Šajās brīvdienās, kad ceļu policija solīja pastiprināti pārbaudīt ātruma pārsniegšanu uz Latvijas ceļiem, sanāca diezgan daudz pavadīt braucot ar auto. Sāksim ar to, ka sestdienas rītā es neredzēju vispār nevienu policijas inspektoru. Nobraucu vairāk kā 100 kilometrus un nekā neviena. Pīkstulis arī klusēja. Braucot atpakaļ, ārā no Rīgas, pie Biķera baznīcas ( tas ir aptuvenais baznīcas nosaukums ) pamanīju pirmo ekipāžu. Taču tie novēroja, vai braucošie ir pietiekami ievērojuši drošības tehnikas noteikumus nevis mērīja ātrumu. Pēc tam pāris vietās ātrumu mērošie inspektori bija manāmi, taču baigāko rosību tomēr nemanīju. Viss kā parasti. Secinājumi ? Valsts pārsāvji mums klaji melo.
Šo video atradu netīšām internetā. Ir nedaudz saistībā ar maniem vakardienas piedzīvojumiem, tapēc šķita diezgan aktuāli. Patika šajā klipā, tas, ka autori ir strādājuši ar izdomu un piešķīruši personīgāku pieeju šai lietai.
Lai atkārtoti uzsvērtu, cik nozīmīga ir piesprādzēšanās ar šo vienkāršo, bet vairumā moderno auto (neatkarīgi no tā, vai tas ir Bugatti par miljonu vai jaunais zaporožecs par dažiem tūkstošiem) sastopamo drošības ierīci, Saseksas (Lielbritānijā) apvienība Sussex Safer Roads Partnership izlaidusi klipiņu, kurā parādīts, ka piesprādzēties vajag ja ne sevis dēļ, tad vismaz sev tuvāko cilvēku dēļ
[youtube https://www.youtube.com/watch?v=h-8PBx7isoM&color1=0xb1b1b1&color2=0xcfcfcf&hl=en_GB&feature=player_embedded&fs=1]
Sanāca šodien ļoti divdomīga situācija. Braucot lejā no jaunā dienvidu tilta pagarinājuma uz lubānas ielas mani apturēja ceļu policija. un ļāva izvēlēties vai vēlos sodu par ātruma pārsniegšanu ( 68km/h ) vai sods par drošības jostas nelietošanu. Pirmajā gadījumā 2soda punkti un 60ls vai otrajā 20ls un 1 soda punkts. Variet tikai minēt, ko es izvēlējos. Katrā ziņā biju ļoti pārsteigts par šādu piedāvājumu.
Pēdējā laikā palielinājies tiesībsargājošo institūciju pieprasījums pēc fizisko personu mobilo sarunu izdrukām un noklausīšanās. TVNET apzināja vairākus cilvēkus, kuru sarunas tikušas noklausītas. Kāds ir viņu stāsts? Ko par privātpersonu telefonsarunu noklausīšanos saka drošības dienestu pārstāvji un galu galā, ko tad īsti tehniski var izdarīt drošības dienesti, ja labi grib?
Tomēr sarunu noklausīšanos veic ne tikai valsts specdienesti - pastāv ļoti reāla iespēja, ka sarunas noklausās arī bankas un uzņēmumi. Kā TVNET pastāstīja kādas bankas darbiniece Inga, kuras bijušais vīrs strādā tiesībsargājošajā iestādē, savs drošības dienests esot katrai bankai vai lielai kompānijai. Zinot pazīmes, kas liecina par sarunu noklausīšanos, sieviete piefiksējusi, ka viņas telefona sarunām tiek sekots līdzi jau aptuveni gadu. Viņa to nodemonstrē, zvanot uz savas māsas numuru. Kā pārliecinājāmies, tad patiešām pirms savienojuma dzirdams neliels troksnis, kas arī liecinot par to, kas sarunai kāds seko līdzi. Esot iespējams uzlauzt arī GSM tīklu un veikt sarunu noklausīšanos, taču lai to izdarītu, nepieciešamas iekārtas, kuru izmaksas mērāmas vairākos desmitos tūkstošu latu. Ar to ražošanu pasaulē nodarbojas tikai pāris firmas un to iegāde esot atļauta tikai valsts institūcijām.
Ja jau tā tad drīz nevarēs normāli runāt pa telefonu lai kāda iestāde neklausītos. Kādas tad ir vienkāršā cilvēka alternatīvas? Sadzīvot ar to tāpat kā ar ziemas sniegu? Būs jāizpēta telefonsarunu kodēšanas iespējas 🙂
"LDz Iekšējās drošības daļai sadarbojoties ar Valsts policiju (VP), izmeklēšana ir būtiski pavirzījusies uz priekšu - ir aizdomās turētais un notiek tālākas procesuālas darbības," pastāstīja LDz pārstāve. Sīkāka informācija pagaidām netiek sniegta, tomēr viņa piebilda, ka "personāžs ar līdzīgām ekstrēmām lietām izcēlās jau iepriekš". Jau rakstījām, ka videosižetā puisis starp sliedēm novieto videokameru, tad noguļas pats un gaida tuvojamies vilcienu. Viņam ir arī līdzzinātāji – vismaz trīs, kas notikušo vēro turpat dzelzceļa malā un arī filmē. Puisim pāri pārbrauc pasažieru vilciens. Viņš paliek dzīvs. Tad pieceļas un gardi smejas. Viņam liekas, ka joks izdevies. Šis puiša "varoņdarbs" nonācis internetā.
LDz Iekšējās drošības daļas vadītājs Vasilijs Gigels: "Pašnāvības gadījumi mums ir diezgan bieži, jo nereti cilvēki izvēlas dzelzceļu, bet šāds gadījums, kad jaunieši sev uzdzen tādā veidā adrenalīnu, nedomājot, ka paši var ciest un citi, kas brauc vilcienā, - ja būtu bijusi strauja bremzēšana, tas varēja izraisīt katastrofu." "Latvijas dzelzceļa" pārstāvji uzskata, ka jaunietis, kas gūlās zem braucoša vilciena, dzimis laimes krekliņā. Jo izdzīvo tikai retais. Šogad fiksēts 21 dzelzceļa satiksmes negadījums, kuros cietuši cilvēki, no tiem 17 ar letālu iznākumu. Filmētajā materiālā redzams, ka vilciens nav bremzējis. Dzelzceļnieki skaidro - tas puisi paglābis ne tikai no varbūtējās nāves, bet arī kriminālatbildības, kas būtu gadījumā, ja, ekstrēmi bremzējot, ciestu pasažieri un būtu bojāts ritošais sastāvs. Par vilciena patvarīgu apturēšanu var ieslodzīt cietumā pat uz septiņiem gadiem. Šajā gadījumā pārgalvim var piespriest vien administratīvo sodu - piecus latus. Jo likumdošana gulšanos zem braucoša vilciena pielīdzina staigāšanai pa sliedēm neatļautā vietā.
Izskatās, ka šī valsts paliek traka no bezdarbības. Riskēju izklausīties kā vectētiņš, bet mūsu laikā tā nedarīja. Un sods manuprāt ir neadekvāts. Es iesaku viņu aizsūtīt piespiedu darbos un noteikt piespiedu ārstēšanu!
[youtube https://www.youtube.com/watch?v=1RRSSyGXdf0&hl=en&fs=1&]