Vakardien remontējot emashines datoru klausījos Ainara Mielava koncertu Nacionālajā teātrī. Dziesmas foršas! Pavilka uz nostaļģiju. Skūvējot domas pat nemanot novērsās no darba un pievērsās kādam cilvēkam. Varētu teikt īpašam cilvēkam. Cilvēkam, kuru nevaru satikt tik bieži, cik vēlētos. Nevis tapēc, ka nebūtu abpusējas vēlmes. Bet tapēc, ka attālums ir pārāk liels. It kā jau saka, …Lasīt tālāk »





















