Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā divus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Arhīva saturs netiek atjaunots, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus informācijas avotus par šo tēmu.
Lieldienas. Nesākšu runāt par Lieldienu reliģisko jēgu. To man šķiet zina katrs izglītots, skolā gājis, cilvēks. Sākšu es runāt drīzāk par savām Lieldienu atmiņām no bērnībās. Par ciemos iešanu pie dažādiem cilvēkiem. Par pirmo bērzu sulas noprovēšanu. Iespējams, tieši tāpēc man vēl aizvien bērzu sulas ļoti garšo. Gan tās kas ir pašu tecinātas, gan tās kuras tirgo veikalos. Tās, kas veikalos varbūt pat vairāk, jo sulai ir jābūt uzrūgušai. Tā sula, kas ir tikko tecināta man nemaz tik ļoti negaršo. Atceros, bērnībā, pie mājas bija lielas šūpoles, kuras tika tur noliktas tieši pirms svētkiem. Un pēc svētkiem uzreiz noņemtas. Tagad tajā vietā ir lielveikals. Savā ziņā jau ikdienā ērti, bet kaut kā tas vairs nav tā. Dabiskos stūrīšus kur agrāk varēja bumbu mierīgi spēlēt, nebaidoties par izsistiem stikliem, tagad ir betona celtne pilna ar komersantiem. To man visu atgādināja nesen atrastās vecās bildes. Nu pagaidām jau tās nav nemaz tik vecas. Tikai kādi 6gadi
