Latvijā mobilo datu patēriņš uz vienu abonementu sasniedzis 66 gigabaitus mēnesī – gandrīz četras reizes vairāk nekā vidēji Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs, liecina jaunākā OECD platjoslas statistika. Vienlaikus Latvija ierindojas starp OECD līderēm optiskās šķiedras interneta pieslēgumu izmantošanā. Starptautiskā digitālās savienojamības un tehnoloģiju foruma “Techritory 2026” atklāšanā 21. oktobrī Rīgā uzstājās OECD ģenerālsekretāra vietnieks Jasuši Masaki (Yasushi Masaki).
Saskaņā ar jaunāko OECD platjoslas statistiku 2025. gadā vidējais mobilo datu patēriņš organizācijas valstīs bija 17 gigabaiti uz abonementu mēnesī. Latvija ar 66 gigabaitiem ieņēma pirmo vietu, apsteidzot Lietuvu (54 GB) un Somiju (49 GB).
Arī optiskās šķiedras interneta pieslēgumu jomā Latvija ir starp OECD līderēm. 2025. gadā optiskās šķiedras pieslēgumi veidoja 80% no visiem fiksētā platjoslas interneta pieslēgumiem Latvijā, kamēr OECD vidējais rādītājs bija 51%.
Masaki uzsvēra, ka attīstīta digitālā infrastruktūra pati par sevi negarantē augstāku produktivitāti. Izšķiroša nozīme būs uzņēmumu spējai ieviest jaunās tehnoloģijas, tostarp mākslīgo intelektu.
Pēc OECD aplēsēm, mākslīgā intelekta izmantošana nākamajā desmitgadē varētu papildināt ikgadējo darba ražīguma pieaugumu OECD valstīs par līdz pat vienam procentpunktam. Tomēr šo potenciālu būs iespējams izmantot tikai tad, ja uzņēmumiem būs pieejamas nepieciešamās prasmes, dati, skaitļošanas jaudas un finansējums.
Pasaulē 2,2 miljardi cilvēku joprojām neizmanto internetu
Starptautiskās Telekomunikāciju savienības (ITU) ģenerālsekretāra vietnieks Tomass Lamanausks (Tomas Lamanauskas) norādīja, ka digitālās savienojamības attīstība paver jaunas ekonomiskās iespējas, taču vienlaikus palielina tehnoloģiskās nevienlīdzības riskus.
Pasaulē internetu izmanto aptuveni seši miljardi cilvēku – par 1,3 miljardiem vairāk nekā pirms pieciem gadiem. Tomēr 2,2 miljardi cilvēku joprojām nav pieslēgti internetam. Valstīs ar augstiem ienākumiem 5G pārklājums sasniedz 84% iedzīvotāju, bet valstīs ar zemiem ienākumiem – tikai 4%.
Lai līdz 2030. gadam nodrošinātu pilnvērtīgu digitālo savienojamību visā pasaulē, būs nepieciešami aptuveni 1,6 triljoni ASV dolāru ieguldījumu infrastruktūrā. Ieskaitot ieguldījumus digitālajās prasmēs un citos priekšnoteikumos, nepieciešamais finansējums sasniedz 2,8 triljonus dolāru.
Lamanausks īpaši izcēla Latvijas digitālās infrastruktūras attīstību. Optiskās šķiedras tīkla pārklājums līdz telpām pārsniedz 90%, 5G pārklājums sasniedz vairāk nekā 96% iedzīvotāju, bet internetu izmanto vairāk nekā 94% iedzīvotāju. Turklāt 75% iedzīvotāju uzskata, ka digitalizācija uzlabo viņu dzīvi.
Vienlaikus ITU pārstāvis brīdināja par pieaugošo atkarību no digitālās infrastruktūras. Vairāk nekā 99% starptautiskās datu plūsmas nodrošina zemūdens kabeļi, kuru bojājumi var būtiski ietekmēt valstu ekonomiku un sabiedrībai svarīgus pakalpojumus.
Lamanausks arī uzsvēra nepieciešamību ieguldīt ne tikai infrastruktūrā, bet arī cilvēku prasmēs un uzticamu tehnoloģiju attīstībā. Viņš norādīja, ka aptuveni 90% mākslīgā intelekta superdatoru jaudas pasaulē koncentrējas tikai divās valstīs, kas padziļina plaisu starp valstīm, kurām šīs tehnoloģijas ir pieejamas, un tām, kurām nav.
Eiropai jāspēj radīt pašai savas tehnoloģijas
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars foruma atklāšanā uzsvēra, ka Eiropai jāpaātrina inovāciju attīstība un jāmazina birokrātiskie šķēršļi.
Ministrs norādīja, ka tehnoloģisko līderību nav iespējams sasniegt tikai ar regulējumu – nepieciešams radīt un ieviest jaunas tehnoloģijas. Viņš aicināja starptautiskos uzņēmumus izmantot Latviju kā vietu inovatīvu risinājumu izstrādei un testēšanai.
Tavara ieskatā mākslīgais intelekts var palīdzēt uzņēmumiem un valsts pārvaldei samazināt izmaksas, automatizēt procesus un risināt darbaspēka trūkuma problēmas. Tomēr tehnoloģiju attīstībai jānotiek vienlaikus ar kiberdrošības un personas datu aizsardzības stiprināšanu.
Ministrs uzsvēra, ka Eiropai jāattīsta savas tehnoloģiskās kompetences, infrastruktūra un uzņēmumi, lai mazinātu atkarību no ārpus Eiropas radītajiem risinājumiem.
Ar LIAA atbalstu deviņos mēnešos piesaistītas gandrīz 900 miljonu eiro investīcijas
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktore Ieva Jāgere norādīja, ka Latvija ir ne tikai tehnoloģiju patērētāja, bet arī starptautiski konkurētspējīgu tehnoloģiju radītāja.
Kā vienu no piemēriem viņa minēja Līvānos bāzēto optisko šķiedru tehnoloģiju uzņēmumu SIA “Light Guide Optics International” (Lightguide), kas izstrādā un ražo produktus starptautiskajiem tirgiem. Jāgere uzsvēra, ka inovācijas Latvijā attīstās ne tikai Rīgā, bet arī reģionos.
Pēc LIAA vadītājas teiktā, 2025. gadā ar aģentūras atbalstu Latvijā piesaistīto investīciju apjoms sasniedza vienu miljardu eiro, savukārt 2026. gada pirmajos deviņos mēnešos ar LIAA atbalstu piesaistīti jau gandrīz 900 miljoni eiro.
Latvijas priekšrocības investoru piesaistē ir kvalificēts darbaspēks, digitālie pakalpojumi, starptautiskā sadarbības pieredze un uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma, kas paredz neaplikt ar nodokli reinvestēto peļņu.
Jau ziņots, ka šogad starptautiskā digitālās savienojamības un tehnoloģiju foruma “Techritory 2026” uzmanības centrā ir drošība un labklājība, ko iespējams veicināt ar digitalizācijas un savienojamības palīdzību. Laikā, kad Eiropa saskaras ar pieaugošiem kiberdrošības izaicinājumiem, globālu tehnoloģisko konkurenci un nepieciešamību stiprināt savu digitālo neatkarību, forums Rīgā kļūst par vietu, kur starptautisko organizāciju, valdību, uzņēmumu un pētniecības pārstāvji ne tikai apspriež nākotnes tehnoloģijas, bet arī meklē konkrētus risinājumus Eiropas konkurētspējas un noturības stiprināšanai. Būtisks diskusiju jautājums ir, kā tehnoloģiju straujo attīstību pārvērst reālos ieguvumos ekonomikā, uzņēmējdarbībā un sabiedrības ikdienā.
“Techritory 2026” šogad notiek devīto reizi. To organizē SIA “Elektroniskie sakari”, savukārt foruma stratēģiskie partneri ir SIA “Latvijas Mobilais Telefons”, Ziemeļvalstu ministru padome, SIA “DELSKA” un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.
