Vārda dienu šodien svin Ardis, Ingrīda
No 24. līdz 28. aprīlim Latvijā norisināsies ikgadējā informatīvi izglītojošā kampaņa “Digitālā nedēļa 2023”, kuru īsteno Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) sadarbībā ar Latvijas Digitālo prasmju partnerības partneriem. Dažādos pasākumu formātos uzņēmumi un iedzīvotāji tiek aicināti attīstīt digitālās prasmes biznesam un nodarbinātībai, aktīvāk izmantot digitālās tehnoloģijas un pakalpojumus, vienlaikus pievēršot uzmanību digitālajai identitātei, drošībai un kritiskajai domāšanai.
Atbilstoši tematiskajām dienām, vietnē www.eprasmes.lv apkopota informācija par visiem plānotajiem pasākumiem. Aicinām pievērst uzmanību svarīgākajiem notikumiem, kuriem iespējams sekot tiešsaistē.
Lasīt tālāk
Apzinot vairākus ar digitālajām prasmēm un tehnoloģijām saistītus izaicinājumus veselības aprūpē, biedrība Riga TechGirlspirmo reizi vadīs bezmaksas apmācības veselības aprūpes darbiniekiem un topošajiem ārstiem tehnoloģiju apguvei “Cilvēcīgi par tehnoloģijām”. Apmācību programma paredzēta ikvienam veselības nozares pārstāvim, tai iespējams pieteikties līdz 21. martam. Tā ir iespēja trīs mēnešu laikā 24 tiešsaistes nodarbībās un četrās praktiskajās nodarbībās uzlabot zināšanas par dažādu rīku un tehnoloģiju lietošanu veselības aprūpē un iegūt noderīgas prasmes ikdienas lietošanai.
Šogad apmācības būs īpaši veltītas veselības aprūpes darbiniekiem un medicīnas studentiem neatkarīgi no vecuma, ieņemamā amata un specializācijas – feldšeriem, medicīnas māsām, farmaceitiem, ķirurgiem u. c. Aptaujās un intervijās ar 120 nozares pārstāvjiem Riga TechGirls pārstāvji identificējuši vairākus ar digitālajām prasmēm un tehnoloģijām saistītus izaicinājumus veselības aprūpē: tās darbiniekiem nereti trūkst pilnvērtīgas izpratnes par tādiem aspektiem kā digitalizācijas un datu nepieciešamība, datu drošības robežas, saistība starp dažādām sistēmām, pieeja dažādu iestāžu dokumentiem, datu izsekojamība, izpratne par globālajām tendencēm, tajā skaitā par tehnoloģiju risinājumiem, kurus lieto pacienti, utt.
Lasīt tālāk
Uzņēmums DATI Group ir izstrādājis IT infrastruktūras risinājumu – mākoni FLEX Cloud. Tā ir uzņēmumu vajadzībām pielāgojama, ekonomiski izdevīga un no globālajiem ražotājiem neatkarīga infrastruktūra, kas nodrošina tehnoloģisko bāzi uzņēmumu procesu un produktu straujai attīstībai.
Jaudīga IT infrastruktūra ir ikviena biznesa attīstības priekšnoteikums. Tikai tā iespējams nodrošināt gan dažādu biznesa lietotņu darbību, gan datu glabāšanas, apstrādes un apmaiņas procesu efektivitāti. “Diemžēl nereti uzņēmumi uzskata, ka IT infrastruktūra ir kaut kas ar biznesu tieši nesaistīts un sarežģīti maināms. Ja lietotne darbojas lēni, tiek pieņemts, ka tā ir programmatūras problēma vai “tā ir jābūt”. Tomēr bieži tieši atbilstoša infrastruktūra ļauj ērti palielināt nepieciešamo jaudu, kontrolēt resursus un radīt iespēju būtiski uzlabot gan uzņēmuma pakalpojumu pieejamību klientiem, gan iekšējo procesu efektivitāti,” saka “DATI Group” valdes locekle Rasa Gulbe.
Lasīt tālāk
Tā kā globālā pandēmija joprojām turpinās, lielākā daļa skolēnu un studentu Latvijā joprojām mācās attālināti. Lai nodrošinātu, ka mācīšanās mājās norit gludi un bez aizķeršanās, ir svarīgi izmantot pareizās viedierīces. Diemžēl daudzi skolēni joprojām izmanto vecas un lēnas ierīces. Rezultātā cieš izglītības kvalitāte.
“Kad skolas stingro ierobežojumu laikā pārcēlās uz mājām, mēs ātri sapratām, ka augstas kvalitātes viedierīcēm ir milzīga ietekme uz mācīšanos. Tās ļauj piedalīties virtuālajās nodarbībās, palīdz augt un attīstīties, kā arī piedāvā noderīgus rīkus ikdienas izglītības procesam. Savukārt, ja bērni lieto nepiemērotas ierīces, tad viņu izglītības kvalitāte un rezultāti ir apdraudēti”, norāda IT sistēmu inženieris Andrejs Mihailovs.
Digitalizācija ir izmainījusi skolēnu pamatvajadzības
Visa valsts un visas nozares piedzīvo lielu tehnoloģiju revolūciju. Šīs pandēmijas izraisītā straujā digitalizācija ir radījusi izmaiņas skolēnu pamatvajadzībās. Lai gan klēpjdators vai planšetdators vēl nesen bija papildu mācību rīks, mūsdienās tas ir kļuvis par būtisku un nepieciešamu tehnoloģiju.
Tālmācībā tehnoloģijas un viedierīces ir kļuvušas par galveno rīku, lai turpinātu sekmīgi mācīties no mājām. Tomēr nepietiek vien ar mācībām paredzētajiem tehnoloģijām, jo vienlīdz svarīgi ir novērtēt arī to kvalitāti.
Lielākā problēma ir tā, ka bērniem bieži tiek dotas vecas, sen lietotas, “nogurušas” un slikti funkcionējošas ierīces, kas kavē mācīšanās procesu un neļauj viņiem attīstīties un sasniegt savus mācīšanās mērķus. Šādi novecojuši datori un planšetdatori bieži vien ir ārkārtīgi lēni, atpaliek, tiem ir zema kameras kvalitāte un tie vairs nav mobili, jo parasti darbojas tikai ar pievienotu lādētāju. Tajos iztrūkst arī modernākas iespējas un rīki, kas ir būtiski bērna mācīšanās prasmju pilnveidošanai.
“Kad sākās pandēmija un pirmā ārkārtas situācija, mēs visi cerējām, ka tā būs īslaicīga. Bet tagad mēs redzam, ka nevaram dzīvot tikai cerībās, ir jāpielāgojas mainīgajiem apstākļiem. Pašlaik vecāki ir apzinājušies, cik svarīgi ir nodrošināt bērniem labus tālmācības apstākļus. Sākot ar rakstāmgaldu, ērtu krēslu, ātru interneta pieslēgumu, līdz ātram datoram ar integrētiem mācību rīkiem,” skaidro Andrejs Mihailovs.
Ekrānlaika ierobežojumi un satura kontrole
Šobrīd, kad kibernoziedzība kļūst aktīvāka, radot aizvien nopietnākas sekas, datu drošībai jāvelta īpašas rūpes. Izskatās, ka sociālo mediju gigantam Facebook tas šoreiz nav izdevies. Tapis zināms, ka kompānijā notikusi milzīga datu noplūde. Kādā hakeru forumā nonākusi 533 miljonu lietotāju personīgā informācija, kas ietver gan telefona numurus, gan personas datus.
Zināms, ka incidentā cietuši lietotāji kopumā no 106 valstīm. Izskatās, ka Latvija starp tām nav atrodama, taču, piemēram, Igaunija un Lietuva ir. Vissmagāk šajā kiberuzbrukumā cietuši ASV iedzīvotāji, kur 32 miljoni lietotāju datu nonākuši atklātībā. Nozagtā informācija ietver tādus datus kā lietotāja tālruņa numurs, Facebook ID, pilnais vārds un uzvārds, dzīvesvieta, dzimšanas datums, dzīves gājums un atsevišķos gadījumos arī e-pasta adrese.
Kā galvenais šīs datu noplūdes cēlonis tiek norādīta ievainojamība, ko Facebook laboja 2019. gadā.
Tas nozīmē, ka, visticamāk, pēdējo divu gadu dati nav skarti. Vienlaikus kibernoziegumu izlūkošanas firmas Hudson Rock galvenais tehnoloģiju jomas vadītājs Alons Geils skaidro, ka, lai arī nopludinātie dati ir vien pāris gadu veci, tie joprojām kibernoziedzniekiem var sniegt kādu vērtību. Ļaundari šos datus var izmantot gan krāpniecības nolūkos, gan cita veida kaitniecībai.
Lasīt tālāk
Latviešu valoda 
English (UK)