Vārda dienu šodien svin Olita, Rita, Vita
Firefox ir vienīgais pārlūks, kas ieguvis visaugstāko novērtējumu pārbaudē, ko nesen veica Vācijas Federālais informācijas drošības birojs (Bundesamt für Sicherheit in der Informationstechnik – BSI).
BSI pārbaudīja Mozilla Firefox 68 (ESR), Google Chrome 76, Microsoft Internet Explorer 11 un Microsoft Edge 44. Pārbaude neietvēra citas pārlūkprogrammas, piemēram, Safari, Brave, Opera vai Vivaldi.
Pārbaude tika veikta, izmantojot minimālās drošības prasības tīmekļa pārlūku drošai lietošanai valsts pārvaldē, kuras BSI publicēja 2019. gada septembrī. BSI izmanto prasību kopumu, lai konsultētu valdības aģentūras un privātā sektora uzņēmumus par to, kādus pārlūkus ir droši lietot.
Lasīt tālāk
No visām programmēšanas valodām SDA (Software Development Academy) speciālisti rūpīgi izvēlējušies tās, kuru pārzināšana noteikti uzlabos Tavas iespējas darba tirgū. Bieži vien konkrētiem uzņēmumiem un valstīm ir savas vadošās programmēšanas valodas.
Kā raksta SDA pārstāvis Jons Bačinsks, pirms svarīgu lēmumu pieņemšanas ir vērts veikt nelielu izpēti un noskaidrot, kādas programmēšanas valodas ir visvairāk novērtētas, pieprasītas un izdevīgas. Mūsu topā ir minētas 10 dažādas programmēšanas valodas, un katra no tām ir unikāla savā veidā, tāpēc, lai uzlabotu savas izredzes IT profesionāļu vidū, ir vērts apgūt vairākas no tām vai vismaz gūt ieskatu vairākās valodās. Rakstā apkopotas Eiropas jaunākās, populārākās un rentablākās programmēšanas valodas.
Lasīt tālāk
Ikvienam ir nepieciešams paroļu pārvaldnieks, lai droši pārlūkotu tīmekli – tie ļauj jums iestatīt praktiski neatlaužamas paroles visiem jūsu tiešsaistes kontiem, kā arī saglabāt virkni citu sensitīvu datu, kas visi ir šifrēti un aizsargāti ar vienu galveno paroli.
Ja neesat apmierināts ar pašreizējo piedāvājumu vai meklējat atvērtā koda alternatīvu, skatiet 8bit Solutions LLC Bitwarden un Bitwarden mobilajam tālrunim.
Bitwarden piedāvā visaptverošu risinājumu paroļu pārvaldībai visās galvenajās darbvirsmas platformās (Windows, Mac un Linux), mobilajās ierīcēs (Android un iOS) un tīmekļa pārlūkprogrammās (Chrome, Firefox, Safari, Edge, Opera uc).
Tehnoloģiju uzņēmums “Dell” IFA 2018 izstādē Vācijā iepazīstināja ar savu jaunāko rudens sezonas iekārtu spektru. Pilnveidotās “Inspiron”, XPS un “Vostro” iekārtas, kā arī “Dell” monitori ir pielāgoti dažādām lietotāju vajadzībām un ir ikvienam pa kabatai. Produkti ir piemēroti arī lietotājiem, kuri vēlas lietot citas operētājsistēmas, nevis “Windows”, bet dažās jaunākajās modeļu sērijās būs iekļauts arī “Amazon Alexa” pakalpojums.
“Priecājamies, ka šogad atkal piedalāmies IFA izstādē, kur iepazīstinām ar saviem jaunumiem, – saka “Dell” mājai un mazajai uzņēmējdarbībai paredzēto produktu grupas galvenais viceprezidents un vadītājs Rejs Vahs, – esam daudz investējuši mūsu visiem labi pazīstamo klēpjdatoru sērijas 2-in-1 dizaina izmaiņās – tagad tiem ir vēl skaistāks dizains, īpaši materiāli un rūpīgi pārdomātas funkcijas.”
Tehnoloģiju uzņēmums iepazīstināja ar jauno “Inspiron 2-in-1” klēpjdatoru sēriju, kas sastāv no sešām iekārtām, un viena no tām ir uzņēmuma pirmais premium klases dators “Chromebook”. Pagaidām tas būs pieejams Lielbritānijas un Vācijas tirgū. Runājot par XPS klēpjdatoru ģimenes pieaugumu, jāatzīmē, ka tās mazākais klēpjdators ar 13 collu ekrānu XPS 13 varēs lepoties ar astotās paaudzes “Intel Core i3” procesoru, kas šīs ierīces lietotājiem par pieejamu cenu sniegs vairāk iespēju. Savukārt “XPS 13 Developer Edition” klēpjdatorā ir uzstādīta “Linux” operētājsistēma „Ubuntu 18.04“. “Dell” ir viens no nedaudzajiem oriģinālo iekārtu ražotājiem (angliski OEM), kurš piedāvā un atbalsta “Linux” operētājsistēmu.
Izstādē “Dell” arī iepazīstināja ar savu jaunāko monitoru, kas būs vēl jaudīgāks.Lasīt tālāk
Ja ir daudz Facebook draugu, ir lieliska iespēja viegli kļūt par slazdu, tiklīdz draugi noklikšķina uz kaut kā ļaunprātīga. Pirms kāda laika Kaspersky Lab eksperts Devids Jakobi (David Jacoby) Facebook saņēma ziņu no personas, ar kuru ļoti reti sarunājas, un saprata, ka notiek kaut kas aizdomīgs.
Pētnieks bija analizējis ziņu vien dažas minūtes, kad saprata, ka skatās tikai uz aisberga virsotni. Šī ļaunprogrammatūra izplatījās caur Facebook Messenger, apkalpojot daudz platformu ļaunprogrammatūru/reklāmprogrammatūru, izmantojot neskaitāmus domēnus, lai nepieļautu izsekošanu, un pelnot klikšķus. Kods ir sarežģīts un neskaidrs.
Sākotnējais izplatīšanas mehānisms, šķiet, ir Facebook Messenger, taču joprojām nav zināms, kā tieši tas izplatās caur Messenger. Tas var būt no nozagtiem akreditācijas datiem, uzlauztiem pārlūkiem vai klikšķu pārtveršanas. Pašlaik mēs vēl nezinām, jo pētījums turpinās.
Ziņa izmanto tipisku sociālo inženieriju, lai rosinātu lietotāju noklikšķināt uz saites. Ziņā ir rakstīts «Dāvida video», kam seko bit.ly saite.
Šī saite norāda uz Google dokumentu. Dokuments jau ir uzņēmis upura Facebook lapas attēlu un izveidojis dinamisku mērķlapu, kas izskatās pēc skatāmas filmas. Kad upuris noklikšķina uz viltus skatāmās filmas, ļaunprogrammatūra viņu novirza uz vietņu kopumu, kas reģistrē viņa pārlūku, operētājsistēmu un citu svarīgu informāciju. Atkarībā no operētājsistēmas viņš tiek novirzīts uz citām vietnēm.
Šī metode nav jauna, un tai ir daudz nosaukumu. Kaspersky Lab eksperti to raksturotu kā domēnu ķēdi, būtībā ĻOTI DAUDZ tīmekļa vietņu dažādos domēnos, kas novirza lietotāju atkarībā no dažiem raksturlielumiem. Tie var būt valoda, ģeogrāfiskā atrašanās vieta, pārlūka informācija, operētājsistēma, instalētie spraudņi un sīkdatnes.
Tādējādi tā galvenokārt virza pārlūku cauri tīmekļa vietņu kopumam un, izmantojot izsekošanas sīkdatnes, uzrauga jūsu darbības, parāda jums noteiktas reklāmas un dažkārt pat ar sociālās inženierijas paņemieniem liek noklikšķināt uz saitēm.
Mēs visi zinām, ka nav ieteicams noklikšķināt uz nezināmām saitēm, taču ar šīs metodes palīdzību viņi var likt jums to izdarīt.
Pētījuma laikā Devids pamanīja, ka, ja tiek nomainīta lietotāja aģenta galvene (pārlūka informācija), ļaunprogrammatūra novirza uz atšķirīgām mērķlapām. Piemēram, izmantojot Firefox, lietotājs tika novirzīts uz vietni ar viltus Flash atjauninājuma paziņojumu un pēc tam viņam tika piedāvāta Windows izpildāmā datne. Izpildāmā datne bija atzīmēta kā reklāmprogrammatūra.
Kad eksperts izmantoja pārlūku Google Chrome, es tiku novirzīts uz tīmekļa vietni, kas atdarina YouTube izkārtojumu, pat ietverot YouTube logotipu. Pēc tam tīmekļa vietne parāda viltus kļūdas paziņojumu, rosinot lietotāju no Google interneta veikala lejupielādēt ļaunprātīgu Google Chrome paplašinājumu.
Šis Chrome paplašinājums ir lejupielādētājs, kas nozīmē, ka tas datorā lejupielādē datni. Kad eksperts veica šo izpēti, datne, kuru vajadzēja lejupielādēt, nebija pieejama. Interesants atklājums bija tas, ka šim Chrome paplašinājumam bija izstrādātāju žurnāldatnes ar lietotājvārdiem. Nav skaidrs, vai tas ir saistīts ar kampaņu, taču tā katrā ziņā ir amizanta informācija.
Kad eksperts izmantoja OSX pārlūku Safari, tas nonāca līdzīgā tīmekļa vietnē, uz kādu tiku novirzīts, izmantojot Firefox, taču šī bija pielāgota OSX lietotājiem. Tas bija viltus Flash Media Player atjauninājums, un, kad noklikšķināja uz saites, tika lejupielādēta izpildāmā .dmg datne. Arī šī datne bija reklāmprogrammatūra.
Ir jau pagājis kāds laiks, kopš eksperts pamanīja šīs reklāmprogrammatūras kampaņas, kas izmanto Facebook. Samērā oriģināli, ka tās izmanto arī Google Docs ar pielāgotām mērķlapām. Cik eksperts novērojis, netiek lejupielādētas īstas ļaunprogrammatūras (Trojas zirgi, mūķi), taču rīkotāji, visticamāk, pelna lielu naudu no reklāmām un iegūst piekļuvi ļoti daudziem Facebook kontiem.
Kaspersky Lab eksperti iesaka lietotājiem būt vērīgiem, neklikšķināt uz šīm saitēm un obligāti atjaunināt drošības risinājumus!