Datu valsts inspekcija (datu aizsardzības uzraudzības iestāde Latvijā) brīdina iedzīvotājus par telefonkrāpnieku aktivitāti, kuri zvanot iedzīvotājiem, stādās priekšā kā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja vai Eiropas Savienības dalībvalsts datu aizsardzības uzraudzības iestādes darbinieki, mēģinot iegūt personas datus un pieeju personas bankas kontiem.
Uzsveram, ka zvanot klientiem Datu valsts inspekcijas darbinieki nekad neaicina dalīties ar personas datiem, nosaukt piekļuves paroles vai norādīt bankas kontu piekļuves datus, lejupielādēt programmas, kuras nosūtītas uz Jūsu e-pastu, vai sekot apšaubāmām tīmekļvietņu saitēm!
Personas, kuras informēja Datu valsts inspekciju par krāpniecisku zvanu saņemšanu, norādīja, ka saruna norisinājās krievu valodā, zvanīts vairākas reizes, bet valsts, no kuras zvana, mainās, savukārt informācijas pasniegšanas veids – strukturēts un pārliecinošs.
Esam saņēmuši zvanus no iedzīvotājiem par:
Datu valsts inspekcijas rīcībā nav informācija, ka krāpniekiem būtu izdevies izkrāpt no kādas personas naudas summas, tomēr, ja esat kļuvuši par upuri krāpnieciskām darbībām, aicinām nekavējoties vērsties Valsts policijā.
Lasīt tālākHakeri, izmantojot tehnoloģiskās ievainojamības sociālajā vietnē “LinkedIn”, ir piekļuvuši vairāk nekā 700 miljonu lietotāju datiem, ziņo ārvalstu mediji Tehnoloģiju uzņēmums “Privacy Sharks” vēsta, ka noziedznieki no sociālā tīkla ir izguvuši milzu apjomu datu un tos ir izlikuši tirdzniecībai internetā tā sauktajā “tumšajā tīmeklī.” Portāls “9to5mac” raksta, ka noplūduši ir apmēram 700 miljonu lietotāju datu, kas ir apmēram 92% no visiem “LinkedIn” lietotājiem.
Hakeri, kas datus pārdod, ir izlikuši internetā vienu miljonu lietotāju datus kā paraugu, lai pierādītu savu apgalvojumu patiesību un, kā norāda kiberdrošības eksperti, dati ir īsti. Šķietami, ka noziedznieki ir izmantojuši paša sociālā medija sniegto lietotņu izstrādei paredzēto API pieeju
Lasīt tālākDomēna vārdu skaits ir ierobežots, tādēļ nereti vēlamais domēna vārds jau ir reģistrēts. Taču tas kļūst atkal pieejams, kad to iepriekšējais lietotājs no tā atsakās. Laikā, kad uzņēmēji visā pasaulē aktīvi steidz digitalizēt savus pakalpojumus, “.lv” domēna reģistra uzturētājs “NIC” aicina būt vērīgiem atsakoties no sava vecā mājaslapas nosaukuma. Darot to pāragri vai nepārdomāti, var pakļaut sevi un savus datus nozīmīgiem drošības riskiem.
Lietotu domēna vārdu reģistrēšana ir ierasta un izplatīta prakse visā pasaulē. Kad no mājaslapas nosaukuma jeb domēna vārda (“.com”, “.eu”, “.lv” vai kāda cita) atsakās tā iepriekšējais lietotājs, pēc 30 dienu pārejas perioda tas kļūst publiski pieejams reģistrācijai jebkuram interesentam. Kas vienam nav vajadzīgs, nereti noder kādam citam. Taču jaunais lietotājs, reģistrējot šādu domēna vārdu, var “saņemt mantojumā” arī tā reputāciju.
2018. gadā “Possible Security” veiktajā pētījumā tika novērots, ka tīmekļa pieprasījumu un saņemto e-pastu skaits un saturs liecina, ka domēna vārds pat pēc tā “nāves” ir pieprasīts un ļaundara rokās var kalpot kā “atslēga uz visiem uzņēmuma kiberdrošības cietokšņiem.” Pētījuma gaitā tika konstatēts, ka jaunais domēna vārda lietotājs var saņemt konfidenciālu informāciju no Uzņēmumu Reģistra un Valsts ieņēmumu dienesta, kā arī tikko iegādātas avio biļetes un sociālo tīklu paroļu atiestatīšanas pieprasījumus. Tāpat jaunais lietotājs var veikt saraksti iepriekšējā lietotāja vārdā vai iegūt pieeju tiešsaistes pakalpojumu kontiem.
Lasīt tālākĪsi pirms skolēnu brīvdienām Facebook sadarbībā ar Latvijas Drošāka interneta centru (Drossinternets.lv), kas ir vadošā bērnu un jauniešu interneta drošības organizācija, Latvijas skolēniem, jauniešiem un skolotājiem ir sagatavojuši īpašu tiešsaistes vebināru par drošību internetā.
Vebinārs notiks šo trešdien, 26. maijā, pulksten 16:00, Drossinternets.lv Facebook notikuma lapā.
Aptuveni četrdesmit minūšu vebinārā Facebook kolēģi no Latvijas un Drossinternets.lv pārstāve piedāvās praktiskus padomus par to, kā droši izmantot sociālo mediju platformas. Vebinārs būs noderīgs ne tikai bērniem un skolotājiem, bet arī vecākiem.
“Izglītojoša vebināra īstenošana ar Latvijas videi piemērotu saturu ir īpaši svarīga Facebook. Drošība vienmēr ir bijusi Facebook prioritāte, kad veidojam produktus vai pārvaldām mūsu platformas. Mēs ieviešam visaptverošas un skaidras politikas par to, kas ir un kas nav atļauts mūsu platformā, attīstām sarežģītus tehnoloģiskus risinājumus, lai jau sākotnēji identificētu un novērstu ļaunprātīgu rīcību, kā arī nodrošinām noderīgus rīkus un resursus, lai cilvēki varētu kontrolēt savu darbību mūsu platformās un saņemtu palīdzību, kad tas nepieciešams. Tomēr tehnoloģijas nevar pilnībā aizvietot lietotāju piesardzību, un tādēļ izglītošanai ir milzīga nozīme. Padarīt interneta lietošanu drošāku ir jo īpaši svarīgi pandēmijas apstākļos, kad virkne ierasto ikdienas aktivitāšu, piemēram, skolas mācības vai saziņa ar draugiem, ir lielā mērā pārceltas tiešsaistes vidē,” saka Džeikobs Turovskis (Jacob Turowski), Facebook Sabiedriskās politikas vadītājs Polijā, Baltijas valstīs, Rumānijā un Bulgārijā.
Lasīt tālākMūsu ikdienas pārcelšanās digitālā vidē liek pievērst pastiprinātu uzmanību ierīcēs glabāto datu drošībai, jo ir aktivizējusies arī kibernoziedzība. Lai Latvijas iedzīvotāji varētu noskaidrot savu kiberdrošības zināšanu līmeni, tehnoloģiju uzņēmums Huawei veica testu*, kurā tika secināts, ka vairāk kā pusei jeb 64% aptaujāto zināšanas par kiberdrošību ir neprecīzas, kas norāda uz nepilnīgu datu drošības svarīguma izpratni. Tādēļ tehnoloģiju uzņēmuma Huawei eksperte dalās ar pavisam vienkārši ikdienā ieviešamiem ieradumiem, kas palīdzēs pasargāt mūsu datus un sensitīvo informāciju no nokļūšanas kibernoziedznieku rokās.
“Regulāri apmeklējot dažādas lietotnes un saites internetā, ir īpaši svarīgi nemitīgi rūpēties par savu datu drošību, pasargājot sevi un apkārtējos, jo nereti hakeru uzbrukuma mērķis var nebūt pats lietotājs, bet gan viņa kontaktu datubāze. Digitālo drošības rīku sortiments ir ļoti plašs un viegli izmantojams, tāpēc lietotājiem nav pamata uztraukumam, ka būt kiberdrošiem nozīmē ieguldīt daudz resursu drošības līmeņa uzturēšanā,” skaidro Gunta Kursiša-Butkāne, “Huawei Mobile Services” Biznesa attīstības vadītāja Latvijā.
Lietotnes no drošiem avotiem
Kaut gan lielākā daļa respondentu apzinās, kur lejupielādēt lietotnes ir drošāk un pareizāk, ne vienmēr drošākais ceļš tiek izvēlēts. Izplatīts ļaundaru informācijas iegūšanas veids ir “lamatu izlikšana” – viltotu lietotņu hipersaites izvietošana internetā vai mēstulēs, aicinot lietotājus lejupielādēt šķietami jaunu vai dzirdētu lietotni, kas patiesībā ir mēģinājums iegūt personīgu informāciju.
“Ne vienmēr lejupielādēšanai pieejamās lietotnes ir drošas, tāpēc svarīgi ir iegādāties lietotnes tikai no uzticamiem avotiem, kā, piemēram, Huawei AppGallery, kur, pateicoties četru līmeņu drošības sistēmai, pirms lietotnes ir pieejamas lejupielādēšanai, 37% no tām tiek noraidītas, jo neiztur pārbaudes un neatbilst drošības standartiem. Pie tam, lietotņu izstrādātājiem ir jāpierakstās ar īsto vārdu, lai ievietotu lietotni Huawei oficiālajā lietotņu platformā, tādējādi samazinot iespējas ievietot ļaunprātīgi veidotas lietotnes no nezināmām personām,” iesaka eksperte.
Lasīt tālāk