Mākslīgais intelekts (MI) kļūst par vienu no izšķirošajiem faktoriem valstu konkurētspējā cīņā par ārvalstu investīcijām. Lai gan Baltijas valstīm ir potenciāls kļūt par pievilcīgu MI investīciju reģionu, investoru vērtējums ir vidējs – vairāk nekā trešdaļa (37 %) respondentu reģionu uzskata par pievilcīgāku MI investīcijām nekā citas pasaules vietas, bet tikpat daudzi domā pretēji, liecina uzņēmuma EY ikgadējais European Attractiveness Survey 2026 pētījums, kas analizē jaunu ārvalstu investīciju aktivitāti Eiropā un investoru attieksmi.
“Lai gan investoru vērtējums nav viennozīmīgs, aptuveni katrs ceturtais jeb 26 % aptaujāto uzskata, ka Baltija ir līdzvērtīga citiem pasaules reģioniem. Vienlaikus konkurence par mākslīgā intelekta investīcijām kļūst arvien sīvāka. Investori skaidri norāda, ka nākamais solis ir mērķtiecīgas investīcijas tehnoloģiju infrastruktūrā un darbinieku tehnoloģisko prasmju uzlabošanā. Latvijai šajā ziņā ir īpaši svarīgi paātrināt tempu,” norāda Nauris Kļava, EY partneris Baltijas valstīs.
Baltijas līdere MI investīciju pievilcībā ir Igaunija
Salīdzinot Baltijas valstis, investoru acīs pārliecinoša līdere ir Igaunija – 46 % respondentu to uzskata par pievilcīgāko vietu MI investīcijām, inovācijām un tehnoloģiju ieviešanai, un tikai 28 % to vērtē kā mazāk pievilcīgu. Lietuvas vērtējums ir līdzsvarotāks: 36 % investoru to uzskata par pievilcīgāku MI investīcijām, bet 38 % norāda pretējo. Latvija investoru vērtējumā šobrīd atpaliek no kaimiņvalstīm. Teju puse jeb 46 % respondentu Latviju uzskata par mazāk pievilcīgu MI investīcijām, inovācijām un tehnoloģiju ieviešanai, kamēr tikai 28 % to vērtē pozitīvāk nekā citas valstis.
Latvijas galvenais uzdevums – stiprināt cilvēkkapitāla prasmes
Lai gan investori visās Baltijas valstīs kā galvenos priekšnoteikumus MI attīstībai izceļ tehnoloģiju infrastruktūru un kvalificētu darbaspēku, prioritātes katrā valstī atšķiras. Lietuvā (54 %) un Igaunijā (52 %) par svarīgāko uzdevumu tiek uzskatīta tehnoloģiju infrastruktūras attīstība, tai skaitā datu centru un atvērto datubāzu pilnveide. Savukārt Latvijā investori visvairāk uzsver nepieciešamību stiprināt darbaspēka tehnoloģiskās prasmes (52 %), kam seko tehnoloģiju infrastruktūras attīstība (48 %) un labāka piekļuve kapitālam MI uzņēmumu izaugsmei (40 %).
“Pētījuma dati rāda, ka attīstībai jābūt visaptverošai. Lai Latvija kļūtu konkurētspējīgāka mākslīgā intelekta investīciju piesaistē, ir svarīgi nodrošināt arī pieejamāku finansējumu šīs jomas uzņēmumiem, veicināt mākslīgā intelekta izmantošanu publiskajā sektorā un radīt apstākļus vietējo tehnoloģiju uzņēmumu izaugsmei,” uzsver Kļava.
