Vārda dienu šodien svin Elza, Ilizana
Microsoft atvēris jaunu atbalsta programmu jaunuzņēmumiem Microsoft for Startups, kas būs pieejama visā pasaulē, tostarp arī Latvijā. Nākamo divu gadu laikā Microsoft ieguldīs 500 miljonus ASV dolāru, sniedzot jaunuzņēmumiem piekļuvi tehnoloģijām, pieeju mārketinga kanāliem un konsultatīvu atbalstu.
Programma nodrošina jaunuzņēmumiem iespēju izmantot Azure mākoņa platformu, tehnisko atbalstu un izstrādātāju rīkus bez maksas, ar pakalpojuma kopējo vērtību līdz pat 120 000 ASV dolāru. Tas dos iespēju jaunuzņēmumiem veidot inovatīvus risinājumus platformā, kurai uzticas 90 % no Fortune 500 uzņēmumiem.
Jaunā programma ir unikāla ar to, ka palīdzēs jaunuzņēmumiem paplašināt klientu bāzi, izmantojot Microsoft 800 000 partneru ekosistēmu visā pasaulē, kuri saviem klientiem nodrošina mākonī balstītus risinājumus. Programma palīdzēs jaunuzņēmumiem sagatavoties lielo uzņēmumu klientu apkalpošanas standartiem, kā arī izmantot Microsoft pārdošanas kanālu tīklu. Tāpat programmas dalībniekiem tiks piedāvāts Microsoft ScaleUp akseleratora un Microsoft Ventures riska kapitāla komandas atbalsts.
“Latvijas jaunuzņēmumiem programmas iespēju izmantošanā ir īpašas priekšrocības, jo mēs esam vienīgā valsts Ziemeļeiropā, kur darbojas sadarbībā ar Latvijas Universitāti atklātais Inovāciju centrs. Tas nodrošina konsultatīvu atbalstu, digitālo, tehnoloģiju un biznesa prasmju pilnveidošanu, mentoringu, piekļuvi partneru un investoru tīklam, līdz ar to arī plašākas biznesa attīstības iespējas,” uzsver Renāte Strazdiņa, Microsoft Latvia vadītāja. Inovāciju centra darbības programmas ietvaros Microsoft Latvijā jau atbalstījis vadošos jaunuzņēmumu pasākumus – Digital Freedom Festival un TechChill, kopā ar Startup Wise Guys un 500 Startups organizējis seminārus par to, kā gatavot prezentācijas un partnerības piedāvājumus investoru piesaistei (pitch treniņi). Tāpat panākta sadarbības vienošanās ar riska kapitāla fondu Blue Dome Capital un notiek sarunas ar vairākiem akseleratoriem par Latvijas jaunuzņēmumu kopienas attīstību. Ar daudzsološākajiem jaunuzņēmumiem jau sākts darbs pie produktu attīstības, jaunu tirgus iespēju identificēšanas un citas aktivitātes. Viens no veiksmīgiem uzsāktās sadarbības piemēriem ir Lux Technologies, kuri piedāvā saviem klientiem e-komercijas risinājumus. Informācija par Microsoft for Startups pieejama startups.microsoft.com. Lai uzzinātu par sadarbības programmām un iespējām Latvijā, aicinām sazināties ar Microsoft Latvia.
Par Microsoft Latvia
Microsoft pārstāvniecība Latvijā ir dibināta 1999. gadā, un 2018. gadā kompānijai no gandrīz 360 partneriem ir 87 zelta un sudraba sertificētie partneri, kuri kopā nodarbina vairākus tūkstošus darbinieku un Latvijas tautsaimniecībā veido vienotu, inovatīvu un ražojošu struktūru ar būtisku kopējo devumu valsts IKP. Microsoft Latvia profesionāļi jau vairāk nekā 17 gadu nodrošina partneru atbalstu, servisu un risinājumu izstrādi, kā arī mārketinga kampaņas. Jāuzsver, ka Microsoft Latvijā dažādu sabiedrības labuma projektu īstenošanā investējis, ziedojis naudu un programmatūru vairāku desmitu miljonu ASV dolāru apjomā.
Aptuveni 50% uzņēmumu, valsts un pašvaldību iestādes Eiropas lielākajās valstīs saskaņā ar starptautisko Gārtnera pētījumu nav gatavas vispārējās datu aizsardzības regulas (General Data Protection Regulation – GDPR) ieviešanai no 2018. gada maija. Globālās IT kompānijas Oracle eksperti, raksturojot situāciju Latvijā, norāda, ka tendences ir ļoti līdzīgas – puse no organizācijām, uz kurām regula attiecas, tam nav gatavas, jo regulas ieviešana prasa papildu finanses, laiku un cilvēkresursus.
Regulas mērķis ir novērst nepamatotu personas datu lietošanu un noplūdi, kas nozīmē jaunas prasības uzņēmējiem, kā strādāt, apkopot un glabāt klientu, partneru un darbinieku datus. Faktiski tas skar gandrīz visus uzņēmumus un valsts sektora institūcijas. Regula prasa pamatot datu pieprasīšanas mērķi, to pielietošanu un izmantošanu. Tāpat ir jāgarantē tūlītēja datu glabāšanas pārtraukšana pēc personas pieprasījuma.
“Lai atbilstu GDPR nosacījumiem, nepieciešams veikt virkni mājasdarbu. Tie ir komplicēti un prasa ne tikai laiku, finanses un resursus, bet arī vairāku līmeņu darbinieku iesaisti. Tie ir daži no iemesliem, kāpēc uzņēmēju vidū vērojama pretestība jaunajai regulai. Sagatavošanās un pārejas posms ir vērtējams kā īss, īpaši ņemot vērā IT drošības speciālistu deficītu Latvijas tirgū. Tie ir izaicinājumi, kas apgrūtina GDPR veiksmīgu ieviešanu Latvijā,” norāda globālās IT kompānijas Oracle pārdošanas vadītājs Anrijs Šnipke.
Datu drošībai līdz šim pievērsta nepietiekama uzmanība
Vienlaikus regula aktualizē jautājumu par datiem kā galveno biznesa vērtību. Uzņēmumi, kas prot tos analizēt un pielietot, ir ievērojami konkurētspējīgāki.
“Vērtējot regulas nepieciešamību no šāda skatu punkta, regula ir sava veida biznesa apdrošināšana, tāpēc datu aizsardzības jautājumiem jānokļūst uzņēmēju un valsts pārvaldes iestāžu dienaskārtībā. Diemžēl līdz šim tas ir pietrūcis. Universālu recepti regulas ieviešanai nav iespējams sniegt. Tā kā regula nav kaut kas revolucionāri jauns, lielā mērā tās ieviešanas gaita ir atkarīga no tā, cik iepriekš darīts esošo informācijas sistēmu uzturēšanā,” uzsver A. Šnipke.
GDPR ieviešana ir jāsāk ar jurista atzinumu, kā regula attiecas uz konkrētu uzņēmumu un kas tam jāņem vērā. Pēc tam seko IT audits, kas novērtē sistēmu tehnisko drošību. Savukārt pamata datu drošībai un aizsardzībai (drošības atjauninājumi, datu šifrēšana, piekļuve informācijai organizācijas iekšienē, pieeja datiem u.tml.) jau tagad ir jāievēro standarta soļi, kas GDPR ieviešanu tikai atvieglos.
Vienlaikus jāņem vērā, ka atbilstošu drošības tehnoloģiju ieviešana ir viena datu aizsardzības daļa. Tikpat svarīgi ir pievērst uzmanību tam, kā dati tiek pārvaldīti un uzturēti, kam ir piekļuve datiem, kā notiek to atjaunošana. Ja būs kļūdas procesos, mērķis aizsargāt datus netiks sasniegts.
Vispārējā datu aizsardzības regula stāsies spēkā no šī gada 25. maija, un tā attieksies uz faktiski visiem Latvijas uzņēmumiem, valsts un pašvaldību iestādēm.
Microsoft un Blue Dome Capital Limited (Blue Dome), kas ir Īrijā bāzēta riska kapitāla fonda investīciju pārvaldnieks, parakstījuši vienošanos par sadarbību tehnoloģiju inovāciju jomā Latvijas Universitātes un Microsoft Inovāciju centra ietvaros. Līdz ar to Latvija kļūst par pirmo no trim Baltijas valstīm, kurā fonds darbosies un aktīvi meklēs investīciju iespējas.
Sadarbības ietvaros partneri organizēs kopīgus pasākumus un tikšanās ar tehnoloģiju jaunuzņēmumiem, identificēs iespējamos dalībniekus Microsoft BizSpark jaunuzņēmumu atbalsta programmai, veicinās tīklošanos starp tehnoloģiju nozares uzņēmumiem, inovatoriem un zinātniekiem, stiprinot inovāciju ekosistēmu Latvijā, konsultēs par jaunuzņēmumiem pieejamām tehnoloģijām un finanšu iespējām.
“Latvijā tehnoloģiju jomas jaunuzņēmumiem joprojām ir samērā grūti piesaistīt finansējumu attīstībai. Savlaicīga finansējuma pieejamība inovatīvu tehnoloģiju komercializācijai, konsultatīvs atbalsts, kā arī piekļuve globālajiem tirgiem ir kritiski svarīgi uzņēmumu straujai izaugsmei starptautiskā mērogā. Noslēgtā partnerība šajā jomā būs būtisks atbalsta instruments,” uzsver Renāte Strazdiņa, Microsoft Latvia vadītāja.
Dr. Jasons Papastavrou (Dr. Jason Papastavrou), fonda pārstāvis, iezīmē fonda darbības vīziju: “Blue Dome savā darbībā fokusējas uz uzņēmumiem ar nozīmīgu zinātnisko un tehnoloģisko potenciālu, tostarp lielo datu analīzes jomā. Blue Dome ir sadarbība ar Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtam piederošo mediju uzņēmumu MIT Technology Review, kas fondam nodrošina iespēju izmantot MIT Technology Review partneru tīklu un spēju veiksmīgi identificēt un iesaistīt inovatorus, zinātniekus, inženierus un jaunuzņēmumus.
Fonds sadarbojas ar vietējiem partneriem un pārstāvjiem, kuriem ir dziļas zināšanas par konkrētās valsts akadēmisko, zinātnisko, inovāciju un tehnoloģiju ekosistēmu. Fonds plāno piesaistīt 200 miljonu eiro finansējumu investīcijām tehnoloģiju jaunuzņēmumos Latvijā, Čehijā, Grieķijā, Horvātijā, Kiprā, Polijā, Rumānijā, Serbijā, Slovēnijā, Slovākijā un Ungārijā.
Latvijas Universitātes un Microsoft Inovāciju centrs ir pirmā šāda veida tehnoloģiju inovāciju platforma Baltijā un Ziemeļeiropas reģionā. Centra mērķis ir stiprināt sadarbību starp IKT nozares, zinātnes, nevalstisko organizāciju un publiskā sektora partneriem, eksportspējīgu IT risinājumu attīstību un digitālo transformāciju Latvijā. Inovāciju centrs darbojas divos pamatvirzienos — inovatīvu starpnozaru IT projektu īstenošana, ar fokusu uz mākoņtehnoloģijām, lietu interneta un mākslīgā intelekta risinājumiem, kā arī IT izglītības popularizēšana un atbalsts jauno speciālistu sagatavošanai.
Daži cilvēki uzskata, ka būšana taupīgam ir izdevīgi tajos gadījumos, kad ir nepieciešams ātrs risinājums kādai finanšu problēmai, kas pēkšņi uzradusies. Tomēr, ja jūs vēlaties būt patiesi viedi savos finanšu jautājumos, jums ir jāpārdomā taupīšanas stratēģija kā daļa no jūsu dzīvesveida, nevis tikai kā risinājumu mirkļa naudas cauruma aizlāpīšanai. Kāds dzīves stila paradumu salīdzināšanas portāls nāca klajā ar pētījumu, kurā secināts, ka cilvēki, kuri ir pieņēmuši taupīgu dzīvesveidu kā vienu no savām pamatvērtībām, spēj izklaidēties un pilnvērtīgi izbaudīt savu dzīvi daudz efektīvāk, nekā tie viņu līdzcilvēki, kuri dzīvo šodienai un tērē visu, kas ienāk bankas kontā. Kāpēc tā? Tāpēc, ka viņiem vienmēr ir rezerves izpletnis neparedzētām finanšu situācijām, kā dēļ viņu miegs naktīs ir ļoti mierīgs.
Esat ieintriģēti? Vēlamies jūs iepazīstināt ar trīs naudas taupīšanas posmiem, kurus jebkurā brīdī varat sākt ieviest arī savā dzīvē.
Pasauli ir apsteigusi ziņa, ka Bils Geitss, viens no mūsdienu zināmākajiem inovatoriem, plāno attīstīt savu gudro pilsētu ASV, Arizonas štatā, netālu no Fīniksas. Šim nolūkam jau ir iegādāts prāvs zemesgabals par 80 miljoniem dolāru. Tas, kāda būs šī tehnoloģiju giganta iecerētā nākotnes pilsēta, kļūs zināms jau tuvākajā nākotnē. Bet tikmēr arī pilsētas ar senu pastāvēšanas vēsturi pēdējā desmitgadē pakāpeniski sākušas ieviest gudros risinājumus un ar tehnoloģiju palīdzību uzlabo cilvēku dzīves kvalitāti.
Uzbūvēt pilsētu no nulles, iespējams, ir risinājums, kā radīt parauginfrastruktūru un uzreiz arī paredzēt vietu tuvākās desmitgades tehnoloģiju inovācijām. Savukārt pilsētas ar gadsimtu gaitā veidotu tehnoloģiju ekosistēmu mūsdienās spēlē pēc citiem noteikumiem. Sonja Miokovica, sociālā zinātniece un inovāciju laboratorijas “Wonder.Lab” dibinātāja norāda, ka šobrīd jau 50% pasaules iedzīvotāju dzīvo pilsētās un katru dienu ap 200 000 cilvēku pārvācas uz pilsētām. “Tehnoloģijas, globalizācija, jaunas paaudzes domāšana, pieeja informācijai un zināšanu attīstība pilsētu iedzīvotājus savieno tā, kā nekad iepriekš. Tehnoloģijas ir instrumenti, lai atklātu pilsētu iespējas iedzīvotājiem un uzņēmējiem”.
Sonja Miokovica un citi nākotnes biznesa tendenču konferences “LMT Smart Future 2017” eksperti identificē galvenās pārmaiņas un tehnoloģijas, kas pilsētas padarīs gudrākas jau nākamajā desmitgadē.
Pilsētās visā pasaulē tiek ieviestas gudrās tehnoloģijas ar mērķi uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un radīt telpu jaunu risinājumu attīstībai. Sociālantropologs un “LMT Smart Future 2017” bloka “Pilsētvide un cilvēks” vēstnesis Viesturs Celmiņš uzsver, ka cilvēks un viņa vajadzības ir gudras pilsētas centrā. Tāpēc pilsētai, pirmkārt, ir jākļūst gudrākai caur humāno pusi, lai gudrās tehnoloģijas kalpotu iedzīvotājiem. “Gudras pilsētas ir par līderību un tehnoloģisko pratību. Cilvēki ir galvenais pašvaldību resurss. Līdz ar to gudrajai pilsētai ir jāsāk domāt par to, lai pilsētnieki ir gudri, jo viņi zinās, kā pilnvērtīgi izmantot tehnoloģijas. Tāpēc sākotnēji ir jārunā par tehnoloģisko pratību iedzīvotāju un pilsētas pārvaldības līmenī. Tas būs garants pilsētas attīstībai.”
Vienkāršs veids, kā iesaistīt iedzīvotājus, ir izmantot jau esošos resursus un tajos integrēt gudrās pilsētas inovācijas. Kā norāda Sonja Miokovica, cilvēkiem ir jājautā, kādas inovācijas tie vēlas redzēt, jo cilvēki ir būtiska gudrās pilsētvides daļa. Piemēram, izmantot viedierīču un mobilā interneta izplatību. Speciāli izstrādātas pilsētu lietotnes iedzīvotājiem un tūristiem visā pasaulē nodrošina iespēju savos viedtālruņos vai planšetdatoros saņemt aktuālāko informāciju par notikumiem, sazināties ar pašvaldību un iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā. Arī Latvijas pilsētas šogad sākušas izmantot šo pieeju – flagmanis ir Valmiera ar Latvijā pirmo viedās pilsētas lietotni “Mana Valmiera”. Sava lietotne izstrādāta arī Siguldas iedzīvotājiem un pilsētas viesiem.
5G jeb piektās paaudzes mobilo sakaru standarts tiek uzskatīts par mūsdienu industriālās revolūcijas dzinējspēku. Vēl nebijis datu pārraides ātrums gudrajās pilsētās palīdzēs automatizēt sarežģītus uzdevumus un radīt platformu pilsētvides inovācijām – 5G sakaru tīkli būs vide industriālu iekārtu saslēgšanai, visaptverošam lietu internetam un mākslīgajam intelektam. Tāpēc 5G pamatoti tiek uzskatīts par nozīmīgāko nākotnes gudro pilsētu komponenti.
Dr. Juris Binde, Latvijas Mobilais Telefons (LMT) prezidents ir pārliecināts, ka Rīga būs starp nākotnes gudro pilsētu līderēm tieši pateicoties 5G tīkla pārklājumam: “Ceturtā industriālā revolūcija, kuras pamatā būs 5 paaudzes industriālie mobilie sakaru tīkli, varētu būt lielākā tehnoloģiju revolūcija kopš datora un interneta izgudrošanas. Daži eksperti pat salīdzinājuši 5G nozīmību ar elektrības atklāšanu. LMT mērķis ir nodrošināt, lai Latvija ir starp pirmajām valstīm pasaulē, kur ieviestas 5 paaudzes tehnoloģijas, un, kas ir vēl svarīgāk, kur prot šo tehnoloģiju sniegtās priekšrocības izmantot”.
Pētījumu un konsultāciju uzņēmuma “Gartner” 2017. gada dati liecina, ka šobrīd pasaulē ir 8,3 miljardi tīklā saslēgtu lietu. “Gartner” eksperti prognozē, ka šis skaits tuvāko divu gadu laikā trīskāršosies, sasniedzot vismaz 20,4 miljardus lietu interneta tīklā savienotu lietu. Šo tendenci apstiprina arī Latvijas statistika – LMT tīklā šobrīd jau katras piektās SIM kartes lietotājs ir nevis cilvēks, bet autonoma uzņēmējdarbībā, lauksaimniecībā, mājsaimniecībā vai citviet pielietota ierīce.
Šodien lietu internets palīdz automatizēt un paātrināt ražošanas, satiksmes plānošanas un citu pilsētā aktuālu procesu norisi. Līdz ar 5G ieviešanu viedierīces varēs paveikt vairāk, bez laika nobīdes un kavēšanās. Ar sensoriem savienota gudrā pilsēta spēs pati kontrolēt procesus un operatīvi reaģēt uz pārmaiņām.
Ja 5G mobilo tīklu var dēvēt par pilsētas asinsriti, tad datorredzes risinājumi būs pilsētas redzei pielīdzināms elements. Datorredze tiek pētīta jau no pagājušā gadsimta 60. gadiem, bet uzrāviens to izmantošanā noticis 1990. gadu beigās. Datorredzes pamatā ir kameras iegūts video vai attēls, ko analizē dators. Attīstoties tehnoloģijām, datori kļūst gudrāki un spēj iemācīties vairāk un kļūst precīzāki dažādu objektu un kustību atpazīšanā. Viesturs Celmiņš prognozē, ka nākotnes gudrā pilsēta būs autonomāka, un viedie risinājumi paātrinās lēmumu pieņemšanu. Ar datorredzes palīdzību gudrās pilsētas varēs pārraudzīt iedzīvotāju un satiksmes plūsmu, radīt jaunus pakalpojumus un drošības risinājumus un loģiskāk plānot resursu izlietojumu.
Autonomi transporta līdzekļi ir viena no tehnoloģiju entuziastu plašāk apspriestajām nākotnes sadzīves inovācijām. Autonomo auto un transporta plūsmu vadības tehnoloģijas ietver ļoti plašu risinājumu klāstu — no pilnībā autonomiem auto līdz autovadītāju atbalsta sistēmām, transporta plūsmu un viedo luksoforu vadības risinājumiem un viedajām stāvvietām. Turklāt autonomo auto tehnoloģijas izmantojamas ne tikai pilsētvidē, bet arī loģistikā, celtniecībā un citur, kur nepieciešama transportlīdzekļu, kravu pārkraušanas iekārtu vai citas tehnikas izmantošana cilvēku, produktu, ierīču, izejmateriālu pārvietošanai.
Pilsēta, kuras ielās brauc bezpilota automašīnas un pārvietojas mākslīgā intelekta vadīts sabiedriskais transports, bet gaisa telpā ir autonoms dronu piegādes tīkls, šobrīd vēl ir nākotnes vīzija. Savukārt dažādas autonomijas pakāpes gudrie transporta un piegādes līdzekļi jau tiek testēti Rīgas un citu pasaules pilsētu vidēs ar mērķi uzlabot satiksmes un loģistikas infrastruktūru, drošību, kā arī samazināt transporta plūsmas nospiedumu uz vidi.
“LMT ar sadarbības partneriem strādā pie autonomo auto testu trases izveides Teikas rajonā. Mūsu mērķis tuvākajos gados ir izveidot testa trasi, kurā varētu darboties gan mūsu bezpilota automašīnu izstrādātāji, gan arī aprīkot šo trasi ar nepieciešamajām tehnoloģijām, lai šeit savas automašīnas varētu testēt arī citu valstu ražotāji,” stāsta LMT Biznesa vadības dienesta direktors Vīgants Radziņš. Eksperti paredz, ka strauju izrāvienu bezpilota auto un citu transporta līdzekļu nozare piedzīvos līdz ar 5G infrastruktūras pieejamību.
Aktuālākās gudro pilsētu attīstības tendences un nākotnes prognozes iespējams uzzināt biznesa konferences “LMT Smart Futuru 2017” lekciju ierakstos LMT Viedtelevīzijā, lietotnē LMT Straume un internetā. Tur skatāma gan Sonjas Miokovicas lekcija “Globālā pilsēta – vieta, kur rodas inovācijas”, gan citu ekspertu uzstāšanās par nākotnes pilsētvidi un cilvēkiem, ekonomiku un naudu, kā arī par tehnoloģijām un inovācijām.