Vārda dienu šodien svin Andrejs, Andrievs, Andris
Ātrs un drošs internets mājās ir absolūts “must-have”. Pēdējā pusotra gada laikā daudzi no mums ir sākuši strādāt attālināti, tāpēc stabils un ātrs interneta pieslēgums mājās kļuvis par vienu no svarīgākajiem efektīva darba faktoriem.
Ņemot vērā šo tendenci, telekomunikāciju kompānija “Telenet”, kas jau 20 gadus piedāvā interneta un interaktīvās televīzijas pakalpojumus Rīgā, veikusi tīkla modernizāciju un paplašināšanu, lai piedāvātu saviem klientiem ātrāku internetu. Tagad interneta pieslēguma ātrums ir 240 Gbit/s, tas ir, privātpersonām internets ir pieejams ar ātrumu līdz 1 Gbit/s, savukārt juridiskām personām – līdz 40 Gbit/s.
Pēdējo četru gadu laikā kompānija “Telenet” ieguldījusi vairāk nekā 700 000 eiro tīkla modernizācijā un paplašināšanā, kā rezultātā ātru optisko internetu un tiešsaistes televīziju var baudīt vairāk nekā 180 000 mājsaimniecību Rīgā. Turpinot izplesties telekomunikāciju pakalpojumu tirgū, “Telenet” pievienojis sev vairākus uzņēmumus ar kopēju zīmolu “Pronet”, kā rezultātā notikusi visu šo uzņēmumu telekomunikāciju tīklu integrācija, kā arī apvienoti klientu apkalpošanas centri.
Lasīt tālāk
Latvijas Drošāka interneta centrs (Drossinternets.lv) izstrādājis jaunu mobilo lietotni “Drošs internets”, ar kuras starpniecību iespējams anonīmi ziņot par pārkāpumiem internetā vai saņemt eksperta konsultāciju. Centra veiktajā aptaujā atklājies, ka katrs otrais interneta lietotājs ir saskāries ar pārkāpumiem internetā, tomēr līdz šim ne visi gadījumi nonāk Drošāka interneta centra (Drossinternets.lv) redzeslokā.
Lasīt tālākTrešdien, 31.maijā, ar īpašu meistarklasi, kas bija veltīta interneta drošības jautājumiem, “Bite” atklāja jaunu kustību “Bites Drošības akadēmija”. Tās ietvaros turpmāk gan Bites klientiem, gan ikvienam interesentam plānots piedāvā tekspertu zināšanas, prasmes, rīkus, kā arī dažādus risinājumus un produktus, kas var uzlabot interneta un viedierīču drošību.
Ievadvārdu teica “Bites” vadītājs Kaspars Buls, kurš vispārīgi pastāstīja par jauno “Bites” kustību, kā arī atklāja dažus faktus. Piemēram, skatoties uz statistikas datiem, aptuveni 24% iedzīvotāji Latvijā neizmanto paroles vai jebkādu citu aizsargsistēmu savam telefonam. Bet, kas interesanti, – 40% par to ir satraukti.
Pēc uzņēmuma vadītāja vārdiem viedtālruņu lietotājus var iedalīt trijās kategorijās – tie, kuriem par sava telefona drošību ir vienalga, kuri vienkārši nav informēti par potenciālajiem riskiem, kā arī tie, kas nemaz nav saskārušies ar vīrusu problēmām. Viņaprāt, izspiedējvīrusi pēdējā laikā ir ļoti aktivizējušies un ir zināms pamats uztraukumam.
”SQUALIO Cloud Consulting” pārstāvis Rūdolfs Augustovskis pievērsa uzmanību publisko bezvadu tīklu drošībai vai arī, precīzāk sakot, nedrošībai. ”Bezvadu komunikācija pati par sevi ir nedroša, jo pārsūtītie dati netiek šifrēti.” Stāsta Augustovskis. Eskperts nosauca Latvijā populārākā atklātā bezvadu tīkla ”Lattelecom Free” piemēru, sakot, ka ļaundaris var pieslēgties internetam un ar speciālu programmu palīdzību un nolasīt visus datus par visām ierīcēm, kuras tobrīd ir pieslēgušās internetam.
Viņš minēja arī to, ka publisko tīklu īpašniekiem ir dažādas motivācija – citam tā ir reklāma, citam tīrākā datu izkrāpšana. Ja, piemēram, viedtālruņa lietotājs izmanto publisko Wi-Fi tīklu, lai veiktu maksājumus, teiksim, “Paypal” vai internetbankā, tīkla īpašnieks var pārvērst drošo pakalpojumu sniedzēju “https” protokolu par ”http”. Līdz ar to visa komunikācija notiek caur viņu.
Tas ir bīstami tādēļ, ka ļaundaris tādā veidā vienkārši var apturēt notikumu gaitu, piemēram, īsi pirms maksājuma veikšanas un nomainīt oriģinālo bankas konta numuru, uz kuru bija plānots līdzekļus nosūtīt, uz pavisam citu. Tāpat interesanti, ka šādā veidā pēc www.cert.lv datiem pagājušajā gadā Latvijas iedzīvotājiem tika izkrāpti vairāk kā divi miljoni eiro. Nobeigumā Augustovskis ieteica lietot virtuāli personīgo tīklu (VPN), kas būtiski uzlabo cilvēku drošību, sērfojot internetā.
Arī kustības ”Drošs internets” vadītāja Maija Katkovska atklāja dažus faktus. Piemēram, 38% Wi-Fi lietotāju publisko tīklu lietotu bez lielas domāšanas. Tāpat katrs 10 interneta lietotājs aizver antivīrusu programmu, lai tā nemestu it kā ”nevajadzīgus un uzbāzīgus” paziņojumus, kā arī 40% cilvēku ikdienas interneta vajadzībām izmanto tikai divas paroles.
Katkovska pastāstīja dažus interesantus stāstus no dzīves. Piemēram, kāda jaunā futbolista mamma bija saņēmusi vēstuli no it kā Spānijas futbola skauta, kurš piedāvāja pievienoties jauno talantu nometnei. Taču, lai radītu stresu, viņš paziņojumā norādīja, ka uzreiz jāiemaksā nauda citādi jau nākamajā dienā piedāvājumu saņemtu citi futbolisti. Daudz nedomājot un gribot dēlam labu, futbolista māte naudu iemaksāja un ar to arī stāsts beidzās, jo šis pseido-skauts tā arī pazuda.
Policija kriminālprocesu neuzsāka, jo zaudējumi nebija sasnieguši 100o eiro slieksni. Tāpat kāds latvietis mēģinājis atrunāt savu māti Lielbritānijā, lai viņa neveic neapdomīgu maksājumu kādam senam paziņam, kurš it kā esot smagi slims. Krāpnieki esot palūguši 100o eiro ”ārstēšanai”, tomēr reāli šis stāsts bija safabricēts, par ko liecināja arī tas, ka bankas konti, uz kuriem nauda bija jāpārskaita, atradās Dienvidamerikā.
www.drossinternets.lv veica eksperimentu. Proti, uzņēmums izveidoja neīstu epasta ziņojumu, ko nosūtīja 74 bērnu vecākiem. Paziņojuma bija teikts, ka kastinga aģentūra piedāvā fotosesiju viņu bērniem. Atliek vien nosūtīt bērna fotogrāfijas un viņš tikšot pieņemts. No 74 vecākiem tikai 4 (!!) pajautāja, kas tas ir par uzņēmumu, kamēr pārējie kopumā nosūtīja vairāk kā 200 attēlus. Realitātē kastinga uzņēmums bija izdomājums un vecāki savas vieglprātīgās attieksmes (nepārbaudot vai šāds uzņēmums eksistē) dēļ varēja iekulties pamatīgā ķezā.
“Bite” tīkla direktors Dariušs Martuškevičs noslēgumā ieteica neizmantot ”root” (”Android”) un ”jailbreak” (”iOS”) uzlaušanas pieejas, kas sniedz pilnu kontroli pār sistēmas failiem. Tas pamatīgi satricina viedās ierīces drošības līmeni. Martuškevičs ieteica pievērst uzmanību dažām lietām, kas varētu liecināt par to, ka tālrunis ir inficēts.
Piemēram, pieaug izlietoto datu apjoms, izlec reklāmas ārpus interneta pārlūka, ātri izlādējas telefons vai arī sliktākajā gadījumā parādās mistiski pārskaitījumi no personīgā bankas konta. Tāpat viņš ieteica ”Android” ierīču lietotājiem atķeksēt opciju ”unknown sources” jeb ”nezināmie avoti”, kas ļauj instalēt dažādas aplikācijas ārpus ”Play” veikala.
Lai arī iedzīvotāju zināšanu līmenis par digitālās drošības jautājumiem uzlabojas, tomēr vēl aizvien lielākā daļa incidentu Latvijā notiek cilvēku nezināšanas vai lētticības dēļ. Kā galvenos privātās informācijas apdraudējuma riskus iedzīvotāji saskata mobilo tālruņa pazaudēšanu un privātās sarakstes publiskošanu. Lasīt tālāk
Domājot par savu drošību interneta vidē, Latvijas iedzīvotāji kā vissvarīgāko faktoru norāda drošu internetbankas lietošanu (74%), liecina sabiedriskās domas aptaujas dati*. Tāpat, lai interneta vidē justos droši, puse respondentu (50%) norāda, ka ir ļoti būtiski nevērt vaļā aizdomīgus e-pastus un to pielikumus, kā arī sargāt savu privāto informāciju (49%). Taču liela daļa sabiedrības vēl aizvien nepievērš pietiekami lielu vērību savai datu aizsardzībai internetā.Lasīt tālāk