Tag Archives for " komunikācija "

3. jūnijs, 2022

Darba devēji pievērš uzmanību potenciālo darbinieku sociālajos tīklos publicētajam saturam

facebook 1

40% aptaujāto darba devēju pievērš uzmanību potenciālo darbinieku publicētajam saturam sociālajos tīklos, uzskatot to par neatņemamu darbā pieņemšanas procesa daļu, liecina IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite” un personāla atlases uzņēmuma “CV-Online Latvia” veiktā aptauja. Vienlaikus 81% pieļauj, ka potenciālā darbinieka sociālo tīklu kontos publicētā satura dēļ, ja tas neatbilst vispārpieņemtām pieklājības normām un uzņēmuma vērtībām, uzņēmums varētu samazināt viņa izredzes iegūt vakanto darba vietu.

Līdzās 40% uzņēmumu, kuri pievērš uzmanību potenciālo darbinieku sociālo tīklu kontos publicētajam saturam, 29% aptaujāto darba devēju norādījuši, ka to nedara, jo, viņuprāt, svarīgākas ir darbinieku kompetences. Vēl 22% atzīmējuši, ka to dara daļēji. Tikmēr 9% atbildējuši, ka šobrīd to nedara, taču nākotnē mērķtiecīgi plāno pievērst lielāku uzmanību potenciālo darba ņēmēju sociālo mediju kontu saturam.

“Lai gan kompetences ir viena no būtiskākajām darba ņēmēju kvalitātēm, uzņēmumi un organizācijas tikpat augstu vērtē arī savu darbinieku vērtības. Proti, lai jaunais darbinieks spētu iekļauties kolektīvā un organizācijas kultūrā, viņa vērtībām ir jāsakrīt ar tām, kuras izvirzījis uzņēmums. Ilgtermiņā tā ir viena no spēcīgākajām saiknēm, kas vieno darba devēju un darba ņēmēju. Cilvēki sociālajos medijos jūtas brīvi un tā tam arī jābūt, taču būtiski atcerēties, ka, piemēram, necenzētas sarunas vai dalīšanās ar mulsinošu informāciju rada pirmo iespaidu ne tikai privātās attiecībās, bet arī attiecībās ar esošo vai topošo darba devēju. Tāpat, ja cilvēks ir norādījis savu darba devēju personīgajos sociālo mediju kontos, viņam būtu rūpīgi jāizvērtē kādās diskusijās viņš iesaistās, lai šis personīgi paustais viedoklis nav pretrunā ar uzņēmuma pozīciju konkrētajā jautājumā. Tas var radīt nepatīkamas situācijas, un šī darbinieka paustais viedoklis var pat “mest ēnu” uz uzņēmuma reputāciju, proti, asociējot šo cilvēku un viņa pausto nostāju ar uzņēmumu, kurā viņš strādā. Publiski pieejamais saturs sociālajos tīklos šodien ir mūsu vizītkarte, savukārt konta privātumam ikviens var izmantot sociālo tīklu piedāvātos instrumentus,” saka Endija Kaševska, “Bite” Klimata kontroles vadītāja.

Savukārt vaicāti, vai viņi pieļauj, ka potenciālā darbinieka publicētais saturs sociālajos tīklos, varētu būtu iemesls tam, ka tiek samazinātas šī darba ņēmēja izredzes iegūt vakanto darba vietu, 81% aptaujāto atbildējuši pozitīvi, uzsverot, ka to darītu, ja saturs neatbilstu vispārpieņemtām pieklājības normām un uzņēmuma vērtībām. Bet 19% atbildējuši noliedzoši, norādot, ka ne vienmēr publicētais saturs sociālajos medijos sniedz objektīvu informāciju par šo darba meklētāju.

“Mūsdienās cilvēki aktīvi izmanto komunikāciju sociālajos tīklos, publicējot informāciju par sevi, saviem uzskatiem, daloties ar dažāda veida ierakstiem u.tml. Diemžēl daudzi nereti aizmirst, ka personīgais profils sociālajos tīklos ir arī “digitālais tēls” un vizītkarte, kas pastāsta par konkrētā cilvēka interesēm, kultūru, komunikāciju ar citiem cilvēkiem, tāpēc, ievietojot jebkādu informāciju, ja tā ir publiski redzama, jāatceras un jāpiedomā, kādu priekšstatu tā varētu sniegt cilvēkiem, ar kuriem neesam pazīstami, tai skaitā arī potenciālajam darba devējam. Darba ņēmējiem, iespējams, ir vērts pārskatīt, vai sociālos tīklus izmanto tikai savām privātajām vajadzībām, vai arī, lai sekotu industrijas līderiem un organizācijām, kā tiek pausti viedokļi un komentāri, kāda veida saturs tiek publicēts. Tas palīdz darba devējam labāk iepazīt kandidāta personību, vērtības, kā arī, iespējams, profesionālo atbilstību, lai nākotnē abām pusēm veidotos daudzsološa sinerģija,” stāsta Krista Roziņa, “CV-Online Latvia” mārketinga un komunikācijas vadītāja.

Aptauju 2022. gada maijā veica IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite” un personāla atlases uzņēmums “CV-Online Latvia”. Tajā piedalījās 118 uzņēmumu pārstāvji visā Latvijā.

17. aprīlis, 2022

Samsung telefonu ražošanā sācis izmantot pārstrādātus zvejas tīklus

samsung

“Samsung” kļuvis par pirmo viedtālruņu ražotāju pasaulē, kas savos jaunajos viedtālruņos izmanto okeānā pamestus zvejas tīklus. Pēc otrreizējas pārstrādes, no zvejas tīkliem tiek iegūta plastmasa, kas izmantota jauno “Galaxy S22” sērijas viedtālruņu iekšējo komponenšu izveidē, kā arī iestrādāta “S Pen” irbuļa iekšējā pārklājumā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Katru gadu pasaules okeānos tiek atstāti 640 000 tonnas zvejas tīklu, kas nopietni apdraud jūras un okeāna dabisko ekosistēmu, turklāt materiāla daļiņas bieži vien nonāk arī pārtikā un dzeramajā ūdenī. Ilgstoši atrodoties sāļajā jūras ūdenī un UV gaismas staros, zvejas tīkli kļūst trausli, tāpēc tiem ir grūti atrast otrreizēju pielietojumu.

“”Samsung”, apvienojot spēkus ar līdzīgi domājošām organizācijām, ir izveidojis īpašu ražošanas procesu, kas savāc, apstrādā un pārveido okeānā atstātos zvejas tīklus viedtālruņu komponentēs. Šis ir tikai viens no veidiem, kā uzņēmums iegulda ilgtspējīgu produktu ražošanā – arī Samsung monitoru korpusā ir iestrādāta pārstrādāta plastmasa, savukārt ražotnēs tiek izmantota videi draudzīga ūdens attīrīšanas tehnoloģija, lai atkārtoti izmantotu ūdens resursu,” stāsta Līga Bite, “Samsung Electronics Baltics” korporatīvās komunikācijas vadītāja Baltijā.

Lasīt tālāk
1. aprīlis, 2022

ASV regulators “Kaspersky” atzinis par draudu nacionālajai drošībai

kaspersky

Federālā Komunikāciju komisija (FCC) pievienojusi “Kaspersky” draudu sarakstam, kurā jau iekļauti tādi Ķīnas uzņēmumi kā “Huawei” un ZTE. Uzņēmumam līdz ar to tiek bloķēti zināmu ASV valdības subsīdiju maksājumi.

FCC paziņojumā nav minēts Krievijas iebrukums Ukrainā, bet “Kaspersky” uz šī statusa piešķiršanu reaģējis, norādot, ka tas noticis “politisku apsvērumu dēļ”.

“Šis lēmums nav balstīts “Kaspersky” produktu tehniskā izvērtējumā,” teikts uzņēmuma paziņojumā.

Vācijas kiberdrošības aģentūra BSI šomēnes jau mudināja neizmantot “Kaspersky” pretvīrusu programmatūru, brīdinot, ka uzņēmums laikā, kad Krievija izvērsusi karu pret Ukrainu, var tikt iejaukts – labprātīgi vai nelabprātīgi – kiberuzbrukumos.

Līdz ar “Kaspersky” iekļaušanu draudu sarakstā tiek bloķēta FCC fonda nauda, ar ko tiek atbalstītas telekomunikācijas lauku apvidos.

13. marts, 2022

Otro gadu tiks noteikti Latvijas izcilākie interneta veikali

ecom

Otro gadu pēc kārtas norisināsies konkurss Latvijas e-komercijas gada balva “E-komercijas zvaigzne 2022”, kurā profesionāla žūrija noteiks Latvijas labākos e-veikalus. Šogad īpaša uzmanība tiks pievērsta tādiem kritērijiem kā ilgtspēja un pieejamība, lietotāju pieredze, kā arī efektīva komunikācija, portālu “Delfi” informēja rīkotāji.

Šī gada konkursa balvu fonds būs 20 000 eiro. Konkursā līdz 8. aprīlim bez maksas var pieteikties ikviens Latvijas e-komercijas uzņēmums.

Kā norāda rīkotāji, šī brīža sarežģītajā situācijā sabiedrības fokuss ir vērsts uz palīdzības sniegšanu Ukrainas tautai karā pret agresoru. Vienlaikus ir būtiski arī stiprināt un attīstīt Latvijas tautsaimniecību, lai vairotu līdzekļus aizsardzības spēju stiprināšanai, veselības aprūpei un sabiedrības saliedētības veicināšanai. Un tieši e-komercija ir viens no veidiem, kā turpināt ekonomisko izaugsmi, spējot pārkāpt fiziskās tirdzniecības robežas un paverot vārtus uz visu pasauli.

Lasīt tālāk
11. marts, 2022

Digitālā nedēļa 2022 aicinās iedzīvotājus pilnveidot digitālās prasmes

Digitālā nedēļa 2022

No 21. līdz 25. martam Latvijā norisināsies ikgadējā informatīvi izglītojošā “Digitālā nedēļa 2022”. Tās ietvaros uzņēmumus un iedzīvotājus aicinās attīstīt digitālās prasmes biznesam un nodarbinātībai, aktīvāk izmantot dažādas tehnoloģijas un pakalpojumus, vienlaikus pievēršot uzmanību digitālajai identitātei, drošībai un kritiskajai domāšanai.

„Digitālā nedēļa” Latvijā notiks jau 13. reizi. Tā tiek organizēta sadarbībā ar Eiropas mēroga kampaņu „ALL Digital Week 2022”. Pasākuma norises organizē Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) sadarbībā ar galvenajiem partneriem – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju,Tet, Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (LVRTC) un Kultūras informācijas sistēmu centru, kā arī vairāk nekā 150 citiem partneriem – IKT nozares uzņēmumiem, ministrijām un valsts iestādēm, pašvaldībām, bibliotēkām un nevalstiskajām organizācijām.

Lasīt tālāk
lvLatviešu valoda