Sākums Internets CIlvēku vieglprātīgā attieksme vainojama neskaitāmos krāpšanas gadījumos

CIlvēku vieglprātīgā attieksme vainojama neskaitāmos krāpšanas gadījumos

5 minūtes lasīšanai

Trešdien, 31.maijā, ar īpašu meistarklasi, kas bija veltīta interneta drošības jautājumiem, “Bite” atklāja jaunu kustību “Bites Drošības akadēmija”. Tās ietvaros turpmāk gan Bites klientiem, gan ikvienam interesentam plānots piedāvā tekspertu zināšanas, prasmes, rīkus, kā arī dažādus risinājumus un produktus, kas var uzlabot interneta un viedierīču drošību.

Ievadvārdu teica “Bites” vadītājs Kaspars Buls, kurš vispārīgi pastāstīja par jauno “Bites” kustību, kā arī atklāja dažus faktus. Piemēram, skatoties uz statistikas datiem, aptuveni 24% iedzīvotāji Latvijā neizmanto paroles vai jebkādu citu aizsargsistēmu savam telefonam. Bet, kas interesanti, – 40% par to ir satraukti.

Pēc uzņēmuma vadītāja vārdiem viedtālruņu lietotājus var iedalīt trijās kategorijās – tie, kuriem par sava telefona drošību ir vienalga, kuri vienkārši nav informēti par potenciālajiem riskiem, kā arī tie, kas nemaz nav saskārušies ar vīrusu problēmām. Viņaprāt, izspiedējvīrusi pēdējā laikā ir ļoti aktivizējušies un ir zināms pamats uztraukumam.

”SQUALIO Cloud Consulting” pārstāvis Rūdolfs Augustovskis pievērsa uzmanību publisko bezvadu tīklu drošībai vai arī, precīzāk sakot, nedrošībai. ”Bezvadu komunikācija pati par sevi ir nedroša, jo pārsūtītie dati netiek šifrēti.” Stāsta Augustovskis. Eskperts nosauca Latvijā populārākā atklātā bezvadu tīkla ”Lattelecom Free” piemēru, sakot, ka ļaundaris var pieslēgties internetam un ar speciā programmu palīdzību un nolasīt visus datus par visām ierīcēm, kuras tobrīd ir pieslēgušās internetam.

Viņš minēja arī to, ka publisko tīklu īpašniekiem ir dažādas motivācija – citam tā ir reklāma, citam tīrākā datu izkrāpšana. Ja, piemēram, viedtālruņa lietotājs izmanto publisko tīklu, lai veiktu maksājumus, teiksim, “” vai internetbankā, tīkla īpašnieks var pārvērst drošo pakalpojumu sniedzēju “https”  protokolu par ”http”. Līdz ar to visa komunikācija notiek caur viņu.

Tas ir bīstami tādēļ, ka ļaundaris tādā veidā vienkārši var apturēt notikumu gaitu, piemēram, īsi pirms maksājuma veikšanas un nomainīt oriģinālo bankas konta numuru, uz kuru bija plānots līdzekļus nosūtīt, uz pavisam citu. Tāpat interesanti, ka šādā veidā pēc www..lv datiem pagājušajā gadā Latvijas iedzīvotājiem tika izkrāpti vairāk kā divi miljoni eiro. Nobeigumā Augustovskis ieteica lietot virtuāli personīgo tīklu (), kas būtiski uzlabo cilvēku drošību, sērfojot internetā.

Arī kustības ”Drošs ” vadītāja Maija Katkovska atklāja dažus faktus. Piemēram, 38% Wi-Fi lietotāju publisko tīklu lietotu bez lielas domāšanas. Tāpat katrs 10 interneta lietotājs aizver antivīrusu programmu, lai tā nemestu kā ”nevajadzīgus un uzbāzīgus” paziņojumus, kā arī 40% cilvēku ikdienas interneta vajadzībām izmanto tikai divas paroles. 

Katkovska pastāstīja dažus interesantus stāstus no dzīves. Piemēram, kāda jaunā futbolista mamma bija saņēmusi vēstuli no it kā Spānijas futbola skauta, kurš piedāvāja pievienoties jauno talantu nometnei. Taču, lai radītu stresu, viņš paziņojumā norādīja, ka uzreiz jāiemaksā nauda citādi jau nākamajā dienā piedāvājumu saņemtu citi futbolisti. Daudz nedomājot un gribot dēlam labu, futbolista māte naudu iemaksāja un ar to arī stāsts beidzās, jo šis pseido-skauts tā arī pazuda.

Policija kriminālprocesu neuzsāka, jo zaudējumi nebija sasnieguši 100o eiro slieksni. Tāpat kāds latvietis mēģinājis atrunāt savu māti Lielbritānijā, lai viņa neveic neapdomīgu maksājumu kādam senam paziņam, kurš it kā esot smagi slims. Krāpnieki esot palūguši 100o eiro ”ārstēšanai”, tomēr reāli šis stāsts bija safabricēts, par ko liecināja arī tas, ka bankas konti, uz kuriem nauda bija jāpārskaita, atradās Dienvidamerikā.

www.drossinternets.lv veica eksperimentu. Proti, uzņēmums izveidoja neīstu epasta ziņojumu, ko nosūtīja 74 bērnu vecākiem. Paziņojuma bija teikts, ka kastinga aģentūra piedāvā fotosesiju viņu bērniem. Atliek vien nosūtīt bērna fotogrāfijas un viņš tikšot pieņemts. No 74 vecākiem tikai 4 (!!) pajautāja, kas tas ir par uzņēmumu, kamēr pārējie kopumā nosūtīja vairāk kā 200 attēlus. Realitātē kastinga uzņēmums bija izdomājums un vecāki savas vieglprātīgās attieksmes (nepārbaudot vai šāds uzņēmums eksistē) dēļ varēja iekulties pamatīgā ķezā.

“Bite” tīkla direktors Dariušs Martuškevičs noslēgumā ieteica neizmantot ”root” (”Android”) un ”jailbreak” (”iOS”) uzlaušanas pieejas, kas sniedz pilnu kontroli pār sistēmas failiem. Tas pamatīgi satricina viedās ierīces drošības līmeni. Martuškevičs ieteica pievērst uzmanību dažām lietām, kas varētu liecināt par to, ka tālrunis ir inficēts.

Piemēram, pieaug izlietoto datu apjoms, izlec reklāmas ārpus interneta pārlūka, ātri izlādējas telefons vai arī sliktākajā gadījumā parādās mistiski pārskaitījumi no personīgā bankas konta. Tāpat viņš ieteica ”Android” ierīču lietotājiem atķeksēt opciju ”unknown sources” jeb ”nezināmie avoti”, kas ļauj instalēt dažādas aplikācijas ārpus ”Play” veikala.

Ielādēt vairāk rakstus
Load More By Jānis Alksnis
Load More In Internets
Komentāri ir slēgti

Iesakām izlasīt šādus rakstus

Latvijā izsniegtās e-receptes būs iespējams izmantot ārvalstīs

latvija uzsākusi pārrobežu e-recepšu datu apmaiņu ar noteiktām dalībvalstīm, lai nodrošinā…