalpojumiem. Tomēr jāpiebilst, ka kompānija, kura lepojas ar neticami lielo lietotāju skaitu, vienmēr izvairījusies komentēt, cik tieši aktīvi ir tās lietotāji ir un cik daudzi no kontiem uzskatāmi par «mirušiem» jeb praktiski neaktīviem. To vidū varētu būt arī daudzi lietotāji, kuri Twitter izmēģinājuši, taču tad to pametuši.]]>


    16. aprīlis, 2014

    «Cert.lv» brīdina par interneta reklāmām, kas inficē datorus

    Informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu institūcija «Cert.lv» brīdina par ļaundabīgu programmatūru, kas izplatās caur baneru apmaiņas sistēmu «OpenX» un inficē lietotāju datorus, radot datu izkrāpšanas risku. «Cert.lv» sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Svetlana Amberga aģentūru BNS informēja, veicot drošības incidentu analīzi, atklāts, ka vairākās plaši apmeklētās Latvijas tīmekļa vietnēs notikusi ļaunatūras izplatīšana caur «OpenX» baneru apmaiņas sistēmu. «»OpenX» ir populāra programma, kas palīdz tīmekļa vietnēm izvietot un administrēt reklāmas banerus, nodrošinot baneru rotāciju un reklāmu atlasi bez vietnes administratora līdzdalības. Latvijā «OpenX» izmanto tādas plaši apmeklētas tīmekļa vietnes kā e-klase.lv, cv.lv, boot.lv, diena.lv, kasjauns.lv, lursoft.lv, liepajniekiem.lv, hotcars.lv, tiesraides.lv, ventasbalss.lv un citas,» skaidroja Amberga. Viņa norādīja, ka vietnes, caur kurām vīruss tika izplatīts, ir novērsušas drošības problēmas, tomēr Latvijā joprojām inficētas varētu būt aptuveni 300 IP adreses. «Datora inficēšana ar vīrusu notika caur inficētu baneri, tālāk dators, kuram šis baneris tika parādīts, lietotājam nezinot, pats lejupielādēja failu, kas saturēja infekciju. Caur inficētajiem baneriem tika izplatīti vairāki vīrusu veidi – tā sauktais «Policijas vīrus», «Gozi» un «Zeus» vīrusi. Zināms, ka inficēto tīmekļa vietņu apmeklētājiem bijis risks inficēt savus datorus vismaz no 2013.gada augusta, taču inficētas interneta vietnes apmeklējums automātiski nenozīmē, ka dators ticis inficēts, jo kaitnieciskā banera rotācijas periods bija īss un ne katrs lietotājs varēja ar to saskarties,» pavēstīja Amberga. «Cert.lv» vadītājas vietnieks Varis Teivāns stāstīja, ka «uzbrukuma brīdī tīmekļa vietnes apmeklētājs neko vizuāli aizdomīgu nemana un nenojauš par kaitnieciskā koda darbībām». Pēc viņa teiktā, no lietotāja puses tas izskatās kā parasts tīmekļa vietnes apmeklējums, tomēr pēc datora sekmīgas inficēšanas kaitīgā programmatūra zog lietotāja datus, tādus kā internetbankas informācija, sociālo portālu informācija, e-pasta pieejas dati, sistēmu informācija. Infekcijas risks pastāv lietotājiem, kuri nav atjauninājuši programmu «Adobe Reader» un «Java» jaunākās versijas. «Cert.lv» atgādināja, ka regulāra programmatūras atjauninājumu uzstādīšana palīdzēs pasargāt datoru no citām ievainojamībām un vīrusiem arī turpmāk. «Cert.lv» izveidots 2011.gada februārī Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta ietvaros, un tā galvenā funkcija ir IT drošības veicināšana Latvijā. «Cert.lv» kopš 2013.gada ir Aizsardzības ministrijas pakļautībā. Iepriekš vienība bija Satiksmes ministrijas pārziņā.]]>


    15. aprīlis, 2014

    "Pārdod bērna dzīvību (vai veselību). Ne dārgi. Jūsu TV Net"

    *Šito savā “draugu” profilā uzrakstīja tāds paziņa Kaspars Grinbergs, kam FB nav profile, šeit ir tikai vārdabrāļi, bet šķiet, ka šito derētu zināt plašākai auditorijai – līdz kam cilvēki nonāk Vai Krievijas tirānija arī Latvijā sākas? Tālāk – Kaspara teksts:

    Šis ieraksts manā dienasgrāmatā tapa pēc tam, kad nolēmu pārstāt būt TV Net atbalstītājs un lasītājs.

    Turpmāk mēģināšu atbildēt, kas mani pamudināja šādi rīkoties.

    Viss sākās 1. aprīlī, joku dienā, kad TV Net’ā pievērsu uzmanību rakstam krievu sadaļā

    http://rus.tvnet.lv/novosti/obschjestvo … ro_russkih

    Strīda akmens

    Tajā žurnālists, kura vārdu TV Net neuzrāda, stāsta par puisēnu, kurš Latviešu biedrības rīkotajā smieklu dienas sarīkojumā esot stāstījis anekdoti, kura esot paudusi nicinājumu pret visu krievu tautu.

    (Šeit anekdotes teksts no TV Net ievietotā videofragmenta: “ Lido lidmašīnā latvietis, anglis un krievs. Pēkšņi krievs izmet pa logu austiņas, teikdams: mums Krievijā tādu daudz. Brīdi vēlāk anglis izmet pa logu televizoru, teikdams: mums Anglijā tādu daudz. Vēl pēc brīža latvietis izmet pa logu krievu, teikdams: mums Latvijā tādu daudz).

    Rakstam klāt pievienots video, kurā šis bērns stāsta anekdoti un nedaudz zemāk Pirmā Baltijas Kanāla diktores naidīgs komentārs, kurā cita starpā (ar naidu manā izpratnē) teikts:

    tulkojumā: Bet tagad stādieties priekšā, ka analoģisku anekdoti PUBLISKAJĀ TELPĀ, ne virtuvē izstāstīs krievu bērns par latvieti. Esmu vairāk nekā pārliecināta – ziņojums Drošības policijai tiktu uzskricelēts tūlīt pēc pusdienām, bet skolas direktors, kopā ar klases audzinātāju tiktu “izdrāzti pa pilno”. Tomēr tas ir titulnācijas bērns, tāpēc smejamies kungi.

    Tiktāl viss it kā loģiski: ja es būtu krievs, mani šāda attieksme nāvīgi aizvainotu un TV Net’a krievu žurnālista klātpievienotais virsraksts ir saprotams. Ja es būtu krievs, es nekavētos izrādīt arī savu aizvainojumu (ko apliecina komentāru skaits pie šī raksta: tās dienas vakarā bija ap 450 komentāru).

    Piga kabatā, jeb sitiet latviešus

    Tomēr izrādījās, ka viss ir daudz savādāk, nekā to pasniedza TV Net. Jau tai pašā dienā, brīdi vēlāk portāls multinews.lv publicē ziņu ar virsrakstu: Anekdošu virpulis 2014.

    http://multinews.lv/?id=1927

    Tajā tiek apskatīts TV Net anonsētais notikums un ievietoti divi video: vienā atreferētas visas anekdotes, kuras tika stāstītas Latviešu biedrības rīkotajā smieklu dienā un otrā atsevišķi izdalīts video ar puisēna stāstīto anekdoti (kuru TV Net, izrādās publicējis apgraizītā versijā!).

    Pilns bērna sacerētās anekdotes teksts skan šādi:

    “ Lido lidmašīnā latvietis, anglis un krievs. Pēkšņi krievs izmet pa logu austiņas, teikdams: mums Krievijā tādu daudz. Brīdi vēlāk anglis izmet pa logu televizoru, teikdams: mums Anglijā tādu daudz. Vēl pēc brīža latvietis izmet pa logu krievu, teikdams: mums Latvijā tādu daudz.

    Apakšā sēž trīs nabadziņi: pirmais lūdz – Dievs, atsūti man austiņas, viņam nokrīt austiņas. Otrais lūdz: Dievs atsūti man televizoru, viņam nokrīt televizors.Trešais lūdz: Dievs, atsūti man vienalga ko – viņam nokrīt krievs un viņš saka: O, man pats dieviņš nokrita”.

    Šeit neņemos apspriest jautājumu, kāpēc anekdote tapusi tieši tāda, bet ne savādāka, tāpat aicinu visus lasītājus (gan latviešus, gan krievus) atmest iespējamo, savstarpējo virtuvēs uzkrāto ienaidu un pavērot.

    Naida jūra

    Tālāk – trakāk. Brīdi vēlāk TV Net publicē it kā kontrversiju zem nosaukuma: (Anekdote par krievu un latvieti: kā bija īstenībā)

    http://rus.tvnet.lv/novosti/obschjestvo … mom_djelje

    Tajā dota pilna šīs anekdotes versija, un pastāstīts, ka puisēna māte griezusies redakcijā ar pretenzijām.

    Tāpat arī uzsvērts, ka viņa ir nobijusies par sava dēla dzīvību vai veselību portālā publicētā materiāla dēļ.

    Tomēr, neskatoties uz šķietamo savas kļūdas atzīšanu, vēl pēc brīža TV Net nāk klajā ar sekojošu materiālu: (Latviešu biedrības vadītājs šokēts par krievus noniecinošo anekdoti).

    http://rus.tvnet.lv/novosti/obschjestvo … ro_russkih

    Tajā pastāstīts, ka Latviešu biedrības vadītājs nosoda šo gadījumu. Un nopublicēta anekdote, bet atkal APGRAIZĪTĀ VERSIJĀ.

    Tieši šis, pēdējais raksts portālā TV Net, man lika saprast, ka šī lapele nebūt nemēģina nolīdzināt radušos konfliktu, bet tieši otrādi, “pielej eļļu ugunij”, rada pamatu bērna veselības un dzīvības apdraudējumam un papildina Maskavas propagandistu iespējas manipulēt ar patiesību . Šajā sakarībā manī uzvirmoja virkne jautājumu.

    Pat ja esmu palaidis garām otrās un trešas publikācijas (TV Net) hronoloģiju, tas neizslēdz iespēju katram interesentam traktēt doto informāciju pēc savām interesēm. Es personīgi gaidu no TV Net atsaukumu pirmajā lapā, abās valodās. Tā, lai nevienam nerastos šaubas par to, kas aktuāls Latvijā ir noticis 1. aprīlī.

    Desas smarža, jeb “Rossotrudičestvo” granti

    Bērna associatīvā loģika ir spējīga ļoti daudzas lietas sakārtot sev vien zināmā kārtībā, kur pieaugušajam mēģināt atšķetināt ir veltīgi (man ir atstāstīts, kādas “pērles” es pats savā bērnībā esmu sarunājis). Tāpēc mēģināt analizēt bērna sacerētu anekdoti ir tas pats, kas saredzēt stratēģisko vadību skudrupūznī.

    Nerunāsim par PBK diktores nostāju, ar viņu viss ir skaidrs, viņa savu maizīti pelna proMaskaviskā medijā, Kremlis viņai samaksā un viņu nosodīt nevar: savu darba devēju doto maizīti viņa atstrādā godīgi.

    Tomēr jautājumi rodas, kad pievēršam uzmanību portāla TV Net darbībai. Šis portāls (savulaik manās acīs iecienīts par savu objektīvo žurnālistiku) pieder skandināvu mediju grupai “Schibsted”.

    http://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vid … d=37371403

    Tā galvenais redaktors ir Zita Lunde, kura cita starpā ir paziņojusi: “Es ticu vārda iedvesmai, kas spēj vairot labo”. Un te nu mans jautājums godātajai Lundes kundzei:
    “vai jūsuprāt viena bērna veselības, dzīvības zaudējums vai nākotnes karjeras apdraudējums vairo jūsu iedomāto “visu labo” uz planētas?”

    Jo es zinu, ko runāju. Šis puika staigā pa tām pašām ielām, pa kurām staigā TV Net’ā ievietotās “infas” adresāti. Viņam (skolas) pagalmā pietiek cilvēku, kurus šī tīšām sagrozītā informācija aizskar un pieļauju, ka kāds no tiem varētu izšķirties par atriebīgu rīcību. Vai jums tiešām nav bail par viņu? Kāpēc TV Net vēl nav iznācis ar virsrakstu: “PIEDODIET, MŪSU SNIEGTĀ INFORMĀCIJA BIJA NEPATIESA”

    Man personīgi (domāju, ka arī citiem Latvijā) vairs nav noslēpums, ka šeit darbojas arī proMaskaviski orientētas, organizētas grupas (uz kurām DP nez kāpēc skatās caur pirkstiem), kuras nodarbojas ar Krievijas ideoloģijas sēšanu Latvijas krievu bērnu vidū (lai atceramies kaut vai skandālu ar krievu skolu audzēkņu piedalīšanos militāri patriotiskajās nometnēs Pleskavas apgabalā). Gan jau ir arī nopietnāki gupējumi (atceramies Benessa Aijo aktivitātes), kuri savu pastāvēšanu nereklamē.

    Vai TV Net ir gatavi uzņemties atbildību par viena bērna iespējamām problēmām savu merkantilo mērķu labā?

    Un kādi tad būtu TV Net ieguvumi no starpnacionālā naida kurināšanas. Neticu, ka Norvēģu investorus interesētu kašķa (starpnacionālā naida) kurināšana Latvijā. Galu galā tie ir cilvēki, kuru valsts ir investējusi gan “Statoil” tīklā Latvijā, gan citās nozarēs un pateicoties šai valstij, kopējais Latvijas – Norvēģijas apgrozījums uz 2012. gadu sasniedza nedaudz vairāk par 330 miljoniem eiro. Šādā griezumā nevienu neinteresē investīciju klimata pasliktināšanās. Neviens nekauj govi, kura dod pienu.

    Cīņa par krievalodīgo lasītāju? To viegli var uzvarēt nesagrozot faktus un neveidojot netīru, “tendenciozu” žurnālistiku.

    Tad kurš ir tas, kurš veido starpnacionālās ķildas klimatu Latvijā? Vai tiešām aprobežoto pūlim domātā Maskavas propagandas pīle “Vašingtonas obkoma” izskatā?

    Cita lieta ir Krievijas fonda “Rossotrudņičestvo” granti, apmēram 300 miljonu dolāru apmērā, kuri ir iegūstami, veicinot Krievijas propagandas meinstrīmam izdevīgu publikāciju parādīšanos.

    Galu galā, pasaules dokumentālistikā ir aprakstīti gadījumi, kad žurnālisti par desas gabalu ir gatavi publicēt arī savu valsti un tās pilsoņus noliedzošas ziņas, lai tikai gūtu iespējas tikt vismaz pie desas smaržas, ja ne pie tās garšas (ieteicu palasīt John Barron – KGB Today vai Imants Lešinskis – Kalpības gadi).

    Eksistē vēl tiešāki žurnālistu pērkamības pierādījumi (kuri ir aprakstīti), kurus ātrumā nesameklēšu, bet nedaudz papūloties, dienasgaismā izvilkt esmu gatavs. Un vai (žurnālistu) nopelnītā nauda ir vērta bērna dzīvības, veselības vai nākotnes?

    Pietiek zvejot duļķainā ūdenī!

    Negribu apgalvot, ka TV Net.ru valda Maskavas diktēta proimpēriska noskaņa, tāpat neņemos spriest, vai visi TV Net’a žurnālisti ir gatavi parakstīties zem manis minētā, naidu kurinošā, tendenciozā raksta. Tomēr ļaut visam notikt tā, “kā jānotiek” negribas, jo parādās daži jautājumi:

    – kāpēc pēdējā laikā, daudzi TV Net lasītāji ir norādījuši uz to, ka šis portāls nodarbojas ar starpnacionālā naida kurināšanu (izejot no tā, cik lielas ir krieviem un latviešiem domātā satura atšķirības un notikumu kontekstu skaidrojums?)

    – vai TV Net gadījumā, ja šis viņu materiāls tiks pārpublicēts proMaskaviskajos informācijas līdzekļos, ir gatavi nopublicēt skaļu atsaukumu?

    – Kurš (neapšaubu Lundes un Ostrovska nozīmību) nosaka TV Net publicētā satura objektivitāti?

    – Un galu beigās, kurš atbildēs, ja ar to puiku tiešām notiks kas slikts (cik maksā viņa asaras?)?

    Tāpēc aicinu:

    – TV Net ievietot pirmajā lapā rakstu ar nosaukumu: Atvainojamies par mūsu sniegtu neobjektīvu informāciju (kas ir vieglākais, kā nodēvēt šāda veida provokācijas).

    – Savukārt visus pārējos šīs valsts pilsoņus un iedzīvotājus (gadījumā, ja šis “murgs” TV Net izpildījumā turpinās) uzrakstīt Latvijas Republikas prokuratūrai iesniegumu ar lūgumu pārbaudīt faktu par starpnacionālā naida kurināšanu.

    – Tāpat iesaku griezties Norvēģijas vēstniecībā ar lūgumu izskaidrot šīs valsts pilsoņa, beneficiāra (vai vairāku) rīcību Latvijas Republikā.

    – Es personīgi uzsāku TV Net boikotu, uz kuru aicinu arī pārējos Latvijas Republikas pilsoņus, kuriem ir dārga žurnālistikas ētikas noteiktā “ceturtās varas” pastāvēšana Latvijas Republikā.

    Pats personīgi izpildīšu manis minētos otro un trešo un ceturto punktu gadījumā, ja TV Net turpinās savu uzņemto kursu uz starpnacionālā naida kurināšanu (un neievietos skaļu atsaukumu), kā rezultātā tieši tiek apdraudēta tās konkrēta pilsoņa veselība vai dzīvība.

    Tāpat centīšos nopublicēt doto rakstu citos masu saziņas līdzekļos. Šī ieraksta kopiju nosūtīšu Norvēģijas vēstniecībai (ar saviem komentāriem). Jo mani uztrauc (kauns TV Net) vārdā nenosauktā puikas liktenis un iespaids, kādu uz mūsu tautas kopējo likteni atstāj TV Net žurnālistu merkantilie (citus nesaskatu) mērķi. Vai nebūtu pienācis laiks parunāt par patiesajiem sabiedrības etniskās šķelšanas cēloņiem un to veicinātājiem?

    Kaspars Grīnbergs, Rīgā, 2014.gada 03.aprīlī.
    ]]>


    16. marts, 2014

    Degvielas sistēmas tīrīšana pagarina automašīnas dzinēja mūžu

    Pieaugošs degvielas patēriņš, vibrācija un nevienmērīga dzinēja darbība – tas viss liecina par problēmām degvielas sistēmā. Galvenokārt tās veicina nekvalitatīvas degvielas izmantošana, kas rada nogulsnes. Liels daudzums nogulšņu veicina arī mehānisku nodilumu kustīgajām daļām. Lai to novērstu, ir jāveic degvielas sistēmas tīrīšana. Līdz marta beigām ikvienam automašīnas īpašniekam ir lieliska iespēja nomainīt esošo eļļu uz “Valvoline Syn Power Extreme” noteiktos servisos un saņemt šo tīrīšanu bez maksas. Regulāri veicot automašīnas tehnisko apkopi, degvielas sistēmas tīrīšanu un izmantojot kvalitatīvus automašīnas kopšanas līdzekļus, var novērst daudzas problēmas, kas rodas transportlīdzekļa ekspluatācijas laikā. Degvielas sistēmas tīrīšana ir vienlīdz svarīga gan automašīnām ar benzīna dzinēju, gan arī ar dīzeļa dzinēju.

    Automašīnām ar benzīna dzinēju
    Nogulsnes degvielas sistēmā palielina degvielas patēriņu, pasliktina paātrinājumu un paaugstina kaitīgo izmešu daudzumu izplūdes gāzēs. Lai nodrošinātu optimālu dzinēja darbību, no šīm nogulsnēm regulāri jāatbrīvojas. Apkopes procedūras laikā degvielas inžektori tiek attīrīti no nogulsnēm, uzlabojot degvielas iesmidzināšanas strūklu un paaugstinot dzinēja darbības efektivitāti. Tiek likvidētas arī nogulsnes, kas uzkrājušās uz ieplūdes vārstiem un sadegšanas kamerās. Savlaicīga degvielas sistēmas tīrīšana palīdz samazināt degvielas patēriņu, nodrošina vienmērīgāku dzinēja darbību tukšgaitā, kā arī samazina izmešu daudzumu.

    Automašīnām ar dīzeļa dzinēju
    Pat nelieli degvielas iesmidzināšanas strūklas darbības ierobežojumi var būtiski samazināt degvielas ekonomiju, kā arī dzinēja veiktspēju. Dīzeļdegvielas inžektorus īpaši ietekmē nogulsnes, kas augstās temperatūras dēļ uzkrājas tieši virs sadegšanas kameras. Viena aizsprostota inžektora nomaiņa var izmaksāt pat vairāk nekā 1000 eiro, līdz ar to ir svarīgi savlaicīgi veikt apkopes procedūru, lai izvairītos no liekiem tēriņiem. Procedūras laikā īpaši izstrādāti tīrītāji cirkulē pa sistēmu, efektīvi likvidējot pat vislielākās nogulsnes. Tie ir pilnīgi droši visām dīzeļdegvielas sistēmām. Dažu minūšu laikā tiek likvidētas nogulsnes degvielas inžektoros un sadegšanas kamerās.

    Lai paildzinātu dzinēja mūžu, svarīgi izvēlēties arī speciālo eļļu. Tas palīdzēs ietaupīt degvielu, jo, izmantojot konkrētajai automašīnai piemērotu eļļu, rodas mazāka pretestība virzuļos un citās kustīgajās daļās. Pareizi izvēlēta eļļa samazina dzinēja bojājumu risku – ne tikai eļļo, bet arī uztur dzinēju tīru un drošā darba temperatūrā. Piemērota eļļa blīvē virzuli un samazina nosēdumus, tāpēc dzinēja jauda nemazinās. Izvēloties dzinējam piemērotu eļļu, tā kalpos ilgāk, kā arī radīs tīrākas izplūdes gāzes un mazāku piesārņojumu.

    Viena no šādām speciālajām eļļām ir “VALVOLINE Syn Power Xtreme”. Tai ir jauna, uzlabota formula, kas nodrošina maksimālu dzinēja aizsardzību un veiktspēju, kā arī līdz 70% labāku aizsardzību pret nodilumu salīdzinājumā ar nozares standartiem. Lietojot šo eļļu, ir novēroti līdz 3 reizēm labāki degvielas ekonomijas rādītāji, kā arī līdz 25% tīrāks dzinējs, jo produktu sastāvā ir īpašas vielas, kas novērš sabiezēšanu.

    Nomainot esošo eļļu uz “Valvoline Syn Power Extreme”, degvielas sistēmas tīrīšanu bez maksas var saņemt šādos servisos:

    Rīgā: Forum Auto (K. Ulmaņa gatve 101), Transeiro MMG (K. Ulmaņa gatve 5b), Nippon Auto (Krasta iela 42), AGM (Miera iela 79), Pilna servisa līzings (Dzelzavas iela 117), RUNNERS SIA (Valmieras iela 19, Hanzas iela 7 un Brīvības gatve 195), K u M SIA (Starta iela 7), V.S.Imperia serviss SIA (Duntes 34). Cēsīs: Autogars, (Saulrītu iela 9). Valmierā: Mūsa Auto Valmiera (Rīgas iela 86A). Siguldā: SIA Deičmanis (Noliktavu iela 5). Plašāka informācija par akciju un speciālajām eļļām lasāma mājaslapā www.valvolinelatvija.lv.

    Eļļas ražotājs “VALVOLINE” plašā klāstā piedāvā gan dažādas eļļas, logu šķidrumus un dzesēšanas šķidrumus, gan silikona smidzinātājus un pretkorozijas līdzekļus. Tāpat arī stiklu tīrāmos aerosolus, slēdzenes atkausētājus, dzinēja iedarbināšanas palīglīdzekļus un citus automašīnas apkopei nepieciešamus līdzekļus. To visu iespējams iegādāties “STOKKER” tirdzniecības un servisa centros Rīgā, Liepājā, Jelgavā, Valmierā, Jēkabpilī, Daugavpilī un Rēzeknē, kā arī tirdzniecības ofisā Ventspilī.
    ]]>


    11. marts, 2014

    Windows XP atbalsts vēl tikai nepilnu mēnesi

    Jau 8. aprīlī Microsoft pārtrauks Windows XP un Office 2003 atbalstu. Pēc tam Windows XP lietotāji vairs nesaņems programmatūras drošības atjauninājumus un labojumfailus. 13 gadu laikā kopš Windows XP iznākšanas pagājis vesels tehnoloģiju laikmets, tomēr liela daļa uzņēmumu un individuālo lietotāju joprojām izmanto Windows XP. Saskaņā ar izpētes kompānijas Gemius datiem Latvijā 2014. gada sākumā 22% lietotāju joprojām izmanto Windows XP. Šie lietotāji pēc atbalsta perioda beigām pakļaus sevi lielam riskam. Pirmkārt, viņi vairs nesaņems nozīmīgus drošības atjauninājumus, līdz ar to dators būs pakļauts hakeru uzbrukumiem un vīrusiem. Otrkārt, arī datortehnikas ražotāji un neatkarīgie programmatūras izstrādātāji vairs nevēlas atbalstīt Windows XP. Vēl viens iemesls, lai atteiktos no Windows XP, ir operētājsistēmas tehnoloģiskās aktualitātes zudums. «Kad šī operētājsistēma parādījās tirgū, nebija ne USB 3.0, pat ne 2.0, arī datoru atmiņas ietilpība bija daudz mazāka,» norāda Microsoft Latvia vadītājs Ēriks Egītis. «Iedomājieties, cik tālu šajā laikā ir attīstījušās tehnoloģijas, cik procesoru, videokaršu versiju, kuras neatbalsta Windows XP, laists klajā. Kļūst skaidrs, ka, turoties pie vecās operētājsistēmas, lietotāji neizmanto ļoti daudz iespēju. Šobrīd datorlietotājiem piedāvājam Windows 8 operētājsistēmu, kas atbilst visiem mūsdienu tehnoloģiju pasaules izaicinājumiem. Tostarp šī operētājsistēma ir 6,5 reizes mazāk pakļauta inficēšanas riskam nekā Windows XP.» Security Intelligence Report 15. laidienā norādīts, ka Windows 8 ir daudz labāk aizsargāta pret uzbrukumiem nekā iepriekšējās operētājsistēmas versijas. No 1000 ar Windows XP aprīkotiem datoriem 9,1 ir inficēts. No 1000 ar Windows 8 aprīkotiem datoriem — tikai 1,6. SlashGear eksperti ir konstatējuši, ka Windows XP par 469% vairāk pakļauta vīrusu uzbrukumiem nekā Windows 8. Turpināt darbu ar Windows XP nerekomendē arī izpētes kompānija IDC. Aptaujājot deviņus lielus uzņēmumus, kuri izmanto Windows XP un Windows 7, IDC analizēja finanšu risku, kas saistīts ar Windows XP lietošanu. IDC analīze rāda, ka gada laikā viena ar Windows XP aprīkota datora izmantošana izmaksā vidēji par 702 ASV dolāriem vairāk nekā Windows 7 (870 ASV dolāru pret 168 ASV dolāriem). Turpinot lietot Windows XP, organizācijai ir ne tikai apgrūtinājumi, kas saistīti ar atbalsta trūkumu un drošības risku, bet tā arī lieki tērē resursus, ko varētu izmantot citām vajadzībām. Vidēji viena ar Windows XP aprīkota datora nomaiņai organizācija tērē 712 ASV dolāru. Šajā summā ietilpst gan ierīce, gan programmnodrošinājums. Savukārt trīs gadu laikā organizācija var ietaupīt 1685 ASV dolārus, mazinot produktivitātes zudumu un uzturēšanas izmaksas. Saskaņā ar IDC aprēķiniem Windows 7 ieviešana pilnībā atmaksājas 12 mēnešu laikā.]]>


    How to whitelist website on AdBlocker?