10. janvāris, 2022

Izveidota digitālā spēle Restauratori ar latviešu klasiķu mākslas darbiem

Restauratori

Producenta un režisora Raita Ābeles un mākslinieka Harija Grundmaņa vadībā ar Inga Baušķenieka radītu skaņu celiņu tapusi izglītojoša un aizraujoša pašmāju digitālā spēle ‘Restauratori’, kurā spēlētājs var iejusties mākslas darba eksperta tēlā, atpazīstot uzslāņojumus, atrodod liekos vai nepareizos objektus, attīrot gleznas no slāņiem un rezultātā restaurējot mākslas darbu. “Restauratorus” bez maksas iespējams lejupielādēt un spēlēt visos viedtālruņos mākslas interesenti visās vecuma grupās.

‘Restauratori’ versijā 1.0 šobrīd pārstāvēti trīs Latviešu mākslinieki: Janis Rozentāls, Auseklis Baušķenieks un Ansis Cīrulis. Kopā iespējams “restaurēt” 27 dažādas gleznas, un turpmākajās versijās plānots spēli papildināt gan ar citu klasiķu, gan laikmetīgo mākslinieku darbiem.

Spēle ir veidota pēc ‘apslēpto objektu spēles’ (hidden object game) principa, taču šajā gadījumā uzdevums nav atrast kādu paslēptu mantu, bet gan attīrīt zināmu mākslas darbu no liekā.

Uzdevuma izpildes procesā iespējams uzzināt vairāk par atjaunoto mākslas darbu, noskaidrot tā radīšanas laiku un apstākļus, kā arī lasīt īsu stāstu par autoru.

Raitis Ābele: “”Resauratoru” ideja sākās ar to, ka vēlējāmies izveidot datorspēli. Taču tādu, kas būtu saistīta ar Latviju. Kopā ar Hariju bijām strādājuši pie animācijām filmai “Baltu Ciltis”, kurā par iedvesmas avotu tika izmantotas viduslaiku gleznas. Tā arī nonācām pie latviešu gleznotājiem. Ausekļa Baušķenieka gleznošanas stils šķita ļoti atbilstošs, līdzīgi kā Hieronīms Bošs ar smalkajām niansēm un dīvainajām detaļām savos darbos.”

Harijs Grundmanis: “Kopīgi ar LNMM speciālistēm domājām par citiem gleznotājiem, kas iederētos šādā ‘hidden object game’. Ansis Cīrulis vairāk zināms kā grafiķis, lietišķās mākslas pārstāvis, vai pat pēdējā laikā ar “Asketic” grafisko dizaineru atdzīvināto plakātisko fontu “Cīrulis Display”. Mani vienmēr ir intriģējusi Anša Cīruļa glezniecībā un izrādijās, ka Māklsas muzeja kolekcijā ir pietiekami daudz un dažādi viņa darbi, kas man pašam bija pārsteigums. Par izvēli iekļaut Jani Rozentālu nevienam pat nebija šaubu.”

Raitis Ābele: “Tālākajā nākotnē plānojam albumu papildināt gan ar citu jau slavenu, gan pavisam jaunu Latviešu mākslinieku gleznām. Kas zina, varbūt pat izdosies spēlē integrēt mūsu kaimiņvalstu igauņu un lietuviešu autoru darbus.”

Spēle tapusi VKKF KultūrELPA programmas ietvaros sadarbībā ar Latvijas Nacionālo Mākslas Muzeju un Latvijas Mākslas Akadēmijas speciālistiem. Idejas autori ir Raitis Ābele (Tritone Studio) un mākslinieks Harijs Grundmanis, kas arī veidojis grafisko dizainu. Skaņas, klikšķi un mūzika piešķir spēlei īpašu noskaņu, un skaņu dizainu radījis Ingus Baušķenieks. Spēles izstrādātāji ir SIA “Kalmars Group” speciālisti Kalvis Koļesņikovs, Dāvis Darģelis un Māris Beķeris. Par gleznu aprakstiem un autoru biogrāfijām rūpējās Latvijas Mākslas Akadēmijas speciālistes Kate Švinka, Sandra Liepiņa un Diāna Mikāne mākslas zinātnieces Antras Priedes vadībā. Gleznu digitālās reprodukcijas nodrošināja spēles partneris Latvijas Nacionālais Mākslas Muzejs, kā arī “Zuzeum” un Zuzānu ģimenes kolekcija.

Padalies ar šo ziņu sociālajos tīklos

Jānis Alksnis

Esmu moderno tehnoloģiju entuziasts ar ilggadēju un plašu pieredzi dažādās informāciju tehnoloģiju jomās, ar savu skatījumu uz lietu kārtību.

lvLatviešu valoda