Ir kāda sieviete, kas uzskata, ka viss kas spīd ir zelts. Un viņa nopirka pieeju trepēm uz debesīm. Kad viņa tur nokļuva, viņa zināja, ka pat ja veikali visi ir slēgti, viņa tik un tā var dabūt to ko vēlas. Tur uz sienas ir kāda zīme. Bet viņa vēlas būt droša, jo dažkārt vārdiem ir vairākas nozīmes. Turplat blakus pie strauta ir koks kurā atrodas putns kas dzied. Dažkārt visas mūsu domas noved pie šaubām. Tas liek man brīnīties. Ir kāda sajūta. Kad es paskatos uz rietumiem man gribas aiziet. Savās domās esmu redzējis dūmu rituļus caur kokiem un tās balsis kas par kaut ko brīdina. Brīdina par to, ka ja mēs būsim uzmanīgi, tad nokļūsim pie iemesla. Jauna diena uzausīs un tiem kas būs tuvumā. Un mežos atskaņosies smiekli. Principā ir tikai divi ceļi kurus var iet, bet tā kā ceļš ir garš, tad vēl ir laiks šo ceļu pamainīt. Gribās sievietei pajautāt vai viņa dzird vēju pūšam. Vai viņa zin, ka šīs trepes uz debesīm iet caur vēju? Un ir tas vējš uz ceļa. Mūsu ēnas ir lielākas par mums pašiem. Tur aiziet sieviete ko mēs jau pazīstam. Tā sieveite kas gaiši spīd. Tā sieviete kas vēlas mums visiem parādīt kā viss tomēr pārvēršas par zeltu. Un ja jūs lasījāt uzmanīgi, tad zinøat patiesību, ka mēs visi esam vienādi, bet īpašie ir tie kas turās pretī straumei nevis seko tai….
[youtube https://www.youtube.com/watch?v=ZyXxXVxWSjA&hl=en_US&fs=1]
