Sākums IT sasniegumi, bizness Seši nozīmīgi kosmosa izpētes projekti, kuru pārstāvji nākamnedēļ pulcēsies Rīgā

Seši nozīmīgi kosmosa izpētes projekti, kuru pārstāvji nākamnedēļ pulcēsies Rīgā

4 minūtes lasīšanai

Derīgo izrakteņu raktuves uz asteroīdiem, ciematu būve uz Mēness un Saturna atmosfēras noslēpumi tās ir tikai dažas no tēmām, kas mūsdienās nodarbina kosmosa zinātnieku prātus visā pasaulē. Lai apspriestu šos un vēl daudzus tematus jau nākamnedēļ Rīgā, Eiropas Planetārās zinātnes kongresā 2017 pulcēsies vairāk nekā 800 pasaules vadošo planetārās zinātnes un tehnoloģiju ekspertu. Piedāvājam nelielu ieskatu piecos mūsu planētas nozīmīgākajos kosmosa izpētes projektos, kuru pārstāvjus nākamnedēļ varēs satikt tepat Latvijā, Rīgā.
 
Slavenā “Cassinimisija
Saturna izpētes misija Cassiniir viena no visilgākajām kosmosa izpētes misijām, kas startu piedzīvoja tālajā 1997. gadā. Pēc septiņiem ceļā pavadītiem gadiem misijas robotizētais kuģis beidzot sasniedz Saturu, kur uzsāka riņķošanu ap planētu teju 13 gadu garumā. Šajā laikā, pateicoties Cassinizondēm, veikti nozīmīgi atklājumi ne tikai par Saturna atmosfēru, gadalaiku maiņām, temperatūru u.c., bet arī tapis zināms, ka uz Saturna pavadoņa Titāna ir jūras, okeāni un upes, bet uz Encelada, iespējams, var atrast dzīvības formas. Jau šo piektdien, 15. septembrī, šī atklājumiem bagātā misija piedzīvos noslēgumu, kad gaisa kuģis ielidos Saturna atmosfērā un ar to pazudīs sakari.
 
Kosmiskā zonde Rosseta
Kosmiskā zonde Rossetaar laboratoriju Phileair Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) projekts, kas startu piedzīvoja 2004. gadā. Misijas ietvaros Rossetavairākkārt veica lidojumu garām Zemei un Marsam, lai uzņemtu nepieciešamo ātrumu un spētu sasniegt mērķi – Čurjumova-Gerasimenko komētu (67P). Lai sasniegtu 510 miljonu kilometru attālo komētu, Rossetaveica 6,5 miljardus kilometru garu lidojumu. Zondes galvenais uzdevums šajā projektā bija iegūt komētas sastāva paraugus, lai gūtu priekšstatu par Zemes un planētu attīstību, kā arī vērotu, kā samazinās komētas aktivitāte, tai attālinoties no Saules. Būtiskākais Rossetaatklājums, kas izsauca skaļas diskusijas zinātnieku ū, bija uz komētas atrastais ledus, kura sastāvs krasi atšķīrās no Zemes okeānos esošā. Projekts noslēdzās . gada 30. septembrī, kad Rossetaplānoti ietriecās komētas virsmā.
 
Kosmosa izpētes misija DAWN
Asteroīdu izpētes projekts DAWNir projekts, kas sākās 2007. gadā un kura mērķis bija izpētīt Saules sistēmas mazās planētas asteroīdus Vesta un Cerera. No 2011. līdz 2012. gadam pētot Vesta, DAWNieguva vairāk nekā 30 000 attēlus un citus izpētei nozīmīgus datus. Savukārt Cereras orbītā zonde iegāja 2015. gada 6. martā. Saules sistēmas pundurplanētas Vesta diametrs ir 525 kilometri, bet Cereras 950 km.
 
OSIRIS REX paraugu vākšanas misija
Osiris Rex ir pirmā asteroīdu paraugu ievākšanas misija, kuras ietvaros iegūtie materiāli tiek fiziski nogādāti uz Zemes tālākai izpētei. Misija ir projekts, kas aizsākts 2016. gada 8. septembrī ar mērķi palīdzēt zinātniekiem izpētīt agrīno saules sistēmu, kā arī apzināt Zemei tuvējā izplatījumā esošos resursus un iespējamos riskus. Zondes galvenais izpētes objekts ir senatnīgi ar oglekli bagātu virsmu asteroīdi, kas nereti satur ūdeni, organiskās vielas un metālus.
 
Urāna izpētes misija Uranus Pathfinder
Kā zināms, Urāns un Neptūns ir Saules sistēmas planētas, kas atrodas vistālāk no Saules, tādēļ  zemās temperatūras dēļ, kas uz šīm planētām valda, tās tiek dēvētas par Ledus milžiem. Lai labāk izprastu planētu rašanās un evolūcijas gaitu, kā arī fizikālos un ķīmiskos procesus Saules sistēmā, Eiropas Kosmosa aģentūra 2010. gadā pieņēma lēmumu par izpētes misiju Uranus Pathfinder. Plānots, ka misija startu piedzīvos 2022. gadā, bet pirmais kosmosa kuģis Urāna orbītā ieies pēc 12.8 gadu ilga lidojuma kosmosā, proti, 2037. gada novembrī. Tiek lēsts, ka šī projekta, kas izmaksās 450 miljoni dolārus, laikā tiks veikti detalizēti mērījumi par Urāna gravitāti, magnētiskajiem laukiem u.c.
 
Kliedējot Marsa noslēpumus Mars Express
Šķiet, nevienu Saules sistēmas planētu neapvij tik daudz leģendu, pieņēmumu un teoriju kā Marsu. Lai kliedētu noslēpumus, kas saistās ar Zemei tuvāko planētu Marsu, Eiropas Kosmosa aģentūra 2003. gadā palaida starpplanētu zondi Mars Express. Pateicoties zondes iegūtajiem datiem, kosmosa izpētes zinātnieki atbildējuši uz neskaitāmiem jautājumiem par Marsa ģeoloģiju, atmosfēru, vidi, ūdens izcelsmi un potenciālo iespēju dzīvot uz Marsa.
Seko līdzi Centrāleiropas vērienīgākajam kosmosa industrijas notikumam Eiropas Planetārās zinātnes kongresam 2017, kas no 17. līdz 22. septembrim norisināsies Rīgā, tiešraidēs visā pasaulē internetā un lietotnē LMT Straume, kā arī LMT Viedtelevīzijā.

Ielādēt vairāk rakstus
Load More By Jānis Alksnis
Load More In IT sasniegumi, bizness
Komentāri ir slēgti

Iesakām izlasīt šādus rakstus

Latvijā izsniegtās e-receptes būs iespējams izmantot ārvalstīs

latvija uzsākusi pārrobežu e-recepšu datu apmaiņu ar noteiktām dalībvalstīm, lai nodrošinā…