Latvijā 24 % uzņēmumu norāda, ka datorsistēmu darbības pārtraukums uz divām līdz trim dienām radītu lielus vai ļoti lielus zaudējumus biznesam, liecina elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” un pētījumu centra SKDS 2026. gada pētījums. Starp biežāk izplatītākajām problēmām pēdējā gada laikā, ar kurām uzņēmumi saskārušies un kas var izraisīt datorsistēmu dīkstāvi, uzņēmumu vadītāji min vadu vai bezvadu tīkla pārrāvumus, pikšķerēšanas uzbrukumus darbiniekiem, serveru darbības traucējumus un datorvīrusus. Tomēr, lai gan biznesa darbības nepārtrauktība ir cieši saistīta ar IT infrastruktūras stabilitāti un kiberdrošību, uzņēmumu kiberdrošības pašnovērtējums saglabājies viduvējs – nepilnas sešas balles.

Uzņēmumu gatavības jautājums ir īpaši aktuāls, ņemot vērā kopējo kiberdrošības situāciju Latvijā. CERT.LV 2026. gada trešā ceturkšņa pārskatā norāda, ka Latvijas kibertelpā palielinājusies kiberapdraudējumu intensitāte un incidentu radītā ietekme. Uzbrucēji arvien aktīvāk izmantoja sistēmu ievainojamības, kompromitēja digitālās identitātes un izraisīja datu noplūdes.

To saprot arī liela daļa uzņēmumu – domājot par kiberuzbrukumiem digitālajā vidē, kas var izraisīt arī datorsistēmu darbības apstāšanos, vairums “Bite Latvija” un SKDS pētījuma dalībnieku kā satraucošākos izceļ potenciālos zaudējumus biznesam un iespēju, ka var tikt nozagti klientu dati. Kopumā katrs ceturtais uzņēmumu vadītājs atzina, ka datorsistēmu darbības pārtraukums vien dažas dienas radītu ievērojamus zaudējumus.

“Ja pārstāj darboties biznesam kritiski svarīgas sistēmas, var rasties domino efekts – apstāties pasūtījumu apstrāde, klientu apkalpošana vai ražošana. Un nav izšķirošas nozīmes tam, vai traucējumus izraisījis kiberuzbrukums, servera atteice vai interneta savienojuma pārrāvums. Ir jāspēj iespējami ātri atjaunot darbu, parūpējoties arī par datu drošību. Tas nozīmē skaidri apzināt svarīgākos biznesa procesus, izstrādāt rīcības plānu iespējamas dīkstāves gadījumā un regulāri pārbaudīt, vai datu rezerves kopijas un citi atjaunošanas risinājumi patiešām darbojas. Galu galā arī uzņēmuma konkurētspēju nosaka, cik efektīvi tas darbojas ikdienā un cik ātri spēj atgūties pēc neparedzētiem traucējumiem,” uzsver Māris Priekulis, “Bite Latvija” Lielo biznesa klientu nodaļas direktors.

Tiesa, lai gan uzņēmumu vadītāji apzinās iespējamos kiberuzbrukumu riskus, tostarp finansiālos zaudējumus un klientu datu zādzību sekas, preventīvie drošības pasākumi joprojām nav pietiekami izplatīti. Pētījums atklāj, ka kiberuzbrukumu kontekstā uzņēmumus mazāk satrauc darbinieku zināšanas, kā šādos gadījumos rīkotos, un tas, ka tiem nav IKT risinājumu, lai atvairītu šādus uzbrukumus. Turklāt tikai 33 % Latvijas uzņēmumu izmanto divu faktoru autentifikāciju, savukārt regulāras darbinieku kiberdrošības apmācības nodrošina vien 15 %. Tas aktualizē jautājumu, vai uzņēmumiem ir pietiekoši daudz zināšanu, resursu un atbalsta, ieviešot, kas ļauj aizsargāt savas IT sistēmas un nodrošināt darbības nepārtrauktību.

Zaļo un Viedo tehnoloģiju klastera valdes loceklis Imants Martinsons norāda, ka uzņēmumu digitalizācijā būtiski ir sākt ar esošās situācijas izvērtējumu. Tas ļauj identificēt gan nepilnības uzņēmuma procesos un darbinieku prasmēs, gan iespējamos IT drošības riskus, kas var ietekmēt darbības nepārtrauktību.

“Jo vairāk ikdienas procesu tiek digitalizēti, jo būtiskāk ir pārliecināties, ka uzņēmums spēs tos droši pārvaldīt un nodrošināt darbības nepārtrauktību arī neparedzētu traucējumu gadījumā. Vispirms jāsaprot, kādu problēmu uzņēmums vēlas atrisināt, kāda ir tā pašreizējā digitālā gatavība un kādi resursi nepieciešami. Īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem bieži trūkst zināšanu vai speciālistu, lai patstāvīgi izvērtētu visus riskus. Tāpēc mēs palīdzam uzņēmumiem novērtēt digitālo briedumu, identificēt prioritātes un atrast piemērotus tehnoloģiskos risinājumus, kā arī apzināt pieejamās atbalsta iespējas. Svarīgi ir panākt, lai digitalizācija nebūtu tikai jaunu tehnoloģiju ieviešana, bet pārdomāts ieguldījums uzņēmuma efektivitātē, drošībā un ilgtermiņa konkurētspējā,” stāsta Imants Martinsons.

Tikmēr Māris Priekulis papildina, ka īpaši būtiska ir darbinieku sagatavotība, jo krāpnieciskas saites atvēršana, piekļuves datu izpaušana vai nepietiekami aizsargāts lietotāja konts var kļūt par sākumpunktu incidentam, kura sekas var būt nopietnas un skart visu uzņēmumu.

“Darbinieks ir pirmajā aizsardzības līnijā, taču bez nepieciešamajām zināšanām viņš nevar atpazīt arvien sarežģītākus krāpniecības mēģinājumus. Turklāt kiberdrošības prasības nevar aprobežoties ar vienreizēju instrukciju. Apdraudējumi mainās, tāpēc regulāri jāatjauno gan darbinieku zināšanas, gan uzņēmuma drošības risinājumi. Šī kompleksā pieeja biznesa darbības nepārtrauktības nodrošināšanai ir stratēģiski nozīmīga uzņēmuma vadības atbildība, ko nevar deleģēt tikai IT nodaļai,” skaidro Māris Priekulis.

“Bite Latvija” un SKDS pētījums “IKT risinājumu izmantošana uzņēmumos un saskarsme ar kiberriskiem” veikts 2026. gadā no maija līdz jūlijam, ar interneta aptauju un telefoninterviju palīdzību aptaujājot 750 aktīvo uzņēmumu vadītājus visā Latvijā.

Ielādēt vairāk rakstus
Load More By Jānis Alksnis
Load More In Preses relīze
Komentāri ir slēgti

Iesakām izlasīt šādus rakstus

Valmierā varētu tapt Eiropas nozīmes MI infrastruktūras centrs

Pieci Eiropas tehnoloģiju uzņēmumi (“Nokia”, “Nscale”, “Skeleton”, “Telia” un “Verda”) izv Lasīt tālāk »