18. oktobris, 2021

Tagad arī Neste biznesa klienti varēs uzpildīties izmantojot mobilo lietotni

neste

Attīstot piedāvājumu Neste biznesa klientiem, Neste mobilā aplikācija tagad pieejama ne tikai privātpersonām, bet arī uzņēmumiem Latvijā, Baltijā un Somijā, kas ļauj būtiski samazināt laiku, kas tiek veltīts biznesa kartes administrēšanai. Ja līdz šim ierastās plastikāta degvielas kartes saņemšanai būtu jāgaida vairākas dienas, jo kartes pasūtīšanas un izgatavošanas process prasa laiku, tagad atliek vien lejupielādēt aplikāciju, pasūtīt Neste virtuālo karti un izvēlēties tai aktuālos uzstādījumus. Neste mobilā aplikācija uzņēmumiem ir mūsdienīgs un vēl līdz šim Latvijā nebijis pakalpojums biznesa klientu segmentā.

“Neste Bizness mobilā aplikācija ir produkts, kuru esam pilnveidojuši tieši Neste Bizness kartes lietotājiem, lai atvieglotu viņu ikdienu ar iespēju darījumu veikt caur telefona aplikāciju, izmantojot mobilos maksājumus. Mūsdienās digitālie pakalpojuma rīki paliek arvien populārāki un sniedz papildu pakalpojumu iespējas, tāpēc arī mēs virzāmies līdzi laikam un attīstāmies šajā virzienā. Galvenās priekšrocības, ko mobilais maksājums sniedz Neste biznesa klientiem, ir līdz minimumam samazināts laiks, kas tiek veltīts degvielas karšu administrēšanas procesam, un lielākas attālinātās kontroles iespējas. Mobilajiem norēķiniem tiek izmantota Neste Bizness virtuālā karte, kuru klients var aktivizēt jebkurā diennakts laikā un sākt lietot uzreiz, tā kā kartes pasūtīšana notiek reāllaikā. Dažādu limitu vai papildu iespēju nodrošināšanu uzņēmējs var piemērot katrai uzņēmuma kartei atsevišķi vai pat aktivizēt degvielas sūkni, neatrodoties DUS. Domājot arī par nākotni, mēs pakāpeniski attīstām un papildinām mobilās aplikācijas iespēju klāstu, lai nākotnē mūsu klientiem būtu pieejami arī citi uzņēmējam svarīgi pakalpojumi,” norāda Armands Beiziķis, Neste Latvija valdes priekšsēdētājs.

Lasīt tālāk
17. oktobris, 2021

Latvijā ieviests risinājums, kas ļauj īpaši ātri noskenēt Covid sertifikātus

RASO

Latvijā ieviests risinājums, kas ļauj īpaši ātri noskenēt Covid sertifikātus un ir piemērots lielu cilvēku plūsmu raitai apkalpošanai. Jaunais risinājums, ko radījis lietuviešu uzņēmums RASO, Covid sertifikātu pārbauda mazāk nekā sekundes laikā.

Jaunā Covid sertifikātu skenēšanas tehnoloģija spēj būtiski paātrināt cilvēku plūsmu vietās, kur ārkārtējās situācijas ietvaros kopš 11. oktobra ir ieviesti dažādi ierobežojumi. Lietotni izstrādājis Lietuvas uzņēmums RASO, kas kaimiņvalstī to ieviesa jau septembrī, kad tur stājās spēkā epidemioloģiskie ierobežojumi pandēmijas ierobežošanai. RASO risinājums tiek izmantots 50 “Maxima” veikalos visā Lietuvā. Atšķirībā no lietotnēm viedierīcēs, RASO piedāvātais risinājums paredz sertifikātu skenēšanā izmantot specializētu ierīci ar svītrkoda skeneri. Tāpēc tas ir īpaši piemērots lielu cilvēku plūsmu pārbaudei ilgā laika posmā, piemēram, sertifikātu kontrolei tirdzniecības centros visas darba dienas garumā. Šobrīd RASO izstrādāto risinājumu izmanto iepirkšanās un izklaides centrā “Akropole”.

“Arī Latvijai vajadzīgs risinājums, kas varētu skenēt Covid sertifikātus ātrāk nekā to spēj paveikt parasto viedierīču videokameras. Izmantojam Lietuvā jau pārbaudīto tehnoloģisko risinājumu, adaptējot to Latvijas prasībām. Tas, ka lietotne jau bija izstrādāta un integrēta “Honeywell” mobilajā datorā, ļāva skenēšanas risinājumu ieviest ļoti ātri – tirgotājiem Latvijā tika dotas tikai trīs dienas, lai sagatavotos jaunajām prasībām. Latvijas Covid sertifikātu validācijas programma darbojas t.s. publiskās atslēgas infrastruktūrā (Public Key Infrastructure) un reaģē mazāk nekā sekundes laikā, lai pārliecinātos, vai sertifikāts ir derīgs,” stāsta RASO tirdzniecības, loģistikas un ražošanas izpilddirektors Vitālijs Garbausks (Vitalijus Garbauskas).

Lasīt tālāk
16. oktobris, 2021

LMT Jelgavas novadā uzstādījis inovatīvas meteoroloģisko novērojumu stacijas

Mobilo tehnoloģiju uzņēmums “LMT” Jelgavas novadā uzstādījis četras inovatīvas metereoloģisko novērojumu stacijas, kuras ar sensoru palīdzību efektīvi var noteikt dažādus meteoroloģiskos raksturlielumus. Šāds risinājums, kas sastāv no vairākiem NB-IoT mobilo sakaru tīklā savienotiem sensoriem, Latvijas meteoroloģijas vēsturē tiek izmantots pirmo reizi.

Mobilajā datu pārraides tīklā strādājošās meteoroloģiskās novērojumu stacijas “LMT” uzstādījis sadarbībā ar igauņu uzņēmumu “Superhands”. Tās ar lietu interneta sensoru palīdzību spēj noteikt gaisa un augsnes temperatūru un mitrumu, kā arī vēja stiprumu, virzienu un nokrišņu daudzumu. Inovatīvās meteoroloģisko novērojumu stacijas galvenās priekšrocības ir četras reizes zemākas uzstādīšanas izmaksas nekā tradicionālajiem risinājumiem, kā arī uzstādīšanai nav nepieciešama īpašas infrastruktūras izbūve. Sensori, kas darbojas ar baterijām, meteoroloģisko novērojumu veikšanai Jelgavas novadā uzstādīti MPS “Pēterlauki”, ZS “Vilciņi”, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Staļģenes stacijā, kā arī ZS “Mežcīruļi”.

Lasīt tālāk
15. oktobris, 2021

Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka IT speciālisti ir labi atalgoti

itspecialist

Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) speciālisti ir labi atalgoti un pēc viņiem ir liels pieprasījums, IKT profesiju var apgūt pašmācības ceļā un tā ir piemērotāka tieši intravertiem cilvēkiem, noskaidrots Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) veiktajā sabiedrības aptaujā, gatavojoties ikgadējai Karjeras nedēļai.*

Latvijas iedzīvotājiem ir izveidojies noteikts priekšstats par IKT profesiju – vairums uzskata, ka šī amata pratēji ir labi atalgoti (80%), pēc viņiem ir liels pieprasījums (75%), darbam IKT jomā nepieciešamas labas matemātikas zināšanas (69%). Teju puse aptaujāto uzskata – IKT darbs ir piemērotāks introvertiem cilvēkiem (40%), un katrs ceturtais domā, ka IKT jomā nav nepieciešamas sociālās prasmes un spēja sastrādāties komandā. 41% respondentu uzskata, ka IKT profesiju iespējams apgūt pašmācības ceļā. Savukārt 16% respondentu domā, ka darbs IKT ir garlaicīgs un tam nav nepieciešams radošums. Katrs piektais uzskata, ka darbs IKT jomā ir grūti savienojams ar ģimenes dzīvi.

“IKT jomas profesijas ir dažādas un daudzpusīgas, taču, tā kā tās ir salīdzinoši jaunas, tad dažkārt trūkst detalizētas un objektīvas informācijas par tajās nepieciešamajām prasmēm un kompetencēm, kā arī par IKT strādājošo speciālistu darba ritmu. Tāpēc šogad Karjeras nedēļā esam izvēlējušies runāt ar jauniešiem tieši par IKT jomu. Ļoti svarīgi komunikāciju veidot gan ar jauniešiem, gan arī ar sabiedrību kopumā, jo bieži vien vecākiem, skolotājiem un apkārtējam lokam ir liela ietekme uz jauno cilvēku karjeras izvēli,” uzsver VIAA Izglītības atbalsta un starptautiskās sadarbības departamenta direktors Didzis Poreiters.

Lasīt tālāk
14. oktobris, 2021

Radīts pirmais latviešu literatūrai veltītais virtuālais asistents jeb sarunbots

Cibins

Godinot Jāni Poruku 150 gadu jubilejā, ir radīts pirmais latviešu literatūrai veltītais virtuālais asistents jeb sarunbots. Kopā ar Cibiņu ikviens interneta lietotājs var ne tikai apgūt un pārbaudīt zināšanas par stāstu “Kauja pie Knipskas”, bet arī aprunāties un izteikt savu viedokli.

Virtuālais Cibiņš par sevi: “Es esmu pusaudzis no Jāņa Poruka stāsta, ko pamatoti uzskata par daļu no latviešu literatūras zelta fonda. Lai nu kā man ir klājies stāstā, beigās mans mūžs ir izrādījies ilgāks, nekā varētu iedomāties – jau vairāk nekā simt gadus mani pazīst, par mani runā, spriež un izsaka pretrunīgus viedokļus.”

Šāda veida palīgs izglītības mērķiem latviešu valodā radīts pirmo reizi. Virtuālais Cibiņš palīdz iepazīt stāstu “Kauja pie Knipskas”, tajā attēloto vidi un laikmetu vēsturiskā un sociālā kontekstā. Tas spēj atbildēt uz jautājumiem un virzīt sarunu vēlamajā – literārā darba izpētes virzienā, rosina domāt plašāk par morāles un ētikas jautājumiem. Padomju laikos stāstā uzsvērtās sociālās atšķirības ir kā fons, lai runātu par līdzjūtību, godu un kaunu, par nesaprastā un trauslā varoņa alkām pēc citādas dzīves, arī par reliģiskiem jautājumiem. “Kauns ir zagt, bet ne palīga meklēt!” Cibiņam saka skolotājs – vai nav aktuāli? Prast un spēt meklēt un pieņemt palīdzību, ja nepieciešams. Un būt redzīgam un sniegt palīdzību tam, kuram tā vajadzīga, bet kauns lūgt. Empātija, mobings, iekļaujoša vide. Pasaules uzskatu un vērtību atšķirības. Jā, arī sociālie stereotipi un materiālā stāvokļa atšķirības. Nav aktuāli? Skolēni saka, ka esot, turklāt lieliski formulē, kas ir un kas nav mainījies kopš Cibiņa laikiem.

Lasīt tālāk
lvLatviešu valoda