Tag Archives for " jūra "

8. maijs, 2022

Noskaidroti hakatona Born Global uzvarētāji

Born Global

No 6. līdz 8. maijam tiešsaistē norisinājās hakatons “Born Global”, kas norisinājās jau otro reizi un šoreiz koncentrējās tieši uz ilgtspējas jautājumiem. Hakatona mērķis bija pievērst uzmanību ilgtspējīgai biznesa praksei un ar mentoru palīdzību iztestēt jaunu ilgtspējīgu biznesa ideju potenciālu.

Piektdien darbu hakatonā uzsāka 18 komandas, un pēc 48 h aktīva darba, konsultācijām ar nozares ekspertiem un, saņemot atbalstu no komandu mentoriem, 8. maija pēcpusdienā mēs varējām vērot prezentācijas ar hakatona laikā sasniegto no 10 labākajām komandām. Fināla komandas vērtēja starptautisku ekspertu žūrija, kuras sastāvā bija Ņikita Kazakevičs (Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra), Linda Voeras (Karma Ventures), Jānis Bergs (SAF Tehnika), Egils Grasmanis (Brain Games), M Wallace Green (ActNow Venture Partners).

Kopējais hakatona balvu fonds bija 9000 eiro: finansējumu 3000 eiro apmērā saņēms katra no trīs labākajām hakatona komandām, kas izvēlējās savu ideju īstenot tālāk. Pēc fināla prezentācijām un žūrijas vērtējuma hakatonā par trīs labākajām komandām tika atzītas komandas – Contai, ar ideju atdalīt fiksēto kravas telpu no transportlīdzekļa, tādējādi dodot iespēju izmantot dažāda veida transportlīdzekļus/robotus dažāda veida braucieniem dažādos apstākļos, Seaweed packaging, kas ir atraduši Baltijas jūras zeltu – Ziemeļvalstu jūraszāles, un plāno izstrādāt revolucionāru materiālu no vietējiem dabas resursiem – jūraszālēm, tas būs bioloģiski noārdāms, kompostējams, elastīgs un jūrai drošs materiāls dažāda veida lietojumiem iepakošanas nozarē un komanda Mealy, kas plāno izstrādāt platformu, kas ļautu tajā ievietot pārtikas preces, kam tuvojas derīguma termiņa beigas vai kaut ko tādu, ko kāds vienkārši nelietos un pārdot kādam, kurš meklē kaut ko lētāku par pieejamajām tirgus cenām.

Lasīt tālāk
3. maijs, 2022

Jaunais Garmin GPS viedpulkstenis jūrniekiem quatix 7

quatix 7

Garmin nācis klajā ar jauno jūras GPS viedpulksteni quatix 7, kas paredzēts izmantošanai uz ūdens un citur, ir aprīkots ar vienmēr ieslēgtu skārienekrānu, visaptverošu savienojamību ar Garmin jūras elektroniku un ilgi kalpojošu akumulatoru. quatix 7 piedāvā vairākas jaunas laivošanas funkcijas, kas paredzētas, lai uzlabotu lietošanas iespējas uz kuģa, piemēram, daudzfunkcionālā displeja (MFD) kontroli, brīdinājumus par enkura vilkšanu un citas.

Pilnā sērija ar trīs modeļiem – quatix 7, quatix 7 Sapphire un quatix 7X Solar – ietver Garmin izcilākās viedpulksteņu īpašības, piedāvājot arī papildu laivošanas funkcionalitāti. Sapphire modeļu sērijas jaunums ir vienmēr ieslēgts AMOLED displejs, kas nodrošina asas krāsas, skaidrību un spilgtumu, turklāt neizlādē akumulatoru.

„Ikviens jūrasbraucējs var novērtēt quatix 7. sērijas produktu daudzpusību un noderīgumu, jo tie var kalpot gan par īpašu pirmo palīgu jūras izbraucienā, gan par glītu un stilīgu pulksteni, ko var nēsāt, dodoties vakariņās ar draugiem,” sacīja Dens Bartels (Dan Bartel), Garmin globālās patērētāju pārdošanas viceprezidents. „Pateicoties vairākām jaunām un inovatīvām, jūrā noderīgām funkcijām, lietotāji var kontrolēt savu MFD no jebkuras vietas uz kuģa un pat saņemt paziņojumus par svarīgiem laikapstākļiem, kā arī paisumu un bēgumu, kas var ietekmēt pārvietošanos. Turklāt quatix 7. sērijas pulksteņiem ir uzlabotas viedās funkcijas un neticami ilgs akumulatora darbības laiks, kāds nav pieejams nevienā citā jūras pulkstenī.”

Lasīt tālāk
17. aprīlis, 2022

Samsung telefonu ražošanā sācis izmantot pārstrādātus zvejas tīklus

samsung

“Samsung” kļuvis par pirmo viedtālruņu ražotāju pasaulē, kas savos jaunajos viedtālruņos izmanto okeānā pamestus zvejas tīklus. Pēc otrreizējas pārstrādes, no zvejas tīkliem tiek iegūta plastmasa, kas izmantota jauno “Galaxy S22” sērijas viedtālruņu iekšējo komponenšu izveidē, kā arī iestrādāta “S Pen” irbuļa iekšējā pārklājumā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Katru gadu pasaules okeānos tiek atstāti 640 000 tonnas zvejas tīklu, kas nopietni apdraud jūras un okeāna dabisko ekosistēmu, turklāt materiāla daļiņas bieži vien nonāk arī pārtikā un dzeramajā ūdenī. Ilgstoši atrodoties sāļajā jūras ūdenī un UV gaismas staros, zvejas tīkli kļūst trausli, tāpēc tiem ir grūti atrast otrreizēju pielietojumu.

“”Samsung”, apvienojot spēkus ar līdzīgi domājošām organizācijām, ir izveidojis īpašu ražošanas procesu, kas savāc, apstrādā un pārveido okeānā atstātos zvejas tīklus viedtālruņu komponentēs. Šis ir tikai viens no veidiem, kā uzņēmums iegulda ilgtspējīgu produktu ražošanā – arī Samsung monitoru korpusā ir iestrādāta pārstrādāta plastmasa, savukārt ražotnēs tiek izmantota videi draudzīga ūdens attīrīšanas tehnoloģija, lai atkārtoti izmantotu ūdens resursu,” stāsta Līga Bite, “Samsung Electronics Baltics” korporatīvās komunikācijas vadītāja Baltijā.

Lasīt tālāk
27. augusts, 2021

VAS Elektroniskie sakari atklājuši radiomonitoringa antenu torni Grobiņā

varam torna atklasana

VAS Elektroniskie sakari, atzīmējot savu 30 gadu jubileju 23. augustā atklāja radiomonitoringa antenu torni Grobiņā. Jaunuzceltais tornis ir jau desmitais VAS ES fiksētais radiofrekvenču spektra monitoringa punkts Latvijā, kas ir stratēģiski nozīmīgs objekts spektra izmantošanas uzraudzības nodrošināšanā.

Atklāšanā piedalījās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs Artūrs Toms Plešs, VARAM Valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos un VAS ES Padomes locekle Ilze Oša, VAS Eektroniskie sakari valdes priekšsēdētājs Jānis Bārda un valdes locekles Vija Gēme un Laila Līduma, VAS ES Radiofrekvenču uzraudzības nodaļas vadītājs Lauris Labanovskis, Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols, kā arī torņa būvniecībā iesaistītie partneri.

Torņa augstums ir 33 metri, tajā uzstādītās uztverošās monitoringa antenas paredzētas signālu uztveršanai un analīzei frekvenču joslā no 30 MHz līdz 3 GHz. Šajā frekvenču diapazonā Latvijā, līdzās apraides, gaisa, jūras un dzelzceļa satiksmes un citām sakaru sistēmām, darbojas arī mobilie sakaru tīkli, kuriem šobrīd ir liela loma digitālās transformācijas procesā.

VAS ES fiksētās radiomonitoringa antenas ir stratēģiski svarīgs objekts, un tās uzstādītas vairākās vietās Latvijas teritorijā, lai nodrošinātu radiosakaru tehnoloģiju attīstībai pielāgotu un labvēlīgu vidi un tās uzraudzību. Monitoringa punkti atrodas Rīgā, Valmierā, Rēzeknē, Daugavpilī, Ventspilī, un pavisam jauns – Grobiņas pagastā.

Šādas radiomonitoringa antenu sistēmas nodrošina radiosakaru iekārtu elektromagnētisko saderību jeb darbu bez savstarpējiem radiotraucējumiem, kas ir īpaši svarīgi šobrīd, kad saskaramies ar tehnoloģiju straujo attīstību, dažādību un radiofrekvenču spektra noslodzes ievērojamo pieaugumu, pamatojoties uz interneta un mobilo tīklu izmantošanas apjomu palielināšanos.

Lasīt tālāk
15. jūnijs, 2021

Tiek organizēts starptautisks tiešsaistes hakatons «HACK DigitalSea’21»

hackdigitalsea

Pirmo reizi Baltijas valstu vēsturē trīs reģiona «EIT Food» centri – «AgriFood Lithuania DIH», Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Tartu Biotehnoloģijas parks – kopīgi organizē starptautisku tiešsaistes hakatonu «HACK DigitalSea’21». Tajā tiks meklēti risinājumi ilgtspējīgas akvakultūras attīstībai Baltijas jūras reģionā. Hakatons notiks 3. un 4. jūlijā, tā balvu fonds – 12 tūkstoši eiro.

Hakatonam iespējams reģistrēties līdz 27. jūnijam www.hackdigitalsea.lt

Organizatori aicina piedalīties gan studentus, kuri vēl tikai meklē idejas, gan pieredzējušas jaunuzņēmumu komandas un citus interesentus. Balvas tiks piešķirtas trīs kategorijās.

Hakatons ir iespēja meklēt inovatīvus aktuālo problēmu risinājumus un jaunas iespējas tur, kur mēs bieži aizmirstam paskatīties – jūrā. Jūra nav tikai kuģu ceļš vai osta, tā ir svarīga ilgtspējīgas vides ekosistēmas, pārtikas piegādes ķēdes, loģistikas un atjaunojamās enerģijas sastāvdaļa. Piemēram, Eiropas Komisija ir noteikusi mērķi līdz 2030. gadam palielināt atjaunojamās enerģijas daudzumu no jūras līdz piecām reizēm un līdz 2050. gadam – pat līdz 25 reizēm. Baltijas jūra ir ceturtā vispiesārņotākā pasaulē. Ķīmiskais piesārņojums un eitrofikācija, intensīva kuģu satiksme, kā arī pārzveja un grunts tralēšana ir nodarījusi nopietnus postījumus Baltijas jūras ekosistēmai. Vienlaikus jūrā joprojām ir daudz neizmantota potenciāla, piemēram, biomasu, kas iegūta no makro aļģēm, var izmantot pārtikas vai citu vērtīgu produktu ražošanai. Pagaidām makro aļģu audzēšana un ražas novākšana Baltijas jūrā vēl ir tikai sākumstadijā.

Lasīt tālāk
lvLatviešu valoda