Tag Archives for " Mobilās aplikācijas "

18. October, 2021

Tagad arī Neste biznesa klienti varēs uzpildīties izmantojot mobilo lietotni

neste

Attīstot piedāvājumu Neste biznesa klientiem, Neste mobilā aplikācija tagad pieejama ne tikai privātpersonām, bet arī uzņēmumiem Latvijā, Baltijā un Somijā, kas ļauj būtiski samazināt laiku, kas tiek veltīts biznesa kartes administrēšanai. Ja līdz šim ierastās plastikāta degvielas kartes saņemšanai būtu jāgaida vairākas dienas, jo kartes pasūtīšanas un izgatavošanas process prasa laiku, tagad atliek vien lejupielādēt aplikāciju, pasūtīt Neste virtuālo karti un izvēlēties tai aktuālos uzstādījumus. Neste mobilā aplikācija uzņēmumiem ir mūsdienīgs un vēl līdz šim Latvijā nebijis pakalpojums biznesa klientu segmentā.

“Neste Bizness mobilā aplikācija ir produkts, kuru esam pilnveidojuši tieši Neste Bizness kartes lietotājiem, lai atvieglotu viņu ikdienu ar iespēju darījumu veikt caur telefona aplikāciju, izmantojot mobilos maksājumus. Mūsdienās digitālie pakalpojuma rīki paliek arvien populārāki un sniedz papildu pakalpojumu iespējas, tāpēc arī mēs virzāmies līdzi laikam un attīstāmies šajā virzienā. Galvenās priekšrocības, ko mobilais maksājums sniedz Neste biznesa klientiem, ir līdz minimumam samazināts laiks, kas tiek veltīts degvielas karšu administrēšanas procesam, un lielākas attālinātās kontroles iespējas. Mobilajiem norēķiniem tiek izmantota Neste Bizness virtuālā karte, kuru klients var aktivizēt jebkurā diennakts laikā un sākt lietot uzreiz, tā kā kartes pasūtīšana notiek reāllaikā. Dažādu limitu vai papildu iespēju nodrošināšanu uzņēmējs var piemērot katrai uzņēmuma kartei atsevišķi vai pat aktivizēt degvielas sūkni, neatrodoties DUS. Domājot arī par nākotni, mēs pakāpeniski attīstām un papildinām mobilās aplikācijas iespēju klāstu, lai nākotnē mūsu klientiem būtu pieejami arī citi uzņēmējam svarīgi pakalpojumi,” norāda Armands Beiziķis, Neste Latvija valdes priekšsēdētājs.

Lasīt tālāk
12. September, 2021

Mobilā aplikācija,kas ļauj “izkratīt sirdi” un saņemt atbalstu.

dia lv

Darbību uzsākusi Latvijā radīta mobilā aplikācija “Dia.lv”, kas palīdz cilvēkiem pārvarēt ikdienas grūtības, piedāvājot aktīvās klausīšanās pakalpojumus. Mobilā aplikācija ļauj “izkratīt sirdi” un saņemt atbalstu tiem, kam tas nepieciešams.

Kopš pandēmijas sākuma strauji aktualizējies jautājums par sabiedrības garīgo veselību. Vairāk nekā puse (52,8 %) Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem uzskata, ka Covid-19 krīze negatīvi ietekmējusi viņu garīgo veselību, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021. gada iedzīvotāju aptaujas par ienākumiem un dzīves apstākļiem provizoriskie dati. Lai palīdzētu risināt šo problēmu, Latvijā izstrādāta mobilā aplikācija, kas nodrošina iespēju tikt uzklausītam ikvienam, kam tas nepieciešams, sniedzot emocionālu atbalstu un sapratni.

Kā stāsta aplikācijas izstrādātāju pārstāvis Mārtiņš Īviņš, aplikācija radīta 2021. gada laikā. “Nepieciešamību pēc šādas mobilās aplikācijas, kas spēj pildīt emocionāla atbalsta funkciju iepriekš savā dzīvē izjutuši vairāki no mūsu komandas pārstāvjiem, atzīstot, ka kādā no dzīves posmiem tā būtu bijusi ļoti noderīga. Redzot, kā pandēmija ietekmē cilvēkus – rada bailes, neziņu, šķelšanos – sapratām, ka šis ir īstais laiks, kad aktualizēt un realizēt ideju par šo aplikāciju,” papildina M. Īviņš.

Lasīt tālāk
22. February, 2018

Kas ir virtuālā reāla un kādas ir šīs tehnoloģijas iespējas

Virtuālā realitāte (VR) pēdējā desmitgadē demonstrē ļoti strauju attīstību. Uzlabojās ne vien VR tehnoloģija un kvalitāte, bet arī tās izmantošanas veidi, VR jau sen nav tikai izklaide, bet arī jauns veids kā iegūt zināšanas un izjust vēl nebijušas emocijas. VR paver daudz plašākas iespējas arī biznesa vidē – mums tikai jāiemācās tās izmantot. Vadošo mobilo sakaru operators “Tele2”,  kas izzinājis VR un izmanto to ikdienā, dalās ar pieredzi un iepazīstina ar šīs tehnoloģijas būtību.
 
VR tehnoloģijas pamati ielikti vēl iepriekšējā gadsimtā
 
Līdzīgi kā cita, mūsdienās plaši izmantota, tehnoloģija – skārienjutīgie ekrāni, arī virtuālā realitāte sāka attīstīties vairāk nekā 50 gadus atpakaļ. 1968. gadā amerikāņu datorzinātnieks Aivens Saterlends radīja “Damokla zobenu” (“The Sword of Damocles”) – pirmo uz galvas stiprināmo virtuālās realitātes ierīci. Tiesa gan, tā bija tik smaga, ka ierīci vajadzēja iekārt griestos.
 
Nozīmīgs pavērsiens virtuālās realitātes attīstībā bija 1977. gadā – Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā tika izstrādāta “Aspenas kinokarte” (“Aspen Movie Map”), kas ļāva virtuāli izstaigāt Kolorādo štata kūrortpilsētu Aspenu. Karte bija līdzīga mūsdienās populārajam “Google Street View” un tā balstijās uz reālām fotogrāfijām.
 
Vairāku dekāžu laikā, kopš pirmo virtuālās realitātes ierīču izstrādes, tehnoloģija ir ievērojami attīstījusies. Mūsdienu VR brilles ir vieglas un vairs nav nekādas vajadzības tās stiprināt pie griestiem. Ir pieejami gan modeļi ar vadiem, kas savieno brilles ar datoru, gan arī bezvadu varianti, kas datora vietā ļauj izmantot viedtālruni. Tomēr pats darbības princips šo 50 gadu laikā nav būtiski mainījies.
 
Divi ekrāni nodrošina reālas pasaules sajūtu
 
Virtuālās realitātes tehnoloģijas pamatā ir viens dalīts vai divi atsevišķi ekrāni, kas katrai acij rāda citu attēlu vai video. Abos ekrānos redzamie attēli ir nedaudz nobīdīti, tādējādi radot telpisku attēlu – līdzīgu tam, ko redzam reālajā pasaulē. Tomēr pilnīgai VR sajūtai ar to nepietiek. Brillēs redzamajiem attēliem un video ir jābūt uzņemtiem 360 grādu leņķī, turklāt ierīcē jābūt iebūvētam žiroskopam, kas seko galvas kustībām un ļauj pārvietot brillēs redzamo attēlu skatiena virzienā.
 
Pēc šāda principa darbojās visas VR brilles, dažādiem ražotājiem sacenšoties tikai perifērās redzes leņķī. Cilvēku dabiskais horizontālais redzes leņķis ir aptuveni 180 grādu, savukārt lielākā daļa patlaban pieejamo VR briļļu modeļu nodrošina tikai 110–120 grādu redzes lauku. Šis ir gandrīz vienīgais faktors, kas VR brillēs neļauj mums jūsties kā realitātē.
 
VR jau sen nav tikai kārtējais izklaides veids
 
Līdz šim visplašāko popularitāti virtuālās realitātes tehnoloģijas ir ieguvušas izklaides industrijā. Tomēr datorspēles nebūt nav vienīgais veids, kā izmantot virtuālo realitāti.
 
VR brilles kļūst arvien populārākas arī kā līdzeklis pasaules izzināšanai. Tās ļauj samērā lēti un viegli izmēģināt lietas, kas citkārt nebūtu iespējamas vai prasītu laiku un naudas ieguldījumus. Mūsdienās ir iespējams, piemēram, izstaigāt daudzas no pasaules ievērojamākajām pilsētām un aplūkot vēstures pieminekļus, neizejot no savas viesistabas. VR var izmantot arī izglītībā, rīkojot virtuālas ekskursijas uz dažādiem apskates objektiem, vai arī tīri praktiskiem mērķiem – palīdzēt bērniem spēles formātā iegaumēt ceļu no skolas līdz mājām. Tā ļauj izbaudīt asas izjūtas, virtuāli nodarbojoties ar dažādiem ekstrēmajiem sporta veidiem, piemēram, kalnu slēpošanu vai izpletņlēkšanu. Virtuālā realitāte ir pilnvērtīgi ienākusi arī Latvijā – ar VR brillēm ir iespējams izbaudīt braucienu pa Siguldas kamaniņu un bobsleja trasi.
 
VR arvien biežāk izmanto arī dažādu profesiju pārstāvju apmācībās. Viens no populārākajiem piemēriem ir pilotu apmācībām paredzētie lidojuma simulatori, kuru pamatā ir virtuālās realitātes tehnoloģija. VR mācības ir ļoti noderīgas tādās profesijās, kuras ir bīstamas un kurās katra kļūda var radīt traģiskas sekas, piemēram, astronautiem, ugunsdzēsējiem un ķirurgiem. Virtuālā realitāte var būt arī lielisks rīks, jauniešiem izvēloties nākotnes profesiju – VR brilles ļauj samērā reālistiskā vidē pārliecināties, vai, piemēram, ķirurģija ir tas, ko cilvēks patiešām vēlas darīt. Virtuālo realitāti iespējams izmantot arī darbinieku atlases procesā. “Tele2”, klientu apkalpošanas speciālistu darba intervijās, kandidātiem dod iespēju vērot darba ikdienu virtuālajā realitātē.
 
Sola tālāku attīstību reālās un virtuālās pasaules integrācijā
 
Taču nākotnē, paralēli virtuālajai realitātei uzplauks arī tā dēvētā papildinātā realitāte (augmented reality jeb AR). Šajā gadījumā apkārtnē redzamā aina tiek papildināta ar datora radītiem attēliem. AR  arī izmanto gan izklaidē (spilgts piemērs ir ārkārtīgi populārā spēle “Pokemon Go”), gan militārajā jomā, medicīnā, izglītībā un citās nozarēs.
 
Latvijā virtuālā realitāte vēl tikai uzņem apgriezienus, kļūstot arvien pieejamāka ne tikai IT jomā strādājošajiem, bet arī citiem interesentiem. Mobilo sakaru operatori un elektroierīču veikali ir sākuši piedāvāt virtuālās realitātes ierīces par pieejamu cenu, un uzņēmumi ir sākuši izmantot VR attiecībās ar klientiem. No jaunām tehnoloģijām nav jābaidās, mums ir jāatrod veids kā tās varam izmantot savā ikdienā, lai atvieglotu un uzlabotu to.
 
 

 

23. January, 2018

Pieaug mobilo aplikāciju loma biznesā

Kaut arī Latvijā uzņēmēji produktu vai pakalpojumu pārdošanai mobilās aplikācijas pagaidām izmanto salīdzinoši reti, tomēr speciālisti tās uzskata par būtisku priekšnosacījumu uzņēmuma klātbūtnei digitālajā vidē.
 
“Mobilām aplikācijām ir vairākas būtiskas priekšrocības: tās palīdz palielināt pārdošanu, uzlabo klientu pieredzi, jo ir daudz personiskākas nekā citi pārdošanas kanāli, savukārt šīs ciešās attiecības ar pircējiem ļauj veiksmīgi darboties pat specifiskās tirgus nišās. Īpaši svarīgi tas ir gadījumos, ja piedāvātos produktus vai pakalpojumus lieto ne tikai Latvijā,” skaidro BITES Mārketinga direktore Diāna Šmite.
 
BITE pārstāve uzsver, ka efektīva klātbūtne digitālajā vidē īpaši svarīga ir mazajam un vidējam biznesam, jo aizvien vairāk cilvēku savu ikdienas lietu kārtošanu, tostarp rēķinu nomaksu, pasākumu kalendārus,  dažādu lietu pirkšanu “pārceļ” no datoriem uz viedtālruņiem.
 
Mobilās aplikācijas maina ne tikai veidu, kā lietojam plašpatēriņa pakalpojumus, bet gan kalpo kā instruments uzņēmuma procesu efektivitātes celšanai. “Reti kurš darbinieks mūsdienās ir piesaistīts pie darba galda cauru dienu – skrējienā pēc panākumiem uzvarēs tas uzņēmējs, kas spēs nodrošināt mobilu un efektīvu darba vidi neatkarīgi no darbinieka atrašanās vietas”, skaidro SIA “CUBE Mobile“ vadītājs Mārtiņš Dambis, kas aplikāciju izstrādē ir viens no Latvijas pionieriem – kopš 2008.gada ir bijis iesaistīts tuvu 200 aplikāciju izstrādes procesā.
 
Lai iedvesmotu pārdomām par aplikācijām, BITE apkopojusi tendences, kurām vietņu un aplikāciju īpašniekiem jāpievērš uzmanību 2018.gadā.
 
# Vispirms aplikācija “Android” operētājsistēmai
Vairākas tendences liek prognozēt, ka “Android” ierīču tirgus daļa tikai pieaugs. Šā brīža tirgus aktualitātes liecina, ka, aizvien palielinās pārdoto viedtālruņu skaits, tāpat arī četri no pieciem izstrādātājiem vispirms dod priekšroku aplikāciju izveidei “Android” vidē.
 
“Ja būtu jāsāk viss no gala, aplikācijas izstrādātu uzreiz uz vienotas platformas, nevis “iPhone” un “Android” atsevišķi. Atsevišķās izstrādnes var uzturēt tikai ļoti lieli un bagāti uzņēmumi, taču pat tie pamazām pāriet uz vienotajām platformām – jo citādāk ir ļoti grūti noturēt vienādu kvalitātes līmeni visiem klientiem,” atzīst mobilo maksājumu pakalpojumu uzņēmuma “Mobilly” izpilddirektors Ģirts Slaviņš. Ar aplikācijām uzņēmums strādā kopš 2012.gada.
 
2017.gada decembrī lielākajā “Android” aplikāciju veikalā “Google Play” bija pieejami vairāk nekā 3,5 miljoni aplikāciju, bet “Apple” atbalstītajā “App Store” gada sākumā bija pieejami vairāk nekā 2,2 miljoni aplikāciju. Biznesa analītiķi pat pieļauj, ka jau 2020.gadā “Google Play” pārspēs “App Store” gan pēc lejupielādēm, gan pēc peļņas. Pēc IT pētījumu kompānijas “Gartner” aplēsēm, 2017.gadā veikti aptuveni 268 miljardi aplikāciju lejupielāžu. Tādēļ uzņēmumiem, kuri 2018.gadā plāno izstrādāt mobilās  aplikācijas, jāņem vērā, ka tām,  pirmkārt ir jāstrādā “Android” vidē.
 
 
 
 
# Progresīvās interneta aplikācijas
Progresīvo interneta aplikāciju (PWA) ideja ir apvienot visu labāko pieredzi no interneta vietnēm un mobilajām aplikācijām. Proti, tā ir vietne, kas tehniski izveidota tieši tā pat kā ierastā mājas lapa, taču darbojas un izskatās līdzīgi kā aplikācija.
 
“Protams, PWA ir gaumes lieta. Tomēr interneta vietnēm ir jābūt tādām, lai tās vienlīdz labi strādātu gan datoros, gan viedtālruņos. Lapām jābūt ātrām, ar responsīvo dizainu, kas reaģē un pielāgojas lietotās ierīces ekrānam, lai foto un teksti “nebraukātu”, savukārt navigācijas pogām ir jābūt ērti lietojamām arī uz skārienjūtīgajiem ekrāniem,” skaidro BITES pārstāve.
 
Savukārt “Mobilly” izpilddirektors atzīst, ka mobilo aplikāciju radīšanā grūtākais ir atteikties no liekā: “Telefonu ekrāni ir mazi. Cilvēki īpaši neiedziļinās niansēs un visu dara ļoti ātri. Tas prasa sarkano pildspalvu – ar kuru bez īpašām emocijām svītrot ārā liekos tekstus, bildes, pogas un iespējas.”
 
# Verifikācija, izmantojot pirkstu nospiedumu
Neatkarīgi no tā, vai pieslēgšanās konkrētajam servisam notiek interneta mājaslapā vai mobilajā aplikācijā, ļoti svarīga ir tās drošība. Šim nolūkam aizvien biežāk tiek izmantota divu faktoru autentifikācija – parole vai pinkods un pirksta nospiedums. Gan “Android” un “Apple”, gan arī IBM un citi ražotāji piedāvā biznesa aplikācijām pieslēgt pašu izstrādātos rīkus pirkstu nospiedumu fiksēšanai.
 
# Papildinātās un virtuālās realitātes aplikācijas
Atcerēsimies, cik lielu entuziasmu viedtālruņu lietotāju vidū izraisīja papildinātās realitātes spēle “Pokemon GO”. Gan papildinātā, gan arī virtuālā realitāte aizvien uzstājīgāk iekaro ne tikai izklaides jomu – aplikācijas ar to elementiem pasaulē ir iecienījuši nekustamo īpašumu, būvniecības, arhitektūras, arī modes industrijas uzņēmumi. Lietotājiem patīk gan “piemērīt” jaunu apģērbu, gan iekārtot vēl neuzceltu mājokli u.tml.
 
# NFC un mobilie norēķini
NFC (tuvā lauka savienojuma) tehnoloģija “Android” tālruņus pavada jau kopš pirmsākumiem, tomēr tā tikusi samērā šauri izmantota.  “Attīstoties kopējai elektroniskajai infrastruktūrai tirdzniecības vietās 2018.gadā novērosim virkni produktu, kuros ar NFC palīdzību “Android” tālrunis aizstāj plastikāta lojalitātes kartes vai banku norēķinu kartes. Patērētājs jau sen gaida iespēju atbrīvoties no kartēm, kas pārpildījušas maku, šobrīd ir visi priekšnoteikumi, lai šo problēmu beidzot atrisinātu,” norāda “CUBE Mobile” vadītājs Mārtiņš Dambis.
 
Kā piemēru aplikāciju ieviešanā CUBE Mobile vadītajs nosauc pērn Pārtikas un veterinārā dienesta izstrādāto protokolēšanas aplikāciju mobiPVD. “Ja agrāk pārbaudes protokola reģistrēšanas pilns process aizņēma vairākas dienas, tad šobrīd tas notiek tiešsaistē gandrīz acumirklī. Rīks sniedz arī virkni citu ieguvumu, kas organizācijai ir devis iespēju ievērojami uzlabot klientu apkalpošanas kvalitāti un vērtēt kā individuālu darbinieku, tā kopējos organizācijas efektivitātes rādītājus,” tā Dambis.

10. July, 2017

Noderīgas mobilās aplikācijas aktīvām sievietēm

Navigācija, autostāvvietu meklēšana un apmaksa, kā arī elektroniskie norēķini – šķietami parastas ikdienas darbības, ko mūsdienās ievērojami atvieglo dažādas mobilās aplikācijas, tā mobilo sakaru operatora BITE veiktajā aptaujā atzīst ielu sporta kustības “Ghetto Games” lēdijas – sportistes un sabiedrībā zināmas, aktīvas sievietes.
Attīstoties mobilajām tehnoloģijām, strauji pieaug mobilo aplikāciju skaits – šā gada pavasarī “Google Play” veikalā bija pieejami jau teju 2,8 miljoni mobilo aplikāciju, bet “App Store” veikalā – 2,2 miljoni, liecina “Statista.com” dati. To piedāvājums ir pietiekami plašs un daudzveidīgs, lai savām interesēm piemērotāko atrastu ikviens interesents. Taču vienas no pasaulē populārākajām lietotnēm ir tās, kas nodrošina ātru, ērtu ikdienas komunikāciju un veicina lietotāju socializēšanos, piemēram, WhatsApp un Facebook.
““Swedbank” nule veiktajā aptaujā noskaidrots, ka populārākās aplikācijas, ko iedzīvotāji lejupielādē savos tālruņos, ir WhatsApp, Facebook Messenger, Facebook un dažādas banku maksājumu lietotnes. Taču saskaņā ar Waze datiem Rīgā jau 2014.gadā bija otrais lielākais šīs aplikācijas lietotāju skaits pasaulē. Arī šobrīd minētajās aplikācijās kopā patērētais datu apjoms strauji pieaug. Tā, ja pērnā gada nogalē BITES klienti šajās aplikācijās ik mēnesi iztērēja 30 terabaitus interneta, šobrīd ik mēnesi tiek iztērēti jau 55 terabaiti,” informēja BITE mārketinga vadītāja Diāna Šmite.

en_GBEnglish (UK)