Zinātniskās teorijas izgudroja tikpat vienkārši cilvēki kā mēs, tāpēc viņi var kļūdīties un izdarīt nepareizus secinājumus par konkrētām lietām un teorijām tieši tāpat, kā to darām mēs. Informācijas trūkuma dēļ zinātniekiem nācās uzticēties savām idejām un hipotēzēm, kas mūsdienu cilvēkiem var šķist pilnīgi absurdas. Diemžēl šīs zinātnes kļūdas ir nesušas nopietnas sekas dažu tautu un kultūras nākotnē un viņu dzīvēs.
Mums vien ir palaimējies, ka mūsdienās šādas muļķīgas teorijas netiek piekoptas, pateicoties attīstītajai zinātnes un medicīnas jomai. Piedāvājam ielūkoties dažās zinātnieku teorijās par cilvēku un tā dabu, kas cilvēcei ir nesušas vairāk ļaunuma kā labuma.
Zinātniskais rasisms
Rasisms pasaulē vienmēr ir bijis un būs. Arī gudru un cienījamu cilvēku vidū. Apgaismības dziedātājs Voltērs rakstīja šādi: “Cik jauki ir Dienvidu jūras krasti, un cik pretīgi ir viņu iedzīvotāji! Tie ir vienkārši zvēri… Kad uz tiem paskatās, rodas jautājums, kurš no kura ir cēlies: viņi no pērtiķiem vai pērtiķi no viņiem? Gudrie māca, ka cilvēks – tā ir Dieva radība! Smalki teikts, tomēr atšķirība ir šāda: saplacināts deguns un prāta gandrīz vai vispār nav”!
Kaut kā jau vajadzēja verdzības laikmetā pamatot savu attieksmi pret tā sauktajiem “zvēriem”. 19.gadsimta vidū rakstnieks Džozefs Gobineau (Joseph Gobineau) paziņoja par jaunu Aryan master rasi, kas izveidota, lai valdītu pār citām rasēm. Tieši dēļ šīs viņa idejas 20.gadsimtā gāja bojā desmitiem miljonu tumšādaino cilvēku. Rasu teorijas, protams, bija vairākas, taču viņas visas vieno viena lieta – vēlme pierādīt, ka viena rase ir labāka par kādu citu.
Eigēnika
Arī eigēnika kļuva par instrumentu, lai radītu jebko un atbrīvotos no nevēlamā. Un nedod Dievs, ja esi invalīds vai ar noslieci uz homoseksualitāti. Šādi jautājums atrisinājās ļoti vienkārši – labākajā gadījumā tā bija steralizācija un sliktākajā gadījumā – nošaušana. Lai atbalstītu nedabisku atlasi, nacisti pat izveidoja speciālu organizāciju Lebensborn, kur valsts noteica, kura māte ar saviem bērniem varēs dzīvot un augt. Tā auga dzīves puķes, kas bija veidotas tikai no Aryan rases un tika stingri uzraudzītas.
Kas ļoti līdzīgs notika Padomju Savienībā 1920.gados. Tomēr šeit netika izmantoti tik radikāli paņēmieni kā steralizēšana vai nošaušana. Kā līdzekļi tika izmantoti medicīna, bioloģija, psiholoģija un pedagoģija. Mērķis bija izglītošana. Partiju vadības locekļu pēcnācēji bija visspējīgākie – labāki par parastiem mirstīgajiem.
Tālāk iedzīvotajus gaidīja bērnu nams, taču nevis parasts bērnu nams, bet gan pilnīgi uzlabots ar psihologiem un pedagogiem. Taču bērni atteicās būt ideāli un pastāvīgi prasīja pēc mammas. Tā rezultātā 1936.gadā Centrālās komitejas Komunistiskā boļševiku partija izdeva lēmumu “Par pedogoģisku perversiju Tautas komisariātu sistēmā”. Pēc lēmuma šo bērnu litkenis tika sakropļots.
*Eigēnika – mācība par iedzimtības likumu izmantošanu cilvēka bioloģisko īpašību uzlabošanā
Telegonija
Kā sinonīmu šim vārdam var izmantot – pirmā vīrieša efekts. Šīs teorijas upuri nav tik ļoti zināmi, taču domājams, ka to ir daudz. Pat mūsdienās. Šī koncepcija mēģināja pierādīt, ka sievietei pirms laulībām ir jāpaliek nevainīgai zinātnes, ne mazvērtības kompleksu dēļ.
Mērķis ir pavisam vienkāršs – pārošanās ar savu bijušo, jo pirmais seksuālais partneris atstāj ietekmi uz sievietes turpmākajiem pēcnācējiem (kā cilvēkiem, tā arī dzīvniekiem un pat augiem). Tātad, ja pilnīgi tīrai tumšādaino ģimenei piedzimst sārts un gaišākas ādas krāsas bērns – tas nav gēnu mutācijas rezultāts, ko sauc par albīnismu, bet gan mātes seksuālo grēku rezultāts. Protams, lieki teikt, ka īsti neviena no telegonijas teorijām līdz pat mūsdienām nav apstiprinājusies.
*Telegonija – izšķirošā ietekme uz visiem sievietes pēcnācējiem ir pirmajam vīrietim viņas dzīvē. Tieši viņš nosaka visu sievietes pēcnācēju genofondu, neatkarīgi no tā, kad un no kā viņa dzemdēs savus bērnus.
Fokusa sepses teorija
Šīs hipotēzes fani, kura kļuva populāra 19.gadsimta vidū, uzskatīja, ka daudzas saslimšanas ir izraisījuši toksīni, kas organismā un asinīs ir nonākuši caur kāda veida iekaisumiem. Tas jo īpaši attiecas uz garīgo veselību, artrītu un vēzi. Ārstēšana šādos gadījumos bija vienkārša – griezt ārā visu, kas iespējams.
Labu laiku atpakaļ ASV zīdaiņiem tika izgriezts apendikss (aklās zarnas piedēklis), lai vēlāk nebūtu jācieš no apendicīta. Atbrīvošanās no tā izraisīja imūndeficītu un apdraudēja bērnu dzīvību: zinātnieki jau sen ir noskaidrojuši, ka apendikss mūsu organismā nav nemaz tik nevajadzīgs, kā tiek uzskatīts. Tas pilda organisma aizsargfunkciju, palīdzot atjaunot zarnu mikrofloru. Tā trūkums maziem bērniem var izraisīt nopietnas veselības problēmas.
Pagājušā gadsimta sākumā angļu ārsts Viljams Hanters (William Hunter) izvirzīja ideju, ka jebkāda veida slimība ir sliktas mutes dobuma higiēnas rezultāts, un zoba labošanai nav nekādas jēgas, vienalga infekcija tādā veidā netiek novērsta. Tieši tāpēc visā Eiropā un Amerikā pie pirmajām aizdomām par kariesu cilvēkiem tika nežēlīgā veidā izrauti zobi un mandeles. Un neskatoties uz to, ka 1940.gadā teorija par fokusa sepsi tika pilnībā atspēkota, tomēr Padomju laiku bērniem tika izgrieztas mandeles un adenoīdi, lai “novērstu iespējamu kakla iekaisumu”.
Frenoloģija
Šī teorija ir bijis vēl viens vergturu “attaisnojums”. Frenoloģijas idejas dibinātajs ir Austrijas ārsts un anotoms Franss Jozefs Galls (Franz Joseph Gall). Teorija bija šāda – smadzeņu struktūra, un līdz ar to galvaskausa, ir atkarīga no garīgām un psiholoģiskajām īpašībām. Ja galvaskauss ir izliekts, tad cilvēka garīgā kvalitāte un tās attīstība ir spēcīga, taču, ja galvasakuss ir ieliekts uz iekšu – garīgā kvalitāte ir vājāka.
Katrs smadzeņu atdalījums ir rūpīgi iekrāsots un aizpildīts. Zona no auss līdz pierei, piemēram, atbild par alkohola atkarību un vēlmi ēst. Galvas apakšējā zona atbild par draudzīgumu un sabiedriskumu, un zona aiz ausīm atbild par mūža mīlestību. Ir līdzīgas metodes, ko mūsdienās izmanto specialisti, ņemot par piemēru mūsu plaukstu vai sejas vaibstus.
Frenoloģijas teorija atkal lika cilvekus novest līdz rasismam. Atsaucoties uz šo teoriju, filmas “Džango” galvenais varonis Kelvins Kendijs (Calvins Candy) skaidro, kāpēc visi melnādainie savā dabā tika uztverti kā vergi – dēļ to atšķirīgās galvaskausa formas. Par laimi, pateicoties neirofizioloģijas attīstībai 1840.gadā, frenoloģijas atbalstīšana pamazām samazinājās.
