Ugunsdrošības kampaņā “Uzmanību, deg!” iedzīvotājus aicinās izmest jebkādas elektroierīces tām paredzētajos šķirošanas punktos, lai tā mazinātu to izraisīto ugunsnelaimju riskus, informēja “CleanR” valdes priekšsēdētājs Valerijs Stankevičs.
Ceturtdien, 20. augustā, atkritumu apsaimniekotājs “CleanR” sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) un Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) pētniekiem atklāja izglītojošo kampaņu “Uzmanību, deg!”. Tās mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību riskiem, ko rada nepareizi atkritumos izmestas elektroierīces, un veicināt to pareizu šķirošanu un nodošanu pārstrādei.
“Mēs ticam, ka biežākais cilvēku nepareizas rīcības iemesls ir nevis ļaunprātība, bet vienkārši nezināšana. Tāpēc šajā jautājumā mēs visi kopā centīsimies to mainīt. Izmetot elektroierīci ar akumulatoru atkritumos, iespējams, daudziem pat neienāk prātā, ka tā apdraud kāda cita drošību. Mehāniskas iedarbības dēļ tā var deformēties, aizdegties un apdraudēt ne vien iedzīvotāju, atkritumu izvedēju ekipāžas darbiniekus vai atkritumu šķirošanas līnijas darbiniekus, bet arī radīt zaudējumus iedzīvotājiem, uzņēmumam vai radīt ugunsgrēku, kurā cieš vide un cilvēki. Jāuzsver, ka seku novēršanai jāiesaistās arī citiem dienestiem, piemēram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, kura darbiniekiem esam pateicīgi par operatīvu un profesionālu iesaisti,” skaidroja Valerijs Stankevičs.
Viņš arī informēja, ka Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas apkopotie dati rāda: Eiropā pēdējos piecos gados ir dubultojies uguns negadījumu skaits, kas radušies no atkritumos izmestām litija baterijām. Arī Latvija nav izņēmums, kas arī ir iemesls, kāpēc šāda kampaņa tapusi.
Dažādu veidu elektroierīču mūsu ikdienā paliek arvien vairāk. Diemžēl tāpat pieaug arī to izraisīto ugunsnelaimju skaits.
“Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā informācija liecina, ka aizvadītajā gadā gandrīz katrs ceturtais ugunsgrēks, iespējams, izcēlies īssavienojuma, bojātu elektroierīču vai to nepareizas lietošanas rezultātā. Turklāt šāda veida ugunsgrēku īpatsvars gadu no gada pieaug, jo ikdienā cilvēki lieto arvien vairāk elektroierīču. Aicinām iedzīvotājus apzināties, ka nav atšķirības, vai ugunsgrēks izceļas mājās, atkritumu konteinerā vai atkritumu uzglabāšanas poligonā. Katrs no šiem ugunsgrēkiem ir bīstams, jo rada spēcīgus, indīgus dūmus, tā liesmas var pārmesties uz blakus esošām ēkām un automašīnām. Nereti degošu atkritumu dzēšanā ir nepieciešams iesaistīt plašus ugunsdzēsēju resursus, ugunsgrēki ir sarežģīti un ilgstoši, kas var kavēt palīdzības sniegšanu citiem nelaimē nokļuvušajiem,” uzsver VUGD Operatīvās vadības pārvaldes vecākais inspektors Krišjānis Mincenbergs.
Elektropreces nav parasts atkritums. Parādīt, kas var notikt ar nepareizi izmestu elektroiekārtu, ir viens no šīs kampaņas uzdevumiem. Tāpēc “CleanR” aicināja pievienoties LU CFI pētniekus, lai uzskatāmā, kontrolētā eksperimentā demonstrētu, kāpēc lieta, kas mājas apstākļos nerada bīstamību, ārēju apstākļu dēļ var būt ugunsnelaimes iemesls. Otrs kampaņas uzdevums ir mudināt mainīt sabiedrības paradumus un šo paradumu maiņu padarīt ērtāku un vieglāku.
“Litija akumulatoru priekšrocība ir tajā, ka tie spēj uzglabāt daudz enerģijas. No vienas puses, tā mēs varam lietot savas ierīces ilgāk, no otras puses – tieši tas var arī izraisīt ugunsnelaimi, ja apejamies ar bateriju vai ierīci, kas to satur, nepareizi. Litija akumulatorā ir dažādi slāņi. Ja tos sabojā tā, ka tie saskaras, rodas īssavienojums, sākas ķīmiska reakcija, baterija strauji uzsilst, un tā var ļoti strauji uzliesmot,” stāsta LU CFI vadošais pētnieks Gints Kučinskis.
Daudzkārt uzlādējamās litija baterijas bojājums un līdz ar to īssavienojums var rasties dažādos apstākļos, piemēram, karstumā vai mehāniskā bojājuma dēļ. “Ja akumulators tiek saspiests atkritumu presē vai caurdurts – rezultāts būs viens. Proti, slāņi, kas parasti ir nodalīti, saskarsies, un radīsies īssavienojums. Kādreiz uzliesmojumam vajag vairāk laika, kādreiz mazāk, uzliesmojums var būt mazāks vai lielāks, taču jāņem vērā, ka atkritumu vedējā vai poligonā apkārt var būt daudz citu priekšmetu, kas var uzliesmot līdzi,” atgādina Kučinskis.
Lai demonstrētu, cik maz reizēm vajag, lai sāktos ugunsnelaime, LU CFI pētnieki kontrolētā eksperimentā kopā ar ugunsdzēsējiem VUGD mācību poligonā veica vairākus kontrolētus eksperimentus ar litija akumulatoriem. Šo eksperimentu ierakstu var noskatīties zemāk:
“Jo vairāk ierīču, jo augstāks risks, ka kāda no tām tiks izmesta nepareizi. Tāpēc mēs aicinām elektropreces nodot tikai tām paredzētajās vietās šķirošanas laukumos, elektropreču pieņemšanas punktos vai citās vietās, kur tās tiek pieņemtas droši. Šajā kampaņā mēs ne vien apkoposim un izplatīsim informāciju par tuvākajām elektroiekārtu nodošanas vietām, bet arī kopā ar ražotāju atbildības sistēmas uzņēmumu “Zaļā josta” speciāli rīkosim akciju “Tīrmāja” dažādās Rīgas apkaimēs, lai cilvēki bez maksas, sev ērtā vietā var atbrīvoties no nevajadzīgajām ierīcēm,” teica “CleanR” vadītājs.
Viņš piebilda, ka ieradumu maiņa ir arī sadarbības rezultāts. “Tāpēc mēs aicinām namu pārvaldniekus informēt iedzīvotājus un izplatīt mūsu sagatavotos materiālus iedzīvotāju kanālos. Aicinām apkaimju biedrības šo jautājumu pārrunāt savās kopienās, vides organizācijas – palīdzēt veidot paradumus, kas pasargā gan vidi, gan cilvēkus. Un aicinām ikvienu no mums pirms elektroiekārtas izmešanas uzdot sev vienu jautājumu: vai es šo ierīci metu tur, kur tā nevienam nevar nodarīt pāri?” uzsvēra Stankevičs.
Plašāka informācija par kampaņu un akcijas “Tīrmāja” gaidāmais grafiks pieejams tīmekļa vietnē cleanr.lv/uzmanibu-deg. Sev tuvākos elektroierīču šķirošanas punktus var atrast www.videspratiba.lv.
Uzziņai, ko ir svarīgi atcerēties saistībā ar elektroierīcēm un drošību.
- Ja priekšmetu neatkarīgi no tā izmēra var pieslēgt elektrībai, tas ir uzlādējams, tajā ir baterija, mikročips vai mikroshēma, to jānodod tam speciāli paredzētā šķirošanas vietā, to nedrīkst izmest sadzīves atkritumos (ne šķirotajos, ne nešķirotajos).
- Ja akumulators jau ir uzbriedis, ierīci nedrīkst lietot, to nevajag mēģināt izjaukt pašrocīgi un akumulatoru caurdurt, jo bojātā akumulatorā var rasties īssavienojums un tas var uzliesmot. To nevajag uzglabāt dzīvojamās telpās. Ierīci var ielikt kādā metāla kastītē un nogādāt uz tuvāko elektronikas šķirošanas punktu vai akcijā “Tīrmāja”, par to brīdinot darbiniekus.
- Ja akumulators ir atvēries, to nevajag aiztikt kailām rokām, jo tā saturs, it sevišķi elektrolīts, ir indīgs.
- Nedrīkst mest ugunī vai turēt karstumā akumulatorus vai ierīces ar akumulatoriem. Tas bojā akumulatora mehānismus tāpat kā caurduršana vai saspiešana.
- Ierīces, kuras lādējas, nevajag atstāt bez uzraudzības vai tiešos saules staros, kā arī lādējot tās nevajag novietot uz gultas vai dīvāna, nedrīkst apklāt ar segām vai ko tamlīdzīgu, jo tas veicina ierīces sakaršanu. Nav ieteicams atstāt mobilo telefonu vai datoru lādēties uz visu nakti.
