Vārda dienu šodien svin Francis, Modra
Norēķināšanās par patērēto elektrību ir pašsaprotama, taču ne visi aizdomājas, ka patiesībā elektrības rēķins katru mēnesi varētu būt ievērojami mazāks. Lai lieki netērētu naudu, ir tikai jāzina daži vienkārši principi, tāpēc Lattelecom tet enerģijas tirgus eksperts Reinis Āboltiņš sniedz padomus, kā mājsaimniecībām samazināt izdevumus par elektrību.
Galvenais un viens no vienkāršākajiem nosacījumiem, lai nepārmaksātu par elektroenerģiju, ir izvēlēties biržas cenas elektrības tarifu. Tas nozīmē, ka klients maksās par patērēto elektrību, atbilstoši tās faktiskajam patēriņam un cenai biržā. Neskatoties uz zināmām biržas cenas svārstībām ik mēnesi, tā ir būtiski zemāka nekā universālā un zemāka nekā fiksētā cena. Piemēram, pusotra gada laikā tikai vienu reizi elektrības biržas cena ir sasniegusi universālā pakalpojuma cenu.
“Biržas cenas tarifs elektrībai ir ekonomiski izdevīgākā izvēle. Taču aptuveni 75% iedzīvotāju katru mēnesi krietni pārmaksā par elektrību, jo ir noslinkojuši pārskatīt savu saņemto elektrības piedāvājumu, tāpēc automātiski saņem universālo pakalpojumu. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka vairums Latvijas mājsaimniecību (37%) gadā patērē vismaz 2000 kilovatstundas elektrības[1] jeb vismaz 167 kilovatstundas mēnesī. Tas nozīmē, ka ar vienu nelielu izmaiņu – pārejot uz biržas cenas tarifu, gada laikā ietaupījums ir vismaz 25 eiro[2], bet mājsaimniecībai ar lielāku elektrības patēriņu tas var būt pat 50, 100 un vairāk eiro,” stāsta Lattelecom tet enerģijas tirgus eksperts Reinis Āboltiņš.
Elektrības vidējā cena biržā ir samērā stabila, bet dažādos diennakts laikos tā var būtiski atšķirties – jo konkrētajā brīdī lielāks pieprasījums, jo augstāka ir elektrības cena. Lielākais pieprasījums vēsāko gadalaiku darba dienās ir aptuveni laikā no plkst. 8 līdz 10 un no 17 līdz 20. Brīvdienās elektrības cena parasti ir zemāka nekā darba dienās, un mazliet dārgāka tā ir vakarā no plkst. 17 līdz 20. Savukārt vasaras mēnešos elektroenerģijas cena par kWh ir augstāka nekā ziemā, tomēr šī sezonālā cenas atšķirība parasti nav jūtama, jo vasarā elektrība tiek tērēta mazāk. Elektrības patēriņu un tās cenu pa stundām fiksē viedais skaitītājs, ko bez maksas uzstāda AS Sadales tīkls klientiem, kuri izvēlējušies biržas cenām piesaistītu tarifu plānu.
Zinot tā saucamās elektroenerģijas pieprasījuma pīķa stundas un stundas, kad elektrības cena ir augstākā, iespējams plānot enerģijas patēriņu tā, lai šie diennakts pīķi mēneša beigās nesadārdzina gala rēķinu. Tāpēc var saplānot energoietilpīgākos darbus tā, lai lielākais elektrības patēriņš ir ārpus pīķa stundām, tad lietojot jaudīgākās elektroiekārtas, piemēram, karstā ūdens boileri, elektrisko plīti, cepeškrāsni, veļasmašīnu, veļas žāvētāju, eļļas radiatoru u.tml.
Vēl efektīvākai enerģijas un līdz ar to arī naudas ekonomijai ieteicams sekot elektroenerģijas cenām biržā. Patiesībā tās ir viegli saprotamas un tiek prognozētas dienu iepriekš. Elektrības cena biržā mainās reizi stundā un, piemēram, stundu pirms vai pēc pīķa laika tā mēdz būt pat uz pusi zemāka nekā pieprasītākajās stundās. Katru dienu līdz plkst. 14.00 pēc Latvijas laika kļūst zināma nākamās dienas katras stundas elektrības cena un to iespējams apskatīt Ziemeļvalstu un Baltijas valstu elektroenerģijas biržas Nord Pool tīmekļa vietnē nordpoolspot.com/Market-data1/Elspot/Area-Prices/ALL1/Hourly/?view=table. Turklāt, pateicoties viedajiem risinājumiem, elektrības cenu un patēriņa kontrolēšana kļūst vēl ērtāka un efektīvāka.
Kā veidojas gala cena par elektroenerģiju?
Visu elektrības tirgotāju piedāvāto gala cenu par elektroenerģiju veido šādas sastāvdaļas – aptuveni 28% no rēķina summas veido elektrības cena biržā vai pie vairumtirgotāja, aptuveni 40% ir AS Augstsprieguma tīkls un AS Sadales Tīkls izmaksas par pārvades un sadales pakalpojumu, aptuveni 28% obligātā iepirkuma komponente (OIK) jeb maksa par to, ka elektrību ražo no dabasgāzes un atjaunojamajiem resursiem, un ap 4% – elektrības tirgotāja izmaksas.
Kā izvēlēties piemērotāko tarifu plānu?
Mājsaimniecībai piemērotāko tarifu plānu iespējams izvēlēties, zinot vidēji patērēto kilovatstundu skaitu mēnesī. Vietnē www.lattelecom.lv/piedavajumi/elektriba/ pieejams kalkulators, kurā redzamas ikmēneša izmaksas dažādiem tarifu veidiem. Savukārt dažādos interneta resursos vienuviet apkopoti elektrības tirgotāju piedāvājumi.
Kā notiek elektrības tirgotāja nomaiņa?
Elektrības tirgotāja nomaiņa notiek elektroniski, bez elektrības pārtraukumiem un vadu maiņas. Jāizvēlas kāds no elektrības tirgotāja tarifu plāniem un elektroniski, pa telefonu vai klātienē jāaizpilda pieteikums.
[1] CSP 2015. gada dati
[2] Ietaupījuma aprēķini veikti, izmantojot kalkulatoru www.lattelecom.lv/piedavajumi/elektriba/
Pasaules enerģētikas un automātikas tehnoloģiju līderis ABB atzinīgi novērtējis Latvijas iesācējuzņēmuma “Adaplab Oil&Gas” piedāvāto risinājumu industriālajiem kontrolleriem; šobrīd tiek apspriestas tehniskas detaļas un strādāts pie kopēja projekta uzsākšanas, informē akcelerācijas platformas “Komercializācijas reaktors” vadītājs Nikolajs Adamovičs.
Pēc “Adaplab” patentētās tehnoloģijas radītais adaptīvais (pašregulējošais) programmrisinājums bija viena no desmit labākajām tehnoloģijām, kas iekļuva konkursa “ABB Drives Innovation Challange” finālā. Tā mērķis bija meklēt veidus, kas palīdzētu uzlabot ABB ražotos elektromotoru frekvenču pārveidotājus.
“Ja mēs palūkojamies apkārt, tad elektromotori ir visur: ledusskapjos, gaisa kondicionieros, ūdens sūkņos, u.c. Savukārt frekvenču pārveidotājus izmanto motoru apgriezienu un griezes momenta regulēšanai, tādējādi tie strādā daudz efektīvāk un ir iespējams būtiski samazināt elektrības patēriņu. Šie ieguvumi ir svarīgi gan ražošanas procesiem, gan birojiem, gan arī vienkāršā ikdienas dzīvē,” skaidro “Adaplab” vadītājs Raivis Ņikitins.
2015.gadā “Komercializācijas reaktorā” dzimušais Latvijas jaunuzņēmums veiksmīgi pārvarēja konkursa pirmās divas kārtas un ieguva iespēju Londonā prezentēt savu uzņēmumu un tehnoloģiju teju divdesmit ABB augstākā līmeņa vadītājiem. Pavisam konkursam pieteicās vairāk nekā simts dalībnieku.
“Mūsu veiksmīgais sniegums pavēra durvis kopīgiem projektiem ar pasaules industriālo milzi – ABB. Vēlāk, neformālās sarunās, organizatori atzina, ka lēmums par “Adaplab” iekļaušanu finālistu vidū ir bijis vienbalsīgs, ” stāsta Ņikitins.
Savukārt Adamovičs uzsver, ka “Adaplab” panākumi ir mērķtiecīga, ļoti fokusēta darba rezultāts. Aktīva ietekmīgu industriālo partneru meklēšana gan ārvalstīs, gan Latvijā dod augļus, un tas pierāda, cik sekmīga ir “Komercializācijas reaktora” jaunuzņēmumu radīšanas shēma.
“Manuprāt, tas ir ceļš, kas Latvijai ir jāiet, proti, jāveltī visi spēki, lai pašu izstrādātās zinātniskās idejas attīstītu tik tālu, ka tās spēj ieinteresēt pasaules līmeņa ražotājus. Kā redzams, tas nav neiespējami,” uzsver “Komercializācijas reaktora” vadītājs.
“Adaplab”, balstoties uz patentētu, inovatīvu tehnoloģiju, izstrādā adaptīvus/pašregulējošus programmrisinājumus industriālajiem kontrolleriem, kas ļauj efektīvi kontrolēt sarežģītus rūpnieciskos procesus. Industriālie kontrolieri ir izpildes mehānisms, kas ir pamats jebkurai automatizētai sistēmai. Ar tehnoloģijas komercializēšanu nodarbojas “Adaplab Oil&Gas”.
ABB ir līderis enerģētikas, robotikas, automātikas jomā, kas strādā ar ražošanas un energouzņēmumiem visā pasaulē. Koncernam ir vairāk nekā 125 gadu ilgu vēsturi. ABB darbojas vairāk nekā 100 valstīs un nodarbina aptuveni 132 000 cilvēku.
Aizdegoties mobilajam telefonam, kāda ģimene Latgalē zaudējusi mājas – tāds līdz šim nebijis gadījums pieteikts apdrošināšanas sabiedrībā ERGO. Telefons uzliesmojis naktī, kamēr ģimene gulējusi. Liesmām pārmetoties uz citiem sadzīves priekšmetiem, ugunsnelaimē pilnībā izdedzis mājokļa otrais stāvs.
“Līdz šim lielākā daļa no mums droši vien ir tikai dzirdējuši vai lasījuši par šādiem gadījumiem ziņās. Taču nu tā ir realitāte arī pie mums. Lai arī mobilo telefonu akumulatori neuzliesmo bieži, risks tomēr pastāv,” stāsta ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis. Diemžēl šai ģimenei uzliesmojušais mobilais telefons izrādījies liktenīgs.
Kopumā pēdējos trīs gados vidējā ERGO izmaksātā atlīdzība par ugunsgrēkā cietušu privātīpašumu ir 19 000 eiro, bet lielākā – 147 310 eiro. Tā ir ievērojama summa, ja īpašuma atjaunošana saimniekam jāsedz pašam no savas kabatas.
Sievietes Latvijā jautājumos, kas saistīti ar automašīnu, visbiežāk palīdzību meklē pie mīļotā vīrieša. To, ka tehniskas ķibeles ar auto vai situācijas saistībā ar ceļu satiksmes negadījumu palīdz risināt vīrs vai mīļotais draugs, atzīst 44% dāmu – tā liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO un Drošas Braukšanas Skolas veiktā aptauja.
No tehniskām nebūšanām ar auto nav pasargāts neviens, un to apliecina arī aptaujas rezultāti – vien 2% tās dalībnieču atzīmēja, ka nekad nav saskārušās ar tādām situācijām.
“Īpaši ziemā dažādas likstas piemeklē autovadītājus daudz biežāk. Kā liecina ERGO tehniskās palīdzības dienesta dati, ziemas periodā biežākās ķibeles, ar ko kopumā saskaras šoferi, ir problēmas ar dzinēju un izlādējies akumulators. Vīriešiem risinājumi un atbildes dažādos ar auto lietām saistītos jautājumos mēdz nākt vieglāk, sievietes, iespējams, ir nedrošākas un vēlas vairāk ļauties kungu atbalstam. Arī mēs apdrošināšanas sabiedrībā ERGO nereti novērojam situācijas, kad dāmām iesniegt atlīdzību pieteikumus, piemēram, pēc ceļu satiksmes negadījuma palīdz vīrietis,” stāsta Ivars Vismanis, ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors.
Kā liecina aptauja, piektajai daļai sieviešu palīdz kāds no tuviniekiem, kas pārstāv stipro dzimumu – tēvs vai brālis, bet 13% parasti vēršas pie sev zināma, uzticama cilvēka, kurš strādā autoservisā. Desmitā daļa dāmu izmanto KASKO pakalpojumu, kas nodrošina palīdzību uz ceļa, savukārt tikai nedaudz vairāk nekā 8% apgalvo, ka auto jautājumos pašas ar visu ļoti labi tiek galā.
ERGO un Drošas Braukšanas skolas speciālisti transportlīdzekļu vadītājiem – gan sievietēm, gan vīriešiem – iesaka: