Datos balstīta satiksmes pārvaldība un autonomā mobilitāte ir savstarpēji cieši saistīti nākotnes transporta sistēmas attīstības virzieni. To ieviešana ir atkarīga ne tikai no transportlīdzekļu tehnoloģiskajām iespējām, bet arī no spējas vienotā un drošā vidē apmainīties ar valsts un pašvaldību institūciju, infrastruktūras pārvaldītāju, transporta operatoru un tehnoloģiju nodrošinātāju rīcībā esošajiem datiem. Šāda pieeja ļauj savlaicīgi identificēt riskus, efektīvāk organizēt transporta plūsmas un pieņemt datos balstītus lēmumus. Tā bija viena no galvenajām atziņām pasākumā “Gudrā satiksme: dati, kontrole, attīstība”, kas norisinājās Rīgas Motormuzejā.
Pasākums vienkopus pulcēja valsts un pašvaldību pārstāvjus, transporta nozares profesionāļus un tehnoloģiju ekspertus. Uzmanības centrā bija satiksmes uzraudzība un drošība, telekomunikāciju un infrastruktūras datu izmantošana, autonomās mobilitātes attīstība, kā arī finansējuma iespējas jaunu transporta risinājumu ieviešanai. Ekspertu prezentācijās un diskusijās tika uzsvērta nepieciešamība nodrošināt dažādo sistēmu savietojamību, skaidrus datu pārvaldības principus un koordinētu sadarbību starp publiskā un privātā sektora partneriem.
“Efektīvai satiksmes pārvaldībai nepieciešama aktuāla un kvalitatīva informācija par transporta plūsmām, satiksmes intensitāti, pārvietošanās maršrutiem, incidentiem, ceļu infrastruktūras stāvokli un sabiedriskā transporta darbību. Šie dati jau tiek iegūti no kamerām, sensoriem, transportlīdzekļiem, uzraudzības sistēmām un anonimizētiem telekomunikāciju datiem, taču nereti tie atrodas savstarpēji nesaistītās sistēmās. Nepietiek tikai ar datu esamību – tiem jābūt savietojamiem, droši pieejamiem un izmantojamiem vienotā vidē. Tas ļautu ātrāk reaģēt uz incidentiem, precīzāk pārvaldīt transporta plūsmas, uzlabot ceļu satiksmes drošību un pamatot infrastruktūras attīstības lēmumus, vienlaikus veidojot nepieciešamo pamatu viedās un autonomās mobilitātes risinājumu ieviešanai,” norāda Edgars Starķis, tehnoloģiju uzņēmuma “dots.” satiksmes drošības un viedās mobilitātes risinājumu vadītājs.
No datu iegūšanas līdz satiksmes vadībai
Pieaugot satiksmes intensitātei un nepieciešamībai uzlabot ceļu satiksmes drošību, par būtisku transporta sistēmu attīstības priekšnoteikumu kļūst kvalitatīvi dati, tehnoloģiju savietojamība un spēja pieejamo informāciju izmantot savlaicīgu, datos balstītu lēmumu pieņemšanā. Vienlaikus jaunu mobilitātes risinājumu ieviešanai nepieciešama koordinēta valsts un pašvaldību sadarbība, atbilstošs finansējums, droša datu pārvaldība un nākotnes tehnoloģijām piemērota transporta infrastruktūra.
Satiksmes dati tiek iegūti no kamerām, sensoriem, transportlīdzekļiem, ceļu infrastruktūras, valsts un pašvaldību uzraudzības sistēmām, kā arī anonimizētiem telekomunikāciju datiem. Apvienojot šos datu avotus savietojamās sistēmās, iespējams reāllaikā analizēt transporta plūsmas, savlaicīgi identificēt incidentus un infrastruktūras darbības traucējumus, efektīvāk plānot satiksmes organizāciju un sabiedriskā transporta maršrutus, kā arī pamatot infrastruktūras investīcijas un operatīvi reaģēt uz situācijas izmaiņām.
Pasākumā ar valsts mēroga satiksmes uzraudzības risinājumu ieviešanas pieredzi dalījās Iekšlietu digitālā centra direktors Āris Dzērvāns. Latvijas Valsts ceļu Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Gundars Kains un CSDD Tehniskā departamenta vadītājs Pauls Beinarovičs iepazīstināja ar satiksmes kontroles un pārkāpumu uzraudzības risinājumiem, savukārt IBM un “Tattile” pārstāvji demonstrēja, kā integrēta infrastruktūras un datu pārvaldība ļauj pāriet no situācijas pārraudzības uz mērķtiecīgu kontroli, prognozēšanu un satiksmes procesu optimizāciju.
Datu apmaiņa ir autonomās mobilitātes pamats
Autonoms transportlīdzeklis nav izolēta tehnoloģija. Tā drošai un efektīvai darbībai nepieciešama nepārtraukta datu apmaiņa ar ceļu infrastruktūru, satiksmes vadības sistēmām, kartēm, sabiedrisko transportu un citiem satiksmes dalībniekiem. Jo kvalitatīvāka ir datu vide un sistēmu savietojamība, jo precīzāk iespējams plānot maršrutus, reaģēt uz satiksmes apstākļiem un integrēt autonomo transportu kopējā mobilitātes sistēmā.
“Autonomais transports vairs nav tikai nākotnes koncepts – priekšdarbi tā ieviešanai notiek jau šobrīd, veidojot datu, uzraudzības un satiksmes vadības infrastruktūru. Nākamais solis ir savienot dažādās sistēmās pieejamo informāciju vienotā datu vidē, kas ļauj ne tikai redzēt, kas notiek uz ceļa, bet arī prognozēt situācijas un savlaicīgi pieņemt lēmumus. Šāda pieeja uzlabo satiksmes drošību un efektivitāti jau šodien, vienlaikus sagatavojot infrastruktūru autonomās mobilitātes risinājumiem,” skaidro Edgars Starķis.
Par autonomās mobilitātes iespējām sabiedriskajā transportā pasākumā stāstīja HOLON GmbH pārdošanas un biznesa attīstības vadītājs Dr. rer. mot. Filips Fukss (Philipp Fuchs). Savukārt dots. klientu attiecību speciāliste un OmniFlow konsorcija koordinatore Katrīna Anna Ozola pievērsās tai satiksmes daļai, ko tradicionālie sensori ne vienmēr spēj pilnībā uztvert, aktualizējot nepieciešamību kombinēt dažādus datu avotus pilnīgākai mobilitātes plūsmu izpratnei.
Datu izmantošanai nepieciešama sadarbība un skaidri nosacījumi
Paneļdiskusijā par mobilitātes analīzi, izmantojot telekomunikāciju datus, valsts, pašvaldību, mobilo sakaru operatoru un datu aizsardzības jomas pārstāvji pievērsās iespējām izmantot anonimizētus datus pilsētu un transporta plānošanā, vienlaikus nodrošinot privātuma aizsardzību. Diskusijā piedalījās Satiksmes ministrijas, Datu valsts inspekcijas, Bite Latvija, Rīgas domes un Mārupes novada pašvaldības pārstāvji.
Turpmākai viedās un autonomās mobilitātes attīstībai nepieciešams vienoties par kopīgiem datu standartiem, sistēmu savietojamību, institūciju atbildību, piekļuves nosacījumiem, kiberdrošību un personas datu aizsardzību. Vienlaikus būtiska ir pilotprojektu īstenošana, kas ļautu tehnoloģijas pārbaudīt reālos satiksmes apstākļos un novērtēt to praktisko pienesumu iedzīvotājiem, pašvaldībām un transporta operatoriem.
