Beigās brīvi rezumē ir tapis - ir tikai viena dzīve, kuru var sapist - savējā, un kad noslēdzās aplis, ir jādzīvo tālāk, tā kas jau ir sapista
Šādi vārdi izksanēja pirms kāda laika ļoti populārajā Gustavo un Picasso gara darbā. Savā ziņā tas liek aizdomāties. Šeit taču nav runa tikai par fiziskām atkarībām.
Šīs rindas ir pat ļoti universālas. Tās ir par visu un tai pat laikā par neko. Tādas ir jāmāk uzrakstīt, bet par to citreiz. Te jau nav runa tikai par narkotikām, alkoholu un azartspēlēm, kas ir pašas redzamākās mūsu sabiedrības probēmas. Pēc manas interpretācijas, ikviens mūsu nepareizs solis var sačakarēt visu atlikušo dzīvi. Pēdējā laikā bija populārs sauklis csdd. Brauc. Dzer. Pievienojies. Arī šādi var sačakarēt savu tālāko dzīvi. Un ne tikai savējo. Arī daudzas citas. Neaizrausimies ar tieši šī punkta varbūtību teorijas analīzi. Tikpat labi šeit arī var runāt par nepārdomātiem kredītiem. Cilvēks paņem kredītu ko nespēj atdot un atkal dzīve tālākā sačakarēta uz, kā minimums, 25 gadiem. Kad bankas saprata, ka daudzi iekuļas problēmās radās jēdziens pārdomāts kredīts. Kapēc tas radās tik vēlu? Vai tā nav likumsakarība, ka Latvijas iedzīvotājus cenšās iedzīt, kā saka sūdos līdz ausīm? Vai nav tā, ka mūsu izpildvara, ikviena pilsoņa padotie un tautas kalpi ( deputāri, ministi un ierēdņi ) dara visu iespējamo, lai mēs dzīvotu pēc iespējas sliktāk. Mēs taču sagaidām, kamēr problēma ir tik liela, ka to nevar noslēpt un tad bļaujam, ka noticis kas ārkārtējs. Ne velti daudzi saka, ka krīzes pazīmes jau bija tā saucamajos treknajos gados. Protams, pēc kara jau visi ir gudri – mēs taču teicām, ka tā būs. Un tagad man daudz labi pazīstami un ne tik labi pazīstami cilvēki ir devušies uz ārzemēm labākas dzīves meklējumos, kaut arī propoganda vēsta nekas labs mūs tur negaidot.
Tiem, kas neatceras Gustavo un Picasso skaņdarbu Esi brīvs ir iespēja atsvaidzināt savu atmiņu.
[youtube https://www.youtube.com/watch?v=hN_CCH8Q_q4&hl=en_US&fs=1&]
