Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā divus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Arhīva saturs netiek atjaunots, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus informācijas avotus par šo tēmu.
Šovakar jau kuro reizi skatos Pulse. Sajūtas, protams, neaprakstāmas. Sāku prātot, kapēc es esmu dzimis tik vēlu. Kapēc es 1994. gada oktobrī nebiju to laimīgo cilvēku skaitā, kuri redzēja šo koncertu klātienē? Tas, manuprāt, būtu kaut kas neaprakstāms. Kaut gan mans domubiedrs Ivo reiz teica, ka, ļoti iespējams, es to toreiz nemaz nebūtu novērtējis. Tāpat kā mēs mūsdienās nenovērtējam sava laika mūziku. Kaut gan man šķiet, ka nav īsti ko novērtēt. Mūzika ir kļuvusi pārāk komerciāla. Taču PinkFloyd ir kaut kas daudz pārāks. Tas ir kaut kas tāds, kas dod spēku, dod vielu pārdomām, dod vienkārši labu sajūtu, iekklausoties šajās neatkārtojamajās skaņās.
