Sākums IT sasniegumi, bizness Teju puse datorlietotāju pieslēgtu nezināmu USB zibatmiņu savam datoram

Teju puse datorlietotāju pieslēgtu nezināmu USB zibatmiņu savam datoram

2 minūtes lasīšanai

Ja jūs atrastu USB zibatmiņu, vai pārbaudītu, kādi faili tajā atrodas? Visticamāk – jā. Nesen veiktais “Google” un Ilinoisas un Mičiganas universitāšu kopīgais eksperiments atklāj, ka gandrīz puse cilvēku, atraduši USB zibatmiņu, pieslēdz to savam datoram.
Eksperimenta laikā Ilinoisas universitātes studentu pilsētiņā tika izmētātas ap 300 USB zibatmiņas un tika novērots, cik no tām tiks pieslēgtas studentu datoriem. 48% zibatmiņu tika pieslēgtas, bet tajās glabātie faili – atvērti. Taču “” drošības eksperti norāda, ka šāda rīcība ir bīstama.
“Sekojot ļaunprogrammatūru tendencēm, rodas iespaids, ka agrāk tik populārās caur USB zibatmiņām izplatošās ļaunatūras jau sen ir pagātnē, taču tā nebūt nav – to ir nedaudz mazāk, taču šīs ļaunatūras nekur nav pazudušas,” uzsver “eScan” antivīrusu programmas izplatītāja uzņēmuma “Baltimax” reģiona menedžeris Sergejs Romanovskis.
Nedaudz mazāka studentu daļa – 32% bija piesardzīgāki un vispirms veica nepieciešamos drošības pasākumus. 16% no viņiem pārbaudīja atrasto USB zibatmiņu ar antivīrusu programmu, bet 8% paļāvās uz operētājsistēmas vai citas drošības programmatūras sniegto aizsardzību. Atlikušie 8%, cenšoties pasargāt savu personīgo datoru, izmantoja universitātes .
Acīmredzami lielākā eksperimenta dalībnieku daļa jebkādā veidā centās atvērt atrasto USB zibatmiņu un pārbaudīt tajā esošos failus, tādējādi cerot noteikt zibatmiņas īpašnieku. Taču ir ne mazums piemēru tam, kādas negatīvas sekas var radīt šādi mēģinājumi. Domājams, ka ļaunprogrammatūra “Stuxnet”, kas uzbruka urāna bagātināšanas centrifūgām Irānā, sistēmā bija nokļuvusi tieši caur USB zibatmiņu. Savukārt pagājušajā mēnesī atomelektrostacijā Vācijā tika atrastas pat 18 USB zibatmiņas, kas bija inficētas ar vīrusu.
“Kibernoziedznieku galvenā taktika ir paslēpt ļaundabīgo kodu USB zibatmiņā un kad tā tiek pievienota datoram, ļaunprogrammatūra instalē sevi datorā bez tā lietotāja . Visbiežāk ļaunprogrammatūras izplatās starp tīklā savienotiem datoriem un dod hakeriem pieeju upura datiem, vai arī izmanto pašas ierīces lielākam uzbrukumam,” skaidro “Baltimax” pārstāvis.
Vairākas ļaunatūras, kas izplatās caur USB zibatmiņām, ir vēl bīstamākas, piemēram, “USB Killer” nokļūstot datorā var sadedzināt tā mātesplati (angl. motherboard). “eScan” drošības eksperti iesaka būt piesardzīgākiem un nepievienot nezināmas USB zibatmiņas savām ierīcēm, ja tās nav pasargātas ar antivīrusu programmu. Tāpat arī ieteicams neatvērt USB zibatmiņā esošos dokumentus.

Ielādēt vairāk rakstus
Load More By Jānis Alksnis
Load More In IT sasniegumi, bizness
Komentāri ir slēgti

Iesakām izlasīt šādus rakstus

Latvijā izsniegtās e-receptes būs iespējams izmantot ārvalstīs

latvija uzsākusi pārrobežu e-recepšu datu apmaiņu ar noteiktām dalībvalstīm, lai nodrošinā…