Tag Archives for " mini "

14. June, 2022

No šodienas Latvijā pieejams “Disney+” video straumēšanas serviss

disney plus

“The Walt Disney Company” straumēšanas pakalpojums “Disney+” no otrdienas, 14. jūnija, ir pieejams Latvijā. Tā standarta cena ir 7,99 eiro mēnesī vai, abonējot uz gadu, 79,90 eiro.

Ar vairāk nekā 1100 filmām, 500 seriāliem un 213 ekskluzīviem oriģināliem no “Disney”, “Pixar”, “Marvel”, “Star Wars” un “National Geographic” “Disney+” saviem faniem piedāvā lieliskākos stāstus vienuviet.

Kā ziņots iepriekš, abonenti varēs skatīties “Zvaigžņu karu” “Obi-Van Kenobi” un abas seriāla “The Mandalorian” sezonas. Turklāt “Disney+” varēs vērot “Skywalker” sāgu – visas deviņas “Star Wars” filmas.

Supervaroņu faniem būs pieejamas vairāk nekā 60 “Marvel Studios” filmas, tai skaitā Amerikas Kinoakadēmijas balvai “Oskars” nominētā “Shang-Chi and the Legend of The Ten Rings”, “Eternals”, “Avengers: Endgame” un “Captain Marvel”, kā arī vairāk nekā 40 “Marvel Studios” seriāli, piemēram, “Moon Knight”, “Loki “un “WandaVision”.

Abonenti varēs baudīt arī vairāk nekā 500 “Disney” un “Pixar” filmas – visu “Toy Story” franšīzi, Amerikas Kinoakadēmijas balvu ieguvušo “Soul”, “Luca” un citas. Savukārt no “Walt Disney Animation Studios” skatītāji varēs vērot Amerikas Kinoakadēmijas balvu ieguvušo “Encanto”, kas stāsta par kādu neparastu ģimeni, un fanu iemīļoto “Frozen”, “Frozen II”. Tāpat “Disney” fani varēs arī straumēt Amerikas Kinoakadēmijas balvu ieguvušo “Cruella”, kurā Kruellas Devilas lomu tēlo Emma Stouna, un “Disney” “Jungle Cruise”.

Lasīt tālāk
9. June, 2022

Latvijā aizliedz nodrošināt piekļuvi retranslējamo programmu sarakstā neiekļautām programmām

tv pults

Lai stiprinātu Latvijas informatīvo telpu un nodrošinātu, ka sabiedrībai nav pieejamas programmas, kas nav iekļautas Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā, Saeima ceturtdien, 9.jūnijā, otrajam – galīgajā – lasījumā pieņēma grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.

Ar grozījumiem likumā noteikts aizliegums nodarboties ar uzņēmējdarbību, kas nodrošina piekļuvi audio vai audiovizuālai programmai, kas nav iekļauta Latvijā retranslējamo audio un audio vizuālo programmu sarakstā.

“Latvijas informatīvajā telpā joprojām pieejams saturs, kas aicina uz karu, izplata dezinformāciju un apdraud valsts drošību. Tas var radīt maldīgu priekšstatu par notikumiem pasaulē, kā arī negatīvi ietekmēt dažādu sabiedrības grupu līdzāspastāvēšanu,” iepriekš paudis par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Jānis Butāns.

Komisijas priekšsēdētājs, atsaucoties uz likumprojekta anotācijā pausto, akcentējis, ka šādas uzņēmējdarbības veikšana apdraud arī godprātīgo televīzijas pakalpojumu sniedzēju darbību, tostarp ietekmējot to konkurētspēju, kā arī veicina ēnu ekonomikas attīstību.

Konstatējot, ka tiek veikta šāda veida uzņēmējdarbība, Valsts policija varēs sodīt tās veicēju saskaņā ar Krimināllikumā noteikto.

Lasīt tālāk
7. June, 2022

Ministru kabinets atbalsta Nacionālā kiberdrošības centra izveidi

krisjanis karins

Šodien, 7. jūnijā, Ministru kabinets izskatīja informatīvo ziņojumu “Par valsts kiberdrošības pārvaldības uzlabošanu”, atbalstot Nacionālā kiberdrošības centra izveidi no 2023. gada 1. janvāra. 

Nacionālā kiberdrošības centra izveides mērķis ir kiberdrošības pārvaldības uzlabošana, risinot tādus izaicinājumus kā atšķirīgs kiberdrošības līmenis valsts un pašvaldību iestādēs, kvalificēta personāla un konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšana, kā arī Eiropas Savienības tiesību aktos noteikto funkciju veikšana kiberdrošības jomā. 

Centra uzdevumi būs Latvijas kiberdrošības stratēģijas izstrāde, nacionālās kiberdrošības politikas koordinācija un tās ieviešanas uzraudzība, valsts informācijas sistēmu attīstības projektu drošības prasību izvērtēšana, Eiropas Savienības tiesību aktos noteikto kiberdrošības prasību izpilde, tostarp valsts funkcionēšanai būtisko un svarīgo vienību identificēšana un uzraudzība, kā arī kiberdrošības incidentu risināšana un arī valsts pārvaldes un plašākas sabiedrības informēšana par kiberdrošību.

Nacionālais kiberdrošības centrs darbosies Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vadībā un apvienos kiberdrošības politikas koordinācijas un uzraudzības, kā arī kiberdrošības incidentu reaģēšanas funkcijas. 

Centrs ietvers Aizsardzības ministrijas struktūrvienību un Informācijas tehnoloģiju incidentu novēršanas institūciju (CERT.LV), kā arī tiks piesaistīts papildu personāls.

Saistībā ar Nacionālā kiberdrošības centra izveidi un citiem Aizsardzības ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā identificētajiem risinājumiem kiberdrošības uzlabošanai valstī, tuvākajā laikā apstiprināšanai tiks virzīti vairāki būtiski grozījumi normatīvajos aktos, tai skaitā Informācijas tehnoloģiju drošības likumā, kā arī vairākos Ministru kabineta noteikumos un citos normatīvajos aktos.

Jau ziņots, ka turpmāko trīs gadu laikā finansējums valsts aizsardzībai tiks pakāpeniski palielināts līdz 2,5% no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma. Nacionālās kiberdrošības spējas stiprināšana ir viena no prioritārajām jomām, kurai tiks novirzīts piešķirtais papildu finansējums. 

16. May, 2022

Notiek lielākais kiberuzbrukums ‘Inbox.lv’ pastāvēšanas vēsturē

inbox lv

Pirmdien, 16. maijā, īsi pēc pusnakts, “Inbox.lv” piedzīvoja lielāko kiberuzbrukumu tā pastāvēšanas vēsturē, informē uzņēmums savā “Facebook” lapā. “Inbox.lv” valdes priekšsēdētājs Andris Griķis apstiprina, ka uzņēmums šobrīd cīnās ar savā vēsturē vislielāko hakeru uzbrukumu.

Uzbrukums turpinās arī šobrīd. “Inbox.lv” pakalpojumi šobrīd ir apgrūtināti, daudziem lietotājiem nav pieeja e-pastam, failiem, kalendāram, foto un video galerijām.

Tas ir izkliedētais pakalpojuma atteikuma uzbrukums, ko plašāk raksturo angliskais termins DDoS (Distributed denial of service), vienam mērķim uzbrūkot ar viltus pieprasījumiem no vairākiem avotiem, kas parasti ir viena uzbrucēja kontrolēti, tādējādi panākot lielāku efektivitāti. Griķis precizē, ka uzbrukums sākās 16. maijā, uzreiz pēc pusnakts, viltus pieprasījumu skaitam ar katru brīdi turpinot palielināties, būtiski pieaugot rīta stundās.

Lasīt tālāk
10. May, 2022

LG Latvijā uzsāk 2022. gada QNED un OLED televizoru pārdošanu

lg logo

LG Electronics (LG) paziņojis par jauno 2022. gada QNED un OLED televizoru pārdošanu Latvijā. Jaunajiem LG QNED un OLEDtelevizoriem ir pirmšķirīga attēla un skaņas kvalitāte, turklāt tie pieejami dažādos izmēros. Bet kas tos atšķir vienu no otra un ko mēs varam sagaidīt no šī gada televizoru modeļiem – to skaidro eksperti.

Kāda ir atšķirība starp QNED un OLED televizoriem?

Tiem, kas nezina, OLED nozīmē organiskās gaismas diodes, bet QNED ir jauna LCD televizoru laikmeta vēstnesis, apvienojot Mini LED ar Quantum Dot un NanoCell tehnoloģijām. Lielākā atšķirība starp OLED un QNED ir neatkarīgā aptumšošanas kontrole. Lai arī QNEDtelevizoriem ir daudz aptumšošanas zonu, tie izmanto aptumšojamas gaismas spuldzes. Savukārt OLED televizori izmanto organisku materiālu uz oglekļa bāzes, kas spēj radīt plašu krāsu diapazonu vai vispār būt bez krāsas. Patiesībā OLED televizoriem ir labākie melnās krāsas toņi, jo atsevišķus pikseļus iespējams izslēgt – turpretī QNED pikseļus iespējams tikai aptumšot. Ne mazāk svarīgi – QNED izmanto NanoCell tehnoloģiju, kas uzlabo krāsu precizitāti dažādos skatīšanās leņķos.

Kas jauns 2022. gada QNED televizoros?

Pateicoties LG ekskluzīvajai Quantum Dot NanoCell tehnoloģijai, jaunie QNED televizori paaugstina latiņu LCD attēlu kvalitātes ziņā, radot bagātīgas un precīzas krāsas, kas atdzīvina jebkura veida saturu. LG QNED televizori, kas saņēmuši starptautiskās produktu testēšanas aģentūras Intertek sertifikātu par to, ka tie nodrošina 100% krāsu apjomu un precizitāti – piedāvā pirmšķirīgas krāsas plašā skatīšanās leņķī, ļaujot visiem telpā baudīt maksimālu LCD skatīšanās pieredzi.

Lasīt tālāk
1 2 3 11
en_GBEnglish (UK)