Interneta ātruma mērītājs ”Speedtest” apkopojis dažādu pasaules internetu lejupielādes ātrumus un noskaidrojis, ka līdz jūlija mēnesim Latvijā vidējais platjoslas interneta lejupielādes ātrums bijis 44,7 Mbps. Tas Latviju interneta ātrumā ziņā ierindojis 27. vietā, kas, salīdzinot ar 2017. gada aprīli nozīmējis kritumu par vienu vietu.
Visātrākais platjoslas internets pasaulē ir Singapūrā, otrs ātrākais Dienvidkorejā, bet goda pjedestālu noslēdz Honkonga. Igaunija savukārt atrodas 41. pozīcijā, bet Lietuva ieņem augsto 10. vietu.
Ja runājam par mobilo tīklu ātrumiem, tad šajā kategorijā Latvija ieņem 36. vietu, taču tas, salīdzinot ar aprīli, bijis kāpums par trijām vietām. Igaunija mobilajos tīklos ir 34. vietā, bet Lietuva – 20. Pasaulē ātrākais mobilais internets ir Norvēģijā, Nīderlandē un Ungārijā.
V. | Valsts | Lejup. ātrums |
1. | Singapūra | 154,38 |
2. | Dienvidkoreja | 125,69 |
3. | Honkonga | 117,21 |
4. | Islande | 110,52 |
5. | Rumānija | 91,48 |
10. | Lietuva | 67,29 |
27. | Latvija | 44,70 |
41. | Igaunija | 32,97 |
V. | Valsts | Lejup. ātrums |
1. | Norvēģija | 52,59 |
2. | Nīderlande | 46,94 |
3. | Ungārija | 46,24 |
4. | Singapūra | 45,99 |
5. | Malta | 44,84 |
20. | Lietuva | 32,06 |
34. | Igaunija | 27,38 |
36. | Latvija | 26,52 |
Izmantotie resursi: www.speedtest.net
Lattelecom platjoslas interneta izbūvē investējis 80,2 miljonus eiro, informē uzņēmuma Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zanda Šadre.
Latvija ir starp pasaules līderiem platjoslas interneta ieviešanā un viens no paraugiem optiskā interneta pārklājuma nodrošināšanā, jaunākajā pētījumā par platjoslas interneta ieviešanas tendencēm atzinis viens no pasaulē vadošajiem tehnoloģiju konsultāciju uzņēmumiem Arthur D.Little*.
“Šobrīd pasaulē novērojam četrus karstākos platjoslas interneta ieviešanas reģionus – Dienvidaustrumāziju, Vidējos Austrumus, Ibērijas pussalu un Baltiju,” teikts pētījumā. Latvija tajā pozitīvi izcelta vairākas reizes – gan par īstenoto pieeju platjoslas interneta programmas ieviešanā, gan par sasniegtajiem rezultātiem pārklājuma nodrošināšanā, kur ieņem pirmo vietu kopā ar Lietuvu. Abām Baltijas valstīm seko Katara, Singapūra un Japāna.
Neskatoties uz to, ka platjoslas ieviešanas programmas ierasti ir ilgtermiņa un to investīcijas tiek apgūtas ilgākā laika periodā, ir novērotas arī ātras un veiksmīgas ieviešanas programmas tādās valstīs kā Katara, Singapūra un Latvija, kā arī Spānija un Apvienotie Arābu Emirāti, norāda pētījuma autori. Šajās valstīs platjoslas internets gandrīz visā valsts teritorijā ieviests 3 līdz 6 gadu laikā. Latvijas gadījumā – 5 gados.
“Ir gandarījums būt starp valstīm, kas dažādos mērījumos ierasti ierindojas inovatīvāko valstu vidū. Līdz šim vairākos topos tika izcelts Latvijā pieejamā interneta ātrums, taču šoreiz novērtēts arī izvēlētais modelis, kā platjoslas internets tika ieviests,” uzsver Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, norādot, ka kopējās Lattelecom veiktās investīcijas optiskā interneta ieviešanā kopš 2008. gada sasniedz 80,2 miljonus eiro.
Kā norādīts pētījumā, veiksmīgākais optiskā interneta ieviešanas modelis pasaulē bijis tas, kurā ieviešanas programmu vada un galveno lomu uzņemas viens uzņēmums, kas veido arī sadarbību ar valdību un citiem investoriem. Šāds modelis bija izvēlēts arī Latvijā, kur vadošo lomu platjoslas interneta ieviešanā uzņēmās Lattelecom. “Valstīs, kurās ieviešanas temps ir lēns, nav viena vadoša spēlētāja, kas būtu uzņēmies programmas īstenošanu,” atzīst Arthur D.Little eksperti.
*Arthur D. Little ir viens no vadošajiem tehnoloģiju konsultācijas uzņēmumiem pasaulē, kas inovāciju un tehnoloģiju jomā darbojas jau kopš 1886.gada. Vairāk informācijas www.adl.com.
Latvija ir pirmspēdējā vietā ES tehnoloģiju ieviešanā uzņēmumos, turklāt gada laikā esam kāpuši tikai par vienu pozīciju. IKT nozares eksperti ar nožēlu atzīst, ka Latvijai būtu jāatrodas topa augšgalā, jo mums ir viena no attīstītākajām infrastruktūrām Eiropā – 91% mājsaimniecību ir pieejams ātrdarbīgs platjoslas internets, bet citviet ES tas pieejams tikai 71% mājsaimniecību, liecina 2016. gada Eiropas Komisijas Digitālā ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) dati. Eksperti skaidro, ka rezultāti ir tik zemi, jo Latvija nav pratusi izmantot infrastruktūras priekšrocības.Lasīt tālāk
Kā to paredz Eiropas Komisijas stratēģijas „Eiropa 2020” iniciatīva, arī visiem Latvijas iedzīvotājiem līdz 2020. gadam jābūt platjoslas interneta piekļuvei ar ātrumu vismaz 30 Mbit/s, bet pusei mājsaimniecību – vismaz 100 Mbit/s. Mērķis sasniedzams, izmantojot gan kabeļu, gan bezvadu platjoslas pieslēgumus. Kā norāda VAS Elektroniskie sakari (VAS ES) eksperts Guntis Ancāns, Latviju jau tagad pamatoti var uzskatīt par vienu no līderiem 4G frekvenču apgūšanā Eiropā.Lasīt tālāk
Lattelecom un Ķīnas vadošais elektronikas ražotājs Huawei parakstījuši sadarbības līgumu par jaunas multimediju pakalpojumu platformas ieviešanu. Lattelecom būs pirmais telekomunikāciju operators Latvijā, kam būs šāda sistēma. Šīs sadarbības rezultātā līdz gada beigām tiks izbūvēta sistēma, kas Lattelecom klientiem ļaus lietot tehnoloģiski modernākās saziņas iespējas - pieslēgt fiksēto tālruni pie jebkura platjoslas datu pārraides tīkla (vairs nebūs vajadzības pēc atsevišķiem telefonu vadiem dzīvokļos), lietot virtuālo telefoniju gan uz datoriem, gan mobilām ierīcēm, izmantot visus mājas telefona papildpakalpojumus un funkcijas (piemēram, izveidot "vēlamo" un "nevēlamo" zvanītāju sarakstus, kuru sastāda pats abonents), veikt video izsaukumus starp abonentiem, ar papildpakalpojumu iespējām (pāradresācija, zvanu gaidīšana, izsaukuma pārvirzīšana utt.)
Ja es pareizi saprotu, tad turpmāk varēs ņemt savu fiksēto telefonu padusē un doties uz citu vietu, kur ir platjoslas internets. Tādējādi vairs nebūs problēmas, ka fiksētais telefons paliks pilsētas dzīvoklī, bet vasarnīcā tāda nebūs vispār. Kaut gan jāparēķina abonēšanas maksas vairākiem platjoslas internetiem. Var jau būt, ka tur ir kaut kāds finansiālais izdevīgums