Vārda dienu šodien svin Eiženija, Ženija

CERT.LV meklē kolēģus

Saistībā ar plānoto Nacionālā kiberdrošības centra izveidi, CERT.LV aicina savai komandai pievienoties papildspēkus šādās pozīcijās:

1. Incidentu apstrādes un novēršanas speciālists/-e
2. Jaunākais kiberdrošības pārvaldības speciālists/-e
3. Kiberdrošības mācību organizators/-e un koordinators/-e
4. Industriālās automatizācijas un vadības iekārtu drošības pētnieks/-ce
5. Enerģētikas sektora drošības operāciju centra vadītājs/-a
6. Drošības operāciju centra (SOC) analītiķis/-e
7. Drošības operāciju centra (SOC) vadītājs/-a
8. Kibertelpas situācijas pārskatu veidotājs/-a

CERT.LV (Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija) misija ir veicināt informācijas tehnoloģiju (IT) drošību Latvijā. CERT.LV ir “Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta” struktūrvienība, kas darbojas Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas pakļautībā IT drošības likuma ietvaros.

Šomēnes 200 sievietes no Latvijas uzsākušas bezmaksas apmācības Google veidotajā apmācību programmā

Šomēnes 200 sievietes no Latvijas un ārvalstīs dzīvojošās latvietes uzsākušas bezmaksas apmācības Google veidotajā apmācību programmā sievietēm Work in Tech, ko jau trešo reizi īsteno biedrība Riga TechGirls, lai palīdzētu sievietēm apgūt informācijas tehnoloģiju (IT) pamatprasmes un veicinātu pārkvalificēšanos. Mācības cikls ir trīs mēneši, un programmas absolventēm organizatori nodrošinās atbalstu un konsultācijas atbilstoša darba atrašanai nozarē.

Apmācību programma Work in Tech paredzēta sievietēm, kuras vēlas iegūt kvalifikāciju IT nozarē, kā arī uzsākt vai turpināt darbu ar IT saistītā jomā. Kopumā programmu līdz šim beigusi 121 dalībniece, un vairāk nekā 50% no viņām pēc mācībām ir mērķtiecīgi devušās tālāk IT nozarē, uzsākot darba gaitas tajā vai turpinot apmācības programmēšanā.

Šajā rudenī apmācībām pieteikušās sievietes plašā vecuma amplitūdā no 18 līdz 60 gadiem, lielākoties 31–35 gadu vecumā. Vairums (49%) no viņām ir rīdzinieces, bet pārstāvēti visi Latvijas reģioni, un pieteikumi saņemti arī no citām valstīm. Lielākoties šīs sievietes jau ir ieguvušas augstāko izglītību (67%) un līdz šim strādājušas visdažādākajās jomās – izglītībā, tirdzniecībā, ražošanā, uzņēmējdarbībā, medicīnā, jurisprudencē, viesmīlībā, radošajās profesijās u. c.

Pastiprinātus uzbrukumus piedzīvoja finanšu sektors

Pastiprinātus DDoS uzbrukumus piedzīvoja finanšu sektors, kā arī atsevišķi kritiskās infrastruktūras objekti un arī kāda mediju platforma, taču uzbrukumu radītā ietekme, tāpat kā līdz šim, vērtējama kā nebūtiska, sacīja informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijas “Cert.lv” pārstāve Madara Krutova.

Atbildību par minētajiem uzbrukumiem uzņēmies kiberaktīvistu grupējums “Killnet”, kas atbalsta Krieviju un tās agresīvo politiku un ir veicis uzbrukumus arī pret citu Eiropas valstu iestāžu un uzņēmumu tīmekļa vietnēm.

Krutova skaidroja, ka šī grupējuma un tam līdzīgu Krievijas kiberaktīvistu mērķis ir panākt rezonansi sabiedrībā, padarot nepieejamas plaši izmantotas informāciju sistēmas vai tiešsaistes servisus. Kiberaktīvisti tādā veidā mēģina radīt ilūziju par savām spējām, kuras patiesībā vērtējamas kā primitīvas un ar īslaicīgu ietekmi, jo sarežģītāki uzbrukumi prasa gan pienācīgu sagatavošanos, gan laiku un noteiktas zināšanas.

Kopumā situācija Latvijas kibertelpā vērtējama kā stabila un tiek veiksmīgi kontrolēta, “Cert.lv” sadarbībā ar partneriem turpina uzraudzīt tajā notiekošo, norādīja “Cert.lv” pārstāve, piebilstot, ka sekmīgi uzbrukumi ar būtisku ietekmi valsts un kritiskās infrastruktūras sektorā līdz šim nav konstatēti.

“Cert.lv” ir Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta struktūrvienība, kuras uzdevumi ir uzturēt vienotu elektroniskās informācijas telpā notiekošo darbību atainojumu, sniegt atbalstu informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanā vai koordinēt to novēršanu Latvijas IP adrešu apgabalos un “.lv” domēna vārdu zonā.

Daži Latvijas mediji piedzīvojuši nebūtiskus Krievijas kiberuzbrukumus

Krieviju un tās agresīvo politiku atbalstošs kibernoziedznieku grupējums “Killnet” uzņēmies atbildību par šonedēļ notikušiem kiberuzbrukumiem atsevišķu Latvijas plašsaziņas līdzekļu vietnēm. Šie uzbrukumi gan nav nodarījuši nekādu būtisku kaitējumu.

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijā “Cert.lv” apstiprināja, ka 4. maijā vismaz pret diviem Latvijas plašsaziņas līdzekļiem vērsti izkliedētās pakalpojumatteices jeb DDoS uzbrukumi, kuru mērķis bija padarīt tīmekļa vietnes un to nodrošinātos pakalpojumus nepieejamus. Aģentūra LETA bija viena no šīm vietnēm, tāpat uzbrukts portālam “Tvnet”. Uzbrukumi ilga vairākas stundas, radot nebūtiskus traucējumus.

Uzbrukumu pazīmes atbilst tām pašām, kas konstatētas 26.aprīļa DDoS uzbrukumos vairākām Latvijas valsts iestāžu tīmekļa vietnēm, norāda “Cert.lv”. Pēdējo nedēļu laikā piedzīvotie DDoS uzbrukumi gan mediju portāliem, gan valsts iestāžu mājaslapām izceļas ar lielu pieprasījumu skaitu, kas domāti tieši serveru infrastruktūras pārslogošanai, skaidro “Cert.lv”. Pateicoties izmantotajiem kvalitatīvajiem DDoS aizsardzības risinājumiem lielākā daļa šo uzbrukumu ir radījuši minimālu ietekmi pakalpojumu pieejamībai, norāda institūcija.

Brīdina par maldinošiem piedāvājumiem iegādāties domēna vārdus

Arvien vairāk Latvijas uzņēmēju saņem e-pastā aicinājumus pārpirkt domēna vārdus, kas līdzinās viņu jau esošo domēna vārdu nosaukumiem. Īpaši aktīvi šogad ir latvisko “.lv” domēna vārdu piedāvātāji, kuri, atsaucoties uz Valsts Valodas centru un normatīvo aktu prasībām, maldina uzņēmējus par sekām, kas var iestāties, ja latviskais domēna vārds netiks iegūts, brīdina NIC.

Šādi piedāvājumi līdzinās citviet pasaulē izplatītām domēna vārdu pārdošanas shēmām, kuru pamatā ir viltus trauksmes radīšana, lai adresātu ievilinātu neizdevīgā darījumā. Piemēram, iegādāties nosaukumu Ķīnas “.cn” domēnā, neskatoties uz to, ka uzņēmums savu komercdarbību tur neveic.

“Atgādinām: latviskā “.lv” domēna vārda izmantošana nav obligāta. Saņemot šādus e-pastus, esiet vērīgi, rūpīgi pārbaudiet sūtītāju un kritiski izvērtējiet pašus piedāvājumus!” uzsver NIC juriste Iveta Skujiņa.

Svarīgi ir atpazīt saņemtā piedāvājuma patiesos nolūkus. Nereti piedāvājumi ir izteikti kādas konkrētas personas interesēs ar mērķi gūt ienākumus, nevis palīdzēt uzņēmumiem aizsargāt tā digitālo identitāti. Viena no pazīmēm šādiem piedāvājumiem ir augstā pakalpojuma cena, kas svārstās ap 250-500 un pat vairāk eiro. Šī summa ir būtiski augstāka par domēna vārda cenu, ja lietotājs to reģistrētu pats.