Ceļojums pa atmiņu taku

Dažas dienas atpakaļ sanāca tāds kārtīgs ceļojums pa atmiņu taku. laiks nebija tik nomācies ka pēdējās dienās. Patiesībā, tā bija pēdējā saulainā diena pēdējā laika periodā. Braucu todien es maršrutā no Rīgas uz Saulkrastiem. Taču atšķirībā no kāda cita brauciena pa šo maršrutu vasarā, bija jūtams rudens saules pieskāriens. pasaule visapkārt ceļam izskatījās pavisam savādāk. Tāda dzeltenīga. Starp citu, kur ir pazudušas rudenim raksturīgās sarkanās lapas? Taču izmaiņas Latvijas vizuālajā tēlā netraucēja atcerēties kādu jauku vasaras novakari, kad labā kompānijā braucām tieši pa šo pašu ceļu, tiesa gan ar nedaudz citu galamērķi. Sīkāk par izbraucienu, domāju, nav vērts stāstīt, jo citiem tas neko neizteiks. Taču tajā vakarā dzirdētā melodija mani nav tā īsti pametusi vēl tagad. Tapēc esmu nolēmis padalīties ar šo melodiju.