Mākslīgā intelekta (MI) uzņēmumu skaits Baltijā gada laikā pieaudzis par vairāk nekā pusi – no 184 līdz 282 uzņēmumiem, liecina jaunākais “The Baltic AI Landscape 2026” apskats. Jaunākie dati rāda, ka privātie uzņēmumi joprojām izmanto salīdzinoši nelielu daļu no Baltijā pieejamā Eiropas Savienības finansējuma MI, digitalizācijas un tehnoloģiju attīstības projektiem.
“The Baltic AI Landscape 2026”, ko sagatavojuši Venture Faculty un Latvijā izstrādātā platforma Proposal Peak, tapis sadarbībā ar vienu no pasaules lielākajām uzņēmumu un investīciju datubāzēm Dealroom. Pētījumā apkopoti uzņēmumi, kas darbojas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kopumā identificējot 282 MIuzņēmumi – par nedaudz vairāk nekā 53% vairāk nekā gadu iepriekš.
Visvairāk MI uzņēmumu ir Igaunijā – 113, Latvijā darbojas 95, bet Lietuvā – 74. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu uzņēmumu skaits Igaunijā audzis par 49%, Latvijā par 42%, savukārt Lietuvā par 80%.
Latvija īpaši izceļas programmatūras un MI pētniecības un izstrādes jomā – Latvijā darbojas 17 no kopumā 28 šīs kategorijas uzņēmumiem Baltijā. Turklāt Latvijā ir lielākā tā dēvēto “AI-First” uzņēmumu grupa Baltijā – desmit uzņēmumi, kuru darbība jau no sākuma veidota ap mākslīgā intelekta tehnoloģijām.
Baltijā kopumā lielākā MIuzņēmumu koncentrācija pašlaik ir pārdošanas un mārketinga tehnoloģiju segmentā – tajā darbojas 53 uzņēmumi. Tam seko FinTech un LegalTech ar 36 uzņēmumiem, EdTech un radošā AI risinājumi ar 32 uzņēmumiem, kā arī AI infrastruktūra un izstrādes rīki ar 31 uzņēmumu.
Privātie uzņēmumi izmanto tikai daļu no pieejamajām finansējuma iespējām
Viens no būtiskākajiem “The Baltic AI Landscape 2026” secinājumiem saistīts ar Eiropas Savienības finansējuma izmantošanu. Laikā no 2022. līdz 2026. gadam Baltijas organizācijas Digital Europe Programme (DIGITAL) ietvaros piesaistījušas 78 miljonus eiro, aptverot 194 organizācijas un 387 dalības projektos. No Baltijas valstīm lielāko finansējuma apjomu piesaistījusi Lietuva – 27,9 miljonus eiro, Igaunija – 25,7 miljonus, bet Latvija – 24,4 miljonus eiro.
Tomēr finansējuma sadalījums parāda būtisku neizmantoto potenciālu privātajā sektorā. Universitātes, pētniecības organizācijas un publiskā sektora institūcijas saņēmušas 45,9 miljonus eiro jeb 58,9% no kopējā finansējuma, kamēr 72 privātie uzņēmumi piesaistījuši 16,5 miljonus eiro jeb tikai 21,2%. Turklāt privātie uzņēmumi koordinējuši tikai trīs no savām 98 dalībām projektos.
Proposal Peak līdzdibinātājs un vadītājs Edgars Poga norāda, ka šie dati rāda ne tikai finansējuma sadalījumu, bet arī būtisku izaugsmes iespēju Baltijas tehnoloģiju uzņēmumiem.
“Baltijā netrūkst ne tehnoloģiju uzņēmumu, ne ideju, taču redzam, ka privātā sektora dalība Eiropas finansējuma programmās joprojām ir salīdzinoši neliela. No 282 identificētajiem MI uzņēmumiem tikai 72 pašlaik piedalās Digital Europe programmā. Tas nozīmē, ka ievērojamai daļai uzņēmumu vēl ir iespēja izmantot publisko finansējumu produktu izstrādei, tehnoloģiju attīstībai un sadarbībai ar partneriem citās Eiropas valstīs,” norāda Poga.
Būtiska priekšrocība uzņēmumiem ir arī finansējuma struktūra. Dalība ES finansētos konsorcijos var segt ievērojamu daļu no produkta vai tehnoloģijas attīstības izmaksām, vienlaikus ļaujot uzņēmumam saglabāt tā radīto rezultātu intelektuālā īpašuma tiesības. Savukārt iepriekšēja sekmīga dalība projektos palielina uzņēmuma iespējas kvalificēties nākamajiem finansējuma konkursiem un nākotnē pašam uzņemties konsorcija vadošā partnera lomu.
“Uzņēmumiem ES finansējums būtu jāuztver ne tikai kā grants konkrētam projektam, bet arī kā instruments uzņēmuma ilgtermiņa attīstībai. Tas ļauj finansēt daļu no pētniecības un produktu izstrādes izmaksām, veidot starptautiskas partnerības un iegūt pieredzi, kas palīdz konkurēt par nākamajiem projektiem. Īpaši MI un citu tehnoloģiju uzņēmumiem šobrīd ir vērts sistemātiski sekot pieejamajām programmām, nevis sākt meklēt finansējumu tikai brīdī, kad konkrēts konkurss jau tuvojas noslēgumam,” uzsver Poga.
Latvija stiprina pozīcijas Baltijas MI ekosistēmā
Pētījums rāda, ka MI attīstību Baltijā veicina ne tikai jaunu uzņēmumu veidošanās, bet vienlaikus arī pieejamāka skaitļošanas infrastruktūra, kapitāls un publiskā finansējuma programmas. 2025. gadā Baltijā darbu sāka deviņi jauni uz reģionu orientēti investīciju fondi ar aptuveni 300 miljonu eiro kopējo kapitālu, bet MI uzņēmumi piesaistīja 46% no visa reģiona riska kapitāla finansējuma.
Latvijā nozīmīga loma ir arī Rīgas Tehniskajai universitātei, kas Digital Europe programmā piesaistījusi 4,8 miljonus eiro. Savukārt LVRTC ar 2,4 miljoniem eiro ir viens no lielākajiem Latvijas finansējuma saņēmējiem ārpus universitāšu sektora.
Pētījuma autori secina, ka Baltijas MI ekosistēmas turpmākajā attīstībā tieši ES finansējuma plašāka izmantošana privātajā sektorā var kļūt par vienu no būtiskākajiem izaugsmes faktoriem. Pašlaik Digital Europe programmā piedalās 72 privātie uzņēmumi, kamēr kopējais identificēto AI uzņēmumu skaits Baltijā sasniedz 282.
