Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā divus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Arhīva saturs netiek atjaunots, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus informācijas avotus par šo tēmu.
Vēl nesen kāda būtne, kas nekad nepatur savu viedokli pie sevis, teica, ka es nemāko izbaudīt dzīvi. Esot pārāk nopietns. Nenoliegšu, ka formālā vidē es tāds patiešām esmu. Bet ne jau par to ir šis stāsts. Sākot baudīt dzīvi, es sāku saprast kādu pavisam vienkāršu patiesību : Baudot dzīvi ir grūti saprast, kur beidzas dzīves baudīšana, un kur sākas atkarība.
Protams, ir lietas, no kuru atkarības es pat nevēlos atbrīvoties. Atzīšos, man liela atkarība ir laba mūzika. Ne tāda, kuru bieži vien par labu atzīst mani vienaudži, bet gan tāda, kura visdrīzāk patika manu vecāku vienaudžiem. Mūzika ar dvēseli nevis bītu. Bītam jau nav ne vainas. Bet parasti man tāda mūzika tomēr nepatīk. Kā teica Ivo: “Klubu mūziku reizēm ir veselīgi paklausīties, lai saprastu cik īstā mūzika tomēr ir laba.” Nevaru nepiekrist. Tapēc man rodas jautājums tieši Jums – Kur beidzas bauda un sākas atkarība ?
[youtube https://www.youtube.com/watch?v=E_8IXx4tsus&w=425&h=349]
