Ņemot vērā uzskatu, ka teju ikvienā mītā un pat pasakā ir daļa patiesības, mobilo sakaru operatora BITE tehnoloģiju eksperti ir apkopojuši informāciju, kas atklāj patiesību par četriem populāriem ar viedtālruņiem un tajos pieejamās informācijas drošību saistītajiem mītiem.
# Viedtālrunis “noklausās” mūsu sarunas, lai piedāvātu mērķtiecīgu reklāmu
Šis ir viens no populārākajiem mītiem, kuru ierīču īpašnieki uztur “dzīvu” jau gadiem ilgi. Lai pārbaudītu, vai tas atbilst patiesībai, ASV Ziemeļaustrumu universitātes zinātnieki izanalizēja 17 tūkstošus populārāko “Android” viedtālruņiem paredzēto mobilo aplikāciju, īpašu uzmanību pievēršot tām, kas sūta informāciju uz sociālo tīklu “Facebook”.
Rezultāti? Pieņēmums, ka mobilās aplikācijas slepus izmanto telefona mikrofonu un veic audio ierakstus, sūta kādam failus, netika apstiprināts. Tajā pat laikā zinātnieki neizslēdz iespēju, ka kāds telefons vai aplikācija varētu sekot līdzi dažādiem lietotāju paradumiem.
Tāpēc, lejupielādējot ierīcēs dažādas mobilās aplikācijas, ir svarīgi pievērst uzmanību, kurām telefona funkcijām tās prasa piekļuvi. Piemēram, ir vērts aizdomāties, vai kalkulatoram un mūzikas aplikācijai tiešām nepieciešama informācija par lietotāja GPS lokāciju.
Visas piekļuves var kontrolēt centralizēti. Proti, ja šķiet, ka kādai aplikācijai piekļuves tiesības tai vai citai viedtālrunī vai planšetdatorā pieejamajai informācijai piešķirtas pārsteidzīgi, tās var mainīt, izmantojot šim nolūkam ierīces iestatījumus (“Android” ierīcēm: Settings -> Apps, “iOS” ierīcēm: Settings -> Privacy).
# Ražotāja drošības iestatījumu rediģēšana ir likuma pārkāpums
Par šo tēmu sabiedrībā ir diskutēts daudz un plaši. No vienas puses, ražotāja drošības iestatījumu rediģēšana jeb “jailbreak” ļauj lietotājam iegūt lielāku kontroli pār ierīci, no otras – šie iestatījumi ir paredzēti, lai pasargātu pašu lietotāju. Piemēram, lai arī “jailbreak” izmantošana ar mērķi lejupielādēt ierīcē aplikācijas, kuras neatzīst ražotājs, nav aizliegta ar likumu, kompānija “Apple” vairākkārt publiski ir norādījusi, ka neatbalsta šādu rīcību – ierīcēm, kurām ir rediģēti ražotāja drošības iestatījumi, tiek pārtraukta garantija.
Jāpiebilst gan, ka viedierīču programmatūras kods tiek aizsargāts ar autortiesībām, tāpēc, ja tu tajā iejauksies, var nākties atbildēt likuma priekšā.
# Izspiedējvīrusi apdraud tikai datorus
Pasaulei kļūstot digitālākai, arī kibernoziegumu risks palielinās. Tiesa, lai arī ierasts uzskatīt, ka dažādas ļaunprogrammatūras, tostarp šobrīd tik populārie izspiedējvīrusi, skar tikai datorus, to uzbrukumi aizvien biežāk tiek vērsti pret mobilo ierīču lietotājiem. Iemesls? Kibernoziedznieki lieliski apzinās, ka mobilais tālrunis vairs nav vienkārša saziņas ierīce – tajā tiek uzglabātas ne vien fotogrāfijas, bet arī dokumenti, personas dati un cita personiska informācija.
Izspiedējvīrusi bez personas vai organizācijas ziņas var iegūt tās datus (piemēram, īsziņas, GPS datus, adrešu grāmatas, sociālo tīklu piekļuves datus), kā arī kontrolēt tās rīcībā esošās ierīces – gan datorus, gan viedtālruņus un planšetdatorus. Tieši tāpēc kibernoziedznieku vidū tie ir īpašā cieņā.
