Vārda dienu šodien svin Andrejs, Andrievs, Andris
Pirms apmēram nedeļas, nostaļģisku jūtu vadīts, ieklīdu kādreiz tik aktuālajā tirdziņā “Latgalīte“. Jau automātiski ceļojot starp galdiņiem, pavisam netālu no ieejas pēkšņi ieraudziju nākamo IBM Kolekcijas papildinājumu – Lenovo Thinkpad X61, kas tobrīd diezgan paputējis stāvēja izlikts vienam no pārdevējiem. Nedaudz parunājot par cenu (kur nu bez tā “Latgalītē”…), nonācām pie abiem izdevīga punkta. Tā nu pievācis IBM Kolekcijas jaunieguvumu devos prom ar sajūtu, ka ne velti esmu ļāvies naftalīnam.
Nopērkot šo aparātu zināju tikai to, ka tas ir ne pārāk tīrs un, ka barokļa šim aparātam nav, bet tāpat bija skaidrs – tas ir strādājošā kārtībā.
Tapēc atvests uz IBM Kolekciju tas pirmkārt tika pajaukts nedaudz vaļā lai uzpucētu un pec tam sainstalētu orģinālo programmatūru.
Patiesībā, aparāts ir dzīvojis samērā pieklajīgu dzīvi, jo pats aparāts nebija nemaz tik ļoti jāpucē lai atrastos īstais krāsas tonis, arī apdauzītu robu nav. Taču vide kurā tas atradies, gan ir bijusi diezgan netīra, jo noņemot klaviatūru, melnas ķites kultūrslānis parādijās pamatīgs. Diemžēl tobrīd sabildēju tikai klaviatūru:
Ja neskaita dzeses sadzīto kultūrslāni zem klaviatūras, aparāts labi saglabājies, gan tehniski, gan vizuāli.
Pec tīrīšanas jaunpienācējs devās pie mana kolēģa pec orģinālās programmatūras un uz fotosesiju.
Sausajā atlikumā – IBM Kolekcijā ir nonācis labs eksemplārs un esam ļoti apmierināti.
Zinu, ko teiksiet – šis taču vairs nav IBM. Taisnība vien ir. Taču IBM tradīciju turpinātājs tas jau vēl ir. Komplektācija ļoti laba un stāvoklis ļoti iepriecinošs. Sākumā nedaudz par tehnisko raksturojumu – tā laika maksimums.
Ekrāns: 12.1-inch WXGA (1280 x 800) LED Backlit (Matēts)
Operētājsistēma: Windows 7 Professional (64bit)
Procesors: Intel Core i7-620M (2.66GHz, 4MB Cache)
Atmiņa: 8GB DDR3 RAM (4GB + 4GB) Disks: 250GB SSD
Savienojumi: Intel 6200 802.11AGN, Bluetooth, 3G Modem
Grafika: Intel GMA HD Integrated Graphics
Elektroresursi: 94Wh 9-cell, 65W 20V AC adapter
Izmēri: 11.6 x 9.2 x 0.8 – 1.4″ Svars: 3.52lbs
IBM Kolekcija var lepoties ar velviena Dino pievienošanos kolekcijai – IBM PS/1 (Type 2121)
Šis vectētiņš uz mūsu kolekciju atbrauca no Vidzemes. Jāpateicas cilvēkam kurš šos gadus to bija saglabājis, nevis nodevis metālos.
Tehniskais stāvoklis – samērā Ok, īsti nekādus defektus nenovēroju tīrot, bet nedaudz sīkāk tālāk.
Vizuālais stāvoklis – ņemot vērā šī IBM PS/1 modeļa vecumu, ir pat ļoti Ok. Lielākā bēda – ir nedaudz rūsa, bet labā ziņa – tā ir tikai nedaudz. Visādi citādi – arī vizuālais stāvoklis labs/atbilstošs datora vecumam (nieka 30 gadi).
Vispār šāda aparāta uzrašānās 2020 gadā LV, mani patīkamā ziņā izbrīnija, jo LV vispār nekad nav bijusi PS datoru vieta. Pie mums te līdz ar Atmodu sāka uzrasties PC (Personal Computer), kurus šodien pazīstam kā jebkuru no ikdienas datoru ar x86 procesoru. Taču PS (Personal System) datori, savā īsajā pastāvēšanas posmā, nekad īsti LV tā arī neparādijās, ja kāds uzradās, tad ar tā laika cilvēku zināšanām par IT tehniku, attieksme bija – “Kas tas vel tāds, vai tas ir dators?…“. Katrā ziņā tajā haosā kas 90’ajos bija LV, PS sistēmām vieta neatradās, jo laikam tas bija vairāk izplatīts ASV, bet ar ne uz ilgu. Toties ja kādam bija PC, tad tas cilvēks bija ciema karalis.
Arī man 90’o gadu vidū bija viens PS/2 (Model 60) kāds par laimi arī jau ir IBM Kolekcijas ģimenē. Tie bija laiki, kad grūti/dārgi vispār bija tikt pie datora, taču šis aparāts krasi atšķīrās no parastā datora, tapēc tiešām bija dīvaini un mums kā puikām, likās vesela ķēpa tikt pie spēlēm, detalizētāk jau tās problēmas neatceros.
Nelejot naftalīnu, atgriežos pie jaunā IBM Kolekcijas guvuma – nākamajā dienā šis Dino sāka saņemt pucēšanu, gāja gan grūtāk nekā sākumā biju domājis, jo aparāts labu laiku bija skumis kaut kur gan mitrumā, gan pec tam sausākā vietā, rezultātā kultūrslaņis pietiekamā daudzumā.
Kā jau redzams bildēs, aparāts iekšpusē bija tikai saputējis, nekāds niknais korozijas grauzējs tajā vel nebija iemeties. Tā nu lēnām pucējot un draudzējoties ar dažādiem tīrīšanas līdzekļiem, dažu dienu laikā jau parādijās pavisam cits skats uz aparātu.
Lielākais izaicinājums visā tīrīšanas procesā laikam bija – diskešu iekārta, kuras izjaukšana līdz ātomiem nelikās tā labākā doma, pie tik vecām detaļām un kontrukcijas. Tapēc atļāvos nohaltūrēt un tīrīt to pa visādiem stūriem lai tomēr tā tiktu iztīrīta, bet tai pat laikā nebūtu vajadzības jaukt ārā. Dažas bildes ieskatam.
Gala rezultāts tīrīšanai ir tīri apmierinoš, disketes nolasa bez jebkādem iebildumiem, galviņas pat nebija savam vecumam nebija īsti netīras, pat vati diži nesasmērēja. Taču rūsas pleķus ne no visurienes izdevās novākt, īpaši no augšējā vāka un “šūplādes“, bet tas ir salīdzinoš sīkums.
Tā palēnām IBM PS/1 no izjaukta stāvokļa sāka iegūt atpakaļ savu orģinālo formu.
Vajadzīga protams bija arī tīra mātes plate, uz kuras dzīvo Intel 386 SX procesors, ar 16 Mhz frekvenci. Padomājot par 1990’o gadu – drošvien diezgan kosmisks ātrums. Vel uz plates atrodas – 2MB operatīvās atmiņas, kuru var papildināt no priekšējā slota, ar vel 4MB (tā vismaz internets saka, mums nebija iespēja izmēģināt paplašināšanu), jo maksimālais operatīvas atmiņas apjoms šim aparātam esot 6MB. Vel uz plates var atrast aralēlo portu, printerim, seriālā porta ligzdu kur pieslēgt adapteri (adapteris bildēs zemāk), kā arī video adapteri. Un pašsaportami – uz plates dzīvo arī cietā diska un diskešuiekārtas kontroleri.
Attiecībā uz video, šīs Dino atgādina leģendāro Amstrad PC1512, kam bija sistēmbloka barošana iebūvēta monitorā. IBM PS/1 ir tieši tāds pats princips – no elektrības rozetes iet barošanas vads uz monitoru, no monitora iet barošanas vads uz IBM PS/1 sistēmbloku (pec baumām 27V), no kura savukārt vel nāk otrs vads uz monitoru ar videosignālu.
Princips šāds (vienīgi nav elektrības vads iesprausts).
Tad nu turpinu pucēt šo IBM PS/1 un sāku ar pašu korpusu un mātesplati. Atzīšos, ka arī korpusu nemaz tik viegli negāja tīrīt, jo tas korozijas zobs jau bija nedaudz iegrauzies un ne visu izdevās notŗiīt līdz kam spīdīgam, bet par laimi tikai korpsu, ne mātesplati. Vairāk bildēs.
Ar programmatūru šis Dīno atkal izceļās (kā viena daļa mūsu IBM Kolekcijas eksponātu ģimenes), jo tam ir uzinstalēta orģinālā programmatūra (IBM DOS, MS Works) Vācu valodā. Man vajadzēja kādas 20 minūtes lai saprastu, ka lamāšanās notiek par neaizsniedzamu command.com failu un lamājas par CMOS baterijas “nāvi“.
Nu, ko, pec dažām dienām cītīgas pucēšanas, viss it kā atkal saskrūvēts atpakaļ, kā arī tītītās plates noteikti ir nožuvušas, var ķerties pie mēģinājuma startēt sistēmu.
Te nu sākās brīnumi, kuri gan nepārsteidza, jo BIOS’a baterija bija nomirusi dabīgā nāvē, kas savukārt izraisija RTC (real time clock) resetošanos, par ko dabuju divus kļūdas paziņojumus (161 un 163). Tas viss būtu sīkums mūsdienu datoriem, taču – šim datoram nevar “ieiet BIOS’ā” jo gluži vienkārši nav tāda setup’a programmas datoram startējoties. Lai ko varētu mainīt sistēmas parametros – vajag vispirms iestartēties kādā no DOS sistēmām, no kurām startēt speciālas programmas BIOS konfigurācijai. Šajā momentā man pavērās pasākums jau pavisam citā dimensijā, jo – a) kur dabūt tās utilitas (labi, šīs paveicās atras samērā ātri) b) kā tās dabūt uz Dino IBM PS/1, jo tas neatpazīst diskešu iekārtu, pa cik parametri ir nobrukuši…. bet man nav pieejams neviens IDE <-> USB adapteris lai ko iekopētu no sava datora. Te nu prieks kur Tu rodies, man vismaz bija vecs Pentium 100 Mhz sistēmbloks, bet kā tad dabūt tajā? Bija pa rokai IDE DVD ROM’s – ierakstiju matricā pāris MB apjomā CD matricu un liku P1 no tās matricas kopēt uz Dino cietņa BIOS’a konfigurācijas utilitas. Ieskatam….
Šis birokrātiskais kopēšanas veids pat nostrādāja un utilitas veiksmīgi iekopējās. Nu ko, atliek likt cieto disku atkal atpakaļ un mēģināt salikt Dino IBM PS/1 BIOS’a paramtrus (baterija jau protams ir nomainīta uz normālu). Tas arī izdevās. Beigās viss strādā Ok, vienīgi viss Vāciski, bet ar laiku domājam to pārinstalēt.
Laikos pirms dzima doma par IBM kolekciju, veiksmīgā kārtā pie manis nonāca Ketnera IBM Personal Coputer 330, tobrīd tā lielākā vērtība bija – komplektācija ar Walket shēmu zīmējamo ploteri, un šī datora gandrīz vienīgais uzdevums bijis – zīmēt shēmas un vadīt ploteri. Laikos kad tas nonāca pie manis – opis sūdzējās par bios’a kapsulas nāvi.
Tā nu pirms kādas nedeļas beidzot saņēmos un sāku šo vēstures liecību tīrīt un likās, ka pietiks ar tīrību un kapsulas nomaiņu lai šo aparātu dabūtu dziesmā. Tomēr pasākums nesa lielākus piedzīvojumus – pec tīrīšanas un kapsulas nomaiņas, kompis vairs nelamājās par kapsulu, bet franciski kaut ko stāstija par nespēju iekopēt bios’a saturu… un ar to arī iesaldējās. Kāds laiks pagāja mēģinot saprast ko tas francūzis no manis grib, sāka jau likties, ka kaut kas būs no vecuma tam opītim noģībis. Taču izraustot ramus, ar vēlmi tos notīrīt – pēkšņi pazuda jebkādas problēmas un Windows 98 ielādējās pilnīgi normāli.
Nākošais bubulis skapī bija – ploteris, pa cik tā darbību biju tikai sen atpakaļ redzējis no malas, tad man īsti nebija saprašanas – ko/kā tam vajag lai tas strādātu un kaut ko arī uzkrāsotu. Taču tad plotera piederumu kastītē atradu pildspalvu kas bija notīta ar biezu izolenes slāni…. nekāda inženierijas brīnuma protams nebija, bet kaut kas jau sanāca.
Par ploteri ko rādīt/stāstīt varēšu tikai kad uzzināšu – ko/kā tam jāpilda tajās galvās un kā tas regulējams, šobrīd no tā tikai bildes ieskatam.
Resume – aparāts bija tikai ar gadiem apklājies ar dabīgo kultūrslāni, bet citādi viss strādā labi, arī vizuāli samērā labi saglabājies.
Katrā ziņā – visu cieņu V.Ketneram, par šāda instrumenta izstrādi jau tajos tālajos gados.
Šis aparāts noteikti ir pelnijis nopietnāku apskatu un varbūt pat kādu video, bet priekš tā vajag kādu vecbiedru kas spētu pastāstīt/parādīt par šo aparātu vairāk.
Plotera galvas izskatās šādas – šī pieļauju krāsoja sarkanus celiņus uz shēmu platēm.
Par šī aparāta eksistenci esmu klusējis samērā ilgi. Saņēmu to bēdīgā stāvoklī ar trūkstošām pogām, beigtu ekrānu. Pirmais, ko veicu, bija klaviatūras un displeja nomaiņa. Tad sekoja pārējā datora iekšīga un ārīga tīrīšana. Nedaudz paspaidot šo aparātu, sapratu, ka tas ir salīdzinoši diezgan jaudīgs. Tāpēc nolēmu, ka šis nebūs tas aparāts, kurš tiks sainstalēts un nolikts drošā vietā. Šis būs darba zirgs dažādiem eksperimentiem ar ibm programatūru. Tā arī notika. Šis ir aparāts uz kura tika veikti eksperimenti ar Widnows98. Šobrīd cenšos notestēt windows98 sadarību ar dažādu programatūru, jo gadās greizi apraksti, kas neatbilst realitātei. Visvairāk priecē fakts, ka izdevās piespiest darboties NTFS failu sistēmu uz windows 98, kas ļauj piekļūt datiem no moderniem diskiem un usb atmiņām. Aparāts tiešām ātrs un patīkams. Mulsinoši gan ir fakts, ka windows98 uz IBM 600e piestartējas ātrāk, kaut arī jaudas starpība un atmiņas daudzums ir neapstrīdami X32 pusē.
Lasīt tālāk