Vārda dienu šodien svin Arnolds, Emanuels
Ikvienam Latvijas iedzīvotājam neatkarīgi no vecuma, atrašanās vietas un nodarbošanās bez digitālajām tehnoloģijām vairs neiztikt, un nākotnē to loma tikai augs. IKT nozarei ir liela ietekme uz ekonomikas un sabiedrības attīstības procesiem, un tādējādi arī “Platīna pele” jau kopš 2007. gada ir kļuvusi par nozīmīgu apbalvojumu nozares uzņēmumiem un organizācijām. Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) aicina pieteikties ikgadējai Latvijas IKT balvai “Platīna pele” un nominēt projektus un iniciatīvas par digitālās transformāciju gan pakalpojumu sniegšanā, gan sabiedrības izglītošanā, gan jaunu tehnoloģiju radīšanā.
“Kā katru gadu, arī šogad novērojam strauju tehnoloģiju attīstību un mākslīgā intelekta ienākšanu mūsu ikdienā. IKT nozares balva “Platīna pele” organizācijām kalpo kā stimuls veikt mērķtiecīgus soļus digitālās attīstības virzienā, izstrādājot un ieviešot jaunus tehnoloģiju risinājumus. Pieteiktie projekti un iniciatīvas ir arī iedvesmas avots tiem, kas vēl ir digitālās transformācijas sākuma posmā. Šogad vēlamies pievērst uzmanību uzņēmumu un valsts pārvaldes digitālajai transformācijai, novērtēt organizāciju iniciatīvas kiberdrošības veicināšanā, kā arī cildināt labākos e-skolotājus, kas savā darbā izmanto digitālos risinājumus un mākslīgā intelekta iespējas. Ar šo balvu vēlamies parādīt, ka IKT nozare sniedz ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā un katrs risinājums un projekts mūs virza tuvāk Eiropas digitālās desmitgades mērķu sasniegšanai, ” uzsver LIKTA prezidente prof. Signe Bāliņa.
Lasīt tālāk
Tas arī šogad piedāvās izsmeļošu apskatu par jaunākajām tendencēm, izaicinājumiem un tehnoloģijām kiberdrošībā. Forums notiks 27. oktobrī konferenču centrā “Fantadroms” un apvienos ne tikai Latvijas IT un digitālās drošības profesionāļus, bet ekspertus no visas pasaules.
“Laikā, kad kiberuzbrucēji uzbrūk uzņēmuma sistēmām ne tikai finansiālu mērķu vadīti, bet arī lai jebkādā veidā traucētu sabiedrības mieru, un mūsu sistēmas tiek nepārtraukti skenētas, lai atrastu vājākās vietas infrastruktūras ietvaros, vairs nepietiek tikai ar cilvēka kompetenci un ir jāizmanto viss jauno tehnoloģiju sniegtais potenciāls – no vienkāršiem ugunsmūriem līdz mākslīgā intelekta draudu novēršanas sistēmām,” akcentē Dmitrijs Ņikitins, Tet tehnoloģiju direktors.
Šī gada foruma virstēma “Cilvēks un tehnoloģijas: vienots intelekts” stāstīs par kiberdrošības cilvēcisko dimensiju, mākslīgā intelekta (MI) pielietojumu un inovācijām, kiberdraudu pārvaldību, karjeras iespējām kiberdrošībā un daudz ko citu. Visas dienas garumā varēs dzirdēt nozarē labāko ekspertu pieredzes stāstus no tādiem kiberdrošības profesionāļiem kā:
IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite” veicis nozīmīgas investīcijas uzņēmuma datu centra kritiskajās sistēmās, investējot 400 000 eiro jaunās tehnoloģijās un drošības risinājumos. Šīs investīcijas ietver jaunu garantētas elektrības risinājumu ieviešanu datu centrā, inovatīvu ugunsdzēsības sistēmu Novec-1230, kā arī jaunu dzesēšanas sistēmu, tādējādi ne vien veicinot datu centra drošību, bet arī nodrošinot videi draudzīgāku risinājumu izmantošanu.
Kā norāda “Bite” IKT risinājumu vadītājs Renāts Fasuļins, datu centram ir ISO/IEC 27001:2013 drošības sertifikāts, kas paredz regulāru infrastruktūras uzraudzību un risku analīzi, kuru izpildei seko arī ārēji auditori. “Datu centrā drošība ir galvenā prioritāte, tādēļ, lai nodrošinātu uzticamu sistēmas darbību, katru gadu tiek veikta rūpīga risku analīze, identificējot nepieciešamos drošības risinājumu uzlabojumus,” piebilst R. Fasuļins.
Lasīt tālāk
Lidosta “Rīga” un Lietuvas lidostu uzņēmums “Lietuvos oro uostai”, kopīgā projektā piesaistot Eiropas Savienības finansējumu 3,65 miljonu eiro apmērā, turpmākajos trīs gados modernizēs lidlauku elektroapgādes sistēmas.
“Elektroapgādes sistēmas modernizācija un atjaunojamo energoresursu pieejamība ir nozīmīgs solis, lai līdz 2050. gadam sasniegtu lidostas klimata neitralitāti atbilstoši Eiropas Savienības zaļajam kursam un kopējiem Eiropas Savienības klimata neitralitātes mērķiem, kā arī ACI Europe iniciatīvai “Net Zero 2050″, kam esam pievienojušies,” saka lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.
Elektroapgādes infrastruktūras modernizācijas projekts lidostā “Rīga” paredz esošā elektrotīkla pārbūvi no pašreizējā 10 kilovoltu uz 20 kilovoltu tīklu un saules paneļu parka uzstādīšanu uz vairāku lidostas ēku jumtiem atjaunojamo energoresursu ieguvei.
Savukārt elektrouzlādes punktu izbūve lidlauka perona un tehniskajā zonā nepieciešama, lai līdz 2027. gadam varētu nomainīt daļu lidostas izmantotā iekšdedzes transporta uz elektrotransportu un nodrošinātu atjaunojamo resursu pieejamību elektrotransporta uzlādei gan lidostas, gan citiem lidostā strādājošiem pasažieru apkalpošanas uzņēmumiem.
“Lietuvos oro uostai” attīstības departamenta direktors Arnas Dumanas informē: “Šī finansējuma iespēja ļaus mums attīstīt elektromobiļu uzlādes infrastruktūru Kauņas un Viļņas lidostā. Vienlaikus investēsim arī īpaši gaisa kuģiem paredzētās virszemes apkalpošanas elektroiekārtās. Tie ir svarīgi soļi, kas mūsu uzņēmumu tuvinās vērienīgajiem “Net Zero” mērķiem.”
Projektu “Elektroenerģijas apgādes un uzlādes infrastruktūras izveide Baltijas valstu lidostās Ziemeļjūras–Baltijas CNC/TEN-T koridorā pārejai uz videi draudzīgām operācijām” lidosta “Rīga” īstenos sadarbībā ar Lietuvas lidostām. Kopējais Eiropas Savienības fondu programmas “CEF 2 Transport – Alternative Fuels Infrastructure Facility – Zero Emissions” līdzfinansējums projektam ir 3,65 miljoni eiro jeb 50% no projekta kopējām izmaksām. Lidostai “Rīga” piešķirti 1,79 miljoni, bet “Lietuvos oro uostai” – 1,85 miljoni eiro, un tikpat uzņēmumiem būs jāiegulda arī pašiem.
Projekta sagatavošanā kā konsultanti piedalījās arī “PwC” pārstāvji.
Gudrās mājas risnājumi mūsdienās ir pieejami visiem cilvēkiem, ne tikai miljonāriem. Daudzi risinājumi ir pieejami tepat veikalos. Citi jāsūta no ārzemēm. Vieni risinājumi ir savietojami ar citiem. Bet ir arī savrupi risinājumi, kas nav savietojami ar citiem.
Visvienkāršākais IoT risinājums ir gudrās led lentes un rozetes. Tām ir plašs pielietojums. Salīdzinoši plaša saderība. Bet te uzreiz ir jāsaprot, vai iztiksim ar parasto Wifi, vai mēģināsim citus standartus. Vispopulārākie ir Wifi un Zigbee risinājumi. Wifi strādās parastajā mājas bezvadu tīklā. Zigbee nepieciešams savs sakaru kanāls, tapēc jāpērk papildus kastīte ( ap 30-40eur). Kāds ir ieguvums? Zems elektro patēriņš. Ja rozetēm un led lentēm tas nav pārāk aktuāli, tad dažādiem devējiem ( temperatūra, kustība) tas jau kļūst būtiski. Pats esmu izmēģinājis vairākas eko sistēmas. Gan Zigbee, gan Wifi versijas. Tādēļ vēlos nedaudz padalīties ar savu viedokli un pieredzi. Esmu pircis gan iekārtas tepat, gan AliExpress.
Lasīt tālāk