Vārda dienu šodien svin Francis, Modra
Kaut kur biju padzirdējis par tautas skaitīšanu, ka tai jānotiek šajā pavasarī un tā tālāk. Nelikās aktuāli un piemirsu par to līdz brīdim, kamēr Podā neizlasīju negatīvās atsauksmes par servera ātrdarbību. Vakardien īsti nebija laika ar to nodarboties, taču šodien nolēmu pamēģināt.
Pirmkārt jau jāpiekrīt Edgara viedoklim par autorizāciju. Tā ir iespējama katram, kas zina kāda cilvēka pases datus. Un tādu nav maz! Taču pats autorizācijas process ir aizgūts no jau labu laiku strādājošās CSDD tiešsaistes sistēmas, kur var apskatīt par sevi visus datus ( pārkāpumi, mašīnas, medicīniskās izziņas termiņš ).
Otrkārt tur tiešām ir daudz personas dati redzami. Sākot ar adresi. Un beidzot ar darbavietu.
Pats process šodien nemaz nebija bremzīgs un varēja iziet cauri anketai dažu minūšu laikā. Kaut gan bija sadaļas, kurās vajadzēja izvēlēties starp lielu daudzumu datu, un tad gan nācās drusku pagaidīt. Protams bija arī daži stulbi jautājumi, taču tos intrigai un odziņai neizpaudīšu
PS. Ja gadījuma saitshttp://www.tautasskaitisana.lv nedarbojas, iesaku izmantot reālo anketas atrašanās vietu https://eintervija.csb.gov.lv/
Sanāca vienvakar aizdot savu tele2 mobīlā interneta modēmu citam cilvēkam. Pirms došanas papildināju iekšā esošās priekšapmaksas kartes kredītu un drīz vien devos prom. Taču pēc stundas saņēmu zvanu, ka Tele2 prasot vēl naudu. Sāku prātot, kas par lietu. Atgriezies pie iepriekš minētā cilvēka, sāku pētīt datoru un konstatēju, ka dators ticis pie interneta, ir savilcis operētājsistēmas atjauninājumus, tādējāi noēdot visu kartes kredītu. Ieteikums cilveēkiem, kas izmanto mobīlo internetu, ir atslēgt atjauninājumu automātisku lejupielādi
USER
Labdien,
Kad mēģinu saņemt vēstuli savā epastkastītē (man ir programma Thunderbird), man tiek pieprasīts ievadīt paroli. Kāda parole man ir jāievada? Vai tā pati, kuru ievadu, ielogojoties šeit. To jau mēģināju, bet tas tika noraidīts. Rezultātā es nevaru saņemt vēstules savā pastkastītē. Vēl varu nosūtīt, bet ne saņemt. Lūdzu, palīdziet atrisināt šo problēmu.
Juris
SUPPORT DEPT
Mums nav informācijas par to kāda ir Jūsu e-pasta parole.
Ja vēlaties, lai mēs nomainam Jūsu e-pasta kastītes paroli, lūdzu, norādiet šādu informāciju:
E-pasta adrese:
Jaunā parole:
USER
Labdien,
Ievadīju jauno paroli, taču visu laiku izlec logs, ka serveris mail.no.lv noraida pieeju, ka paroles sūtīšana ir bijusi bez panākumiem.
Tiešām nesaprotu, kas notiek. Kur nokļūst visas vēstules, kuras tiek rakstītas uz šo e pastu?
Lūdzu, palīdziet.
Juris
SUPPORT DEPT
Lūdzu, pārbaudiet vai izmantojat pareizo serveri:
mail.no.lv vai IP adrese: 195.244.128.71
Mēģiniet pieslēgties caur web interfeisu: http://mail.no.lv/
Ja tas izdodas – lūdzu, pārbaudiet vai esat pareizi ievadijis datus e-pasta pārlūkprogrammā.
Visas e-pasta vēstules, kas tiek adresētas uz pareizu e-pasta adresi nonāk e-pasta kastītē, e-pasta adreses, kas adresētas nepareizi, nonāk atpakaļ pie sūtītāja.
USER
Mēģināju pieslēgties web interfeisam. Pastkastītē iegāju, taču neviena vēstule tur nav ienākusi. Arī nosūtīt neko nevaru.
Kad mēģināju ieslēgt epasta pārlūkprogrammu, man izlec šāds lodziņš:
A secure connection to the server could not be established. Account: ‘mail.no.lv’, Server: ‘mail.no.lv’, Protocol: POP3, Port: 995, Secure(SSL): Yes, Error Number: 0x800CCC1A
Neko nesaprotu.
Ko man darīt tālāk?
SUPPORT DEPT
Mēģiniet izmantot nevis POP3 protokolu, kas vēstules lejupielādē jūsu datorā, bet gan IMAP (IMAP4) protokolu bez SSL, kas darbojas uz 143 porta.
Attiecīgais paziņojums norādīja, ka Jūsu e-pasta programma nevar strādāt ar drošo savienojumu.
USER
Thunderbirdaa nomainīju uz IMAP protokolu. Joprojām neredzu ienākam nevienu vēstuli. Arī nosūtot vēstuli, man izlec logs “mail server mail.no.lv is not an IMAP4 mail.server. Tomēr vēstule tiek aizsūtīta, taču visu laiku strādā lodziņš kurš saka ka kopē mesidžu uz sent folder.
Kad gribu vēl kaut ko darīt, man pieprasa ievadīt paroli, kuru arī ievadu, taču tā tiek noraidīta. Citiem vārdiem, galīgs sviests.
USER
Lūdzu, palīdziet atrisināt tās problēmas par kurām visu laiku rakstu. Atklāti sakot, ar iepriekšējo servera sniedzēju mums nekas nebija šādas problēmas.
Mana jaunā parole, kuru man piešķīrāt netiek akceptēta. Joprojām neviena vēstule neienāk manā pastkastītē,, kaut arī visu esmu izdarījis kā jūs man likāt darīt.
SUPPORT DEPT
Ja varat pieslēgties caur web interfeisu – viss darbojas.
E-pasta servera programmatūra nav mainīta kopš 2006. gada, tādēļ, diezvai tā varētu būt servera programmas vaina
USER
Es jau jums vienreiz rakstīju, ka ieejot savā paskastītē caur Web interfeisu (http://mail.no.lv/WorldClient.dll?View=Main), joprojām es tur neatrodu nevienu,pilnīgi nevienu ienākošo vēstuli. Nupat mēģināju nosūtīt, pirmā vēstule it kā izdevās, taču adresāts to vēl nav saņēmis. sūtot otro un trešo vēstuli, vispār nekas nenotiek. Sviests.
Jūs neatbildējāt uz maniem jautājumiem par to, ka parole tiek noraidīta utt. Pilnīgs sviests
USER
Pārbaudes vēstules visu laiku sūtu caur Web interfeisu (no gmail.com). Agrāk man katru dienu dažādi cilvēki rakstīja vēstules un tās es vienmēr saņēmu. Tas bija līdz jūnijam. Vai tiešām vairs neviens tagad neraksta? Absurds.
Visu izdarīju kā likāt. Mēģinot nosūtīt e pastu no autluka, pastkastītes, nekas nenotiek, izlec šāds lodziņš
The connection to the server has failed. Account: ‘mail.no.lv’, Server: ‘mail.no.lv’, Protocol: SMTP, Port: 25, Secure(SSL): No, Socket Error: 10060, Error Number: 0x800CCC0E
Starp citu, mēģinot ielogoties caur WorldClient, man visu laiku saka, ka logon ir nepareizs. Vēl divas stundas atpakaļ nebija tādu problēmu. Nebeidzams stāsts …
USER
Starp citu agrāk man visas vēstules, kuras ienāca pastkastītē tika pāradresētas uz manu gmail pastkastīti.
SUPPORT DEPT
Paldies, ka precizējāt, ka jūsu sūtījumi tika pāradresēti uz gmail.com.
Izpētot Jūsu konta informāciju, saistībā ar pāradresēšanu, secinājām, ka uzstādot pāradresāciju ir ticis noņemts “Jā” no sadaļas “Saglabāt kopiju serverī”, kā rezultātā visi sūtījumi tika pāradresēti, bet netika saglabāti serverī.
USER
Labdien,
Patreiz inbox parādās man sūtītās vēstules. Taču nosūtīt vēstules man joprojām neizdodas. Es ieeju savā pastkastītē caur WorldClient internetā. Rakstītā vēstule vienkārši pazūd un neuzrādās, piemēram, kā Sent
SUPPORT DEPT
Visas nosūtītās vēstules parādās mapē “Sent”. Pārsūtītās vēstules netiek ievietotas mapē “Sent”. Vēstules var nesaglabāties mapē “Sent”, ja uzstādījumos ir norādīts, ka nav nepieciešams saglabāt nosūtītās vēstules.
Visas vēstules, kas tiek sūtītas no mūsu sistēmas tiek nodotas tieši saņēmējserverim, ja saņēmējs nav saņēmis šo vēstuli, problēma varētu būt saņēmējserverī.
USER
Joprojām sūtot vēstules no web interfeisa, piemēram, uz gmail.com, tās nesasniedz adresātu. Nosūtītās vēstules neparādās arī kā nosūtītas vēstules manā pastkastītē, kaut arī uzstādījumos ir norādīts, ka ir jāsaglabā nosūtītās vēstules. Manis rakstītās un nosūtītās vēstules vienkārši pazūd.
Arī jums rakstīju vēstuli uz [email protected] un tā neparādās kā nosūtīta. Iespējams, ka jūs arī to neesat saņēmuši.
SUPPORT DEPT
Lūdzu, ņemiet vērā, ka e-pasta adrese [email protected] neeksistē, tādēļ uz šo e-pastu vēstules nosūtīt nav iespējams.
USER
Pēdējie sūtījumi man ir bijuši šodien, 18 septembrī un neviens no viņiem neparādās kā nosūtīti. Tie vispār ir pazuduši – adresāts tos nav saņēmis un tie neparādās kā nosūtīti. Es atvainojos, ka visu laiku atkārtojos.
Jā, brīnumainā veidā 17. septembra viens no sūtījumiem (uzsveru, viens no daudzajiem sūtījumiem) parādās kā nosūtīts. Bet kur tad ir pārējie, kurus esmu sūtījis dažādiem adresātiem?
SUPPORT DEPT
Par cik Jums ir ieslēgta “Gramatikas pārbaude pirms sūtīšanas”, iespējams tāpēc jūsu vēstule nenosūtās, jo Jūs klikšķinat tikai vienu reizi uz “Send Now”.
2008. gada 31. augusts. Šajā dienā vairs nevar noslēpt, ka „Parex bankai” ir nopietnas problēmas – no bankas strauji aizplūst nauda. Par to būtu jāsāk uztraukties Finanšu kapitāla un tirgus uzraudzības komisijai (FKTK) un Latvijas Bankai. Taču viss ir diezgan mierīgi un nekādi lēmumi neseko. Tikmēr finanšu pasaulē viss notiek daudz straujāk – banku krīze piemeklē ASV un Islandi. Tās atskaņas jūtamas Latvijā.
22.oktobrī „Parex banka” pati vēršas Finanšu ministrijā un lūdz palīdzību. Vēstulē valsts sekretāram Mārtiņam Bičevskim Valērijs Kargins lūdz noguldīt bankā 211 miljonus latu. Finanšu ministrija atsaka.
Jau 2007.gada oktobrī Latvija izveido Latvijas Patstāvīgo darba grupu. Tajā ietilpst augstākās amatpersonas, kas pārrauga finanšu lauku – FKTK vadītājs, Latvijas Bankas priekšnieks un finanšu ministrs. Viņu uzdevums bija izstrādāt stratēģiju, kā rīkoties banku krīzes gadījumā.
22. oktobrī, kad kopš septembra sākuma no Parex aizplūduši jau 285 miljoni, Patstāvīgo darba grupa sanāk un spriež, ka krīzes gadījumā svarīgs ir ātrums. Latvijas Banka norāda, ka krīzes situācijā 2-3 dienu laikā bankā X jānogulda 300 – 400 miljonu un dažu stundu laikā jāizlemj par ierobežojumu uzlikšanu naudas aizplūšanai. Sēdē konkrēta banka netiek minēta.
Tikmēr no „Parex bankas” arvien straujāk plūst prom nauda. 27.oktobrī vien aiziet 29 miljoni latu. 31.oktobrī Patstāvīgā darba grupa informē Ministru prezidentu, ka Parex jāglābj. Piedāvājums ir pārņemt banku par vienu latu. Amatpersonas pārrunā, ka banka ir sliktā stāvoklī, tās kapitāla pietiekamība ir tuva nullei. Ka tās pamatā ir nelatvijas izcelsmes nauda. Amatpersonas spriež, ka no bankas aizplūdīs apmēram miljards. Tomēr Ministru prezidents uzstāj, ka pārņemt banku ir lietderīgāk, nekā to aiztaisīt.
Nākamajā nedēļā 4.novembrī risinās galvenie notikumi – valdības sēdē slēgtajā daļā spriež par līgumu ar Karginu un Krasovicki. To uzdod sagatavot Finanšu ministrijai. Valdība izvirza 10 nosacījumus „Parex bankas” īpašniekiem.
Nedēļas beigās līgums ir gatavs un 8.novembrī par to lemj Ministru kabinets. Vēlu vakarā valdība paziņo, ka valsts pārņem „Parex banku”. Valsts bankā ieguldīs 200 miljonus latu. Jau šajā sēde FKTK lūdz uzlikt ierobežojumus finanšu darbībām “Parex”. Valdība tos neuzliek.
Nākamajā dienā sākas lielākā naudas aizplūšana no „Parex bankas”. No 8. līdz 22. novembrim aizplūst 457 miljoni latu. FKTK atkal lūdz uzlikt ierobežojumus, bet Ministru kabinets to atkārtoti nedara. Visbeidzot 1.decembrī pēc jau trešā aicinājuma valdība ierobežo darījumus „Parex bankā” – līdz tam brīdim no bankas pēc Valsts kontroles (VK) aprēķiniem aizplūdis nedaudz vairāk par vienu miljardu latu (1 003 483 810 Ls).
Kā norāda Valsts kontrole, 8.novembra sēdē apstiprinātais Ieguldījuma līgums starp valsti un „Parex bankas” akcionāriem atšķiras no 4.novembra sēdē lemtā. No līguma pazuduši Karginam un Krasovickim nelabvēlīgi punkti – līgums vairs neprasa Karginam un Krasovckim visus savus depozītus ieguldīt bankas pamatkapitālā. Abi bijušie īpašnieki iegulda tikai pa 14 miljoniem latu katrs. Līgums vairs neuzstāj, ka bankā būtu jāiegulda arī cita manta, kas abiem īpašniekiem pieder tieši vai netieši. Līgums neatceļ īpaši labvēlīgos depozītu noguldījuma procentus, kas noslēgti ar akcionāriem un viņu ģimenes locekļiem. Vēl 4. novembrī tāda prasība līguma projektā bija.
10.novembrī līgumu publiski paraksta un abi bijušie īpašnieki paliek „Parex Bankas” valdē. Tas darīts tāpēc, ka tikai abiem bijušajiem akcionāriem esot zināšanas, kā strādāt ar bankas lielākajiem ieguldītājiem, tā saukto Top 100. Kā minēts Valsts kontroles atzinumā, šie bankas klienti-nerezidenti ir iekļauti starptautiskajos aizdomīgo klientu sarakstos un apsūdzēti krāpnieciskās finanšu darbībās, tāpēc tiem vajadzīga īpaša pieeja. Tomēr naudas aizplūšana turpinās, pēc valsts ienākšanas bankā tieši nerezidenti ir tie, kas izņem savu naudu.
Pēc bankas pārņemšanas valsts „Parex bankā” iegulda kopā 673 915 659 latus. Divi noguldījumi bankā tiek ielikti, pirms bankai ierobežo naudas izņemšanu no bankas. Nekas netraucē nerezidentu virzienā aizplūst 403 miljoniem Latvijas budžeta naudas.
Valsts kontrole secina, ka no bankas pārņemšanas tiešie ieguvēji bija tās akcionāri, nevis Latvijas valsts. Uz budžeta rēķina Karginam un Krasovickim bija iespēja sakārtot savas saistības pret noguldītājiem, atrisināt problēmas ar sindicēto kredītu atdošanu. Pēc noguldījuma līguma parakstīšanas Karginam un Krasovickim praktiski nav nekādu saistību pret valsti, ja atklātos, ka viņi kaut ko samelojuši par banku.
Kargins, Krasovickis un viņa radinieki saglabājuši kopā 9 depozītnoguldījumus bankā, kas viņiem nes peļņu 380 000 latu mēnesī. Viņiem nenācās šķirties no sev pastarpināti piederošajām villām un mašīnām.
Valsts lēmumu pārņemt banku pamato ar apsvērumiem, ka “Parex” ir sistēmas daļa. Tajā ir daudz valsts iestāžu kontu, depozītu. Latvijas Banka norāda, ka „Parex banka” ir otra lielākā Latvijas banka, tā ir trešajā vietā pēc atvērto norēķinu kontu skaita, ir nozīmīgs spēlētājs valūtas tirgū un pats galvenais – tai ir vislielākais nerezidentu noguldījumu apjoms. Tomēr Valsts kontrole konstatēja, ka 60% noguldītāju “Parex” bankā nav Latvijas pilsoņi. Naudas aizplūšana ceļi liecina, ka valsts ieguldītais novembra beigās aizgāja ārpus Latvijas. Apgrūtināti palikuši Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu konti.
Atklājies arī, ka „Parex bankas” kredītportfelis, ko pret noguldījumiem ieguva valsts, nebūt nav tik izcils, kā to apgalvoja amatpersonas. Tajā ietilpst gan sliktie kredīti, kuru atgūšana ir problemātiska, gan kredīti 35,6 miljonu vērtībā, ko galvojusi pati valsts.
Glābjot banku, valdība atkāpusies pati no sava mandāta. 8.novembrī Ivara Godmaņa valdība parakstījās, ka viss, ko ieguldīs „Parex bankā”, ir 200 miljoni un galvojums sindicētajam kredītam. Taču noguldījums sekoja noguldījumam. Rudenī tika teikts, ka valsts par to saņems labus peļņas procentus. Taču arī visa peļņa ieguldīta „Parex bankā”.
Uzdodot veikt noguldījumus „Parex bankā”, Valsts kasei nācās veikt funkcijas, ko likums tai neparedz. Kā norāda Valsts kontrole – Valsts kasei nauda jāaprūpē, gūstot no tā valstij vislielāko labumu. Noguldot to riskantā bankā, Valsts kase izpildīja finanšu ministra rīkojumus, taču īsti likumīgi tas nebija.
Un visbeidzot – 2008.gada beigās aizņemoties 409 miljonus no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), tika pārkāpts likums par 2008.gada valsts budžetu. Tas paredz, ka valsts ārējais parāds nedrīkst pārsniegt 1,68 miljardus, taču tika pārsniegts par 960 miljoniem latu.
Valsts kontrole arī secinājusi, ka, glābjot „Parex banku”, no Latvijas ekonomikas uz nezināmu laiku ir izņemti 673 915 659 lati, ko valsts var arī neatgūt. Pagājušā gada nogalē šī summa „Parex bankā” tika noguldīta uz dažām nedēļām. Naudu neatmaksāja, un naudas atmaksas datumu pārcēla uz jūliju un augustu. Kā min Valsts kontrole, ieguldītā summa ir 37% no plānotajiem nodokļu ieņēmumiem 2009.gada valsts budžetā. No tā visa līdz vasaras vidum valsts atpakaļ saņēmusi vien 50 miljonus latu un 9 miljonus eiro.
Lai ieguldītu naudu Parex bankā, valsts aizņēmās. Tas palielināja valsts parādu no sešiem uz 38%. Procentu maksājums par aizņēmumu Starptautiskajā Valūtas fondā ir 31,8 miljoni latu. Lai steidzami iegūtu naudu, Valsts kase bija spiesta veikt neizdevīgus darījumus – tā pārdeva valsts parādzīmes, ciešot 6 miljonu latu lielus zaudējumus. Valsts centienus naudu steigā aizņemties sajuta visi, kuriem ir kredītsaistības Latvijas komercbankās. 2008.gada nogalē auga pieprasījums pēc brīvas naudas, tāpēc pieauga aizdevumu procentu likmes – līdz pat 15,24% gadā. Cietēji bija visi kredītņēmēji, kuriem ir kredītmaksājums ar mainīgo procentu likmi.
Grūti noticēt, ka mēs, kas dzimuši 60-os, 70-os un 80-os gados,
esam
nodzīvojuši līdz šai dienai. Bērnībā mēs taču braucām
mašīnās, kurām nebija drošības jostu vai gaisa spilvenu. Mūsu gultiņas bija izkrāsotas
košās krāsās, kas bija ar augstu svina saturu. Nebija slepeno vāciņu zāļu
pudelītēm, durvis bieži netaisījās ciet un skapji vispār nekad netaisījās
ciet. Mēs dzērām ūdeni no ūdens pumpja uz stūra, nevis no plastmasas
pudelēm. Nevienam neienāca prātā braukāt ar riteni ķiverē.
Stundām ilgi mēs meistarojām ratiņus un divriteņus no dēļiem
un gultņiem no izgāztuves, bet kad pirmo reizi laidāmies lejā no kalna,
atcerējāmies, ka aizmirsām par bremzēm. Pēc tam, kad vairākas reizes nācās
ievelties dzelošos krūmos, mēs tikām galā ar šo problēmu.
Mēs gājām ārā no rīta un spēlējāmies visu dienu,
atgriežoties mājās tad, kad
iedegās ielas laternas, tur, kur tās vispār bija. Veselu dienu
neviens nezināja, kur mēs esam, jo nebija taču mobilo telefonu! Grūti
iedomāties.
Mēs sagriezām rokas, kājas, lauzām kaulus un sitām ārā zobus,
un neviens nevienu nesūdzēja tiesā. Visādi bijis. Un vainīgi bijām tikai
un vienīgi mēs paši. Atceraties?
Mēs ēdām kūkas, saldējumus, dzērām limonādes, bet neviens
nepalika resns, jo
mēs visu laiku skraidījām un spēlējāmies. No vienas pudeles
dzēra vairāki cilvēki, un neviens no tā nav nomiris. Mums nebija spēļu
konsoļu, CD, 165 TV kanālu, interneta, mēs skrējām lielā barā uz tuvāko māju
skatīties multeni, jo arī video mums nebija!
Toties mums bija draugi. Mēs gājām ārā no mājas un viņus sameklējām.
Braukājām uz riteņiem, laidām sērkociņus pa pavasarīgajiem
strautiņiem,
sēdējām uz soliņiem, uz sētām vai skolas pagalmā un
pļāpājām, par ko vien gribējām. Kad mums kāds bija vajadzīgs, mēs klauvējām pie
durvīm vai vienkārši gājām iekšā. Atceraties? Bez jautāšanas! Paši!
Vieni paši
cietsirdīgajā un bīstamajā pasaulē! Bez apsardzes! Kā mēs
vispār izdzīvojām?
Mēs izdomājām spēles ar kokiem, konservu bundžām, mēs zagām ābolus no
kaimiņu pagalmiem un ēdām ķiršus ar visiem kauliņiem. Katrs kaut reizi ir
pierakstījies futbolā, hokejā vai volejbolā, bet ne visi tika pieņemti
komandā. Tie, kuri netika, iemācījās tikt galā ar vilšanos.
Meitenes, atceraties lēkājamās gumijas?! Interesanti, ka neviens puisis
pasaulē nezin šīs spēles noteikumus!
Šī paaudze mums ir devusi cilvēkus, kuri spēj riskēt, tikt galā ar problēmām
un radīt ko tādu, kas līdz šim nav bijis, nav eksistējis. Mums bija izvēles
brīvība, brīvība riskēt un brīvība uz neizdošanos,
atbildība, un mēs kaut kā vienkārši iemācījāmies ar to visu rīkoties.
Ja esi viens no šīs paaudzes,
tas ir apsveicami. Mums ir paveicies, ka mūsu bērnība beidzās
līdz tam laikam, kad valdība jauniešiem iemainīja brīvību pret
skrituļslidām, mobilajiem, zvaigžņu fabriku…
Un kā ir tagad?
– kļūdas pēc Tu spied savas sistēmas piekļuves kodu uz savas mikroviļņu krāsns;
– Tev ir 15 numuru saraksts, lai sazvanītu savu ģimeni, kurā ir 3 cilvēki;
– Tu sūti e-pastu savam kolēģim, kurš sēž Tev blakus;
– Tu esi zaudējis kontaktu ar saviem draugiem vai ģimeni tāpēc, ka viņiem
nav e-pasta adreses;
– Pēc darba dienas Tu atgriezies mājās, un atbildi uz telefona zvaniem tā,
it kā joprojām atrastos darbā;
– Tu krīti panikā, ja izej no mājas bez sava mobilā telefona, un ej atpakaļ,
lai to paņemtu;
– Tu no rīta pamosties, un pirmais, ko izdari – pieslēdzies internetam;
– Tagad lasi šo tekstu, piekrīti tam un smaidi tāpat kā es
– Un zini, kam šo rakstu pārsūtīsi….