Mainīt pasauli

Uz akmens šķēres viņa spēlēja ar pasauli. Tātad kura kuru tagad mainīs. Abas izdomāja lieciniekus sasaukt. Lai justos lielāka, viņa pakāpās uz spaiņa. Sarunāts tika līdz trīs uzvarām. Mirklī viņas izspēlēja pirmo kārtu. Un varbūt mums tas likās brīdis uztverams. Bet pasaulei tas likās mazliet par ātru. Vienojās abas saukt vienu vārdu gadā. Pirmais gads akmens. Otrais šķēres. Pēc pāris spēlēm pienākumi radās. Piedzima bērni. Vecākiem bēres. Laika gaitā abas viena otru pieslīpēja. Līdz viņa atskārta ka sevi vajadzēja mainīt. Un tai pat laikā viņas sejā smaids ieslīdēja. Jo viņa pamanīja kā meita kāpj uz spainīša mainīt pasauli.