Vārda dienu šodien svin Elfrīda, Sindija, Sintija
LMT grupas uzņēmums SIA “LMT Retail & Logistics” saņēmis Konkurences padomes atļauju un iegādājies “Elektronika Serviss Group”, kurā ietilpst savstarpēji saistīti Latvijas uzņēmumi SIA “Elektronika Serviss” un SIA “Servicenet”, kā arī Igaunijas uzņēmumi AS “Speleta” un OU “Servicenet EE”.
Līdz ar “Elektronika Serviss Group” uzņēmumu pievienošanu “LMT Retail & Logistics” paplašinās savas kompetences un darbības lauku un turpmāk līdzās mobilo telefonu, viedierīču un planšetdatoru servisam, ko līdz šim nodrošināja sadarbība ar zīmolu TSC, klientiem nodrošinās arī datortehnikas un sadzīves tehnikas remontu visaugstākajā līmenī. Līdzīgi kā TSC, arī “Elektronika Serviss Group” uzņēmumi ir pēcpārdošanas servisa pakalpojuma sniedzēji, taču citās preču kategorijās, vairāk fokusējoties uz datoru, televizoru un citas sadzīves tehnikas remontu.
Lasīt tālāk
Skolēnu brīvdienu nedēļā Rīgas Tehniskās universitātes Bērnu un jauniešu universitāte (RTU BJU) sadarbībā ar RTU fakultātēm organizē iedvesmojošus un praktiskiem padomiem piepildītus seminārus dažādu mācību priekšmetu skolotājiem.
Semināri paredzēti fizikas, dabaszinātņu un dizaina un tehnoloģiju skolotājiem, lai palīdzētu viņiem gūt jaunas idejas un atbalstītu mācību procesa pilnveidošanā. RTU mācībspēki sniegs viņiem praktiskus padomus un piedāvās gatavus uzdevumus, kurus pēcāk skolotāji varēs izmantot mācību darbā. Skolotājiem būs iespēja arī doties izzinošās ekskursijas RTU laboratorijās, lai gūtu ieskatu jaunākajās tehnoloģijās un tajā, kā teorētiskās zināšanas lieto praksē, radot jaunus risinājumus, piemēram, skolotāji varēs iepazīties ar digitālo dvīņu un virtuālās realitātes tehnoloģijām.
13. martā plkst. 10.00–14.45 notiks seminārs dizaina un tehnoloģiju skolotājiem «Tradicionālo tehnoloģiju lietojums dizaina produktu izstrādē dizaina un tehnoloģiju stundās skolā», ko RTU BJU organizē sadarbībā ar RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Dizaina tehnoloģiju institūtu. Tajā skolotājiem būs iespēja izzināt digitālās programmas un to lietošanu mācību procesā, kā arī piedalīties praktiskās ilgtspējīgas modes, ādas un koka konstrukciju dizaina nodarbībās.
Lasīt tālāk
Izsludināta pieteikšanās konkursā “Latvian Ecommerce Awards” – papildus labākā e-veikala balvai, kur jau tradicionāli uzvarētājus noteiks pircēju vērtējums, šogad ieviestas 2 jaunas nominācijas: “Straujāka izaugsme vietējā tirgū” un “Straujāka izaugsme eksporta tirgū”, kurās ikvienam interneta veikalam ir iespēja parādīt savus sasniegumus, informē projekta autors – digitālās mārketinga aģentūras “iMarketings.lv” klientu izaugsmes vadītājs un dibinātājs Sergejs Volvenkins.
Iepirkšanās internetā pasaulē un Latvijā ir strauji augusi, īpaši vērojams pieaugums līdz ar Covid pandēmiju. Pārdošanas apjoms tiešsaistē globāli kopš 2019. gada ir pieaudzis par 55%, liecina starptautiskās pētijuma aģentūras “Statista.com” dati.
Savukārt Latvijā oficiālā statistika rāda, ka iedzīvotāju skaits (jaunie lietotāji), kuri veikuši pirkumus tiešsaistē, kopš pandēmijas sākuma ir pieaudzis par 19,5% (saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem). Latvijā pēdējā gada laikā tiešsaistē iepirkušies ir 67% no kopējā interneta lietotāju skaita, tikmēr Lietuvā tie ir 69%, bet Igaunijā – 77%, liecina pētījuma kompānijas “Eurostat” dati.
“Mēs zinām, ka e-veikala attīstīšana ir milzīgs izaicinājums un sarežģīts darbs, tieši tāpēc šogad nolēmām ieviest 2 jaunas nominācijas, tādejādi dodot iespēju tikt pamanītiem un novērtētiem lielākam interneta veikalu skaitam. Ja vietējā vai eksporta tirgū esat sasnieguši rezultātus, ar kuriem varat lepoties, piesakiet savu kandidatūru kādai no jaunajām nominācijām – “Straujāka izaugsme vietējā tirgū” vai “Straujāka izaugsme eksporta tirgū”! Tā ir vienreizēja iespēja veicināt savu reputāciju un atpazīstamību, kā arī saņemt pelnīto atzinību sabiedrības acīs. Kalpojiet par piemēru, iedvesmojiet citus un turpiniet iepriecināt pircējus ar lielisku iepirkšanās pieredzi,” Latvijas interneta veikalus sveci neturēt zem pūra mudina Sergejs Volvenkins.
Lasīt tālāk
Cietušas gan labā, gan sliktā nozīmē. S30B cilvēks, kas profesionāli taisa mēbeles skandas bija apšuvis ar jaunu riekst koka nažfinieri. Tehniskā puse bija nobeigta vairāk nezināšanas pēc. Salikti nepareizie skaļruņi, novienkāršoti filtri. To laika gaitā pārbūvēju kā bija paredzēts sākotnēji. 4 Omu skaļruņus vajadzēja aizstāt ar 8 Omu, kā iedomāts no rūpnīcas. Toties tagad man bija skandas, kas vizuāli (vismaz no sāniem) atgādināja augstas klases izstrādājumu. Riekstkoks ļoti pastiprināja skandu klātbūtni.
Toties skanējums jau sākumā īpaši neiepriecināja. Sākumā gan pēc pārejas no koka datortumbām likās, ka skan gan kvalitatīvāk, gan skaļāk un tā arī bija, bet šis bija tas brīdis, kad sāku saprast, ka tās visas ir padibenes, sākuma līmenis, telpas apskaņošana ar fona mūziku. Bēdas? Nebūt ne, tieši otrādāk ir pamats meklēt patiesību tālāk.
RRR U-101. Konstruktīvi arī U-101 ir labs korpuss un skaista pulēta alumīnija priekšējais panelis, koka augšējās/sānu daļas nosegs, displejs ar signāla līmeņa indikatoriem, toties slēdži un regulatori ir no lētas plastmasas. Padomāts arī par skaņu plašu cienītājiem- ir Phono ieeja. Toties jau zemāka- 1. klase liek par sevi manīt. Tehniskie parametri vidēji kā jau tā laika PSRS tehnikai. Ne ar ko īpašu šis jaudas pastiprinātājs nevar pārsteigt. Bet tajos gados tā bija ārkārtīgi kārota prece. Runājot par jaudu- uz šī pastiprinātāja sirds apziņas ir ārkārtīgi liels skaits nosvilušo S-90 skandu. Parastam lietotājam tas likās pats par sevi saprotams, ka labākajam vienā rūpnīcā ražotam pastiprinātājam jāiet kopā ar jaudīgākajām (arī RRR) skandām -S90. Pat pases dati abiem izstrādājumiem tika norādīti identiski. Tomēr praksē tā nebija. Pastiprinātājs nevilka šīs skandas. Jā, jā, tieši tā- nevilka un tāpēc tās svila. Parasti skandas (skaļruņi) svilst no tā, ka jauda ir par lielu. Šoreiz tā bija par mazu. Kāpēc tad svila? Tāpēc, ka mazās jaudas dēļ Jaudas pastiprinātājs un skandas. Radiotehnika u-101 un S30
Šoreiz gribu pastāstīt īsumā par mūsu pašu mīļās labās Radiotehnikas tumbiņām (latviski gan pareizi jāsaka Skandām (ne velti Radiotehnikas laboratorija atradās tieši uz Skandu ielas)) un pastiprinātājiem. Zinu tēma diezgan apspriesta un pretrunīga viedokļos, bet es vairāk par savu pieredzi un atklāsmi.
Sīka atkāpe- nevienu negribu mēģināt pārliecināt cik RRR tehnika ir laba vai slikta, par šo ir runāts tik daudz….Vienkārši mans subjektīvais redzējums par to ar ko esmu „spēlējies”.
Sākumā man bija…parastas datortumbiņas, tad vēlāk man ienācās jau koka tumbiņas, kas bija tur pat vai 2x augstākas kā monitors. Toreiz sāku saprast, ka skaņas stiprums un kvalitāte ir divas dažādas lietas, pareizāk sakot divas pretējas lietas, kas bieži vien nav pat savietojamas. Tas man toreiz ap 2005. gadu bija skaņas etalons, protams apzinājos, ka tas ir pats pats minimums. Bet tad ar uzkrāto teorētisko audio zinību bāzi gribējās praktiski pamēģināt ko jaunu, kas varētu sākt pilnveidot skaņu. Pirmais uz ko krita izvēle bija Audio Priekšpastiprinātājs. Torētiski tas ceļ ieejas spriegumu izejā, lai jau Jaudas Pastiprināts var sākt elpot ar pietiekamu jaudu. Protams ar prātu jau saprotams, ka ieejas spriegumu nevar celt bezgalīgi tā palielinot Jaudas pastiprinātāja ražību. Ko tad īsti dod tas Priekšpastiprināts? Atbilde diezgan ātri un pārliecinoši tika saklausīta no Radiotenika UP-001.
Skanējums no tām pašām dator tumbām mainījās tik būtiski, ka sāka parādīties ar vien vairāk jautājumu. Sen dzirdētām un mūždien skanošām dziesmām sāka radās detaļas, skaņas, kas agrāk netika manītas, pazūd trokšņi un foni. Un vēl ir dotas iespējas pieregulēt un komutēt pēc patikas signālu.
Par UP-001. Sākšu ar svaru- ap 10 kg. Turklāt tas nav jaudas pastiprinātājs, bet gan aparāts bez jaudas ķēdēm. Projektējot šo aparātu netika žēlota ne nauda, ne materiāls. Kārtīgs korpuss, bieza alumīnija priekšējais panelis, reāli virpotas podziņas un kloķīši, iekšā viss kārtīgi izvilkts un nostiprināts. Ne velti tam tika pēc PSRS standarta piešķirta augstākā 0 sarežģītības klase. Tāpat to viennozīmīgi var atzīt par PSRS labāko priekšpastiprinātāju (tikai nejaukt ar profesionālo tehniku un jaudas pastiprinātājiem. Tur RRR ražotie tikai pa top 10 grozījās). Tas nav tikai mans subjektīvais atzinums, tam piekrīt vairums tā laika audio aparatūras zinātāji, ka UP-001 iekabināja leģendārajam Amfiton, Obitai, pat Estonijai, kas tika kopēts no Optonica (Sharp produkcijas augstākās klases brends). Iespējams tāpēc, ka minētais Estonia bija slikti nokopēts no japāņiem. Vispār jau ir liela atšķirība nokopēt vai būvēt/projektēt pašam. PSRS toreiz nebija labu mikroshēmu, tāpēc tika būvēts uz kā sanāk. Bet Radiotehnikai izdevās.
English (UK) 
Latviešu valoda