Lai gan teju četri no pieciem uzņēmumu vadītājiem Latvijā apzinās kiberdraudu iespējamo ietekmi uz viņu biznesu, reālā kiberdrošības situācija Latvijas uzņēmumos pasliktinās. Kā liecina LMT veiktās uzņēmumu vadītāju aptaujas dati, pastāv satraucoša plaisa starp izpratni un reālo rīcību – laika un IT resursu trūkuma dēļ arvien vairāk uzņēmumu atsakās pat no minimālās kiberdrošības higiēnas risinājumiem. Tieši resursu trūkuma dēļ 21 % uzņēmumu jaunu drošības risinājumu ieviešanu sāk tikai pēc jau notikuša kiberincidenta vai sistēmu sabrukuma.
Risinājumu meklēšana tikai pēc incidenta vienmēr izmaksā nesalīdzināmi dārgāk nekā prevencija – uzņēmumam jāsedz gan incidenta radītie zaudējumi (nozagti līdzekļi, sodi par datu noplūdi), gan steidzamas sistēmu atjaunošanas izmaksas. Tomēr, kā atklāj aptaujātie uzņēmumu vadītāji, pat tik pašsaprotamu kiberrdrošības risinājumu kā antivīrusu programmas pašlaik izmanto vien 58 % uzņēmumu – par 11 procentpunktiem mazāk nekā pērn. Arī divfaktoru autentifikācijas (2FA) lietojums sarucis no 44 % līdz 38 %, bet ugunsmūri izmanto 49 % uzņēmumu. Ilgtermiņā tas nozīmē, ka uzņēmumi, kuri ir atteikušies pat no visvienkāršāko kiberdrošības rīku izmantošanas, kļūst par vieglu mērķi masu pikšķerēšanas un izspiedējvīrusu uzbrukumiem. Atsakoties no divfaktoru autentifikācijas, piemēram, kibernoziedznieku nozagtās paroles dod tiem tiešu piekļuvi uzņēmuma finanšu un klientu datiem, kā rezultātā datu noplūde var būt neatgriezeniska.
Lai gan gandrīz trim ceturtdaļām (73 %) uzņēmumu nepārtraukts interneta pieslēgums ir kritiski svarīgs, 35 % uzņēmumu nav rezerves interneta pieslēguma, bet 22 % vadītāju pat nezina, vai uzņēmumā tāds ir. Tādējādi pat ikdienišķs datu pārraides kabeļa bojājums vai īslaicīgi traucējumi pakalpojumā, šo uzņēmumu darbību pilnībā paralizē. Bez rezerves datu pārraides risinājuma var tikt apstādināta gan ražošana, gan e-komercija un klientu akpkalpošana, pārvēršot tehniskās nebūšanas tiešos finansiālos zaudējumos.
Saskaņā ar aptaujas rezultātiem gandrīz katrā ceturtajā uzņēmumā (23 %) visus IT jautājumus paralēli tiešajiem pienākumiem risina pats vadītājs, savukārt 15 % uzņēmumu pastāv kritiska atkarība no viena vienīga IT speciālista.
“Aptaujas dati iezīmē satraucošu, taču no biznesa ikdienas skatpunkta saprotamu tendenci. Uzņēmēji neignorē kiberdrošību aiz nezināšanas – to apliecina augstā izpratne par riskiem. Problēmas pamatā ir hronisks laika un specifiskas IT kapacitātes trūkums,” uzsver LMT grupas kiberdrošības attīstības vadītājs Mārtiņš Kaļķis. “Mūsdienu dinamiskajā darba tempā uzņēmuma vadītājs nevar vienlaikus būt arī IT administrators, tāpēc kiberdrošības nozarei ir jāpielāgojas realitātei un to var redzēt arī LMT grupas piedāvātajos pakalpojumos uzņēmumiem – mēs integrējam drošību jau tīkla un infrastruktūras līmenī. Tā vietā, lai liktu vadītājiem atrast papildu stundas diennaktī, mēs piedāvājam viedajās tehnoloģijās balstītus kiberdrošības risinājumus, kas darbojas pilnībā automātiski un no paša uzņēmuma neprasa iesaisti vai tehniskus resursus. 21. gadsimtā kiberdrošībai ir jākļūst par neredzamu fonu, uz kura droši būvēt biznesa izaugsmi.”
Tieši apzinoties iekšējo resursu limitus, 70 % vadītāju kā galveno IT risinājuma izvēles kritēriju min tā vienkāršību, 63 % – ērtu integrāciju, bet 62 % prasa pilnībā automātiski pārvaldītus pakalpojumus. Pēc aptaujas dalībnieku paustā, daļa uzņēmumu tuvākā gada laikā plānojuši mazināt kiberdrošības riskus, veicot ieguldījumus darbinieku apmācībās (28 %) un datu rezerves kopiju sakārtošanā (28 %), bet 27 % iecerējuši veikt kiberdrošības auditu.
“Tas, ka uzņēmumi plāno sākt tieši ar auditu, apmācībām un datu kopiju izveidi, apliecina, ka uzņēmēji meklē jēgpilnus un saprotamus drošības soļus, kas reāli strādā un neapgrūtina ikdienas darbu. Skaidrs, ka, sakārtojot šo bāzes kiberhigiēnu, drošības riski mazinās, tomēr lai vadītājs varētu iegūt pilnīgu sirdsmieru un pilnvērtīgi pievērsties sava biznesa izaugsmei, nepieciešams apzināt un novērst arī citus kiberriskus, kuru skaits tehnoloģiju straujās attīstības un kibernoziedznieku ekspansiālā radošuma dēļ arvien pieaug,” norāda LMT grupas kiberdrošības attīstības vadītājs Mārtiņš Kaļķis.
Viņš iesaka uzņēmējiem neatlikt drošības risinājumu ieviešanu, bet izmantot plašo pieejamo rīku klāstu un automatizētos risinājumus kiberdrošības uzlabošanai. Gadījumā, ja iekšējo IT resursu nepietiek, ikdienas kiberaizsardzību ieteicams uzticēt profesionāliem un pārbaudītiem pakalpojumu sniedzējiem, kas nepārtraukti uzturēs un atjaunos uzņēmuma kiberdrošības vairogu.
LMT grupa veiktā aptauju par digitalizācijas un kiberdrošības situāciju Latvijas uzņēmumos noritējusi 2026. gada jūlijā, izmantojot datorizētas interneta intervijas (CAWI). Pētījumā piedalījās 507 Latvijas uzņēmumu vadītāji un lēmumu pieņēmēji – īpašnieki, valdes locekļi, uzņēmumu un struktūrvienību vadītāji.
