Vārda dienu šodien svin Andrejs, Andrievs, Andris
Kvalitatīva interneta pieejamība ir nozīmīgs sabiedrības un valsts izaugsmes virzītājspēks. Gandrīz divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju (63%) atzīst, ka tas palīdz sabiedrības izglītošanai un izaugsmei . Tāpēc Tet, kas nodrošina plašāko optiskā interneta tīklu pieejamību Latvijā, meklē iespējas, kā palielināt interneta ātrumu arī tiem lietotājiem, kuriem dažādu iemeslu dēļ optika vēl nav pieejama. Risinājums – tiek paaugstināts interneta ātrums klientiem, kuri izmanto DSL tehnoloģiju.
Lai arī ir gaužām neliela Tet interneta klientu daļa, kas izmanto DSL tehnoloģiju, tāpat rūpējamies par viņiem piedāvātā interneta ātrumu. Tas nozīmē, ka meklējam risinājumus, kā palielināt tā ātrumu arī gadījumā, ja interneta signāls tiek vadīts pa vara vadiem.
Tet eksperti regulāri pārskata esošo situāciju un izvērtē tehniskās iespējas. Šī gada otrā pusē tika rasta iespēja interneta ātrumu paaugstināt daļai DSL klientu. Šiem interneta lietotājiem pašlaik maksimālā interneta ātruma 10 Mbit/s vietā ir pieejams 30 Mbit/s. Šajā gadījumā interneta ātruma palielinājums notiek automātiski – netiek mainīts interneta pakalpojuma pieslēguma veids un tā samaksa.
Latvijas mobilo sakaru operators un tehnoloģiju inovāciju uzņēmums LMT Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) rīkotajā izsolē iegādājies papildu frekvences vēl straujākai 5G pakalpojumu attīstībai. Ierobežotas radiofrekvenču joslas 3750–3775 MHz lietošanas tiesības LMT iegādājies uz 20 gadiem.
“Nav noslēpums, ka 5G tehnoloģija paver jaunas iespējas gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem, tāpēc LMT to mērķtiecīgi attīsta. Līdzšinējais darbs pie 5G tīkla infrastruktūras attīstības ir bijis veiksmīgs, bet pie tā viennozīmīgi nedrīkst apstāties. Papildus iegādātās frekvences ļaus palielināt 5G tīkla kapacitāti, lai pēc iespējas plašāks cilvēku loks Latvijā varētu izmantot 5G sniegtās priekšrocības vienas bāzes stacijas darbības zonā,” komentē LMT prezidents Juris Binde.
Pateicoties līdz šim veiktajām mērķtiecīgajām investīcijām 5G tīkla izbūvē, LMT 5G bāzes staciju skaits šobrīd sasniedz jau 400, nodrošinot plašāko 5G datu pārraides tīklu valstī – vairāk nekā 180 apdzīvotās vietās visā Latvijā. Šī gada deviņos mēnešos tīkla un infrastruktūras attīstībā LMT ieguldījis 20 miljonus eiro, ar šīm investīcijām ievērojami apsteidzot pārējos tirgus dalībniekus.
Tehnoloģiju uzņēmums “Codex” paplašinājis funkcijas AS “Pasažieru vilciens” ieviestajos daudzfunkcionālajos plaukstas izmēra mobilajos kases aparātos, ar kuriem vilcienos tiešsaistē var pārdot, tostarp norēķinoties ar maksājumu karti, braukšanas biļetes, izsniegt tās papīra formātā, kā arī validēt visu veidu biļetes. Proti, tagad konduktors kontrolieris ar mazāk “klikšķiem” un ātrāk pasažierim var pārdot biļetes.
Ar vienu šādu mobilo kases aparātu PAX A920 var pārdot, izsniegt papīra biļetes un validēt gan elektroniskās, gan visa veida papīra biļetes, tostarp abonementa biļetes, skenējot uz tām AZTEC kodu. Biļetes validē gan ar PAX iekārtām, kurās darbojās “Pasažieru vilciena” pasūtītā un SIA “Codex” izstrādātā PVPAY sistēma, kā arī ar speciāli pielāgotu lietotni mobilajos telefonos.
Lasīt tālāk
Paplašinot Ķīpsalas viedo kvartālu, oktobrī atklāta vides un gaisa kvalitātes monitoringa stacija, kuras veikto mērījumu dati uz Ķīpsalā, Zunda krastmalā izvietotā ekrāna ir pieejami visiem. Tas ļauj apkaimes iedzīvotājiem sekot līdzi vides un gaisa kvalitātei, kas ir būtiska iedzīvotāju drošības sastāvdaļa. Tāpat dati pieejami arī pašvaldībai, tā palīdzot identificēt raksturīgākos piesārņotājus, kā arī izvērtēt ieviesto aktivitāšu rezultātus piesārņojuma mazināšanai. Savukārt zinātnieki, strādājot ar iegūtajiem datiem, varēs veikt nākotnes situācijas prognozēšanu pie dažādiem scenārijiem.
Ķīpsalas vides un gaisa kvalitātes monitoringa stacijas uzstādīšanu un apkopi nodrošina Tet. Tā mēra gaisa kvalitāti, atbilstoši Eiropas gaisa kvalitātes indeksam, kā arī trokšņa līmeni vidē. Savukārt monitoringa stacijas noteiktais vēja virziens un stiprums palīdz identificēt potenciālos gaisa piesārņojuma avotus. Līdzīga veida mērījumi pieejami arī smaku noteikšanai, lietus stiprumam, redzamībai un citiem vides aspektiem, tomēr tie vēl nav testēti mūsu apstākļos.
Iegūtie dati ir pieejami iedzīvotājiem ekrānā pilsētvidē, kas atrodas Ķīpsalā. Dati uz ekrāna tiek atjaunoti ik pēc vienas stundas, kas nodrošina to pieejamību gandrīz reālā laikā, ļaujot izdarīt datos balstītus lēmumus. Piemēram, pastaigā ar mazuli doties tad, kad ir vislabākie gaisa kvalitātes mērījumi, vai plānojot doties rīta skrējienā, iepriekš pārliecināties, vai nav paaugstināts putekļu vai mašīnu izplūdes gāzu piesārņojums, kas ilgtermiņā varētu kaitēt veselībai.
Lasīt tālāk
Ikvienam Latvijas iedzīvotājam neatkarīgi no vecuma, atrašanās vietas un nodarbošanās bez digitālajām tehnoloģijām vairs neiztikt, un nākotnē to loma tikai augs. IKT nozarei ir liela ietekme uz ekonomikas un sabiedrības attīstības procesiem, un tādējādi arī “Platīna pele” jau kopš 2007. gada ir kļuvusi par nozīmīgu apbalvojumu nozares uzņēmumiem un organizācijām. Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) aicina pieteikties ikgadējai Latvijas IKT balvai “Platīna pele” un nominēt projektus un iniciatīvas par digitālās transformāciju gan pakalpojumu sniegšanā, gan sabiedrības izglītošanā, gan jaunu tehnoloģiju radīšanā.
“Kā katru gadu, arī šogad novērojam strauju tehnoloģiju attīstību un mākslīgā intelekta ienākšanu mūsu ikdienā. IKT nozares balva “Platīna pele” organizācijām kalpo kā stimuls veikt mērķtiecīgus soļus digitālās attīstības virzienā, izstrādājot un ieviešot jaunus tehnoloģiju risinājumus. Pieteiktie projekti un iniciatīvas ir arī iedvesmas avots tiem, kas vēl ir digitālās transformācijas sākuma posmā. Šogad vēlamies pievērst uzmanību uzņēmumu un valsts pārvaldes digitālajai transformācijai, novērtēt organizāciju iniciatīvas kiberdrošības veicināšanā, kā arī cildināt labākos e-skolotājus, kas savā darbā izmanto digitālos risinājumus un mākslīgā intelekta iespējas. Ar šo balvu vēlamies parādīt, ka IKT nozare sniedz ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā un katrs risinājums un projekts mūs virza tuvāk Eiropas digitālās desmitgades mērķu sasniegšanai, ” uzsver LIKTA prezidente prof. Signe Bāliņa.
Lasīt tālāk