Vārda dienu šodien svin Francis, Modra
Kāds teicis, ka “Vārds „Vienalga” ir īsākā un vieglākā atruna, kura neko nenozīmē. Vien tukšumu. Tevis nav. Vienaldzīgs cilvēks ir kā skatītājs Lielajā Dzīves teātrī, kas pat neuzskata par vajadzīgu reizi pa reizei aplaudēt. Tikai vērot ar sastingušu sejas izteiksmi, kuras acu zīlītēs inkrustēts tukšums. Nožēlojami. Cilvēks bieži vien par kaut ko aizdomājas TIKAI tad, kad pašam kaut kas notiek..” “Vienaldzība nogalina skaisto, atņem cilvēkam dvēseles redzi.. tā ir epidēmija.. bēgšana no atbildības.
Sauļojies. Ja es varētu Tev dot tikai vienu padomu Tavai nākotnei, sauļošanās būtu pirmā. Ilgākos termiņos sauļošanās noderību ir pierādījuši zinātnieki. Pārējā daļa no mana padoma ir balstīta uz paša pieredzi. šo padomu un pieredzi es izsaktu tev tagad.
Izbaudi jaunības skaistumu un spēku. Kaut gan tu nekad nesapratīsi jaunības skaistumu un spēku līdz tie paliks vājāki. Bet tici man.. Pēc 20 gadiem tu skatīsies vecās bildes un sapratīsi cik daudz iespēju bija toreiz un cik to ir tagad. Tu nevarēsi izteikt cik labi gan toreiz izskatījies. Tu esi tik resns vai tievs cik tu pats vēlies būt.
Neuztraucies par nākotni. Vai arī uztraucies. Bet zini ka uztraukšanās ir tik pat efektīga kā mēģināšanas atrisināt algebru košļājot košļeni. Īstās prblēmas ar kurām tu saskārsies būs tās, ar kurām tavs prāts vēl nekad nebūs bijis aizņemts.
Netērē laiku greizsirdībai. Dažreiz tu esi priekšā. Dažreiz aizmugurē. šī sacīkste ir gara un beidzas tikai kopā ar tevi pašu. Atcceries visu labo ko tev citi saka bet aizmirsti visus pārinodarījumus un sāpes. Ja tev tas tiešām izdodas, pastāsti man kā. Saglabā savas vecās mīlestības vēstules bet izmet bankas paziņojumus.
Nejūties vainīgs ja nezini ko iesākt ar savu dzīvi. Paši interesantākie cilvēki ko es zinu savos 22 gados nezināja ko darīt ar savu dzīvi. Bet paši interesantākie cilvēki nezina ko iesākt ar savu dzīvi arī tagad.
Saēdies daud kaļķa Izturies saudzīgi pret savu ķermeni. Tev būs grūti kad ar to kaut kas būs ne tā.
Varbūt tu apprecēsies. Bet varbūt arī nē. Tāpat arī ar bērniem. Varbūt tu izšķirsies kad tev būs 40 bet varbūt dejosi ar savu sievu zelta kāzās.
Lai ko tu darītu, pārāk nelieli sevi, bet arī nenopel. Tavas izredzes ir apmēram puse uz pusi. Tāpat kā citiem. Sadzīvo ar savu ķermeni. Izmanto to kā vien vari. Un nebaidies no tā. Lai vai ko par tavu ķermeni teiktu citi, tas ir labākais, kas tev ir!
Dejo. Dejo pat tad ja tev nav kur dejot.. Pat tad ja nav ar ko..
Izlasi norādes, pat tad ja tu t;am neseko.
Nelasi žurnālus. Tie tev sabojās izpratni par to kas ir skaists.
Iepazīsti savus vecākus. Tu nekad nezini cik ilgi tev viņi būs.
Sadzīvo ar savu pagātni. No pagātnes nāk cilvēki kas ar tevi būs kopā nākotnē.
Tev jāsaprot, ka draugi nāk un iet, bet ir daži kas paliek. Daži kas nepazūd. Nepazaudē savus jaunības draugus. Jo vecāks tu kļūsti, jo vairāk tev vajadzēs draugus, kuri tevi pazina, kad biji jauns.
Padzīvo pilsētā. bet pamet to, pirms pārāk nocietinies.
Padzīvo laukos. bet pamet tos pirms kļūsti pārāk mīkstsirdīgs.
Ceļo!
Tev jāpieņem vairākas patiesības. Cenas celsies. Politiķi Tevi mānis vēl vairāk. Tu novecosi un fantazēsi, ka jaunībā viss bija labāk. Politiķi bija godīgāki, bērni paklausīgāki un cenas saprātīgākas
Cieni savus tuvākos
Neceri, ka Tev palīdzēs kāds cits. Varbūt tev ir iekrājumi. Varbūt tev viss ir labi. Bet tas viss var mainīties.
Nebojā savus matus vai arī 40 gadu vecumā izskatīsies it kā tev būtu 85 gadi.
Esi uzmanīgs ar padomiem, kuriem tu paklausi, bet esi iecietīgs pret tiem, kas tev tos dod. Padoms ir nostaļģijsa forma, kas norāda ceļu kā tikt galā ar pagātni.
Grūti noticēt, ka mēs, kas dzimuši 60-os, 70-os un 80-os gados,
esam
nodzīvojuši līdz šai dienai. Bērnībā mēs taču braucām
mašīnās, kurām nebija drošības jostu vai gaisa spilvenu. Mūsu gultiņas bija izkrāsotas
košās krāsās, kas bija ar augstu svina saturu. Nebija slepeno vāciņu zāļu
pudelītēm, durvis bieži netaisījās ciet un skapji vispār nekad netaisījās
ciet. Mēs dzērām ūdeni no ūdens pumpja uz stūra, nevis no plastmasas
pudelēm. Nevienam neienāca prātā braukāt ar riteni ķiverē.
Stundām ilgi mēs meistarojām ratiņus un divriteņus no dēļiem
un gultņiem no izgāztuves, bet kad pirmo reizi laidāmies lejā no kalna,
atcerējāmies, ka aizmirsām par bremzēm. Pēc tam, kad vairākas reizes nācās
ievelties dzelošos krūmos, mēs tikām galā ar šo problēmu.
Mēs gājām ārā no rīta un spēlējāmies visu dienu,
atgriežoties mājās tad, kad
iedegās ielas laternas, tur, kur tās vispār bija. Veselu dienu
neviens nezināja, kur mēs esam, jo nebija taču mobilo telefonu! Grūti
iedomāties.
Mēs sagriezām rokas, kājas, lauzām kaulus un sitām ārā zobus,
un neviens nevienu nesūdzēja tiesā. Visādi bijis. Un vainīgi bijām tikai
un vienīgi mēs paši. Atceraties?
Mēs ēdām kūkas, saldējumus, dzērām limonādes, bet neviens
nepalika resns, jo
mēs visu laiku skraidījām un spēlējāmies. No vienas pudeles
dzēra vairāki cilvēki, un neviens no tā nav nomiris. Mums nebija spēļu
konsoļu, CD, 165 TV kanālu, interneta, mēs skrējām lielā barā uz tuvāko māju
skatīties multeni, jo arī video mums nebija!
Toties mums bija draugi. Mēs gājām ārā no mājas un viņus sameklējām.
Braukājām uz riteņiem, laidām sērkociņus pa pavasarīgajiem
strautiņiem,
sēdējām uz soliņiem, uz sētām vai skolas pagalmā un
pļāpājām, par ko vien gribējām. Kad mums kāds bija vajadzīgs, mēs klauvējām pie
durvīm vai vienkārši gājām iekšā. Atceraties? Bez jautāšanas! Paši!
Vieni paši
cietsirdīgajā un bīstamajā pasaulē! Bez apsardzes! Kā mēs
vispār izdzīvojām?
Mēs izdomājām spēles ar kokiem, konservu bundžām, mēs zagām ābolus no
kaimiņu pagalmiem un ēdām ķiršus ar visiem kauliņiem. Katrs kaut reizi ir
pierakstījies futbolā, hokejā vai volejbolā, bet ne visi tika pieņemti
komandā. Tie, kuri netika, iemācījās tikt galā ar vilšanos.
Meitenes, atceraties lēkājamās gumijas?! Interesanti, ka neviens puisis
pasaulē nezin šīs spēles noteikumus!
Šī paaudze mums ir devusi cilvēkus, kuri spēj riskēt, tikt galā ar problēmām
un radīt ko tādu, kas līdz šim nav bijis, nav eksistējis. Mums bija izvēles
brīvība, brīvība riskēt un brīvība uz neizdošanos,
atbildība, un mēs kaut kā vienkārši iemācījāmies ar to visu rīkoties.
Ja esi viens no šīs paaudzes,
tas ir apsveicami. Mums ir paveicies, ka mūsu bērnība beidzās
līdz tam laikam, kad valdība jauniešiem iemainīja brīvību pret
skrituļslidām, mobilajiem, zvaigžņu fabriku…
Un kā ir tagad?
– kļūdas pēc Tu spied savas sistēmas piekļuves kodu uz savas mikroviļņu krāsns;
– Tev ir 15 numuru saraksts, lai sazvanītu savu ģimeni, kurā ir 3 cilvēki;
– Tu sūti e-pastu savam kolēģim, kurš sēž Tev blakus;
– Tu esi zaudējis kontaktu ar saviem draugiem vai ģimeni tāpēc, ka viņiem
nav e-pasta adreses;
– Pēc darba dienas Tu atgriezies mājās, un atbildi uz telefona zvaniem tā,
it kā joprojām atrastos darbā;
– Tu krīti panikā, ja izej no mājas bez sava mobilā telefona, un ej atpakaļ,
lai to paņemtu;
– Tu no rīta pamosties, un pirmais, ko izdari – pieslēdzies internetam;
– Tagad lasi šo tekstu, piekrīti tam un smaidi tāpat kā es
– Un zini, kam šo rakstu pārsūtīsi….
Sajūta nu tāda.. It kā esmu komā.. Lēnām aizmirstības palagos es slīgstu.. Pieliecos tev tā pie auss un klusām čukstu..Es ļoti vēlos tevi noskūpstīt. Bet vai drīkst? Tik karsti ka es svīstu tieši tā tu liec man justies.. Jā.. Kas vēl? Ja tu maz zinātu cik tu seksuāli kusties.. Mēli norīt.. Maza paradīze uz zemes virsmas un tu man blakām.. Liekas visa pasaule vienā korī dzied to.. Viņa taču ir īstā.. Un tieši ar tādu pārliecību pamodos es šorīt.. Manā karaļvalstī nodziest gunis.. Apklust darbadienas drudzis.. Pusatvērtas durvis uz zāli.. Skan skaļa mūzika.. Es uzrunāju Tevi.. Ar piesmakušu balsi.. Apgaismojumu blāvu.. Beidzot varu nolaist kara vāli.. Tu pasniedz roku man nosarkušu seju.. Smaids uz lūpām.. Mēs griežam valsi.. Liegi noguldu gultā.. Mīlējos ar karalieni.. Tad tā vien šķiet ka amors pacenties un ielicis it visu savā bultā.. Sapņoju par ģimeni ar diviem maziem bērniem.. Meitenīte rozā.. Puišels vienmēr aizstāv māsu.. Lepns stāv napaleona pozā.. Kā teotvējums sirdī zem manas ādas.. kas dur un sāp.. Es esmu tas kurš visus neticīgos mīlestībā krāpj. Nav otras tādas.. Un ja to spētu izteikt vārdos tas skanētu tā : Ņem mani kāds esmu.. Neskaties pēc tā kāds es nāku bet ko es nesu.. Ņem mani kā cilvēku, cīnubiedru, draugu.. Ņem mani kā vairogu kas sargā pašu dārgāko kā acu raugu. Ņem mani kā bezgalīgo stāstu.. Kā medaljonu kas sirdij noņem lāstu.. Ņem mani kā dzejnieku kas neraksta vien tekstu.. Ņem mani kā pulkseni kas neskaita vairs laiku.. Kā laimīgāko cilvēku uz planētas.. Kā apgaismotu prātu lasot haiku.. Ņem mani kā apsēstu ar tevi, kas skumst.. ilgojās pēc tevis.. atcerās kā smaržo.. Ņem aiz rokas.. Tava plauksta manā.. Tad līdz nāve mūs škirs un skanēs zvani.. Esmu tev tu esi man.. Viens uzvārds abu vārdu galā.. Nu kā tas skan…?
Kā ziņoja aģentūra Routers. Šorīt ASV tirdzniecības komisija deva zaļo gaismu IBM un Hitachi cieto disku biznesu apvienošanai. Vēlāk ziņa tika apstiprināta arī IBM preses dienestā. Lasīt tālāk