Vārda dienu šodien svin Igors, Ingvars, Margots
Inovāciju tehnoloģiju uzņēmums LMT sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD) Rīgā, Biķernieku trasē, izveidojis pirmo 5G testa vidi/trasi, kas turpmāk tiks izmantota dažādu inovatīvu risinājumu izpētei, attīstībai un testēšanai, tostarp autonomo un savienoto auto, satiksmes vadības, drošības un citu digitālo risinājumu testiem.
Plānots, ka pirmajā 5G testa trasē Latvijā tiks īstenoti arī starptautiski Eiropas izpētes projekti. Pirmie savienoto pašbraucošo auto testi 5G tīklā Biķernieku trasē tiks aizvadīti jau šo piektdien, 20. augustā, LMT diskusijas “5G loma satiksmes drošības uzlabošanā” laikā, kas notiks sarunu festivāla LAMPA ietvaros. Pirmajam testa braucienam interesentiem būs iespējams sekot līdzi tiešraidē mobilajā satura platformā LMT Straume.
Kalpojot par platformu tādu digitālo tehnoloģiju kā lietu internets, mākslīgais intelekts un robotika straujai attīstībai, 5G pavērs nebijušas iespējas teju ikvienā dzīves jomā. Tiek lēsts, ka satiksme un loģistika būs viena no pirmajām nozarēm, kur 5G sniegtās priekšrocības varēs novērtēt jau salīdzinoši drīz. Nozares eksperti visā pasaulē jau tuvākajos gados prognozē bezpilota auto ienākšanu ikdienas satiksmes plūsmā, tāpat arī dronu veiktas piegādes loģistikā kļūs par daļu no mūsu ikdienas.
“Šobrīd starptautiskā līmenī tiek veikti pētījumi par autonomo auto pozitīvo pienesumu valstu ekonomikām, tāpat tiek pētītas potenciālās izmaiņas nozarēs, kas saistītas ar pasažieru pārvadājumiem. Lūkojoties uz apkārt notiekošo, ir skaidrs, ka Latvijai kā tehnoloģiski attīstītai valstij jāieņem aktīva pozīcija un mums pieejamie resursi ir jāiegulda nākotnes iespēju izpētē, jo tas būtiski var ietekmēt mūsu valsts labklājību ilgtermiņā,” norāda LMT prezidents Juris Binde.
Arī turpmāk 5G testa trasē LMT attīstīs un demonstrēs dažādus savienoto un bezpilota auto pielietojumus Eiropas Savienības autonomo mobilitātes risinājumu izpētes projektā 5G routes, kura ietvaros Rīgā uzsākts darbs pie Eiropā pirmās pārrobežu simulācijas 5G testa vidē.
LMT izstrādā dažādus inovatīvus digitālos risinājumus dronu, viedpilsētu un viedo sensoru, mobilitātes un aizsardzības jomā. Jaunās testa trases izveide ir būtisks solis ceļā uz viedo mobilitātes risinājumu ieviešanu ikdienā.
Latvijas vadošais mobilo sakaru operators Latvijas Mobilais Telefons (LMT) no 26.februāra līdz 1.martam pārstāvēs Latviju vienā no pasaules vērienīgākajiem notikumiem mobilo tehnoloģiju jomā “Mobile World Congress” (MWC), kas jau 31 gadu norisinās Barselonā. LMT stendā, ko veidojuši pazīstamie mākslinieki Katrīna Neiburga un Andris Eglītis, būs iespēja iepazīties ar deviņām Latvijā veidotām pasaules līmeņa inovācijām.
“Latvijas uzņēmumi aizvien aktīvāk iegulda konkurētspējīgu tehnoloģiju risinājumu izstrādē, tādēļ dalība šāda mēroga notikumos, kas būs unikāla Latvijas uzņēmumu pieredze, ir nozīmīgs solis, lai aktīvi sekotu līdzi inovāciju tendencēm globālajā mobilo tehnoloģiju arēnā un ieviestu tās arī Latvijā. Ceļā uz modernu ekonomiku – uz viedvalsti, Latvijai ir jāiegulda ekonomikas atvērtībā, veidojot tādu biznesa vidi, kas stimulē uzņēmumu konkurētspēju, eksportu un inovācijas,” uzsver ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
LMT stendā iepazīstinās ar jaunākajiem risinājumiem 5G tīkla attīstībā, kā arī gudro pilsētu, bezpilota auto, civilās aizsardzības un citu 4.industriālās revolūcijas tehnoloģiju jomā, kas top Latvijā, apvienojot LMT, kā arī citu vietējo uzņēmumu un universitāšu spēkus.
“Esam atvērti eksperimentiem un meklējam jaunus ceļus uz sadarbību – inovācijas un tīklošanās ir dziļi iesakņota mūsu uzņēmuma DNS. Tāpēc aktīvā kopdarē ar jaunuzņēmumiem un akadēmiskajiem spēkiem domājam un daram, lai Latvijas inovācijas izskanētu visā pasaulē,” uzsver LMT prezidents Juris Binde.
Izceļot Latvijas piedāvājuma personību un unikalitāti, Latvijas inovācijas Barselonā mājos īpašā garāžas ekspozīcijā. Tā tapusi sadarbībā ar māksliniekiem Katrīnu Neiburgu un Andri Eglīti, turpinot ekspozīciju, kas pārstāvējusi Latviju Venēcijas mākslas biennālē. Izvēlētais koncepts garāža, kā aizsākums daudzām pasaules jaudīgākajām inovācijām, licies atbilstošs Latvijas tēlam un centieniem, stāsta Katrīna Neiburga, kurai līdz šim nav bijusi iespēja strādāt ar tik vērienīgiem tehnoloģiskajiem projektiem, kur māksla un kultūra mijas ar inovācijām un komerciju.
“Veidojot šo stendu, manī auga lepnums par savu valsti, jo izpētes procesā es uzzināju par daudzām modernām, Latvijā radītām tehnoloģiski sarežģītām inovācijām. Patiesi ceru, ka arī citiem Latvijas iedzīvotājiem būs iespēja tās redzēt savām acīm un noticēt, ka Latvijā top lielas lietas,” stāsta māksliniece Katrīna Neiburga.
Par kongesu:
Mobile World Congress (MWC) ir viens no pasaules vērienīgākajiem notikumiem mobilo tehnoloģiju jomā, kas šogad norisinās jau 31. reizi un ik gadu pulcē vairāk nekā 110’000 apmeklētāju, dalībnieku un lektoru. Izstādē ierīču ražotāji, pakalpojumu sniedzēji un izstrādātāji prezentē savus jaunākos sasniegumus medijiem, potenciālajiem sadarbības partneriem un citiem interesentiem. MWC prezentētās tehnoloģijas un produkti nosaka gada aktuālās tendences, un tāpēc ražotājiem šis ir ļoti nozīmīgs pasākums, kurā piedalās ietekmīgākie mobilo tehnoloģiju uzņēmumi.
Lielpilsētu iedzīvotāji piekritīs: viena no kaitinošākajām lietām ir satiksmes sastrēgumi. Daļai Viļņas, Rīgas un Tallinas iedzīvotāju regulāri nākas saskarties ar šo parādību, kurai alternatīvas pagaidām nav. Sabiedriskais transports? Tas bieži ir lēnāks un nav tik ērts. Velosipēds? Tāpat mazāk komforta, bet izmantojams tikai pusi gada. Taksometrs? Ērti, bet padārgi. „
Alternatīva personīgajai automašīnai, kas būtu līdzvērtīga komforta, ērtuma un ekspluatācijas izmaksu ziņā, nepastāv – visur jāsamierinās ar tādu vai citādu kompromisu. Taču situācija var ļoti mainīties, kad tirgū ienāks automašīnas ar autopilotu.
Nav garantijas, ka sastrēgumi samazināsies
Šodien ir grūti iztēloties, kā varētu izskatīties satiksme, ja lielākā daļa transportlīdzekļu brauktu patstāvīgi, taču saskaņā ar „Goodyear” ražotāja pārstāvības Baltijā vadītāja Elmanta Latkauska teikto tukšas ielas šādas tehnoloģijas dēļ gaidīt nav vērts. Šobrīd ir grūti prognozēt nākotni, taču iespējams, ka automašīnu skaits ielās pieaugtu vēl vairāk.
„Laikam ejot, arvien vairāk cilvēku kļūst neatkarīgi no vietas: viņi var strādāt, braucot ar vilcienu, autobusu vai lidojot ar lidmašīnu. Strādāt ar datoru nav iespējams tikai tad, ja pašam jāvada transportlīdzeklis, taču situācija mainītos, kad populāras kļūtu automašīnas ar autopilotu. Iespējams, ka tādā gadījumā vēl vairāk cilvēku izmantotu personīgo transportu, jo brauciena laikā vairs nevajadzētu sēdēt pie stūres”, – domā E. Latkausks.
Iespējams, ka, ja cilvēkiem būtu iespēja strādāt, lasīt ziņas vai skatīties filmas laikā, kad brauc cauri pilsētai, viņi to izmantotu aktīvāk. Ja darbu iespējams nokavēt, tikai par vēlu ieslēdzot datoru, tad arī stāvēšana sastrēgumā vairs nav problēma. Pašvadības transportlīdzekļiem ir vairāk iespēju nevis novērst satiksmes sastrēgumus, bet mainīt to raksturu – cilvēki stāvēšanu sastrēgumos vairs nevērtētu kā laika izšķērdēšanu.
„Goodyear” pagājušajā gadā Ženēvas automobiļu izstādē prezentēja vīziju par to, kā būtu jāizskatās nākotnes automašīnām ar autopilotu. Uzņēmuma izstrādāto sfērisko riepu „Eagle 360” koncepciju žurnāls „Time” atzina par vienu no vislabākajiem tā gada izgudrojumiem. Riepas ir ļoti svarīgs aspekts pašvadības automobiļu tehnoloģiskajā attīstībā – no to kvalitātes un nolietojuma mainās automobiļa īpašības. Pašvadības transportlīdzekļiem vēl būs jāiemācās tās novērtēt, vai arī tas būs jāveic pašām riepām un jānodod aktuālā informācija automobilim.
Pārejas periodā gaida daudz izaicinājumu
Uz jautājumu, kā varētu izskatīties pārejas periods Latvijas pilsētu ielās, kad lielākā daļa būs parastas automašīnas un parādīsies viena pašvadības automašīna autosportists un sporta kompleksa „333” vadītājs Haralds Šlēgelmilhs atbildēja ar vienu vārdu: „Nekā”.
„Nevaru iztēloties tādu situāciju, jo vismaz pagaidām mūsu haotiskajā satiksmē neredzu automašīnas ar autopilotu. Interesanti, kā tās izdzīvotu mūsu ielās? Jo automašīnas ar autopilotu visbiežāk orientējas pēc marķējuma, bet pie mums marķējuma daudz kur nemaz nav, tāpēc daudz kas būtu jāmaina un jāmodernizē. Tas ir tādu pasākumu komplekss, kuriem mūsu valsts vienkārši nav gatava”, – apgalvo H. Šlēgelmilhs.
„Goodyear” pārstāvis piebilst, ka vislielākā problēma pašvadības automašīnām ir neattīstīta infrastruktūra. Gandrīz visu ceļu marķējums būtu jāatjauno, ceļi nedrīkstētu būt bedraini, bet ceļa malās esošie koki un krūmi nedrīkstētu aizsegt ceļa zīmes un luksoforus.
Ne mazāks izaicinājums gaida tos autovadītājus, kuriem, ielās parādoties pirmajām automašīnām ar autopilotu, būtu jāpielāgojas to uzvedībai.
„Pašvadības transportlīdzekļi brauktu saskaņā ar visiem ceļu satiksmes noteikumiem, lēnām izkustētos no krustojuma, nepārsniegtu atļauto braukšanas ātrumu, pārkārtotos palēnām un izvairītos no jebkādām pēkšņām kustībām. Varam iztēloties, kā satiksmes plūsmā izskatās pirmo reizi uz ielas izbraucis skolnieks, kurš gatavojas B kategorijas eksāmenam – līdzīgi mūsdienu satiksmē izskatītos pašvadības automašīna”, – salīdzina E. Latkausks.
Daļa tehnoloģiju ir pieejamas jau šodien
Neviena sērijveida ražošanas automobilis nespēj ilgu laiku braukt autonomā režīmā, taču aizmetņu šādiem automobiļiem ir ne viens vien. Šobrīd lielākā daļa automobiļu jau spēj vismaz dažas sekundes braukt, nenovirzoties no satiksmes joslas, automātiski pārslēgt tuvās gaismas tālo vietā, automātiski apstāties, pamanot šķērsli, vai pat apstāties un ieslēgt avārijas signālu, ja autovadītājs ir aizmidzis.
„Autonomās tehnoloģijas attīstās ātri, un vienu pašu labāko un svarīgāko izcelt nav iespējams. Samontētas atsevišķi, tās paver daudz iespēju, bet apvienotas vienā veselumā, tās spēj paveikt lietas, ko pirms vairākiem gadiem bija grūti iztēloties. Piemēram, atsevišķi automobiļi spēj paši kustēties satiksmes sastrēgumā: adaptīva kruīza kontrole palīdz saglabāt nemainīgu attālumu līdz priekšā braucošajiem transportlīdzekļiem un ieskrieties vai pilnībā apstāties, bet satiksmes joslu novērošanas sistēma – nodrošināt kustību starp uzzīmētām baltajām līnijām, neaizskarot stūri”, – stāsta E. Latkausks, uzsvērdams, ka šādas tehnoloģijas nesniedz autovadītājam iespēju spaidīt telefonu, stāvot sastrēgumā – cilvēks joprojām ir vissvarīgākais elements automašīnā.
Lai arī cik tehnoloģijas nebūtu nevainojamas, arī sporta kompleksa „333” vadītājs Haralds Šlēgelmilhs mudina neatslābt un atcerēties, ka elektroniskie palīgi nav visvareni.
„Neaizmirsīsim, ka satiksmē piedalās trīs komponenti: ceļš, automašīna un autovadītājs. Un automašīna šeit ir tikai viens no trim. Tikai tad, kad visi trīs komponenti darbojas nevainojami, ir droši braukt”, – apstiprina pieredzējušais autosportists.
Latviešu valoda 
English (UK)