Vārda dienu šodien svin Francis, Modra
Parasti šausmenīte skaitās labāka parodija par šausmu filmām. Par pazīstamām šausmu filmām. Taču šausmenīte ir pilna ar stulbiem jociņiem un visādām jēlībām. Šī filmiņa ir nedaudz savādāka. Šis gan skaitās tikai treileris, bet man pastāv šaubas vai pati filma vispār kādreiz iznāks uz lielajiem ekrāniem. Man patikās un es pat noskatījos ar vienu aci visas desmit minūtes.
[youtube https://www.youtube.com/watch?v=9VDvgL58h_Y&hl=en_US&fs=1&rel=0]
Es ļoti gribētu, lai mana mamma dabū sev portatīvo datoru. Kad jautāju kāpēc viņa sev tādu nepērk, viņa atbild, ka vispirms ir jāsamaksā rēķini un jānopērk ēdiens, bet pēc tam nekas īpašs nepaliek pāri. Arī patēvs nevar nopirkt mammai datoru, jo neredzīgiem cilvēkiem Latvijā ir grūti atrast darbu un jāiztiek ar pensiju. Mamma strādā skolā un, kad gatavojas stundām, lieto skolas datoru. Citreiz viņa pie datora mācās. Dažreiz viņa savus papīrus raksta ļoti ilgi un atnāk mājās vēlu. Citreiz viņa mums uztaisa pusdienas un aiziet uz skolu arī sestdienā, jo ir ļoti centīga. Skolas sargi ir pieraduši un, kad mamma iet mājās pirms pusvienpadsmitiem vakarā, prasa, vai tiešām viņa tik ātri visu padarīja. Vēl mamma strādā otrā darbā – lasa pieaugušajiem lekcijas par rokdarbiem. Tur jādemonstrē daudz attēlu un būtu nepieciešams portatīvais dators. Ja godīgi, tad mums mājās viens stipri vecs, lēns, stacionārais dators ir, bet pie tā vakaros mācāmies mēs ar māsu. Balsojiet par manu mammu!
Stāsts nedaudz aizkustināja. Ja arī Tev tas patika, uzspied šeit un nobalso arī Tu.
Pēdējā laikā palielinājies tiesībsargājošo institūciju pieprasījums pēc fizisko personu mobilo sarunu izdrukām un noklausīšanās. TVNET apzināja vairākus cilvēkus, kuru sarunas tikušas noklausītas. Kāds ir viņu stāsts? Ko par privātpersonu telefonsarunu noklausīšanos saka drošības dienestu pārstāvji un galu galā, ko tad īsti tehniski var izdarīt drošības dienesti, ja labi grib?
Tomēr sarunu noklausīšanos veic ne tikai valsts specdienesti - pastāv ļoti reāla iespēja, ka sarunas noklausās arī bankas un uzņēmumi. Kā TVNET pastāstīja kādas bankas darbiniece Inga, kuras bijušais vīrs strādā tiesībsargājošajā iestādē, savs drošības dienests esot katrai bankai vai lielai kompānijai. Zinot pazīmes, kas liecina par sarunu noklausīšanos, sieviete piefiksējusi, ka viņas telefona sarunām tiek sekots līdzi jau aptuveni gadu. Viņa to nodemonstrē, zvanot uz savas māsas numuru. Kā pārliecinājāmies, tad patiešām pirms savienojuma dzirdams neliels troksnis, kas arī liecinot par to, kas sarunai kāds seko līdzi. Esot iespējams uzlauzt arī GSM tīklu un veikt sarunu noklausīšanos, taču lai to izdarītu, nepieciešamas iekārtas, kuru izmaksas mērāmas vairākos desmitos tūkstošu latu. Ar to ražošanu pasaulē nodarbojas tikai pāris firmas un to iegāde esot atļauta tikai valsts institūcijām.
Ja jau tā tad drīz nevarēs normāli runāt pa telefonu lai kāda iestāde neklausītos. Kādas tad ir vienkāršā cilvēka alternatīvas? Sadzīvot ar to tāpat kā ar ziemas sniegu? Būs jāizpēta telefonsarunu kodēšanas iespējas 🙂
Šajās brīvdienās sanāca pārsēsties uz citu autombīli kurā nav cd atskaņotājs tapēc piespiedu kārtā sanāca braucot ceļot pa radio viļņiem. Pavisam nesen sanāca ļoti vilties Radio SWH kur principā skanēja padsmit dziesmas. Tapēc kādu laiku neklausījos šo radio staciju un radio kā tādu vispār. Taču šajās brīvdienās mana agrāko laiku mīļākā radio stacija Radio SWH mani ļoti patīkami pārteidza.
Visas dziesmas 6dienas vakarā bija foršas. Pamīšus skanēja gan vecie labie gabali gan jaunie. Gan lēnie gabali gan ātrie. Sekojoši ļoti patīkams pārsteigums.Nemaz negribējās slēgt citu radio staciju un netīšām pārslēdzot gribējās meklēt kur tad palika Radio SWH. Taču nedaudz kritikas arī būs. Mūsu bijušais premejers Ivars Godmanis, kurš nu ir Eiropas parlamenta deputāts, ir izveidojis raidījumu Ivars Eiropā. Pašam raidījumam jau nav ne vainas. Interesanti un ta tālāk. Taču man ir viena milzīga pretenzija pret veidotājiem. Nedrīkst šim pasākumam fonā likt PinkFloyd mūziku. Man tā šķiet necieņas izrādīšana pret šo fantastisko izpildītāju apvienību. Bet visā visumā ir ok 🙂
1. Roberts lepni atnes uz skolu savu jauno kabatas nazi.
1973.:
Bioloģijas skolotājs izvelk savu Šveices nazi, un visa klase salīdzina abu nažu kvalitāti.
2008.:
Policija saņem signālu par maniaka-psihopāta iebrukumu skolā. Skolu bloķē policijas specvienības, Robertu apšauda ar iemidzinošām lodēm un bezsamaņā nogādā slēgtā ārstniecības iestādē. Psihologu grupa veic šokēto skolnieku un skolotāju terapiju. Drīz vien skolu slēdz, bet pēc pusgada, pilnībā pārbūvētu, to ar lielu pompu atklāj iekšlietu ministra klātbūtnē.
2. Roberts un Markuss pēc stundām sakaujas.
1973.:
Skolnieki sadalās divās līdzjutēju grupās. Markuss uzvar, Robertam no deguna nāk asinis. Abi paspiež viens otram roku un problēma ir atrisināta.
2008.:
Tiek izsaukta policija un arestēti abi. Roberta māte ierosina kriminālprocesu par smagiem fiziskiem bojājumiem. Abus izslēdz no skolas, viņi nesaņem skolas beigšanas atestātu un nevar turpināt mācības.
Roberts iekārtojas par krāvēju, Markuss par pārdevēju Makdonaldā.
3. Roberts ir nemierīgs stundās, traucē citiem ar savu pļāpāšanu.
1973.:
Robertu atstāj pēc stundām, nākamreiz viņš ārpus grafika tīra klases telpu. Tagad stundās viņš ir mierīgs un nevienam netraucē.
2008.:
ārstu grupa diagnosticē Robertam “pavājinātas uzmanības sindromu” smagā formā. Robertam no rītiem un vakaros injicē lielās dozās bremzējošus preparātus, viņš kļūst atkarīgs no preperātiem. Stundās viņš ir kļuvis apātisks, toties nevienam netraucē. Skola iegūst papildus psihologa vakanci un paaugstinātu finansējumu darbam ar bērniem ar īpašām vajadzībām.
4. Roberts spēlējot futbolu izsit logu un dabū no tēva pērienu.
1973.:
Apdrošināšanas kompānija apmaksā cietušajam zaudējumus, Roberta kabatas nauda tiek samazināta uz pusi. Nākamreiz futbolu spēlējot viņš ir uzmanīgāks.
2008.:
Kaimiņiene ziņo par tēva cietsirdīgu attieksmi pret bērnu. Roberta māte liecina par analogu gadījumu apmēram gadu atpakaļ.
Roberta tēvam aizliegts 10 dienu laikā tuvoties mājai. Psihologs parunā ar mazāko māsu un konstatē, ka arī viņa pārcietusi varmācīgu apiešanos. Roberta māte šķiras no vīra, Robertu turpmākos dažus gadus regulāri apseko psihologi.
5. Ahmeds slikti zina vācu valodu un paliek 8. klasē uz otru gadu.
1973.:
Vasarā Ahmeds ņem privātstundas, biežāk pavada laiku ar vāciski runājošiem bērniem un saņem sekmīgu atestātu gadu vēlāk.
2008.:
Ahmeda lietu nosūta cilvēku līdztiesību komisijai. Prese sašutusi par skolas administrācijas rīcību: “Vācu valoda nav Pasaules Galvenā valoda, un nav nepieciešams visiem to zināt!”Ahmeda lieta – tipisks rasu diskriminācijas piemērs. Sabiedrības spiediena ietekmē, Ahmedu pāreksaminē pēc 3. klases līmeņa testiem, kurus viņš kaut kā-nebūt nokārto.
Izlaiduma eksāmenus Ahmends nokārtot nespēj, atestātu nesaņem, vācu valodu joprojām neprot un iztiek no bezdarbnieku pabalsta.
6. Roberts iemet skudru pūznī petardi.
1973.:
Daži desmiti no 4. 376. 295 skudru iet bojā.
2008.:
Par to uzzina GreenPeace aktīvisti. Pievienojas vietēja dabas aizsardzības komiteja, zaļo partijas nodaļa, bāriņtiesa un kriminālpolicija. Robertam diagnosticē antisociālu uzvedību, noslieces uz pirotehniku un tendenci uz vardarbību. Roberta vecākiem, brālim un māsai jāiziet ģimenes psihiatrijas kurss. Roberta vecāku dzīvoklī notiek kratīšana, tiek meklēti varmācību propagandējoši materiāli. Roberta dators arestēts, jo tajā instalēta spēle Counter Strike. Lieta nonāk terorisma apkarošanas nodaļā, un Roberta tēvam, pilotam pēc profesijas, līdz dzīves beigām aizliedz lidot.
7. Volejbola spēles laikā Roberts nokrīt un nobrāž ceļgalu. Skolotājs piesteidzas klāt, palīdz piecelties, aizved uz sekretariātu, kur uzlīmē plāksteri, un kādu laiku sēž blakus, mierinot viņu.
1973.:
Pēc pāris minūtēm Roberts skrien turpināt spēli.
2008.:
Skolotāju atstādina no darba par seksuālu uzmākšanos nepilngadīgajiem. Tiek uzsākts kriminālprocess, kurš ilgst 3 gadus. Šo trīs gadu laikā skolotājam aizliegts veikt pedagoģisku darbu un viņš strādā par taksistu.