Vārda dienu šodien svin Elfrīda, Sindija, Sintija
Latvijas vadošais mobilo sakaru operators Latvijas Mobilais Telefons (LMT) no 26.februāra līdz 1.martam pārstāvēs Latviju vienā no pasaules vērienīgākajiem notikumiem mobilo tehnoloģiju jomā “Mobile World Congress” (MWC), kas jau 31 gadu norisinās Barselonā. LMT stendā, ko veidojuši pazīstamie mākslinieki Katrīna Neiburga un Andris Eglītis, būs iespēja iepazīties ar deviņām Latvijā veidotām pasaules līmeņa inovācijām.
“Latvijas uzņēmumi aizvien aktīvāk iegulda konkurētspējīgu tehnoloģiju risinājumu izstrādē, tādēļ dalība šāda mēroga notikumos, kas būs unikāla Latvijas uzņēmumu pieredze, ir nozīmīgs solis, lai aktīvi sekotu līdzi inovāciju tendencēm globālajā mobilo tehnoloģiju arēnā un ieviestu tās arī Latvijā. Ceļā uz modernu ekonomiku – uz viedvalsti, Latvijai ir jāiegulda ekonomikas atvērtībā, veidojot tādu biznesa vidi, kas stimulē uzņēmumu konkurētspēju, eksportu un inovācijas,” uzsver ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
LMT stendā iepazīstinās ar jaunākajiem risinājumiem 5G tīkla attīstībā, kā arī gudro pilsētu, bezpilota auto, civilās aizsardzības un citu 4.industriālās revolūcijas tehnoloģiju jomā, kas top Latvijā, apvienojot LMT, kā arī citu vietējo uzņēmumu un universitāšu spēkus.
“Esam atvērti eksperimentiem un meklējam jaunus ceļus uz sadarbību – inovācijas un tīklošanās ir dziļi iesakņota mūsu uzņēmuma DNS. Tāpēc aktīvā kopdarē ar jaunuzņēmumiem un akadēmiskajiem spēkiem domājam un daram, lai Latvijas inovācijas izskanētu visā pasaulē,” uzsver LMT prezidents Juris Binde.
Izceļot Latvijas piedāvājuma personību un unikalitāti, Latvijas inovācijas Barselonā mājos īpašā garāžas ekspozīcijā. Tā tapusi sadarbībā ar māksliniekiem Katrīnu Neiburgu un Andri Eglīti, turpinot ekspozīciju, kas pārstāvējusi Latviju Venēcijas mākslas biennālē. Izvēlētais koncepts garāža, kā aizsākums daudzām pasaules jaudīgākajām inovācijām, licies atbilstošs Latvijas tēlam un centieniem, stāsta Katrīna Neiburga, kurai līdz šim nav bijusi iespēja strādāt ar tik vērienīgiem tehnoloģiskajiem projektiem, kur māksla un kultūra mijas ar inovācijām un komerciju.
“Veidojot šo stendu, manī auga lepnums par savu valsti, jo izpētes procesā es uzzināju par daudzām modernām, Latvijā radītām tehnoloģiski sarežģītām inovācijām. Patiesi ceru, ka arī citiem Latvijas iedzīvotājiem būs iespēja tās redzēt savām acīm un noticēt, ka Latvijā top lielas lietas,” stāsta māksliniece Katrīna Neiburga.
Par kongesu:
Mobile World Congress (MWC) ir viens no pasaules vērienīgākajiem notikumiem mobilo tehnoloģiju jomā, kas šogad norisinās jau 31. reizi un ik gadu pulcē vairāk nekā 110’000 apmeklētāju, dalībnieku un lektoru. Izstādē ierīču ražotāji, pakalpojumu sniedzēji un izstrādātāji prezentē savus jaunākos sasniegumus medijiem, potenciālajiem sadarbības partneriem un citiem interesentiem. MWC prezentētās tehnoloģijas un produkti nosaka gada aktuālās tendences, un tāpēc ražotājiem šis ir ļoti nozīmīgs pasākums, kurā piedalās ietekmīgākie mobilo tehnoloģiju uzņēmumi.
Aizvadītajā nedēļā Latvijas Universitātē norisinājās Tele2 Shared Service Center organizētais sarunu cikls „Tech Espresso” par to, kā tehnoloģiju attīstība jau šobrīd ietekmē dažādas industrijas Latvijā un un kā dažādu nozaru profesionāļiem sagatavoties izmaiņām darba tirgū nākotnē. Rīta sarunu viesis bija jaunuzņēmuma Juro – līgumu pārvaldības rīka, kas uzņēmumiem piedāvā efektīvāku un ērtāku veidu, kā integrēt, apspriest, parakstīt un mācīties no juridiskiem līgumiem – līdzdibinātājs Pāvels Kovaļēvičs. Zemāk rakstā apkopotas atziņas no sarunas par to, kā mainās juridiskā pasaule un kā iedzīvotāji var labāk pielāgoties tehnoloģiju klātesamībai ierastajās profesijās kopumā.
Par juridiskajiem pakalpojumiem sagaida rezultātu par atbilstošu samaksu
Kā norāda Pāvels, tad ideja par Juro izstrādi radusies jurisprudences nozares pamatos – tā ir salīdzinoši vecmodīga, juristi un viņu palīgi lielākoties meklē un apkopo informāciju manuāli, vairums gadījumos strādā tikai ar papīru, kā arī speciālistiem ir limitētas zināšanas tehnoloģiju izmantošanā savā darbā. Līgumu pārvaldības rīks palīdz juristiem un viņu palīgiem būt daudz efektīvākiem. „Iepriekš juristi nebija ieinteresēti būt efektīvi, jo viņiem tika maksāta likme par padarīto darbu. Klientiem bija iespēja vai nu maksāt, vai nē. Taču tagad klienti pieprasa izmaiņas – sagaida rezultātu par atbilstošu samaksu, un to atļauj tehnoloģijas,” norāda Pāvels. Viņš arī min, ka šobrīd atbalsts tehnoloģijām pasaulē juridiskajā sektorā strauji aug – iepriekš daudzi juristi tās neizmantoja vispār.
Automatizācijas ceļā atbrīvosimies no garlaicīgu uzdevumu veikšanas jebkurā nozarē
Pēc Pāvela domām, vienmēr būs nepieciešami juristi, kuri “pārvaldīs” mašīnas, taču paliks tie, kuri būs spējuši pielāgoties jaunai domāšanai un izpratnei par tehnoloģiju izmantošanu savā darbā. Protams, automatizācijas ceļā salīdzinoši daudz cilvēku tiek pakļauti darba zaudēšanai, taču, ir jāskatās arī no otras puses – automatizācija ikvienā nozarē palīdzēs izvairīties no garlaicīgu un laikietilpīgu rutīnas uzdevumu veikšanas. „Domāju, ka tiks automatizēti tādi juridiskie pakalpojumi kā informācijas meklēšana pēc atslēgas vārdiem, informācijas salīdzināšana – to visu var aizstāt programma. Šobrīd tas tiek jau daļēji ieviests, jo ierīces pieļauj mazāk kļūdu, kā arī sniedz juristiem iespēju pievērsties pievienotās vērtības bagātākiem uzdevumiem kā mediācija, abpusēji izdevīgas situācijas meklēšana abām iesaistītajām pusēm un tamlīdzīgi,” par izmaiņām jurisprudencē ir pārliecināts Pāvels.
Cīņā ar robotiem par darba vietu nepieciešamas kompleksas zināšanas
Diskusijas laikā gan Pāvels, gan Tele2 Shared Service Center vadītājs Kims Leandersons piekrita, ka, strādājot ar jaunajām tehnoloģijām, ir nepieciešams kompleksas zināšanas un pieredze dažādos jautājumos. Tā, piemēram, Juro ir nepieciešami speciālisti gan ar programmēšanas prasmēm, kā arī zināšanām par jurisprudenci un mākslīgo intelektu. Svarīgas iemaņas ir „dizaina domāšana” jeb kā produktu padarīt klientam ērtāku. Savukārt K. Leandersons dalījās ar Pasaules Ekonomikas Foruma (WEF) ieteikumiem par 2020. gadā nepieciešamajām prasmēm, kas palīdzēs konkurēt ar robotiem, proti, sarežģītu problēmu risināšana, kritiskā domāšana un radošums.
Katrs otrais jaunietis vecumā no 11 līdz 14 gadiem pirmo mobilo telefonu personīgai lietošanai iegūst septiņu gadu vecumā, liecina mobilo sakaru operatora BITE veiktās aptaujas dati, tāpēc drošas mobilo tehnoloģiju lietošanas pamati jāsāk mācīt ļoti savlaicīgi, turklāt tas ir jādara ne vien skolās, bet arī ģimenēs, uzsver uzņēmuma kiberdrošības eksperts Adolfas Vala.
Britu valdība šoruden uzsākusi vairāk nekā 20 miljonu eiro vērtu kiberdrošības apmācību programmu skolās, kuras mērķis ir radīt visus priekšnoteikumus tam, lai Lielbritānija arī turpmāk varētu cīnīties ar kibernoziedznieku radītajiem draudiem. Vēl viens labās prakses piemērs progresīvas izglītība sistēmas izveidē ir Somija, kur mobilās tehnoloģijas tiek integrētas mācību procesā.
Savukārt Latvijas skolotāji cerīgi raugās uz nākamajā mācību gadā ieplānoto jauno mācību programmu, kas paredz dažādu kompetenču, tostarp digitālās kompetences, integrāciju visos mācību priekšmetos.
Lai gan šobrīd pirmās digitālās iemaņas bērni apgūst jau pirmskolas vecumā, kiberdrošības pamati ir iekļauti tikai 4. un 5.klases apmācību programmā. BITES veiktās aptaujas, kuras mērķis bija noskaidrot jauniešu mobilo sakaru lietošanas paradumus, dati liecina, ka 48% jauniešu vecumā no 11 līdz 14 gadiem pirmo mobilo telefonu personīgai lietošanai ir ieguvuši septiņu gadu vecumā, turklāt vairums līdz 5.klasei ir nomainījuši trīs līdz piecus telefonus. Tādējādi digitālās drošības iemaņas bērniem nepieciešams mācīt daudz ātrāk, turklāt par šo tēmu ir jārunā gan citos mācību priekšmetos, gan arī ģimenē.
“Trīs digitālās drošības pamatprincipus – lietot pieejas kodu, vienmēr aizvērt savu profilu un nelejupielādēt nezināmas programmas – ir jāiemāca bērnam vēl pirms viņš saņem savu pirmo mobilo telefonu, un tas, viennozīmīgi, ir vecāku uzdevums”, norāda BITES kiberdrošības eksperts Adolfas Vala.
Tam piekrīt arī Rīgas Franču liceja direktore Vineta Rūtenberga, tāpēc viņas vadītajā skolā IT drošības jautājumi tiek apskatīti ne vien datorikas stundās, bet arī sociālajās zinībās, kur bērniem tiek skaidroti viedierīču lietošanas ētiskie aspekti. “Stundās runājam par dažādiem apdraudējuma veidiem saistībā ar fotogrāfiju un video izvietošanu interneta vidē. Tāpat mācām, ka internetā nav tādas pogas kā “dzēst”; ka pusaudžu gados tiešsaistē neapdomīgi izliktā informācija var atspēlēties turpmākajā dzīvē,” skaidro Rūtenberga.
Viņas novērojumi liecina, ka mobilais telefons šobrīd ir praktiski katram skolēnam. Skolā viņi to izmanto dažādiem mērķiem – lai apskatītu uzdoto, sekmes un citu aktuālu informāciju “E-klasē”, atrastu tīmeklī mācībām nepieciešamo informāciju, tostarp dzejoļus, vēstures faktus, kā arī sazinātos gan savā starpā, gan ar vecākiem un arī skolotājiem.
“Tieši privātās sarakstes dažādās saziņas vietnēs rada skolēniem vislielākos drošības riskus un privātuma apdraudējumus, jo tās nav izkontrolējamas. Viņiem pašiem šķiet, ka šīs sarakstes ir ļoti privātas, bet, piemēram, telefonā atstāta neaizvērta “WhatsApp” sarakste ir kā atvērta grāmata jebkuram “garāmgājējam”. Tāpēc ir jāmāca bērniem lietot sarežģītas paroles ne vien datorā, bet arī viedierīcēs,” tā Rīgas Franču liceja direktore.
Līdzīgās domās ir arī BITES kiberdrošības eksperts. Viņš aicina gan pedagogus, gan vecākus skaidrot bērniem, ka virtuālajā pasaulē attiecības ir tikpat dažādas kā reālajā dzīvē, tādēļ aizsargāt sevi, savas tiesības un privāto dzīvi ir vienlīdz svarīgi gan mājās, skolā un uz ielas, gan arī tiešsaistē. Piemēram, psiholoģiskais terors, piemēram, publiska aizskaršana, iebiedēšana un vajāšana virtuālajā vidē ir ne mazāk bīstama kā realitātē
“Viena lieta ir savu datu aizsargāšana ar paroli, cita – apzināta dalīšanās ar privāta rakstura informāciju, tostarp fotogrāfijām un video, tiešsaistē. Bērniem ir arī jāmāca izvērtēt – kāda informācija ir un nav publicējama tīmeklī un kāpēc, turklāt ļoti vēlams to darīt, izmantojot uzskatāmus piemērus, jo tikai tā viņiem veidosies izpratne, kā, piemēram, šķietami nevainīgs fotogrāfijas vai ģimenes brīvdienu plānu publicēšana sociālajos tīklos var apdraudēt gan viņus pašus, gan arī viņu līdzcilvēkus,” tā Vala.
Gan pedagogi, gan drošības eksperti ir vienisprātis – mūsdienās virtuālā realitāte ir kļuvusi par neatņemamu bērnu un jauniešu dzīves sastāvdaļu, tāpēc ir svarīgi veicināt viņu izpratni par drošu interneta un mobilo ierīču lietošanu. Un, lai arī īpaši nozīmīga loma jaunās paaudzes izglītošanā kiberdrošības jautājumos ir skolām, šis uzdevums nav tikai pedagogu atbildība. Primārais skaidrojošais darbs ir jāuzņemas bērnu vecākiem.
Pētījums veikts 2017.gada martā. Tajā piedalījās 955 respondenti vecumā no 11 līdz 24 gadiem. Respondentu dalījums pēc vecuma: 11 līdz 14 gadi – 31,6%, 15 līdz 18 gadi – 32,2%, 19 līdz 24 gadi – 36,2%.
Vadošais mobilo sakaru operators “Tele2” turpina audzēt pārdoto viedpalīgu apjomus un, ņemot vērā augošo pieprasījumu, papildinājis klāstu ar jauniem viedpalīgiem – Lemon California Roll ūdensizturīgo skandu, Microsoft XBOX One S 1TB spēļu konsoli, kā arī HTC Vive virtuālo briļļu risinājumu. Kopumā, lai arī pats viedpalīgu segments vēl ir salīdzinoši jauns un to ietekmē sezonalitāte, pie “Tele2” iegādāto viedierīču apjoms pēdējo mēnešu laikā pieaudzis vidēji par 45%, salīdzinot ar gada sākumu.
“Pieprasījums pēc viedierīcēm pieaug, tāpēc turpinām paplašināt to piedāvājumu, no tirgus piedāvājuma izvēloties labākās un saviem klientiem piemērotākās ierīces. Šobrīd populārākie viedpalīgi, pateicoties savai funkcionalitātei un plašajai izvēlei dažādās cenu kategorijās, ir dažādi pulksteņi, tāpēc regulāri paplašinām to klāstu ar jaunākajiem modeļiem. Pieaug arī pieprasījums pēc dažādiem drošības risinājumiem, piemēram, kamerām, un brīvā laika pavadīšanas viedpalīgiem, piemēram, Deeper Solar Pro+ makšķerniekiem zivju meklēšanai. Turklāt arvien vairāk mūsu klientu izvēlas viedpalīgu iegādāties nomaksā. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk izmanto dažādu inovāciju iespējas savā ikdienā,” skaidro Dace Škrabe, “Tele2” Mazumtirdzniecības departamenta direktore.
Patīkamākai mūzikas baudīšanai “Tele2” viedpalīgu klāstā iekļāvis Lemon California Roll daudzfunkcionālo skandu, kas savā segmentā izceļas ar daudzām inovācijām. Tā ir trieciendroša, ūdensizturīga, ar saules paneļu uzlādi, mūziku var klausīties no 3 viedtālruņiem līdz pat 15 stundām, turklāt to var vadīt ar balsi.
Savukārt video spēļu cienītājus iepriecinās “Tele2” piedāvātā Microsoft XBOX One S 1TB white spēļu konsole, kas ir viena no progresīvākajām spēļu konsolēm tirgū, jo ļauj ne tikai spēlēt augstas izšķirtspējas video spēles, bet arī skatīties 4K izšķirtspējas video no tādiem avotiem kā Netflix un Amazon un 4G filmas, izmantojot Ultra Blu-ray lasītāju. Tāpat šo konsoli var izmantot arī, lai skatītos Youtube video un klausītos mūziku Spotify.
HTC Vive ir šobrīd viens no inovatīvākajiem virtuālās realitātes briļļu risinājumiem tehnoloģiju tirgū. Iekārta ļauj padarīt gandrīz jebkuru telpu par virtuālās realitātes vidi, turklāt tā ir apveltīta ar augstas izšķirtspējas grafiku, kas pārsteigs pat pieredzējušus viedo briļļu lietotājus un virtuālās realitātes mīļotājus.
Savukārt populāro viedpulksteņu kategoriju papildinājis Tom Tom Spark 3 Cardio – ūdensizturīgs (līdz 40m) sporta pulkstenis, kas ļauj sekot līdz ikdienas gaitām gan darbā, gan aktīvi atpūšoties. Pulkstenis atpazīst šādus sporta veidus: skriešanu, riteņbraukšanu, peldēšanu, sporta zāles nodarbības u.c. aktivitātes, un ar tā palīdzību var sekot līdzi savam pulsam, ātrumam, ilgumam, ritmam, distancei, kā arī sadedzinātajām kalorijām.
“Tele2” viedpalīgu segmentā piedāvā jaunākos viedpulksteņus, kameras, kā arī ierīces izklaidei un sportam no tādiem ražotājiem kā Apple, Deeper, Fitbit, HTC, Huawei, Samsung, Segway, Sony, Tom Tom, Vimtag un ZGPAX. Plašākais viedpalīgu klāsts pieejams lielākajos “Tele2” centros un interneta veikalā. Ierīces ir iespējams iegādāties gan uzreiz, gan arī nomaksā, turklāt interneta veikalā iegādāto viedpalīgu kurjers piegādās uz mājām nākamās dienas laikā.
Ar “Tele2” piedāvāto viedpalīgu klāstu aicinām iepazīties: https://www.tele2.lv/viedpaligi
Tehnoloģijas mūsdienās attīstās tik strauji, ka dažkārt ir grūti izsekot visām niansēm un kliedēt aizspriedumus, tāpēc rodas mīti un urbānās leģendas. Mobilo operatora BITE tehnoloģiju eksperti atspēko dažus populārākos tehnoloģiju mītus, ar kuriem ikdienā sastopas visbiežāk.
Ikdienas komunikācijā ar klientiem BITES darbinieki regulāri saskaras ar dažādiem tehnoloģiju mītiem, kas ir saistīti ar mobilajām ierīcēm un to lietojumu. Daudzi no tiem, piemēram, uzskats, ka mobilā tālruņa uzlādei drīkst izmantot tikai oriģinālos lādētājus, jo pretējā gadījumā ierīce tiks neatgriezeniski sabojāta, ir iesakņojušies sabiedrības apziņā ļoti pamatīgi. Uzņēmuma tehnoloģiju eksperti ir apkopojuši trīs šādus mītus, ar kuriem tā darbinieki saskaras visbiežāk.
Pateicoties plašajai funkcionalitātei, viedtālruņi strauji izkonkurē ne vien klasiskos podziņtelefonus, bet arī fotoaparātus, jo to lietotāji ikdienas sadzīves ainiņu iemūžināšanai aizvien biežāk dod priekšroku tieši telefona kamerai. Tas skaidrojams galvenokārt ar lielo sociālo tīklu popularitāti,. Tā, ja pērn visā pasaulē ar mobilajiem tālruņiem tika uzņemti 76,6% fotogrāfiju, kamēr ar fotoaparātiem un planšetdatoriem attiecīgi 13,4% un 5,3% fotogrāfiju, šogad ar telefoniem uzņemto fotogrāfiju īpatsvars sasniegs jau 85%, liecina foto entuziastu apvienības “Mylio” aprēķini.
Mūsdienās šķiet pašsaprotami, ka līdz ar jaunu mobilo telefonu lietotājs iegūst savā īpašumā arī sava veida digitālo fotoaparātu. Pastāv uzskats, ka tieši megapikseļu (MP) daudzums nosaka labāko viedtālruņa kameras sniegumu, proti – jo vairāk MP ir kamerai, jo labāk. Taču ar MP tiek apzīmēts viens miljons sīku, krāsainu vai melnbaltu punktu, kas nosaka attēla izšķirtspēju, tāpēc to skaitam ir nozīme tad, ja ir plānots drukāt lielformāta attēlus.
“Saspiest maksimāli daudz pikseļu uz viena sensora ne vienmēr ir laba ideja. Piemēram, salīdzinot 16MP un 8MP kameras, jāsecina, ka otrās sensori ļauj “notvert” vairāk gaismas, kas, ja runājam par attēlu kvalitāti, nav mazsvarīgi. Katrā ziņā, lai iegūtu kvalitatīvu fotoattēlu telefonā, pilnīgi pietiek ar labu sensoru, lēcu, diafragmu un pareizi pielāgotu attēlu apstrādes aplikāciju,” norāda BITES Loģistikas nodaļas vadītājs Roberts Birnbaums.
Latviešu valoda 
English (UK)