Vārda dienu šodien svin Francis, Modra
Tas arī šogad piedāvās izsmeļošu apskatu par jaunākajām tendencēm, izaicinājumiem un tehnoloģijām kiberdrošībā. Forums notiks 27. oktobrī konferenču centrā “Fantadroms” un apvienos ne tikai Latvijas IT un digitālās drošības profesionāļus, bet ekspertus no visas pasaules.
“Laikā, kad kiberuzbrucēji uzbrūk uzņēmuma sistēmām ne tikai finansiālu mērķu vadīti, bet arī lai jebkādā veidā traucētu sabiedrības mieru, un mūsu sistēmas tiek nepārtraukti skenētas, lai atrastu vājākās vietas infrastruktūras ietvaros, vairs nepietiek tikai ar cilvēka kompetenci un ir jāizmanto viss jauno tehnoloģiju sniegtais potenciāls – no vienkāršiem ugunsmūriem līdz mākslīgā intelekta draudu novēršanas sistēmām,” akcentē Dmitrijs Ņikitins, Tet tehnoloģiju direktors.
Šī gada foruma virstēma “Cilvēks un tehnoloģijas: vienots intelekts” stāstīs par kiberdrošības cilvēcisko dimensiju, mākslīgā intelekta (MI) pielietojumu un inovācijām, kiberdraudu pārvaldību, karjeras iespējām kiberdrošībā un daudz ko citu. Visas dienas garumā varēs dzirdēt nozarē labāko ekspertu pieredzes stāstus no tādiem kiberdrošības profesionāļiem kā:
Vadošais kiberdrošības izpratnes vadītājs Džavads Maliks ar 20 gadu darba pieredzi savā nozarē apskatīs mūsdienu kiberdraudu variācijas un veidus, kas digitālajā pasaulē kļūst arvien komplicētāki – uzbrucēji izmanto psiholoģiskas manipulācijas un maldinošu taktiku, lai piekļūtu sensitīvai informācijai. Eksperts atklās veidus, kā izprast kiberuzbrukumu psiholoģisko dabu un pasargāt sevi un savu uzņēmumu.
Militārās un valdības organizācijas izmanto mašīnmācības rīkus, lai atklātu, izmērītu un mazinātu dezinformāciju tiešsaistē, kā arī novērtētu saziņas efektivitāti un sasniedzamību. Tāpēc ir ļoti svarīgi izprast auditorijas, analizējot komunikācijas kontekstu. Zinātnieks, kiberdrošības un MI tehnoloģiju pētnieks NATO Stratcom centrā Dr. Gundars Bergmanis-Korāts ikdienā nodarbojas ar informācijas telpas un digitālās vides izpēti un forumā stāstīs par mākslīgā intelekta robežām multimodālas informācijas kiberkara gadījumā.
Papildus ikdienas darba pienākumiem Volvo Group drošības nodrošināšanas vadītājas amatā Nora Hammere aktīvi darbojas vairākās Somijas nevalstiskajās organizācijās, ir Women4Cyber Finland dibinātāja, Next Gen Hack FI līdzdibinātāja, bijusī HelSec priekšsēdētāja un Disobey valdes locekle. Viņa aktīvi iestājas par dzimumu vienlīdzību darba vietā un sieviešu karjeras iespējām kiberdrošības jomā, kā arī konsultē cilvēkus, kuri cenšas atrast darbavietu nozarē.
Foruma ekspo zonā varēs apskatīt progresīvākos kiberdrošības risinājumus un iepazīties ar pasaulē vadošajiem nozares uzņēmumiem, tādiem kā Fortinet, PaloAlto, Forcepoint, Vmware, IBM, CISCO, Trend Micro, Radware, Bitdefender, Samsung, ESET un citiem.
Kiberdrošības forumu “CyberShield 2023” organizē Latvijas tehnoloģiju uzņēmums Tet. Forums norisinās sadarbībā ar tā diviem galvenajiem partneriem, kas ir pasaules vadošie kiberdrošības risinājumu ražotāji – Fortinet un PaloAlto. Ar iepriekšēju reģistrāciju forums bez maksas pieejams uzņēmumu un organizāciju vadītājiem un nozarē strādājošajiem. Lai uzzinātu vairāk un reģistrētos, aizpildiet pieteikšanās anketu.
IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite” veicis nozīmīgas investīcijas uzņēmuma datu centra kritiskajās sistēmās, investējot 400 000 eiro jaunās tehnoloģijās un drošības risinājumos. Šīs investīcijas ietver jaunu garantētas elektrības risinājumu ieviešanu datu centrā, inovatīvu ugunsdzēsības sistēmu Novec-1230, kā arī jaunu dzesēšanas sistēmu, tādējādi ne vien veicinot datu centra drošību, bet arī nodrošinot videi draudzīgāku risinājumu izmantošanu.
Kā norāda “Bite” IKT risinājumu vadītājs Renāts Fasuļins, datu centram ir ISO/IEC 27001:2013 drošības sertifikāts, kas paredz regulāru infrastruktūras uzraudzību un risku analīzi, kuru izpildei seko arī ārēji auditori. “Datu centrā drošība ir galvenā prioritāte, tādēļ, lai nodrošinātu uzticamu sistēmas darbību, katru gadu tiek veikta rūpīga risku analīze, identificējot nepieciešamos drošības risinājumu uzlabojumus,” piebilst R. Fasuļins.
Lasīt tālāk
Lidosta “Rīga” un Lietuvas lidostu uzņēmums “Lietuvos oro uostai”, kopīgā projektā piesaistot Eiropas Savienības finansējumu 3,65 miljonu eiro apmērā, turpmākajos trīs gados modernizēs lidlauku elektroapgādes sistēmas.
“Elektroapgādes sistēmas modernizācija un atjaunojamo energoresursu pieejamība ir nozīmīgs solis, lai līdz 2050. gadam sasniegtu lidostas klimata neitralitāti atbilstoši Eiropas Savienības zaļajam kursam un kopējiem Eiropas Savienības klimata neitralitātes mērķiem, kā arī ACI Europe iniciatīvai “Net Zero 2050″, kam esam pievienojušies,” saka lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.
Elektroapgādes infrastruktūras modernizācijas projekts lidostā “Rīga” paredz esošā elektrotīkla pārbūvi no pašreizējā 10 kilovoltu uz 20 kilovoltu tīklu un saules paneļu parka uzstādīšanu uz vairāku lidostas ēku jumtiem atjaunojamo energoresursu ieguvei.
Savukārt elektrouzlādes punktu izbūve lidlauka perona un tehniskajā zonā nepieciešama, lai līdz 2027. gadam varētu nomainīt daļu lidostas izmantotā iekšdedzes transporta uz elektrotransportu un nodrošinātu atjaunojamo resursu pieejamību elektrotransporta uzlādei gan lidostas, gan citiem lidostā strādājošiem pasažieru apkalpošanas uzņēmumiem.
“Lietuvos oro uostai” attīstības departamenta direktors Arnas Dumanas informē: “Šī finansējuma iespēja ļaus mums attīstīt elektromobiļu uzlādes infrastruktūru Kauņas un Viļņas lidostā. Vienlaikus investēsim arī īpaši gaisa kuģiem paredzētās virszemes apkalpošanas elektroiekārtās. Tie ir svarīgi soļi, kas mūsu uzņēmumu tuvinās vērienīgajiem “Net Zero” mērķiem.”
Projektu “Elektroenerģijas apgādes un uzlādes infrastruktūras izveide Baltijas valstu lidostās Ziemeļjūras–Baltijas CNC/TEN-T koridorā pārejai uz videi draudzīgām operācijām” lidosta “Rīga” īstenos sadarbībā ar Lietuvas lidostām. Kopējais Eiropas Savienības fondu programmas “CEF 2 Transport – Alternative Fuels Infrastructure Facility – Zero Emissions” līdzfinansējums projektam ir 3,65 miljoni eiro jeb 50% no projekta kopējām izmaksām. Lidostai “Rīga” piešķirti 1,79 miljoni, bet “Lietuvos oro uostai” – 1,85 miljoni eiro, un tikpat uzņēmumiem būs jāiegulda arī pašiem.
Projekta sagatavošanā kā konsultanti piedalījās arī “PwC” pārstāvji.
Gudrās mājas risnājumi mūsdienās ir pieejami visiem cilvēkiem, ne tikai miljonāriem. Daudzi risinājumi ir pieejami tepat veikalos. Citi jāsūta no ārzemēm. Vieni risinājumi ir savietojami ar citiem. Bet ir arī savrupi risinājumi, kas nav savietojami ar citiem.
Visvienkāršākais IoT risinājums ir gudrās led lentes un rozetes. Tām ir plašs pielietojums. Salīdzinoši plaša saderība. Bet te uzreiz ir jāsaprot, vai iztiksim ar parasto Wifi, vai mēģināsim citus standartus. Vispopulārākie ir Wifi un Zigbee risinājumi. Wifi strādās parastajā mājas bezvadu tīklā. Zigbee nepieciešams savs sakaru kanāls, tapēc jāpērk papildus kastīte ( ap 30-40eur). Kāds ir ieguvums? Zems elektro patēriņš. Ja rozetēm un led lentēm tas nav pārāk aktuāli, tad dažādiem devējiem ( temperatūra, kustība) tas jau kļūst būtiski. Pats esmu izmēģinājis vairākas eko sistēmas. Gan Zigbee, gan Wifi versijas. Tādēļ vēlos nedaudz padalīties ar savu viedokli un pieredzi. Esmu pircis gan iekārtas tepat, gan AliExpress.
Lasīt tālāk
Informāciju un komunikāciju tehnoloģiju nozarē, datu centri ir vieni no lielākajiem elektroenerģijas patērētājiem, jo izmanto aptuveni 3% no kopējā pasaules elektroenerģijas patēriņa, bet līdz 2030. gadam varētu patērēt jau 4%. Šis elektroenerģijas patēriņš veicina klimata pārmaiņas, tāpēc uzņēmums Tet jau ilgstoši strādā, lai patēriņu pēc iespējas efektīvāk mazinātu.
Datu centru energoefektivitātes uzlabošanai uzņēmums katru gadu investē 300 tūkstošus eiro. Mērķis – uzlabot jaudas izmantošanas efektivitāti, patērējot mazāk elektroenerģijas iekārtu dzesēšanai un skaitļošanas jaudu dzēšanai, lai klientiem varētu piedāvāt konkurētspējīgākus pakalpojumus. Datu centru enerģijas izmantošanas efektivitāti Tet novērtē, izmantojot PUE rādītāju. Jau šobrīd Pērses ielas datu centram tas ir 1,38, kas ir ļoti tuvu labākajiem rādītājiem, kādus šobrīd var sasniegt efektīvākie datu centri pasaulē.
“Mūsu datu centriem ir vienota monitoringa sistēma, lai datus varētu uzkrāt, analizēt un sistēmu pilnveidot. Datu centros palielinām dzesēšanas temperatūras sliekšņus, jo jaunos serverus var dzesēt augstākā temperatūrā. Dzesēšanas tehnoloģijās izmantojam ārpusē pieejamo vēsāko gaisu, to speciāli neatdzesējot (free cooling tehnoloģijas), mainām arī kondicionēšanas iekārtas uz videi draudzīgākām un energoefektīvākām. Uzskatām, ka zemu emisiju datu centra pakalpojums, kļūs par augošu vērtību klientu acīs un uzlabos uzņēmuma konkurētspēju,” stāsta Tet Datu centru biznesa attīstības vadītājs Māris Sperga.
Lasīt tālāk